Haralda Matuļa Vidusšķiras problēmas — ironiski īsstāstiņi par mūsu laikmetu un tā sagurumu
Grāmatas noformējums lakonisks: vāks balts ar trim apļveida «dziļurbumiem», kas atklāj apvāka ielocē paslēpto zīmējumu. Tajā renesanses laika trīs grāciju motīvā iezagušās 21. gadsimta aktualitātes — katra no grācijām pārstāv citu rasi. Grāmatas noformējuma autors ir nupat Zelta ābeles balvu kā gada mākslinieks ieguvušais Aleksejs Muraško, un es pašsaprotami nospriežu, ka arī tekstā būs darīšana ar atsaucēm uz kādām filozofiskām idejām. Vidusšķiras problēmas ir publicista ar filozofa un sociālā antropologa grādu Haralda Matuļa debija prozā.
Runājot par atsaucēm, vispirms jānovērtē, cik dziļas pēdas latviešu īsprozā atstājis krievu pagājušā gadsimta pirmajā pusē dzīvojušais absurda pastāstiņu autors Daniils Harmss. Haralds Matulis savulaik šo autoru tulkojis, un, šķiet, tieši Harmsa iedvesmotas, 2007. gadā iznāca Ilmāra Šlāpina Anekdotes par vidējo latvieti un Raini, kam pēc diviem gadiem sekoja vēl viens krājumiņš, kur Rainis tika papildināts ar kompāniju, bet vidējais latvietis kā mērķauditorija un galvenais varonis palika nemainīgs.
Arī Haralda Matuļa Vidusšķiras problēmas ir šādi īsstāstiņi. Anekdotes. Novērotu sadzīvisku epizožu, bieži — kāpinātu līdz absurdam, atstāsts. Taču ir arī TV pavairoti viedokļi, sociālo tīklu diskusiju un avīžziņu drastisks izklāsts, izvilkumi no studentu sacerējumiem, pat Žana Pola Sartra garāks citāts, kas, ielikts jau aprakstītajā kontekstā, pēkšņi iegūst sagurušu un samežģītu intonāciju, no studenta obligātās literatūras kļūstot par problēmu. Protams, vidusšķiras problēmu, kas ir 94% Latvijas sabiedrības, kā avīžintervijā prognozē pats autors.
Vidusšķira ir arī šīs grāmatas lasītāji, tie ir augstskolu pabeiguši ļaudis, kaut ko dzirdējuši no citētajiem autoriem, arī par idejām, kas, ar masu mediju starpniecību novestas līdz ikdienišķajam, savās izpausmēs var kļūt smieklīgas. Darbojošos personu vidū ir gandrīz visu darba devēju sludinājumu adresāts — baltais vīrietis ap četrdesmit. Kāda sieviete — dzīves nogurdināta — apsver dzimuma maiņu. Spožs tēls ir nesen izcepta veģetāriete, kas ar aizdomām sāk izturēties pret savu karakulādas cepuri. Ir atsauces arī uz literatūras un reliģiju vēsturi. Poncijs Pilāts, kas Lieldienu stāsta atpazīstamajā situācijā prasa pūlim padomu, ko iesākt ar bēgļiem, saņemot vairākuma mandātu izturēties pret tiem neloģiski un netaisni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.