Miljarda gaidās

Mārtiņš Šulte, AS Mintos Marketplace valdes priekšsēdētājs. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Savstarpējo aizdevumu platformā Mintos finansēti kredīti 660 miljonu eiro vērtībā, turklāt uzņēmums spējis nopelnīt jau gandrīz ceturtdaļmiljonu un saņēmis prestižas balvas. Taču Mintos pie sasniegtā neapstāsies — šie esot tikai pirmie soļi

Kad Mārtiņš Šulte 2015. gadā izveidoja Latvijā pirmo savstarpējo aizdevumu platformu un gadu vēlāk piesaistīja riska kapitāla investīcijas divu miljonu eiro vērtībā, par stat-up jeb jaunuzņēmumiem Latvijā vēl vīpsnāja. Vismaz Mārtiņam tā šķita. «Domāja, ka tie ir pāris puišu vai meiteņu, kas kaut ko dara un īsti varbūt nemaz nezina, ko dara. Tāda nenopietnības piegarša,» atceras Mārtiņš. Viņa ambīcijas bija pierādīt, ka Latvijā var uzbūvēt globāli konkurētspējīgu biznesu. Un viņam izdevās. Pērn Mintos atvēris birojus Mehiko un Varšavā un pirmoreiz gadu noslēdzis ar peļņu — 240 tūkstošiem eiro. Tikmēr platformā izsniegto kredītu apjoms pieaudzis jau līdz 660 miljoniem eiro. Publiski viņi prognozējuši, ka līdz gada beigām tiks sasniegts jau miljards. Sarunā ar Ir Mārtiņš veikli parēķina galvā un precizē: «Domāju, ka tas būs jau septembrī.»

SWH biroju centrā Skanstes ielā Mintos mītne jāmeklē cauri gaiteņu labirintiem. Nelielu haosu radījuši celtniecības darbi — pagalmā tiek pārbūvēta viena no biroju ēkām. Tajā viss augšstāvs ar 114 darbavietām būs paredzēts Mintos komandai. «Kādam laikam vajadzētu pietikt,» Mārtiņš atteic, paķircināts, ka drīz jau komandai arī tur kļūs par šauru.

2015. gadā darbu pie platformas izstrādes sāka Mārtiņš un četri programmētāji. «Atceros, sākumā apsēdāmies pie šiem baltajiem galdiem. Ideja ir, bet… ko lai tagad dara,» viņš pamet ar roku uz vienu no galdiem. Tolaik viņi sāka darbu simt kvadrātmetru lielā dzīvokļa tipa birojā Krišjāņa Valdemāra ielā. «Likās — katram savs stūris,» iesaucas Mārtiņš. Bet ātri kļuva par šauru. 2016. gada pavasarī viņi pārvācās uz Skanstes ielu. Darba galdi atvērtā tipa birojā sastumti cieši cits pie cita. Bizness aug strauji un cilvēku skaits tāpat. Šobrīd savstarpējo aizdevumu platformā nodarbināti 50 cilvēku. Mazākā daļa strādā ar tehnoloģiskiem risinājumiem, pārējie — ar riska menedžmentu, pārdošanu, klientu servisu, finanšu vadību, grāmatvedību.  «Uz gada beigām droši vien būsim starp 80 un 100,» prognozē Mārtiņš.

Šo gadu laikā no komandas aizgājuši tikai divi darbinieki. Savukārt darbu atraduši arī jaunieši no Igaunijas, Vācijas, Polijas, Austrālijas. «Daļa ir ar kaut kādām saitēm Latvijā. Meitene no Austrālijas jau pirms tam bija šeit dzīvojusi, tad domājusi braukt tālāk, bet parādījās iespēja Mintos, un viņa palika. Mēs redzam Rīgu kā pietiekami internacionālu pilsētu. Cilvēki labprāt apsver iespēju te palikt. Vietējie, kas pie mums strādā, iespējams, būtu apsvēruši iespēju braukt kaut kur citur, bet pēc skolas viņi palika te — globālā uzņēmumā ar lielu ietekmi.»

Laba komanda ir uzņēmuma veiksmes pamatā, pārliecināts Mārtiņš, un daudz tiek darīts, lai to stiprinātu. Piemēram, kad nostrādāts noteikts laiks uzņēmumā, darbiniekiem parādās iespēja kļūt par uzņēmuma akciju turētājiem. «Tas mūs saliedē, jo esam vienā laivā,» spriež Mārtiņš. Liela uzmanība tiek pievērsta arī darba videi. «Kāda starpība, vai strādā no biroja, mājām vai kafejnīcas. Katrs pats var veidot savas dienas dizainu, galvenais, lai darbs virzās uz priekšu. Videi jābūt tādai, lai ir forši strādāt,» Mārtiņš skaidro un izsaka cerību, ka Mintos ar laiku varētu radīt tādu pašu efektu kā Skype Igaunijā — cilvēki, kas apbružājušies jaunuzņēmumā, guvuši pieredzi, iet tālāk un attīsta paši savas start-up idejas.

Birojā pie sienas piekārta arī ideju tāfele — ierosinājumi, kas nepieciešams birojā. Uz tāfeles izsvītroti un birojā jau izpakoti gaisa ventilatori, bet mopsis un džakuzi gan, visticamāk, neīstenosies.

Katram riskam ir cena

Mintos savstarpējo aizdevumu platforma bez bankas starpniecības saved kopā kādus 60 tūkstošus investoru no 72 dažādām valstīm ar kredītdevējiem, kas meklē finansējumu saviem aizdevumiem. Pats Mintos kredītus neizsniedz — strādā tikai kā starpnieks starp investoriem, kuriem ir brīva nauda, un dažādiem kredītu izsniedzējiem, caur kuriem šī nauda nonāk pie kredītņēmējiem. «Mēs savienojam kapitālu — vietas, kur tas tiek uzkrāts, ar vietām, kur tas ir mazāk pieejams,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Investori lielākoties nāk no Rietumeiropas — Vācijas, Lielbritānijas, Šveices. Savukārt kredītu izsniedzēju pusē platformā darbojas 40 dažādu uzņēmumu no 23 valstīm, arī Latvijas. Pašmāju sadarbības partneru vidū ir tādi aizdevēji kā Mogo, AgroCredit, Banknote, Capitalia un citi. Lielu potenciālu Mārtiņš saskata Latīņamerikas, Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas tirgos. Platformā darbojas arī kredītdevēji no Dienvideiropas, Centrālāzijas. Investoriem ir iespēja ieguldīt dažādu veidu kredītos — pret mašīnas vai nekustamā īpašuma ķīlu, aizdevumos mazajiem uzņēmumiem, arī patēriņa kredītos.

Vaicāts, vai nav sajūta, ka bizness uzbūvēts uz nelaimīgo rēķina — cilvēkiem, kas nevar paņemt aizdevumu bankā, tāpēc ņem dārgus aizdevumus nebanku sektorā —, Mārtiņš noliedzoši purina ar galvu. Uz to viņš raugoties no cita skatpunkta. «Katram riskam ir savs cenojums. Ja aizņēmējs mazāk nopelna vai viņam ir nestabilāks darbs, tas nenozīmē, ka viņam vispār jāatņem iespēja aizņemties. Labāk, lai iespēja aizņemties kredītu viņam notiek organizēti, nevis viņš savu vajadzību apmierina citādi. Nav tālu jāmeklē — aizbraucam uz Meksiku, un tur ir tāds kredīts, kuru 100% visi atdod. Ja neatdod, tad nāk kāds, kurš salauž kāju vai atņem mašīnu. Ir viegli sēdēt Rīgas centrā un domāt, ka visiem cilvēkiem ir iespējas aizņemties par 2% gadā,» viņš skaidro, piebilstot, ka ir arī tāds aizdevumu segments, kur procentlikmes būs zemākas nekā bankās. «Tas ir tāds stereotipisks uzskats, ka alternatīvajā kreditēšanā aizņemas tikai tie, kas no bankas nevar aizņemties.» Turklāt uzņēmums veicot rūpīgu risku izvērtējumu, pirms sāk sadarbību ar kredītdevējiem. Daudziem esot atteikuši, «jo neredzam, ka viņi tos spēs izsniegt tik labi». «Mēs nejustos komfortabli, ja investori tādos investētu.»

Platformā tiek ņemts vērā, lai kredītu procenti atspoguļotu risku. «Protams, ir riskantāki kredīti, bet tad arī to likmes ir augstākas. Mums ir vesela komanda, kas vērtē riska menedžmentu — kādi aizņēmēji, kādi kredīti, kādi kredīta izsniedzēji, vai viņi saprot, ko viņi dara. Tur ir diezgan liels siets,» skaidro Mārtiņš.

Pērn kompānija atvērusi vietējos birojus arī Mehiko un Varšavā. Pārējās valstīs darbojas attālināti — no Rīgas. Kopumā platforma ar pilnu atbalstu šobrīd pieejama septiņās valodās.

Sliktākais, kas var notikt?

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos darbojas tikai ceturto gadu. «Sākums jau vienmēr ir foršs,» Mārtiņš smaida, vaicāts, kā šis bizness sākās. Vidusskolas gados viņu ļoti interesēja datori. Vienubrīd saprata, ka tērē tam pārāk daudz laika, tāpēc datoru pārdeva. Pēc vidusskolas iestājās Rīgas Ekonomikas augstskolā, sešus gadus nostrādāja SEB Investment Banking. 2013. gadā Mārtiņš devās studēt MBA pro-grammā biznesa skolā INSEAD Francijā un Singapūrā.

«Pēc INSEAD bija doma pastrādāt citur kādus 3—5 gadus, tad braukt uz Latviju un nodarboties ar uzņēmējdarbību,» Mārtiņš atceras. Tomēr pārdomāja. Gribējās darīt kaut ko savu uzreiz. «Uzņēmējdarbība ir tā, kur beigās vari visvairāk vērtību pievienot. Man patīk radīt kaut ko no jauna. Likās, ka nav jēgas gaidīt. Kas ir sliktākais, kas var notikt?» viņš atceras tālaika pārdomas.

Par uzņēmības gēnu Mārtiņš pateicas vecākiem — 90. gados viņi atvēruši savu veikalu, audzējuši arī tulpes tirgošanai, bet ar savstarpējiem aizdevumiem Mārtiņš pats pirmo reizi saskārās, kad vajadzēja naudu studijām INSEAD. Mācību maksa bija liela, ar Latvijā pieejamo studiju kredītu to nevarēja segt. Skolas absolventi bija izveidojuši vietējo aizdevumu platformu, kurā piedāvāja aizdevumus studētgribētājiem. Pateicoties tai, izstudēja arī Mārtiņš.

Ideja radīt savu savstarpējo aizdevumu platformu Mārtiņam piešķīlās 2014. gada aprīlī, lasot portālu TechCrunch. Un ideja realizējās nepilna gada laikā — 2015. gada janvārī. Bizness ripoja strauji. «Tolaik jebkas, kas notika platformā, bija ar lielu sajūsmu. Investors reģistrējas. Labais! Nofinansē kredītu. Baigi forši! Šodien tas notiek tāpat, tikai simtreiz ātrāk,» smaida Mārtiņš. Pirmos 60—70 miljonus izsniegtajos kredītos Mintos sasniedza 21 mēneša laikā. Tagad 70 miljoni tiek finansēti mēneša laikā.

Ievērojamākie kompānijas panākumi redzami, aplūkojot, kā tai sokas salīdzinājumā ar citām  savstarpējo aizdevumu platformām Eiropas Savienībā. Ar 43% tirgus daļu Mintos ieņem pārliecinošu pirmo vietu finansēto kredītu apjomā. Jaunuzņēmuma panākumi dokumentēti arī virknē apbalvojumu. Pērn Latvijas visvairāk mīlēto zīmolu topā Mintos ieguvis balvu kā skaļākais Latvijas jaunuzņēmums. Saņēmis arī prestižo alternatīvā finansējuma AltFi balvu nominācijā Investoru izvēle (People’s Choice Award). Šogad Spānijā Mintos apbalvots kā ietekmīgākais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Spanish Fintech Awards 2018 konkursā.

«Tas viss ir patīkami, bet dienas beigās svarīgi, lai produkts risina vajadzību, lai investori ir priecīgi,» Mārtiņš ir pieticīgs par atzinībām. Vai šo gadu laikā bijis kāds krīzes brīdis, kad visu gribējies mest pie malas? «Nē, tieši otrādi. Ir bijusi sajūta, ka tagad tikai viss ir priekšā.» Viņaprāt, Mintos ir priekšā globāls aizdevumu tirgus. «Uz to arī ejam. Pirmos soļus esam spēruši, bet vēl tāls ceļš līdz vīzijas pilnīgai realizēšanai.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Esot start-up, redzi iespējas. Ir sajūta, ka vari ļoti daudz izdarīt. Jautājums — cik ātri vari to panākt. Šodien kaut ko sasniedz, tad ej uz priekšu un skaties, ko vēl varētu uztaisīt.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Es atturētos saukt lielāko kļūdu, jo tas ir netaisnīgi pret pārējām kļūdām. Kļūdas ir visu laiku, viscaur. Caur kļūdām veidojas progress.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Lai cik tas izklausās vilinoši uzreiz pēc skolas taisīt start-up, daudz labāk pirmajā solī pievienoties kādam jaunuzņēmumam, kas kādu posmu jau izgājis un ir attīstības stadijā. Gūt pieredzi. Redzēt, kā tas ir, kad uzņēmums aug nevis par 5%, bet par 500% no gada uz gadu.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu