Diena: 7. jūnijs, 2018

Skujiņš atsauc savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

“Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,” teikts Skujiņa paziņojumā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka atsaukt savu pieteikumu VID vadītāja amatam ir Skujiņa paša izvēle. Tāpat Vaivars piebilda, ka uz VID vadītāja amatu tiks izsludināts jauns konkurss.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) respektē Skujiņa lēmumu atsaukt pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA sacīja ministre. Viņa norādīja, ka nav informēta par Skujiņa apsvērumiem spert šādu soli, tomēr ministre respektē šo lēmumu.

Tāpat Reizniece-Ozola atzina, ka ar Skujiņa lēmumu iekavējas VID vadītāja iecelšana amatā un būs nepieciešams rīkot jaunu VID vadītāja amata konkursu. Finanšu ministres ieskatā, VID vadītāja amata konkursa komisijai Valsts kancelejas vadībā būs daudz lielāka rūpība jāpievērš potenciālo risku novēršanai.

Vaicāta, vai Skujiņš šādu lēmumu varētu būt pieņēmis politiska spiediena rezultāta, Reizniece-Ozola sacīja, ka nezina, jo nav tikusies ar Skujiņu un pārrunājusi viņa lēmumu. “Patlaban svarīgāk ir skatīties nākotnē,” piebilda ministre. Finanšu ministre nākamnedēļ plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu jautājumu, kas saistīts ar jaunu VID vadītāja amata konkursa rīkošanu. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, jauns konkurss ir jārīko, lai visiem pretendentiem būtu līdzvērtīga starta pozīcija.

Koalīcijas vairākums pašlaik nesteidz paust atbalstu Skujiņa kandidatūrai VID ģenerāldirektora amatā.

Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Nacionālā apvienība šonedēļ pēc Skujiņa iztaujāšanas vēl nelēma par savu pozīciju attiecībā uz kandidātu. Partija “Vienotība” lūdza atlikt Skujiņa virzīšanu uz VID ģenerāldirektora amatu, lai no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) saņemtu skaidrojumu par bažām saistībā ar pretendenta atbilstību šim amatam.

Saeima uz gadu atliek jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu, vēsta LETA.

Reizē pretēji Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lemtajam, Saeima atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumu no likuma izslēgt ierobežoto izvēļu skaitu programmu virzienu piedāvājumam vidusskolas posmā.

Koalīcija vienojusies arī likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā rast kompromisu par izglītības reformām. Reizē atbalstīts priekšlikums no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēgt ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Tāpat saskaņā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstīto plānu par izmaiņu ieviešanas atlikšanu Saeima lēmusi, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Attiecībā uz šo programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11.klasē grozījumi stāsies spēkā 2021.gada1.septembrī un attiecībā uz to īstenošanu 3., 6., 9. un 12.klasē – 2022.gada 1.septembrī.

Komentējot jau iepriekš komisijā atbalstītos minētos priekšlikumus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) no vienas puses norādījis, ka “nekāda traģēdija nav notikusi”, jo deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Viņš skaidroja, ka svarīgākais esot, ka šī iecere nav noraidīta kopumā, jo kompetenču satura izglītība “ir acīmredzama 21.gadsimta prasība” un, ka pašreizējā izglītības sistēma nevar nodrošināt jauniešiem atbilstošas zināšanas, prasmes un vērtības brīdim, kad viņi absolvēs skolu un uzsāks darba gaitas.

“Ja deputāti lems atlikt kompetenču satura ieviešanu par gadu, tas neapturēs jaunā satura ieviešanu, tomēr to palēninās un 20 000 jauniešu šī iespēja ies garām,” iepriekš bija norādījis Šadurskis.

Ceturtdien tika atbalstīts arī deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikums, kas paredz, ka pamatizglītības līmenī mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās būs 30 minūtes.

Saeimai par likuma grozījumiem vēl būs jābalso arī galīgajā lasījumā.

Raibā buķete jeb Ko mediji tev nestāsta

Tie, kuri paši piedzīvojuši padomju laikus, atcerēsies, kā toreiz nevarēja nopirkt praktiski neko. Visas iecienītās preces bija deficīts un veikaliem bija tāds niķis – sapakot kādu iekārotu mantu ar nekur nederīgiem krāmiem un tad pārdot pircējam. Grāmatnīcās mēdza “izmest” deficīta grāmatu, kurai obligāti komplektā bija jāpērk viena vai pāris galīgi neejoši izdevumi, piemēram, Brežņeva “Mazā zeme”. Gribi labu lasāmvielu – pērc arī krāmus klāt, lai veikals var atskaitīties, ka izpildījis “Mazās zemes” vai kāda citu diženo proletariāta paradīzi slavinošo (ne-) daiļdarba pārdošanas plānu.

Situācija ap izglītības reformu patlaban ļoti atgādina to laiku veikala pūles “iesmērēt” pircējam raibo buķeti – tajā ir samaisītas daudzas un dažādas izmaiņas, iepakotas dāvanu papīrā ar uzrakstu “Ļoti laba reforma – apstiprini mani!” un nolikta likumdevējam uz galda, piekodinot, ka vaļā taisīt nebūtu vēlams – jāapstiprina, kāda ir, vai jānonāk valsts izglītības nākotnes “noracēja” lomā.

Šis, manuprāt, būtu īstais laiks un vieta ceturtās varas “uznācienam” – izanalizēt, piesaistīt speciālistus un izpētīt, kas “lācītim vēderā”. Plaši tiek tiražēts viedoklis, ka tie, kuri neapstiprina reformu, ir “stagnāti un nākotnes noracēji”. Vai tā ir? Paanalizēsim, kas tika piedāvāts.

Lai arī reformas virzītājs – Izglītības un zinātnes ministrija – šo apjomīgo paku dēvē par jauno izglītības satura reformu, tomēr izglītības satura reforma vai kompetenču izglītības ieviešana ir tikai daļa no IZM piedāvātā projekta. Tajā vēl ir iekļauta pārvaldības reforma, valodas reforma, finansējuma reforma, sešgadnieku reforma – kopumā 17 jomas bija paredzēts reformēt.

Lai man piedod šīs paketes autori, bet tajā ar vērtīgām refomām kopā ir salikti arī nepārdomāti un pat nepieņemami ierosinājumi. Šoreiz likumdevējam pienākas uzslava, ka tas neapstiprināja raibo buķeti tādu, kāda tā tikai iesniegta. Saeimas Izglītības komisija un deputāti tomēr vērtēja piedāvāto un spēja pastāvēt uz to, ka šis nekvalitatīvais reformas izstrādājums esošajā veidolā nav apstiprināms.

Diemžēl līdz sabiedrībai nonāca informācija, ka Saeima ir pret kompetenču izglītību, jo, lūk, nav apstiprinājusi reformu. Bet ja palūkojas uzmanīgi, tad tieši pret izglītības satura reformu būtībā neiebilda neviena Saeimas frakcija, ne ZZS un pat ne “Saskaņa”. Lieli iebildumi izcēlās pret sešgadnieku sūtīšanu uz skolu. Vai kāds ir manījis kādu saprātīgu ministrijas argumentu, kāpēc sešgadnieki būtu jāpārceļ uz skolu? Ja padomā kārtīgi, par ko ir runa, tad sanāk, ka pamatā paredzēta bija sešgadnieku pārcelšanu uz citu ēku. Starp citu, tas nozīmētu lielas pārmaiņas skolu iekārtojumā. Sešgadniekiem ir vajadzīgas citādas telpas. Viņi vēl guļ diendusu, tātad vajadzīga vieta arī tam. Ir jāņem vērā vecuma posma psiholoģija, attiecīgas higiēnas normas. Bērnudārzā tas viss jau ir. Ja tiešām gribam savādāku sešgadnieku apmācību, kāpēc nevar atstāt bērnus bērnudārzā un dot tiem attiecīgu programmu? Vai tiešām budžetā ir tik daudz naudas, lai risinātu visus jautājumus, kuri ir saistīti ar sešgadnieku pārcelšanu uz citām ēkām. Būvniekiem būs darbs, nauda būs apgūta (visdrīzāk ar visām parastajām blaknēm), bet vai bērniem no tā būs labāka izglītība?

Tas nav vienīgais strīdīgais jautājums. Būtu jāizprot, piemēram, vai skolēnu minimuma noteikšana vispār nepārkāpj Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību.

Arī citās reformas paketes sastāvdaļās bija nekvalitatīvi ierosinājumi. Negribu pārāk iedziļināties dažādo reformu finesēs, bet vērojot Saeimā notiekošo un īpaši traci ārpus tās, mieru neliek jautājums – kāpēc vienā rāvienā uz apstiprināšanu bija jāvirza tik daudzu reformu konglomerāts? Vai to nebija iespējams jau pašā sākumā sadalīt būtiskajās pakās un tās secīgi virzīt uz Saeimu apstiprināšanai.

Ja būtu godīgs reformas uzstādījums, tad patiešām varētu pateikt, kura partija/frakcija ir par vai pret ko. Šobrīd notiek birku karināšana.

Nebija tā, ka Saeimā kāda frakcija noraidīja izglītības reformu – viņiem katram bija savi apsvērumi, kura paketes daļa viņiem nav pieņemama. Atgādināšu vēlreiz, ka tieši pret izglītības satura reformu, kas ir visas šīs “dāvanu pakas” vērtīgākā sastāvdaļa, nenostājās neviena frakcija.

Uzslavu ir pelnījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kura apturēja nekvalitatīvi sagatavotās reformas daļas. Varu tikai minēt, kāda iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrija virzīja uz Saeimu tik sasteigtu un haotisku dokumentu. Vai tas notika neapgūtā Eiropas savienības padsmit miljonu finansējuma dēļ, lai tas nebūtu jāatmaksā atpakaļ? Vai reforma jāievieš jau ar septembri, lai varētu paturēt finansējumu? Ja tā, tad ministrijai vajadzēja rīkoties daudz operatīvāk. Ir saprotama vēlme nepazaudēt daudzos miljonus Eiropas finansējuma, prēmijas un pārējo, kas ar to saistīts. Prēmijas ministrijas ierēdņiem par labu darbu nav nekas nopeļams. Ar nosacījumu, ka darbs ir labs un savlaicīgi izdarīts, nevis tāds brāķis kā tagad, pie tam daudz par vēlu izstrādāts. Skolotāji vēl tagad nezin, kas notiks un kādā veidā. Ir 100 pilotskolas, bet kas notiks ar pārējām skolām? Jautājumu ir vesela gūzma, bet atbilžu nav. Ja vēlaties naudu un prēmijas, tad, lūdzu, mīļā Izglītības un zinātnes ministrija, strādājiet kvalitatīvi nevis nogrūžat pašu savārīto deputātiem strebšanai tā, lai viņi vēl paliek vainīgi pie visa.

Saeima no sliktākajiem risinājumiem ir atradusi to labāko. Ja viņi patiešām būtu pret kompetenču izglītību, tad reformas apspriešana būtu apturēta. Koalīcija saprata, ka ir kritiskas daļas, no kurām vajag atteikties un virzīt uz priekšu pozitīvās daļas. Ja deputāti to nebūtu izdarījuši, tad reforma nenotiktu pat tajā daļā, kura ir laba. Bet sabiedrība šobrīd dzīvo pārliecībā, ka Saeima negrib dot bērniem labu izglītību. Mediji ir vienkāršojuši šo situāciju uz izvēli starp “par” un “pret” – vai nu progresīvais tēls vai stagnāts. Tas nav pareizi. Privātiem medijiem ir sava politika, bet par nodokļu naudu uzturēto mediju pienākums bija izanalizēt  pret vai par ko konkrēti ir katra Saeimas frakcija, partija, koalīcija un opozīcija. Tas ir ceturtās varas pienākums!

Situācijas kontekstā nevar neatzīmēt, ka šī reformas pieņemšana mums vēlreiz ir parādījusi mūsu Satversmes tēvu viedumu, veidojot valsts pamatlikumu un mēs varējām pieredzēt demokrātiju darbībā – arī opozīcijai bija iespēja caur komisiju ietekmēt likumdošanas gaitu. Mēs redzējām varas dalīšanas – demokrātijas stūrakmeņa – principa realizēšanu. Kad izpildvara, šajā gadījumā ministrija, bija ieguvusi pārāk lielu varu, tad likumdevējs varēja to nobremzēt. Būtu labi, ja arī ceturtā vara – mediji – iedziļinoties problēmās, gādātu par vispusīgu sabiedrības informēšanu bez birku karināšanas, tādējādi atbalstot demokrātisko procesu un stiprinot sabiedrības ticību savai valstij.

Šobrīd noticis tieši otrādi – sabiedrība ir satracināta, jo atkal “nejēdzīgā” Saeima dara pāri valsts nākotnei. 7. jūnijā cilvēki pat sanāca uz mītiņu pie Saeimas ēkas, lai protestētu. Pret ko? Pret Izglītības ministrijas nejēdzīgo “raibo pušķi”? Pret to, ka mediji nav bijuši savu uzdevumu augstumos, informējot sabiedrību par notikušo? Varbūt pret dažu politiķu bezatbildību, izmantojot radušos situāciju priekšvēlēšanu aģitācijai? Nē, protams. Viņi atnāca protestēt pret deputātiem, kuri mēģināja no Izglītības ministrijas viņiem “iesmērētā” brāķa izvilkt un virzīt tālāk to, kas ir lietojams, lai vismaz kaut kāda reforma notiktu. Labi, ka šoreiz protestētāji bija inteliģenti un nosvērti ļaudis, akmeņi nelidoja, šņabja bode arī palika neskarta. Tagad atliek vien katram no iesaistītajām pusēm godīgi pārdomāt savu ieguldījumu pie radušās situācijas un rūpēties, lai nākotnē lietas tiktu izdarītas labāk. Cerēsim, ka tā arī notiks. Mūsu visu kopējās valsts – mūsu Latvijas labā.

 

Autore ir blogere

Belte: Krievu ziņas no LTV7 pārcelsies uz internetu

Lai palielinātu krievu valodas raidījumu popularitāti un radītu vairāk analītiskās žurnālistikas satura, LTV7 kanāla krievu valodas raidījumi varētu pārcelties uz interneta platformu. Kas krievu valodas raidījumu klāstā paliks LTV7, jo tas ir “latviešu kanāls”, pagaidām nav skaidrs, trešdien krievu raidstacijā “Baltkom” stāstīja Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Par turpmāko krievu valodas raidījumu likteni LTV7 tiks izlemts pēc 18. jūnija, kad LTV vadība NEPLP jāiesniedz attīstības koncepcija, teica Belte.

“No LTV7 jānoņem krievu ziņu produkcija, tas ir latviešu kanāls, un tas traucē strādāt. Otrais – internets mūsdienās piedāvā milzumu pozitīvu iespēju, kuras mēs neizmantojam. Trešais – mums ir jāsniedz vairāk žurnālistikas, nekā to darām tagad,” raidījumā teica LTV vadītājs.

Belte pieļāva, ka lielākā daļa pašreizējo raidījumu krievu valodā no LTV7 pāries uz internetu, tomēr viņš pagaidām neprognozē, tieši kuri raidījumi tie būs. Tāpat viņš izvairīgi atbildēja par interneta platformu, kurā notiks krievu valodas raidījumu translācija. “Atklāts jautājums – vai aizies visi, vai paliks īsās ziņas. Domāju, ka kaut kādi raidījumi varētu būt kabeļtelevīzijā, un tā tālāk.  (..) Runa ir par interneta platformu. Vai tas būs uz [portāla] Lsm.lv bāzes, vai tas būs uz Replay, tas ir jautājums, kutu mēs vēl risināsim,” teica Belte.

Viņš arī apgalvoja, ka sakarā ar gaidāmajām pārmaiņām neesot domāts par personāla samazināšanu. “Neviens netiks atlaists, varbūt kāds nāks klāt, bet tas būs atkarīgs no budžeta iespējām. Taču nevienu atlaist no darba mēs neplānojam,” teica LTV vadītājs.

Viņš arī pieļāva, ka jaunais krievu valodas raidījumu formāts varēt sākt strādāt nākamgad, jo šogad diezin vai pagūs visu izmainīt. “Ja pagūsim, es būtu priecīgs. Taču tas ir saistīts ar investīcijām, tehniku, man tomēr liekas, ka nepagūsim, ka tas notiks nākamgad,” teica Belte. “18. jūnijā mums NEPLP ir jāiesniedz mūsu redzējuma koncepcija, pie koncepcijas strādā arī Latvijas Radio 4 [krievu valodas kanāls]. Domāju, ka tur būs kaut kādi priekšlikumi vai varianti par savstarpēju sadarbību. Mums tagad vairāk jāiedziļinās žurnālistikā, analītiskajā žurnālistikā. Mēģināsim izmantot sinerģiju ar citām redakcijām. Tāds ir mans plāns,” teica Belte.

Uz precizējošu jautājumu, vai NEPLP tiks iesniegtas divas koncepcijas, Belte atbildēja apstiprinoši.

Ka gaidāmas pārmaiņas Latvijas Radio 4 kanālā, liecināja arī Latvijas Radio jaunās valdes locekles Sanitas Dikas-Bokmelderes teiktais intervijā Ir maijā. Arī viņa uzsvēra analītiskās žurnālistikas nepieciešamību un attīstību, turklāt savas slimības laikā pati pastiprināti iepazinās ar LR4 kanāla saturu, par kuru intervijā spēja runāt detalizēti.

Tikmēr trešdien sociālajā tīklā Twitter nelielu vētru sacēla Ģirta Salmgrieža ieraksts, ka “pilsētā runā, ka LRZiņas gribot atsaukt korespendenti Briselē nepietiekamas krievu valodas dēļ”. Baumas vai patiesība, vaicāja Salmgriezis. Turpat trešdien LR arī atbildēja, ka “Latvijas Radio šādu lēmumu nav pieņēmis – ir bijušas tikai iekšējas darba sarunas par divu Briseles korespondentu darba organizāciju no Ziņu dienesta puses un Latvijas Radio pieejamo (lasīt – nepietiekamo) finansējumu šim mērķim”

Ceturtdien Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas Radio patlaban Briselē ir divi korespondenti – Ina Strazdiņa un Artjoms Konohovs. Pēc Ailes teiktā, ir bijušas darba sarunas, vērtējot finansiālos aspektus Latvijas Radio Briseles korespondentu nodrošināšanai, ņemot vērā medija ierobežotos resursus. Taču tās esot bijušas tikai darba sarunas bez jebkāda lēmuma. Aile uzsvēra, ka līdz šim nav nekādu lēmumu par iespējamām izmaiņām par korespondentiem Briselē.

Mirusi kinorežisore Kira Muratova

83 gadu vecumā mirusi kinorežisore Kira Muratova, ziņo LETA/UNIAN. Režisore mirusi trešdien Odesā, paziņoja viņas vīrs un vairāku filmu scenāriju līdzautors Jevgeņijs Golubenko.

Muratova kļuva slavena jau ar savām pirmajām filmām “Īsās tikšanās” (1967) un “Ilgās atvadas” (1971). Padomju laikā viņas filmu tematika nepatika birokrātiskajam aparātam, tāpēc pret Muratovu tika vērsta cenzūra.

Pēc nesaskaņām ar Odesas kinostudijas vadību 70. gados Muratova pārcēlās uz Sanktpēterburgu (toreizējo Ļeņingradu), kur strādāja kinostudijā “Ļenfiļm” un iepazinās ar mākslinieku Golubenko, kas kļuva par viņas vīru.

Muratovas 1989. gadā Odesas kinostudijā uzņemtā filma “Astēniskais sindroms”, kuras demonstrēšana Padomju Savienībā tika ierobežota, saņēma Berlīnes kinofestivāla īpašo žūrijas balvu un Krievijas Kinomākslas akadēmijas prēmiju “Nika” kā labākā pasaules filma.

Pēcpadomju laikā popularitāti guvušas Muratovas filmas “Trīs stāsti” (1993), “Čehova motīvi” (2002), “Skaņotājs” (2004) un citas.

2008. gadā Muratova un Golubenko bija ieradās Rīgā uz kinofestivālu “Arsenāls”, kura programmā bija iekļauta Muratovas īsmetrāžas filma “Lelle”.

Žurnāls: Ar ko konfliktēja administrators Mārtiņš Bunkus?

Tikai pārsimt metru no Valsts policijas 30. maija rītā savā auto nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus (38) bija starp ietekmīgiem spēlētājiem maksātnespējas administratoru saimē, tāpēc viņa slepkavība raisa dažādus minējumus par tās motīviem.

Ceturtdien žurnāls Ir apkopojis iespējamos virzienus, kuros iezīmējas nopietni Bunkus konflikti ar citiem nozares spēlētājiem.

Viena no visnaudīgākajām versijām ir saistīta ar likvidējamo banku ABLV. Lai arī bankas īpašnieki izlēma paši likvidēt banku un piesaistīt likvidatoru, patlaban vēl buksē FKTK lēmums par bankas likvidāciju. Bankas īpašnieki ir piesaistījuši administratoru Elviju Vēberu, kurš žurnālam Ir pazīstams no agrākiem ar citu maksātnespējas administratoru – Māri Sprūdu – saistītiem “ķēķa” darījumiem maksātnespējas procesos. Žurnāla avoti norādīja, ka Vēbera piesaisti ABLV likvidācijai var vērtēt kā Sprūda “jumtu”, proti, bankas īpašnieku “nodevu” tam, lai pašlikvidācija norisinātos sekmīgi.

Arī Bunkus izrādījis interesi par ABLV likvidāciju, un žurnāls raksta, ka pēdējo mēnešu laikā uz FKTK tika izdarīts spēcīgs spiediens, ka pašlikvidācija nebūtu atbalstāma. Ar to arī skaidrojama FKTK vilcināšanās pieņemt lēmumu par ABLV.

Otra versija saistīta ar Bunkus līdzdalību maksātnespējīgās Trasta komercbankas (TKB) lietā. Sākotnēji šīs bankas likvidācija nonāca Sprūda komandas biedra Ilmāra Krūma pārziņā, bet pēc sarežģītām cīņām TKB likvidāciju pirms gada pārņēma administrators Armands Rasa sadarbībā ar Bunku. Turklāt no TKB likvidācijas procesa izauga kriminālprocess pret Sprūdu un Krūmu aizdomās par naudas izspiešanu no kreditoriem.

Profesionālajā darbībā Bunkus un Sprūda ceļi krustojušies ne tikai TKB lietā, bet arī maksātnespējīgā uzņēmuma Dzimtā sēta lietā. Šā uzņēmuma administrēšana bija “zelta ādere” Sprūdam. Pēc Sprūda atcelšanas no amata Dzimtā sēta nonāca tieši Bunkus biroja darbinieces Jekaterinas Galuškas administrēšanā.

Kas vēl varētu būt “ieguvējs” pēc Mārtiņa Bunkus nāves, lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.

Komikss: Kāpēc tiesneses un uzņēmēja sarakste prokuroram nebija pierādījums kukuļošanai?

Šā gada 24. aprīlī prokurors Māris Leja izbeidza kriminālprocesu pret bijušo Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu un bēdīgi slaveno uzņēmēju Jūliju Krūmiņu epizodē par aizdomām kukuļošanā. Prokurors uzskatīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savāktie pierādījumi ļauj konstatēt nevis nepārprotamu kukuļa piedāvāšanu, bet tikai “nodoma atklāšanu”.

Lai gan “nosodāmas no morālā viedokļa”, šādas darbības tomēr nav krimināli sodāmas, tāpēc lieta ir jāslēdz, secināja prokurors. Tiesa, KNAB darbu šajā lietā prokurors Leja slavē, lai gan viņa lēmums lietu izbeigt faktiski miskastē izmet visu biroja izmeklētāju darbu.

“Ja salīdzinām ar Rīdzenes sarunu [oligarhu] lietu, ir redzama viena būtiska atšķirība, neskatoties uz iznākuma līdzību. Šeit ne tikai klausītas sarunas, bet cilvēki tiešām ir mēģinājuši pēc tam skatīties un pārbaudīt, kas notiek ārpus sarunām,” žurnālam Ir atzīst Leja. Šajā ziņā viņš izmeklētāju darbu uzskata par paraugu, kā jāstrādā operatīvi.

Kas notika 2016. gada 11. februārī Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas Orniņas kabinetā un par ko viņa ar Krūmiņu sarakstījās uz papīra lapas, skatieties Ernesta Kļaviņa komisku.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.