Priekšvēlēšanu karstumā Saeimas deputāti rada nopietnus draudus ilgi plānotajai izglītības satura reformai
Jaunā izglītības satura izstrāde ilga gadu, vēl četrus mēnešus turpinājās tā sabiedriskā apspriešana, bet tagad divās nedēļās līdz Jāņiem Saeimas deputātiem jāizlemj — ļaut reformai notikt vai noraut stopkrānu.
Līdz šim bija plānots no šī gada rudens bērnudārzos, bet no nākamā — arī skolās pakāpeniski dažu gadu laikā pāriet uz jaunu mācību saturu un pieeju. Tā koncentrējas ne tikai uz zināšanu ieguvi, bet arī uz prasmēm likt tās lietā, analītiskuma un radošuma attīstību, vienlaikus dodot pedagogiem lielāku brīvību izvēlēties gan tēmas, gan mācību metodes.
Aprīlī Saeima konceptuāli atbalstīja reformas īstenošanai nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Taču līdz otrajam lasījumam, kas ieplānots šonedēļ 7. jūnijā, noskaņojums ir strauji mainījies. Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un skolotāju arodbiedrības (LIZDA) skaļos iebildumus, deputāti Saeimas Izglītības komisijā vairs neatbalstīja ministrijas piedāvāto reformu. Koalīcijas līderes ZZS deputāti, bloķējoties ar opozīcijā esošo Saskaņu un Reģionu apvienību, atbalstīja priekšlikumus, kas reformas ieviešanu atceļ vismaz uz gadu.
Pēc šāda pavērsiena premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pagājušo darba nedēļu noslēdza ar paziņojumu, ka lēmumi par reformu jāatstāj nākamās Saeimas ziņā. Tā premjers faktiski atsauc savas valdības deklarācijas solījumu veikt «visaptverošu izglītības satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu sabiedrībā».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.