Saeimas komisija līdz septembrim atliek FKTK likuma grozījumu skatīšanu

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

“Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,” sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. “Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,” norādīja Vucāns.

Maija beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir paziņojis, ka nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt topošās likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu komisijas padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu.

Ministru prezidenta juridiskais padomnieks Sandis Voldiņš komisijā skaidroja, ka Ministru prezidenta priekšlikums apturēt likuma grozījumu izskatīšanu ir saistīts ar situācija banku sektorā un tiem lēmumiem, kas tuvākajā laikā ir jāpieņem FKTK. “Patlaban trīs padomes locekļi ir atslēgas cilvēki, kuru rokās ir lēmumu pieņemšana, tāpēc tagad nebūtu prātīgi destabilizēt situāciju un mainīt padomes locekļu ievēlēšanas kārtību,” skaidroja Voldiņš.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne stāstīja, ka saskaņā ar OECD korporatīvās pārvaldības principiem un labo praksi, padomes pamatuzdevums ir veikt vadības pārraudzību un pieņemt stratēģisku lēmumus, tāpēc padomē jānodrošina neatkarība un objektivitāte. Razāne piekrita tam, ka tad, ja padomes locekļi ilgstoši atrodas savos amatos, tad varētu mazināties objektivitāte.

“FKTK ir viena līmeņa pārvaldības princips, bet būtu jānodala pārraudzības principi un vadītājiem nebūtu jāiejaucas operacionālā vadībā. Arī OECD princips ir tāds, ka padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un nav jāpiedalās operacionālā darbībā. Tādēļ ir jābūt skaidriem un caurskatāmiem ievēlēšanas un pārvēlēšanas principiem, tad mazināsies padomes locekļu politiskās atkarības riski,” sacīja Razāne.

Arī Voldiņš norādīja, ka patlaban FKTK pārvaldības sistēma nav perfekta un pie šī jautājuma ir jāatgriežas vēlāk, nosakot konkrētus ievēlēšanas kritērijus, kā arī pārejas periodus. “Tomēr veikt izmaiņas konkrētajā situācijā nebūtu pareizi, pie šī jautājuma ir jāatgriežas vēlāk,” sacīja Voldiņš.

Arī Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka FKTK vadības jautājums ir skatāms konceptuāli – visa FKTK padome būtu veidojama pēc principa, ka visi padomes locekļi tiek apstiprināti Saeimā, savukārt FKTK departamentu direktoriem būtu jābūt atsevišķām personām, ar kurām tiek noslēgti darba līgumi. Vienlaikus Juridiskais birojs uzskata, ka šis jautājums ir jāizlemj nesasteigti.

Kā ziņots, Saeima 17.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus FKTK padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Pašlaik likumā ir noteikts, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs. Citu termiņu ierobežojumu pašlaik likumā nav.

Grozījumi FKTK likumā paredz, ka viena un tā pati persona var būt par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka arī pārējos FKTK padomes locekļus amatā iecels Saeima.

Likuma izmaiņu anotācijā uzsvērts, ka pilnvaru maksimālā termiņa noteikšana un papildinātā padomes locekļu iecelšanas kārtība nepieciešama FKTK likuma normu harmonizēšanai ar citiem likumiem, kas paredz ierobežojumus pilnvaru termiņiem un iecelšanas kārtību nozīmīgos vadošos amatos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu