Pielien Putins • IR.lv

Pielien Putins

Pauls Raudseps

Kad atsilst Rietumeiropas un Maskavas attiecības, skaļāk jāatgādina par Ukrainu

Nervoza ir gaisotne Rietumos. ASV prezidenta Trampa lēmums atkāpties no kodolvienošanās ar Irānu satrauca un sadusmoja Eiropas lielvalstis Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, kuras ir līguma parakstītājas. Tiešais drauds ir gaidāmās ASV sankcijas pret uzņēmumiem, kuri turpina iesaistīties darījumos ar Irānu, ilgtermiņa briesmas — karadarbības pieaugums Tuvajos Austrumos un jauni bēgļu plūdi.

Maija beigās Tramps piemeta vēl dažas pagales neapmierinātības ugunskuram ar paziņojumu, ka tomēr stāsies spēkā importa tarifi tēraudam un alumīnijam. Pat nopietnāks par pašiem tarifiem ir to ieviešanai izvēlētais juridiskais pamatojums. ASV valdība paziņojusi, ka tērauda un alumīnija imports apdraud Amerikas nacionālo drošību — tā ir klauzula, kura domāta, lai novērstu valsts nonākšanu atkarībā no naidīgu varu piegādātām precēm. Ierobežojumi skars importu no NATO sabiedrotajiem, un nav brīnums, ka Kanādas premjerministrs Trudo tos nosauca par aizvainojošiem.

Tas varētu būt tikai sākums. 23. maijā Trampa administrācija sāka pētīt, vai arī ārzemēs ražoti automobiļi neapdraud nacionālo drošību, un parādījušās ziņas, ka prezidents plāno ieviest 25% tarifu importētām mašīnām. Visvairāk no šāda soļa ciestu Kanāda, Meksika, Japāna un Vācija, un Volkswagen varētu izrādīties vissmagāk skartais autoražotājs.

Ar to gan nebeidzas stāsts par iespējamām ASV sankcijām, kuru galvenais upuris varētu izrādīties Vācija. Tuvojas brīdis, kad jāsākas gāzesvada Nord Stream 2 celtniecībai, kas pa Baltijas jūrā izliktām caurulēm piegādātu dabasgāzi no Krievijas uz Vāciju. Tas atņemtu Ukrainai ienākumus par gāzes tranzītu, kuri gadā veido vairāk nekā miljardu eiro, un vienlaikus nostiprinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Pret projektu asi iebilst Austrumeiropas valstis, tomēr ar Krieviju cieši saistītie Vācijas energouzņēmumi vienmēr nodrošinājuši projektam Berlīnes atbalstu. Savukārt ASV jau kopš prezidenta Reigana laikiem iebildušas pret Maskavas centieniem izmantot gāzi, lai nostiprinātu savu ietekmi Eiropā, un Vašingtona gatavojas ieviest sankcijas pret uzņēmumiem, kuri iesaistīti Nord Stream 2 projektā. Būtu tikai apsveicami, ja projektu tā varētu apstādināt, tomēr nav skaidrs, vai tas tiešām būtu sankciju rezultāts. Sliktākas attiecības starp Vāciju un ASV gan ir gandrīz vai garantētas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu