Bilingslijs aicina Latviju neatslābt cīņā pret naudas atmazgāšanu 1

Maršals Bilingslijs. Foto: AP/LETA
Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka terorisma finansēšanas jautājumos Maršala Bilingslija (Marshall Billingslea) ierašanās Rīgā martā bija pavērsiena punkts Latvijas valdības cīņā pret naudas atmazgāšanu. Līdz tam brīdim pat Bilingslija pārraudzītā finanšu noziegumu uzrauga FinCEN iznīcinošais atzinums par ABLV banku februārī nebija spējis panākt radikālu rīcību no valdības un banku uzraugiem. Pēc viņa vizītes tika uzņemts kurss uz ārkārtīgi strauju nerezidentu sektora samazināšanu. Tobrīd Latvijas amatpersonas teica, ka valstij ir divi mēneši, lai šo jautājumu atrisinātu.

Šis laiks tagad ir pagājis, un Bilingslijs bija gatavs sniegt interviju žurnālam Ir, kurā novērtē Latvijas valdības progresu.

Rīgas apmeklējuma laikā martā jūs teicāt, ka pārāk lielā atkarība no nerezidentiem rada nopietnus riskus Latvijas banku sektoram. Vai valdība un regulatori pēdējos mēnešos ir panākuši pietiekami lielu progresu, lai samazinātu šos riskus?

Valdība noteikti ir panākusi progresu, bet tas šobrīd ir nepietiekams, ir vēl daudz jādara.

Kas konkrēti?

Valdība pelnījusi lielu atzinību par strauju virzību, lai ieviestu aizliegumus pret ārzonu čaulu kompānijām. Cik saprotam, šie noteikumi stāsies spēkā pēc nedaudz vairāk nekā mēneša, ir dotas 60 dienas to ieviešanai. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi, kā šis attīstās, kā likums tiks ieviests un kā pašas bankas gan reaģē, gan apsteidz notikumus, lai samazinātu lielo ārzonu banku darījumu apjomu, kurā tās bijušas iesaistītas.Taču ir vēl daudz jādara. Valdība kopā ar banku asociāciju sagatavojusi vairāk nekā 20 konkrētu priekšlikumu. Ja tie visi tiks pieņemti un godprātīgi ieviesti, mums šķiet, ka Latvijas banku sektors būs panācis lielu progresu pašreizējo vājo vietu novēršanā.

Vai šajā priekšlikumu kopumā ir kādas nepilnības?

Kopumā tie ir spēcīgi un labi pārdomāti priekšlikumi. Viena no būtiskākajām lietām — valdībai būtu jānodrošina, lai [Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb] Kontroles dienests ar tā jauno vadību saņem pietiekamus resursus un spēj darīt savu darbu. Līdz šim Kontroles dienestam ir bijis sarežģīti izpildīt daudzus būtiskus pienākumus, kuri tiek gaidīti no jebkura tāda banku biznesa centra kā Latvija, no jebkura banku biznesa centra pasaulē. Kontroles dienestam ir nepieciešami papildus resursi. FKTK ir jākļūst aktīvākai un jāuzņemas atbildība par likumības nodrošināšanu. Tai ir jāieņem redzama loma, ieviešot bankās pasākumus, kas nodrošina darbības atbilstību [naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām].

Vai ASV valdība jau ir sazinājusies ar jauno Kontroles dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu? Kā vērtējat viņas iecelšanu?

Mēs, protams, respektējam valdības procesu un noteiktos termiņus, tomēr esam jau ielūguši viņu apciemot Vašingtonu — lai tiktos ar mani un mūsu kontroles dienesta FinCEN vadītāju.

Ir dzirdēts, ka ASV gatavas arī sniegt tehnisko palīdzību.

Nešaubīgi tā tas ir. ASV un Latvija ir cieši NATO sabiedrotie, un mēs stingri atbalstām šo valdību. Tai ir jāsakopj ļoti sarežģīta situācija, kuru radījusi vairāku desmitgažu laikā piekopta slikta politika, slābana pārraudzība un vājš tiesībsargu darbs. Viņiem jākāpj stāvā kalnā, jo ir jāpārvar politiski lēmumi, kuri faktiski tika īpaši izstrādāti, lai veicinātu ārzonu banku sektora attīstību. Mēs ar sapratni izturamies pret izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valdība, bet mēs arī esam atkārtojuši, ka neuzskatām šo par Latvijas partiju politikai pakļautu jautājumu. Tas ir jautājums, kas saistīts ar Latvijas drošību, ar NATO drošību, ar starptautiskās finanšu sistēmas drošību. Šobrīd Latvijas banku sektors vēl aizvien ir starp visievainojamākajiem Eiropā. Vēsturiski to ir izmantojusi gan organizētā noziedzība, gan citu valstu valdības, kuras ir vistiešākajā veidā naidīgas NATO. [Banku sistēmas izmantošana] arī ienes klaju korupciju sabiedrībā. Tāpēc darbs, ko Latvijas valdība uzņēmusies, ir būtisks, lai arī krietni aizkavējies. Mēs to stingri atbalstām un stāvam plecu pie pleca ar Latvijas valdību un tautu šajā jautājumā.

Latvijas valdība plāno samazināt nerezidentu depozītus banku sistēmā līdz 5%. Vai šī mērķa sasniegšana samazinātu riskus banku sektorā līdz pieņemamam līmenim?

No ASV puses mēs neizvirzīsim valstīm kādu konkrētu līmeni ārzonu [darījumiem] viņu banku sektorā, bet pārrunas ar Latviju mums rada sajūtu, ka procenti, kurus valdība iekļāvusi izvirzītajos mērķos, atbilst virzienam, kurā dodas citas Baltijas valstis un citi banku sektori. Tas ir arī saprātīgs skaitlis, ņemot vērā gan Latvijas lielumu, gan tiesībsargu un Kontroles dienesta lielumu un kapacitāti. Tas šķiet relatīvi prātīgs mērķis, un mēs ceram uz progresu tajā virzienā.

Vai no jūsu puses ir kādi termiņi šā mērķa sasniegšanai?

Nē. Termiņi ir jānosaka valdībai sadarbībā ar bankām. Es nenosaukšu konkrētas bankas, taču dažas svarīgas Latvijas bankas jau ir pašas spērušas soļus, lai mainītu savus biznesa modeļus un strauji slēgtu tūkstošus ar ārzonām saistītu kontu. Tas pierāda, ka tas ir gan izdarāms, gan arī finansiāli ilgtspējīgs modelis Latvijas bankām.

Vai jums ir konkrēti atskaites punkti, kas Latvijai būtu jāsasniedz kādā noteiktā laika posmā?

Nesākšu runāt par specifiskiem soļiem, kurus kā sabiedrotie mudinām Latvijas valdību spert. Tomēr mēs ļoti bieži, dažkārt gandrīz vai katru dienu, no Vašingtonas sazināmies ar kolēģiem [Rīgā]. Man šķiet, ka viņi skaidri saprot un ir apņēmības pilni sasniegt mūsu kopējos mērķus. Viņi saprot, ka mēs par nepieciešamiem soļiem uzskatām tos vairāk nekā 20 priekšlikumus, kurus viņi izvirzījuši, un ka tie visi ir jāievieš saskaņoti. Stiepšana garumā, sadrumstalota ieviešana vai kādu priekšlikumu neieviešana visdrīzāk atstās lielus caurumus Latvijas spējā nodrošināt likumpaklausību. Ceram, ka šie pārējie priekšlikumi tiks pieņemti ar tādu pašu skubu, kā tika panākts risinājums par čaulu uzņēmumiem.

Jūsu formulējums liek domāt, ka jautājuma virzība palēninājusies un valdībai tas vairs neliekas tik aktuāls. Vai pareizi saprotu?

Valdība ir parādījusi apņēmību ķerties klāt šai pārāk ilgi atliktajai problēmai. Ātrums, ar kuru premjerministrs un viņa komanda to virzīja uz priekšu, un atsaucība parlamentā parādīja, ka jautājumi ir atrisināmi. Mēs vēlētos redzēt to pašu apņēmību attiecībā uz atlikušajām būtiskajām izmaiņām, kas skar uzraudzību un likumības nodrošināšanu.

Vai esat sekojuši Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem, kas izmainītu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību un pilnvaru periodu?

Nav mūsu ziņā komentēt, kā Latvijas parlaments un valdība nolemj apstiprināt kādas amatpersonas. Mani pašu apstiprināja ASV Senāts pēc tam, kad prezidents mani nominēja. Taču mēs pievēršam uzmanību faktam, ka ir steidzami jāķeras klāt pie šo būtisko valsts un NATO drošības problēmu risināšanas. Mūs satrauktu jebkādi soļi, kas šobrīd palēninātu vai pat liktu noskriet no sliedēm straujam progresam šajos jautājumos.

Tātad, jūsuprāt, šādas izmaiņas novirzītu uzmanību no naudas atmazgāšanas problēmu risināšanas?

Es turēšos pie jau teiktā, ka valdībai savs darbs jāorganizē tā, kā tai liekas pareizi. Tomēr soļi, kas novirza uzmanību, būtu problemātiski, ņemot vērā, cik šie jautājumi ir neatliekami.

Zinu, ka nevarat komentēt ABLV lietas būtību, tomēr vēlētos saprast, vai paredzamā nākotnē varam gaidīt kādu lēmumu ABLV lietā?

Nē, es nevaru izteikties par specifiskiem ar šo lietu saistītiem jautājumiem. Taču varu teikt, ka ASV ļoti skaidri ir pateikušas, ka mūsu uzskatā banka organizēja un iesaistījās nozīmīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Ceram, ka Latvijas valdība un sevišķi FKTK uzņemsies iniciatīvu, atbildību un vadošo lomu, lai nodrošinātu likumpaklausību Latvijas banku sektorā kopumā.

Vai procesu ietekmēs fakts, ka ABLV tiek likvidēta?

Es nekomentēšu pieteiktās likvidācijas procesa detaļas, bet ir skaidrs, ka mēs to vērojam ļoti, ļoti uzmanīgi.

Vai tas varētu ietekmēt lēmumu piemērot FinCEN ieteiktās sankcijas pret ABLV? Varētu domāt — ja banka tiek likvidēta, tad nav vairs, ko sodīt.

Šobrīd ir pāragri izteikt minējumus. Ir jāredz, kā process attīstās. Ceram, ka valdība uzņemsies tiešu atbildību par šo jautājumu.

Vai FinCEN varētu spert soļus pret citām Latvijas bankām?

Man nešķiet, ka mēs varētu šobrīd izteikties par turpmāko rīcību. Es teiktu, ka lielais nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas banku sistēmā turpina pastāvēt, un ir vairākas bankas, neskaitot jau presē minētās, kuras rada nozīmīgus izaicinājumus un potenciālus riskus starptautiskajai finanšu sistēmai. Tāpēc Latvijas valdības rīcībai ir tik izšķiroša nozīme.

Vizītes laikā Rīgā jūs tikāties ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Vai nodevāt KNAB kādus pierādījumus FinCEN ziņojumā rakstītajam, ka ABLV vadība ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas?

Nevaru atklāt mūsu sarunu detaļas. Mēs augsti vērtējam KNAB, viņu darbs ir izaicinājumu pilns un sarežģīts. Turpināsim viņus atbalstīt ar precīzu, detalizētu informāciju izmeklēšanas laikā.

Tātad jums arī šobrīd ar viņiem ir cieša sadarbība.

Tā kā mēs esam cieši NATO sabiedrotie, esam gatavi palīdzēt ar visāda veida atbalstu, kas nepieciešams Latvijas valdībai, FKTK, Kontroles dienestam vai KNAB.

Vai gaidāt, ka šīs sadarbības rezultātā tiks izvirzītas kādas jaunas apsūdzības?

Es negribu izteikt minējumus par tādām lietā, jo vairāk tāpēc, ka tās saistītas ar Latvijas valsts veiktām izmeklēšanas darbībām.

Plašāk ņemot, Latvija nav uzrādījusi lielas sekmes naudas atmazgātāju tiesāšanā. Vai tā, jūsuprāt, ir problēma?

Jā, tas ir nozīmīgs jautājums, bet ne tikai Latvijā. Veiksmīga apsūdzību virzīšana par naudas atmazgāšanu ir izaicinājums visām valstīm. Tas ir viens no noziegumiem, kuriem ir vissarežģītāk panākt notiesājošo spriedumu. Tā ir joma, kurai lielu uzmanību pievērš Finanšu rīcības darba grupa (Financial Action Task Force jeb FATF) — globālā organizācija, kura nosaka standartus finanšu [likumdošanai naudas atmazgāšanas jautājumos]. Jānorāda, ka šobrīd notiek savstarpējās novērtēšanas raunds, kurā piedalās Eiropas valstis un ASV, un kuru uzsāka Moneyval, kas ir FATF reģionālā organizācija [Eiropas Padomes paspārnē]. Šis process sākās 2017. gada maijā, un ziņojums tiks sniegts plenārsēdē 2018. gada jūlijā. Man nav šaubu, ka šis jautājums, kā arī citi tiks nopietni pārrunāti.

Cik var saprast, Moneyval ziņojuma melnraksts par Latviju ir visai negatīvs. Vai pietiekami daudz ir padarīts pēdējā laikā, lai tas varētu tikt uzlabots?

Es nevaru ziņojumu komentēt, es to pats neesmu redzējis. Tas ir konfidenciāls līdz brīdim, kad to plenārsēdē prezentē vērtētāji. Ņemot vērā, ko mēs ASV esam novērojuši par Latvijai aktuālajiem sistēmiskiem izaicinājumiem, un atzīstot, ka Latvijai bija finanšu sektors, kurš tika ar nolūku pielāgots ārzonu banku biznesa un nerezidentu depozītu piesaistīšanai, šīs jau vairāku gadu desmitu laikā izveidojušās situācijas sakopšana ir milzīgs izaicinājums esošai valdībai. Mēs viņus atbalstīsim un, cik vien tas būs mūsu spēkos, viņiem palīdzēsim tikt galā ar šo izaicinājumu, ja vien viņi strauji ķeras pie darbiem.

Jūs sakāt, ka šī problēma pastāvējusi jau vairākas desmitgades. Moneyval jau agrāk ir vērtējusi Latviju, un atzinums nebija tik negatīvs. Kā var būt, ka vērtējums varētu pasliktināties, ja valdība tieši tagad ķērusies pie situācijas uzlabošanas?

Ir svarīgi atcerēties būtisko atšķirību starp trešā un ceturtā raunda vērtējumiem, kurus veic FATF un tā reģionālās organizācijas. Latvija patlaban atrodas ceturtajā raundā. Trešais raunds koncentrēja uzmanību uz likumu un uzraudzības struktūru, kuru valsts izveidojusi, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Ceturtais raunds ļoti uzmanīgi izpēta, vai valsts efektīvi nodrošina šo likumu izpildi un panāk vajadzīgos rezultātus ar šo likumu un noteikumu palīdzību. Tāpēc daudzas valstis, kurām veicās tīri labi trešajā raundā, atklāj, ka viņiem tagad ir jāizpilda daudz augstākas prasības. Visām valstīm ir jāizpilda daudz augstākas prasības ceturtajā raundā. Nepietiek ar to, ka ir pieņemti atbilstoši likumi un normatīvie akti. Taču, kā jau minēju, Latvija nav ieviesusi daudzas no nepieciešamajām izmaiņām uzraudzības mehānismos. Ir tomēr arī jādemonstrē, ka valsts spēj panākt efektīvu likumu izpildi. Tāpēc ir jāvelta pietiekami resursi Kontroles dienestam. FKTK ir jāuzņemas iniciatīva, tieša atbildība un vadošā loma likumpaklausības nodrošināšanā.

Kādas būtu sekas, ja Moneyval Latviju ierindotu “pelēkajā zonā”?

Šobrīd ir pāragri par to runāt, mēs vēl neesam iepazinušies ar ziņojumu. Tomēr, ja tas notiktu, mēs sniegtu tehnisko palīdzību un atbalstu mūsu NATO sabiedrotajam, cik vien tas mums ir iespējams. Jāuzsver, ka tā ir savstarpēja novērtēšana, kuru veic citas valstis, kurā mēs visi cenšamies nodrošināt, ka gan mēs paši, gan citas valstis turas pie augstākajiem ētiskajiem un pārraudzības standartiem banku sektorā. Mērķis šajā savstarpējā novērtēšanas procesā nav valstis kaunināt, bet spilgti izgaismot trūkumus, lai tiem tiek pievērsta atbilstošā uzmanība, un jautājumi tiek atrisināti nepolitiskā, skaidrā un tehniskā procesā.

Vai ierakstīšanai “pelēkajā zonā” varētu būt ietekme uz Latvijas banku iespējām sadarboties ar citām bankām Eiropā vai ASV?

Ir skaidrs, ka visas lielās starptautiskās bankas visā pasaulē ļoti uzmanīgi seko vērtēšanas procesam FATF un tā reģionālajās organizācijas. Tās izmanto šos vērtējumus, lai noteiktu, vai kāda valsts tiešām novērtē riskus, ar kuriem tā saskaras, un vai tā sper soļus, lai tiktu galā ar naudas atmazgāšanas radītajiem izaicinājumiem. Tas ietekmē banku lēmumus, vai atvērt korespondējošos kontus. Tāpēc man šķiet būtiski svarīgi, ka Latvijas valdība turpina virzīties uz priekšu ar uzņemto tempu un jau apsteidzoši ķeras pie daudziem šiem izaicinājumiem, izmantojot dažādos priekšlikumus, kurus viņi ir izvirzījuši savos plānos, lai samazinātu ārzonu banku sektora apjomu un panāktu, lai tas atbilstu reģionālajām normām.

Vai varam gaidīt jūs Latvijā kaut kad tuvākajā nākotnē?

Ceru atbraukt, cik drīz vien iespējams. Man ir cieši kontakti ar finanšu ministri un viņas komandu. Mēs ļoti paļaujamies uz viņas darīto darbu. Cik vien drīz būs piemērots brīdis atbraukt, es to noteikti darīšu.

Komentāri (1)

Dusma 04.06.2018. 11.49

bet kur paliek tā nauda , kuru izņem no Latvijas un Igaunijas bankām?

Kāpēc ASV nepieprasa godīgu un darbīgu KNAB – aktīvu vēršanos pret vispārējo korupciju valstī, kas ir īstā inde demokrātijai? un kāpēc ASV nekur kadiķkoka ugunskuru zem mūsu saeimas un valdības bandītu perēkļiem?!11

Skaistas dzejas un lozungus saukt mēs protam daudz labāk par amerikāņiem –

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu