Diena: 8. jūnijs, 2018

Inflācija ir remdena, taču rada ķecerīgas domas

Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā bija neparasti augstas naftas cenas. Degvielas cenu kāpums tiešām ir paātrinājies. Ja pērn jūlijā šī produkta gada inflācija bija tikai 0,7%, tad šogad maijā jau 10,4%.

Cenas maijā bija par 2,3% augstākas nekā pirms gada, kopš aprīļa šis indikators audzis par 0,3 procentpunktiem. Taču tas bija mazāks par gada inflāciju iepriekšējos 12 mēnešos (2,5%). Par to lielā mērā varam pateikties mērenajai pakalpojumu cenu inflācijai, kura pēdējo pāris gadu laikā “uzvedas” daudz mierīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Jau vairākas reizes ir šķitis, ka pakalpojumu cenu inflācija tūlīt, tūlīt aizies uz augšu. Taču pēc pakāpšanās līdz 3,7% maijā tā atkal ir noplakusi līdz 3,3%. Ap šo līmeni pakalpojumu inflācija ir svārstījusies gandrīz visu laiku kopš 2014. gada.

Varēja bažīties pat par nedaudz straujāku gada inflācijas kāpumu maijā, ievērojot notikumus naftas tirgū un to, ka pērn šajā mēnesī cenas nemainījās, parasti tās šajā laikā pieaug. Nākamais iespējamais gada inflācijas pieauguma brīdis ir jūlijs, jo pērn mēneša deflācija (-0,7%) bija lielāka nekā parasti.

Ja neskaita sviesta cenas (gada inflācija: 32,6%), vienīgās tiešām sāpīgās cenu pasaules izjūtas patlaban sniedz apdrošināšanas polises. To cenu gada inflācija vairs nav 55,6% kā gada sākumā, bet arī maija 34,0% ir ļoti nepatīkams skaitlis, jo īpaši tāpēc, ka šajā jomā izmaksas strauji kāpj jau vairāk nekā gadu. Salīdzinājumā ar 2016. gada beigām apdrošināšanas dārdzība ir pieaugusi jau par 64,6%.

Par inflācijas datiem maijā kārtējo reizi varētu teikt — nekas īpašs, nekā interesanta. Taču, jo ilgāk inflācija turas zemā līmenī, jo neatvairāmākas kļūst pārdomas par fiskālās politikas saprātīgumu iepriekšējos gados.

Šķiet, ka ekonomikas potenciāls ir bijis novērtēts pārāk zemu, tā ir darbojusies, izmantojot mazāku daļu no tās potenciālu jeb jaudas. Ekonomistu žargonā runājot, izlaižu starpība bija lielāka.

Tātad fiskālā politika varēja būt ekspansīvāka. Šādi rīkojoties, valsts parāds būtu audzis nedaudz straujāk, bet arī IKP būtu lielāks, tāpat kā Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits. Nācijas ilgtspēja kopumā izskatītos labāk.

Tas gan tagad ir teorētisks jautājums, jo budžeta bilanci nosaka eirozonas noteikumi. Dalība eirozonā sniedz arī ievērojamas priekšrocības, taču rīcības brīvību ierobežo. Iepriekš teiktais arī nenozīmē, ka ekspansīvāka fiskālā politika būtu nepieciešama nākotnē. Nav jēgas darīt to, ko varbūt vajadzēja darīt vakar, kas diemžēl Latvijas ekonomiskajai politikai ir bijis ļoti raksturīgi. Izaugsmes temps kopš pērnā gada sākuma ir komfortabls, nav pamata gaidīt, ka tas tuvākajā nākotnē būtiski saruks. Ekonomiku jau stimulē ES fondi, kā arī privātā sektora investīciju cikls. Algu pieauguma temps pa ceturkšņiem svārstās, taču kopējā līkne šajā desmitgadē ir nepārprotami augšupejoša, citiem vārdiem, kāpums paātrinās. Bezdarba līmenis Rīgā un tās apkārtnē šķiet “atdūries” pret 4%, nozīmīgi zemāks tas nekad nav bijis. Patlaban jau ekonomika tiešām ir ļoti silta.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Infografika: Eiropas politiskās mežģīnes

Izmaiņas valdībās piedzīvojušas divas Eiropas valstis. Pagājušajā piektdienā pēc 4. marta Itālijas parlamenta vēlēšanām, kad neviena no partijām neguva absolūtu vairākumu, beidzot amata zvērestu nodeva jaunā Itālijas valdība. To vadīs populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un labējās Līgas koalīcijas kandidāts jurists Džuzepe Konte.

Savukārt pēc korupcijas skandāla Tautas partijā uzticības balsojumu zaudēja Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs. Par jauno Spānijas premjerministru kļuva līdz šim opozīcijā esošais sociālistu līderis Pedro Sančess.

Kāda politiskā virziena spēki pašlaik ir pie varas ES valstīs

 

Vienmēr ir jāiet uz augstāko mērķi

Mans mērķis ir noturēties pasaules labāko autosportistu topa augšgalā, bet nākamajos piecos gados vēlos būt starp TOP3 pasaules labākajiem pilotiem rallijkrosā.

Vienmēr raugos nākotnē un izvirzu sev mērķus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Man ir skaidra vīzija par dalību katrās sacensībās – mērķis vienmēr ir iekļūšana pusfinālā. Lai cik veiksmīgs būtu finišs, zinu, ka jāstrādā vēl vairāk – vienmēr ir jāiet uz augstāko mērķi un labākajiem rezultātiem.

Trasē kopš bērnības

Profesionāla autosportista karjeras aizsākumi meklējami manā ģimenē, esmu tajā kopš „bērna kājas”. Kopš sevi vispār spēju atcerēties, tēvs ņēma mūs, trīs brāļus, līdzi rallija sacensībās, kurās pats aktīvi piedalījās. Pienāca brīdis, kad tēvs savas zināšanas nolēma nodot tālāk.

Mani trumpji ir reaģēšanas ātrums, spēja analizēt un apstrādāt jaunu informāciju, kas palīdzēja man izvirzīties priekšgalā abiem pārējiem brāļiem. Esmu vienīgais no brāļiem, kurš profesionāli pievērsās autosportam. Nekas nav mainījies – joprojām spēju ātri sakopot domas, apvienojot kustības ar prātu. Profesionālu sportista karjeru sāku tikai 2007. gadā Bauskā. Šajā laikā sasniegts daudz, bet tikpat daudz un vēl vairāk ir priekšā.

Man tikpat kā nav brīvā laika. Tas viss tiek veltīts darbam ģimenes uzņēmumā un autosportam. Ikdienā esmu atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanu ģimenes uzņēmumā kokapstrādes eksporta jomā. Rūpējos, lai eksports būtu augstākajā līmenī, lai visi nepieciešamie ISO standarti tiktu ievēroti. Tēvs ir uzņēmuma vadītājs, mamma – galvenā grāmatvede, brāļi katrs darbojas savā lauciņā.

Darbam ģimenes uzņēmumā ir gan plusi, gan mīnusi. Pozitīvi ir tas, ka nav jākārto formalitātes, lai izbrīvētu dienu, piemēram, dilpomdarba aizstāvēšanai, dalībai sacensībās, kas notiek regulāri, turklāt visā pasaulē. Mīnuss – tu esi katru dienu kopā ar ģimeni ne tikai mājās, bet arī darbā, un dažkārt tas var būt arī izaicinājums.

Triumfa brīdis un veiksmes faktors

Mans spilgtākais karjeras sasniegums, pēc kura vēl mēnesi izjutu eiforiju, ir Eiropas čempiona tituls rallijkrosā Super 1600 klasē 2015. gadā. Tas ir augstākais sasniegums autosportā Eiropā. Pēc šīs uzvaras komandai sarīkoju ballīti kā pateicību viņu ieguldījumam, un tikai tad reāli sapratu, cik tāls ceļš bijis līdz uzvaras mirklim. Ja esi no valsts ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, iegūt Eiropas čempiona titulu ir augsts sasniegums.

Mana panākumu atslēga un motivācija, kas ļauj sasniegt virsotnes, ir Latvija – kā valsts un mana piederība savai valstij. Redzot, ka daudzu komandu sastāvā ir sportisti no ietekmīgām un bagātām valstīm, apziņa, ka esmu vienlīdzīgs, varbūt pat ātrāks, ir ļoti motivējoša. Tas man dod enerģiju un vēlmi attīstīt sevi.

Ir divas lietas, ka man palīdz virzīties uz panākumiem. Viena no tām ir ģimene un tas, cik daudz darba viņi ieguldījuši, lai es būtu tur, kur esmu tagad. Otrais faktors ir spēja sevi disciplinēt un motivēt. Protams, ir lietas, kas traucē. Zinu, ka nedrīkstu pārlieku domāt par pašam sacensībām – kā būs, tā būs, uz vietas redzēs! Bet ir jāiegulda darbs pirms sacensībām, lai tās norisinātos veiksmīgi un būtu sagatavojies.

Nekur nav tik labi kā mājās

Pagājušajā gadā 186 dienas pavadīju ārpus Latvijas, tāpēc tiešām piekrītu teicienam: „Nekur nav tik labi kā mājās”. Pēc sacensībām nedaru neko – izguļos, labi paēdu, izbraucu pa Latvijas laukiem, tas viss palīdz atgūt spēku un enerģiju.

Latvija ir mājas, un neredzu sevi citā valstī. Mani šeit saista kopējā enerģija, gaiss, laikasptākļi, ēdiens. It kā pašsaprotamas lietas, bet tomēr tās ir vissvarīgākās. Ārzemēs nekad nav tās māju sajūtas. Ir vērtīgi redzēt pasauli un padzīvot citur, tomēr nekas nespēj aizstāt dzimteni. Jau pēc trīs dienām, esot prom sacensībās, gribu atpakaļ mājās. Vienīgais, kā man pietrūkst Latvijā, ir kalni, kas ir milzīgs spēks un skaistums. Otra valsts aiz Latvijas, kas saista, ir Austrija.

Jauniešiem gan jādodas turp, kur liek sirds. Ja ir iespēja un vēlēšanās, ir jābrauc un  jāskatās, kas notiek pasaulē. Labi apmaksātu darbu pašlaik nav nemaz tik viegli atrast, tāpēc daudzi arī izvēlas doties prom. Latviešus ārzemēs bieži vien vilina lielāka alga, bet vai dzīves kvalitāte ir labāka, par to es stipri šaubos.

Ja jaunietim pēc 12. klases nav sava redzējuma par dzīves virzienu, biznesu, ko vēlas darīt, tad  jādodas uz augstskolu. Vislabāk studēt jomā, kur sevi saredzi nākotnē un, kura pašam šķiet interesanta.

Pats sāku studijas kokapstrādes jomā, kokapstrādes inženiera profesijā. Gada laikā gan sapratu, ka studijās nav tā, kas reālajā dzīvē notiek šajā jomā, tāpēc izvēlējos uzņēmējdarbības studijas. Bija vēlme padziļināti izprast, kādā veidā var uzlabot biznesu no vadības, mārketinga un personālvadības viedokļa.

Pagājušajā mēnesī aizstāvēju diplomdarbu, kura tēma bija par ģimenes uzņēmuma attīstības stratēģijas pilnveidošanu. Bakalaura darbu uzrakstīju sacensību starplaikā.

Ar skatu nākotnē

Nevar dzīvot tikai šodienai un nedomāt par nākotni. Vismaz jāredz pāris dienas uz priekšu, nevis jāļaujas tagadnes mirklim, kā tas bieži tiek skandēts. Lai kaut ko sasniegtu dzīvē, ir jābūt vispārīgai vīzijai un redzējumam. Ja neredzi biznesu piecus, desmit gadus uz priekšu, ir grūti nopietni kaut ko paveikt.

Ja ir izvirzīti mērķi, tad uz tiem ir jāiet. Pat brīžos, kad šķiet, ka nesanāk un neizdosies. Nekad nevajag padoties, jāturpina cīnīties. Savs darbs jādara ar maksimālu atdevi. Mums jāapzinās, ka ietekmējam ne tikai sevi, bet arī citus – mūsu tuvākos un apkārtējos cilvēkus, kuri nav tieši saistīti ar mums. Individuāli cilvēks var maz izdarīt, virzība uz augšu notiek komandā.

Man ir milzīgs prieks, ka Latvijas kā mazas valsts autosportisti vispār piedalās starptautiska mēroga sacensībās. Pirms 20 gadiem bija tikai daži sportisti, kas cīnījās. Pašlaik esam Eiropā, pasaulē, turklāt ne tikai autosportā, bet arī motokrosā. Diemžēl mūsu spēju robežas bieži vien atduras pret finansēm, jo autosports ir dārgs sporta veids, turklāt mums nav tādu lielo rūpnīcu atbalstīta komandu, kā pasaules lielvalstīm. Kāds mūsu autosporta meistars reiz teicis, ka, visticamāk, labākais autosportists brauc tramvajā un pat nevar iedomāties, ka varētu būt autosportists. Pilnībā piekrītu šim viedoklim.

Tomēr esmu novērojis, ka latviešiem piemīt milzīgs cīņas spars, azarts un neatlaidība. Tie ir mūsu trumpji. Mūsu karogā ir liels spēks. Kaut kur zemapziņā ir vēlme pierādīt sevi, savu valsti iespējami labāk, nest Latvijas vārdu pasaulē.

Ceru, ka tuvāko gadu laikā pasaules čempionātu dalībnieki no Latvijas tikai pieaugs. Pirms pieciem gadiem nebija gandrīz neviena, kurš auto sacensībās brauca globālā līmenī. Tagad varam lepoties pat ar septiņiem, astoņiem pilotiem.

 

Autors ir autosportists, Biznesa augstskolas Turība absolvents

Bilingslijs lūdzis Latvijai iestāties pret iespējamām Eiropas Investīciju bankas darbībām Irānā

ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs lūdzis Latvijai iestāties pret iespējamajām Eiropas Investīciju bankas darbībām Irānā, un, kamēr Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija vēl neatklāj, kāda būs Latvijas rīcība šajā situācijā, Saeimas deputāti noskaņoti nostāties Eiropas Savienības (ES) pusē. Tas, visticamāk, izraisīs ASV iebildumus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

“Iemesls, kāpēc esmu atbraucis, ir tādēļ, ka mums kā NATO sabiedrotajiem ir cieša sadarbība. Man ir pārliecība, ka no mūsu skatu punkta [Latvijas] finanšu ministre [Dana Reizniece-Ozola] veic lielisku darbu. Mums bija diskusija par daudzām lietām. Tostarp mēs arī apspriedām Irānu kā daļu no mūsu divpusējām transatlantiskajām attiecībām,” norādījis Bilingslijs.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka par Irānu puses runāja starptautiskā kontekstā, ES pozīcijā. “Šobrīd vecās ES dalībvalstis mēģina atrast veidu, kā ar Irānu sadarboties, tajā skaitā dodot mandātu vai pat uzdevumu Eiropas Investīciju bankai investēt Irānā. Tad ASV puses lūgums bija Latvijai iestāties pret šādām idejām, ņemot vērā, ka sankcijas pret Irānu būs nopietnas un tādā veidā mēs arī Eiropas līmeņa finanšu institūcijas varam apdraudēt,” norādījusi finanšu ministre.

Saskaņā ar LTV raidījuma “Panorāma” vēstīto, nedz Finanšu ministrija, nedz Ārlietu ministrija nespēja atbildēt, ko varētu nozīmēt Bilingslija lūgums un kā to tulkot, liekot viedokli jautāt viena otrai.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers raidījumam teica, ka Latvija ir grūtā situācijā, jo konkrētais jautājums ir par morālu izvēli amorālā situācijā. “Abi ir partneri un mēs esam spiesti izvēlēties starp abiem šiem partneriem, un tā ir ļoti nepateicīga situācija,” viņš sprieda.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (V) Ojārs Kalniņš norādījis, ka Saeimas Ārlietu komisijā kā koalīcijas un opozīcijas deputātu viedoklis šajā jautājumā ir vienots. “No vienas puses, tas mani nepārsteidz, no otras puses, man ir ļoti žēl, ka mums ir šādas domstarpības. Te mums ir jāturas kopā ar pārējām valstīm ES un jāatrod risinājums. Jācer, ka amerikāņus var pārliecināt mainīt savu viedokli,” viņš sacīja.

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” vēstīto, eksperti nedomā, ka, Latvijai izvēloties ES pozīciju, ASV varētu pēkšņi atteikties no reģiona drošības garantijām, lai gan aizrādījumi būs. Taču ASV, līdzīgi kā Krievija, attiecībās ar Eiropu esot sākusi izmantot politiku “skaldi un valdi”.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015. gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Vašingtona atjaunos visas sankcijas, kas tika atceltas kodollīguma ietvaros, kā arī noteiks Teherānai visaugstākā līmeņa ekonomiskos ierobežojumus, paziņoja Tramps.

ES ir “apņēmības pilna saglabāt” Irānas kodolvienošanos, neraugoties uz Trampa lēmumu no tā izstāties, paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs apliecināja, ka ir “ļoti satraukts” par ASV lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās un atjaunot sankcijas. Vienošanās “ir liels sasniegums kodolieroču neizplatīšanas un diplomātijas jomā, jo, pateicoties tam, dots ieguldījums reģionālajam un starptautiskajam mieram un stabilitātei”, paziņojumā norādīja Gutērrešs.

Irānas prezidents Hasans Ruhani Trampa lēmumu nodēvēja par “psiholoģisku karadarbību” pret Irānu un pavēstīja, ka, neskatoties uz ASV izstāšanos, Irāna paliks kodollīgumā ar pasaules lielvarām. Viņš norādīja, ka vēlētos apspriest Trampa lēmumu ar līgumu slēgušajām Eiropas, Krievijas un Ķīnas pusēm.

Francija, Vācija un Lielbritānija paudušas nožēlu par Trampa lēmumu, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka “strādās kolektīvi” pie jauna plašāka Irānas līguma.

Tikmēr Latvija izteikusi atbalstu turpmākai Irānas kodolprogrammas ierobežošanai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādīja, ka ES bija un ir daļa no vienošanās. Pēc viņa domām, vienošanās ir Eiropas diplomātijas tieša atbildība, tādēļ tagad jāvelta maksimāli centieni, lai nodrošinātu, ka Irāna neatsāk savu kodolprogrammu un tiek turpināts strādāt ar visiem vienošanās partneriem, arī ASV, Krieviju, Ķīnu un Irānu, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visas puses.

Kā Augulis 10 gadus pērk pasažieru vilcienus

Satiksmes ministrijai domājot par Latvijas transporta infrastruktūru un gatavojoties Eiropas Savienības fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodam, tika sagatavots un 2006. gada 12. jūlijā apstiprinātas Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam, kurās cita starpā tika noteikta nepieciešamība pēc jaunu pasažieru vilcienu iegādes. Kā plānotais rezultāts tika noteikts iegādāties septiņus jaunus dīzeļvilcienus un 34 elektrovilcienus.

Lai vilcienu iegādi varētu apmaksāt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika sagatavoti un 2009. gada 25. augustā apstiprināti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kuri paredzēja vilcienu iegādei no Eiropas Savienības fondiem piešķirt aptuveni 142 mlj. eiro. Projekta virzība turpinājās un jau 2009. gada 30. novembrī tika publicēts pirmais sludinājums par vilcienu iegādi.

Jau pavisam drīz AS “Pasažieru vilciens” nāk klajā ar pirmajiem paziņojumiem par konkursa rezultātiem, tomēr ne viss rit gludi kā līdz šim, parādās iesaistīto kompāniju intereses tikt pie iekārotā līguma, un AS “Pasažieru vilciens” vadības un ministra paziņojumi par iegādes procesu sāk mainīties. Rezultātu paziņošanas termiņš ik pa laikam tiek atlikts, līdz beidzot par uzvarētāju tiek nosaukta spāņu kompānija “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.” (CAF), kurai kā sadarbības partneris paredzēts nu jau bankrotējušais Latvijas uzņēmums AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca”. Pirmo vilcienu piegāde tiek solīta jau 2011.-2012. gadā.

Tomēr arī pēc uzvarētāja paziņošanas process nevirzās gludi, jo AS “Pasažieru vilciens” vadība patvaļīgi mainījusi līguma nosacījumus par sliktu Latvijas valstij. 2011. gada 23. jūlijā tautai nobalsojot par Saeimas atlaišanu, ministra posteni drīz zaudē satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš AS “Pasažieru vilciens” vadītāja postenī virzījis sev uzticamo Nilu Freivaldu. Nomainoties satiksmes ministram un redzot, ka varētu tikt mainīts arī AS “Pasažieru vilciens” vadītājs, patvaļīgi bez Satiksmes ministrijas un Ministru prezidenta saskaņojuma Nils Freivalds paraksta līgumu par vilcienu piegādi ar CAF un nedaudz vēlāk pamet savu amatu, un, ieturot nelielu pauzi, savas darba gaitas uzsāka ar AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca” saistītajā uzņēmumā AS “VRC Zasulauks”, kuras gan tur nebija ilgas.

Lai arī līgums par vilcienu piegādi tika noslēgts, Eiropas Komisija informēja sabiedrību, ka finansējumu šāda veida līgumam no Eiropas Savienības, visticamāk, nepiešķirs. Arī Satiksmes ministrijas ierēdņi to uzskatīja par spēkā neesošu un turpinājās ilga cīņa, lai visas iesaistītās puses līgumu atzītu par spēkā neesošu.

Rezultātā Latvija netika pie plānotajiem vilcieniem, jo dažu cilvēku personīgās intereses nostājās augstāk par valsts interesēm.

Kamēr valsts amatpersonas kārtējo reizi sola, ka jauni vilcieni sāks kursēt jau rīt, tikmēr statistika ir nepielūdzama. Neieguldot pienācīgus līdzekļus ne pasažieru vilcienos, ne infrastruktūrā, pasažieru skaits gadu no gada krītas. 1992. gadā Latvijā pa dzelzceļu tika pārvadāti 83,1 mlj. pasažieru, kamēr 2016. gadā vairs tikai 17,2 mlj. pasažieru. Tas ir būtisks kritums. Turklāt pasažieru skaita samazinājums noticis gandrīz nepārtraukti ik gadu no gada.

Kad personīgās intereses tiek noliktas malā

Līdzīga situācija ar vilcieniem bija Igaunijā, arī tur bija novecojis vilcienu sastāvs, tie bija dārgi uzturami, jo patērēja daudz elektrības un bija bieži jāremontē, tāpēc Igaunija 2011. gadā, līdzīgi kā Latvija, arī sāka vilcienu iepirkumu, kuri drīz vien ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika iegādāti.

Igaunijā tika iepirkti jauni Stadler Flirt Emu vilcieni. Jauniegādātie elektrovilcieni Igaunijā patērē par 30% mazāk elektrības nekā vecie. Jaunajos vilcienos padomāts par pasažieru ērtībām, tie ir ērti gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan izveidotas pietiekami daudz un ērtas vietas velosipēdu novietošanai, pieejams bezvadu internets, digitālā ceļojuma informācija, kā arī tie ir pietiekami plaši, lai ērti varētu tajos pārvietoties un sēdēt.

Igaunijai iegādājoties jaunos vilcienus, rezultāts nav izpalicis un, sākot ar 2014. gadu, pasažieru skaits, kas pārvietojas ar vilcienu, ik gadu pieaug, bet, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pat gandrīz dubultojies.

Interesants ir fakts, ka, salīdzinot ar Latviju, Igaunijas vilciena biļešu cenas ir augstākas. Latvijā līdz šim, palielinot biļetes cenas, pasažieru skaits attiecīgi ir mazinājies un bijis jānodrošina konkurētspējīga biļešu cena, lai pasažieri nepazustu pavisam. Tajā pašā laikā tas liecina tikai par to, ka par atbilstošu komfortu patērētājs ir gatavs maksāt attiecīgu cenu.

Igaunijā vilcienu satiksme tiek nodrošināta regulāri, tie pārvietojas visai ātri, salīdzinot ar Latvijas vilcieniem. Piemēram, vilcienu satiksme uz Liepāju neiztur nekādu kritiku, tas kursē tikai reizi nedēļā, turpretī, piemēram, Igaunijā vilciens no Tallinas uz Tartu kursē četras reizes dienā. No Rīgas līdz Liepājai ar vilcienu jābrauc 3 stundas un 19 minūtes, savukārt no Tallinas līdz Tartu 2 stundas un 22 minūtes, lai gan attālums līdz Tartu no Tallinas ir tikai par 29 kilometriem īsāks nekā no Rīgas līdz Liepājai. Sanāk, ka 29 km vilciens Latvijā brauc gandrīz stundu. Labāki piemēri nav arī uz citām Latvijas vietām, piemēram, Valku vai Daugavpili.

Jaunu pasažieru vilcienu nākotne Latvijā neskaidra

Jau minētais vilcienu iepirkums Latvijā nav bijis vienīgais, tam sekojuši vairāki mēģinājumi iegādāties jaunus vilcienus, tomēr iznākums vienmēr ir bijis neveiksmīgs. Tā vietā ir veikts esošo vilcienu remonts un nav zināms, vai un kad šoreiz jaunie vilcieni tiks piegādāti.

Tikmēr, aizmirstot par agrākiem skandāliem, satiksmes ministra postenī 2016. gadā atgriežas Uldis Augulis, kurš ar jaunu sparu turpina virzīt pasažieru vilciena iepirkuma procesu. Vispirms tiek nomainīts AS “Pasažieru vilciens” vadītājs ar sev lojālu, tomēr tas uzticamību nerada un, ņemot vērā līdzšinējo iepirkumu praksi Latvijā, nav skaidrs, vai jauno vilcienu kvalitāte būs vismaz līdzvērtīga Igaunijas vilcienu kvalitātei.

Papildu iepirkumu nebūšanām bažas rada Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts, kura rezultātā mainīsies elektropadeves tehnoloģijas dzelzceļa posmā Aizkraukle – Rīga. Rezultātā nav skaidrs, cik efektīvi Latvijā varēs nodrošināt vilcienu satiksmi, ja dažādos dzelzceļu posmos atšķirsies tehnoloģijas to darbībai. Joprojām ir daudz neskaidrību par pasažieru vilcienu nākotni, uz kurām līdz šim neviena atbildīgā amatpersona nav spējusi līdz galam skaidri atbildēt.

 

Autors ir satiksmes nozares eksperts

Kustībai “Iespējamā misija” piešķir Eiropas Pilsoņu balvu

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus visā Eiropas Savienībā (ES) – no Latvijas tā piešķirta kustībai Iespējamā misija.

Kustību “Iespējamā misija” izvirzīja Eiropas Tautas partijas (ETP) Latvijas EP deputāti – Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Inese Vaidere.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko Eiropas Parlaments ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu. Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma teica, ka Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Savukārt eiroparlamentāriete Sandra Kalniete uzsvēra, ka Iespējamā misija ir izcila iniciatīva, kas ceļ skolotāja darba prestižu un ienes skolās un sabiedrībā pozitīvas un kvalitatīvas pārmaiņas. Pēc viņas domām, Iespējamā misijā jaunieši paaugstina skolēnu interesi un motivāciju mācīties, palīdz izaugt zinošai, radošai un uzņēmīgai paaudzei, kas spēs padarīt Latviju par globāli konkurētspējīgu valsti.

Apbalvojums ietver Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu, ko pasniedz laureāta dzimtenē – svinīgā ceremonija Latvijā notiks rudenī. Visus laureātus 9. oktobrī sveiks īpašā pasākumā Eiropas Parlamentā Briselē.

Eiropas Pilsoņu balvu Eiropas Parlaments iedibināja un piešķir kopš 2008. gada. Iepriekš no Latvijas balvu saņēmusi Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte (2013), Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane (2012), labdarības fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta (2015) un labdarības maratona Dod Pieci komanda (2017).