Diena: 4. jūnijs, 2018

Ražojam vairāk, taču relaksētāk

Aprīlī apstrādes rūpniecība gada griezumā pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem auga par 2,2%, tikai nedaudz uzlabojot marta vājo rezultātu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka neizlīdzinātajos datos ražošana pieauga par 7,7%. Pirmajā gadījumā novērtējumu ietekmē lielāks darba dienu skaits šajā gadā – ja pērn aprīlī bija 18 darba dienas, tad šogad — 20 darba dienas.

Nav šaubu, ka šāda izlīdzināšana ir nepieciešama. Taču, lai saprastu kontekstu, datu lietotājiem ir jāsaprot — ja galvenais izaugsmi ierobežojošais faktors saskaņā ar ražotāju aptaujām ir pieprasījums, cik liela nozīme ir darba dienu skaitam? Ikdienas vērojumi liecina, ka mūsu valsts ražotāji nepieciešamības gadījumā spēj elastīgi organizēt darbu neatkarīgi no oficiālā darba dienu skaita, ja tiešām ir pieprasījums. Taču nav šaubu, ka šā gada aprīlī darba solis Latvijas rūpnīcās bija nedaudz mierīgāks nekā pērn, jo laika pasūtījumu izpildei bija vairāk.

Lai kādas būtu atbildes uz šiem jautājumiem, maijā šis efekts pazudīs, jo gan pērn, gan šogad šajā mēnesī bija 21 darba diena. Taču nav noliedzams, ka pēc straujā izrāviena pērnā gada pirmajā pusē nozare šķiet iesnaudusies. Savukārt maija datos gada izaugsmes tempu nelabvēlīgi ietekmēs bāzes efekts. Cerību sniedz tas, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums, tātad galvenokārt pašu ražoto preču pārdošana aprīlī gada griezumā auga par 12,2%, vidēji aizvadītā gada laikā šis rādītājs bija 9.1% (šajā gadījumā — neizlīdzinātajos datos). Tā kā noliktavu ietilpību darba dienu skaits noteikti neietekmē, jāsecina, ka to tukšošanās mudinās ražotājus paātrināt darba soli.

Salīdzinājumā ar martu sezonāli izlīdzinātajos datos ražošana auga par 0,2%. Šādi mērot, tas bija ļoti veiksmīgs ķīmiskajai rūpniecībai (+18,0%), ierīču remontam un uzstādīšanai (+14,8%) un dzērienu ražošanai (+10,9%). Ķīmijas un dzērienu gadījumā gan tas saistīts ar atgūšanos no ļoti neveiksmīga iepriekšējā mēneša, tādēļ gada griezumā šīs nozares neizskatās tik labi. Salīdzinājumā ar martu ražošana samazinājusies mašīnbūvē, tai skaitā elektrisko iekārtu ražošanā par 4,8%, bet citu iekārtu ražošanā par 9,1%. Taču salīdzinājumā ar pērno gadu mašīnbūve joprojām ir ļoti sekmīga, pieaugums ir tuvs 20% pat izlīdzinātajos datos.

Galvenokārt pateicoties tieši mašīnbūvei, sagaidāmais rūpniecības pieaugums šogad joprojām ir ap 6%, kamēr divās galvenajās tradicionālajās nozarēs — kokapstrādē un pārtikas pārstrādē pieaugums varētu būt 2-4% robežās.

Arvien satraucošāka kļūst situācija piena pārstrādē, turpinoties pašreizējām tendencēm, izlaide šogad varētu samazināties par vairāk nekā desmito daļu.

Ārējie riski rūpniecības attīstībai patlaban ir augstākā līmenī nekā gada sākumā, taču joprojām vērtējami kā drīzāk mēreni. Aizvadītā mēneša laikā ir skaidras pazīmes, ka pasaules ekonomikas pieaugums strauji palielinās, galvenie motori ir ASV un Ķīna. Turpretim Eiropā izaugsmes temps kopš gada sākuma varētu būt samazinājies apmēram uz pusi, līdz 1,5%. Tas apmēram atbilst eirozonas potenciālam jeb ilgā laika posmā uzturamam pieauguma tempam, taču ir vilšanās pēc gada sākuma gaišajām cerībām.

Eirozonas rūpniecības PMI indekss maijā bija zemākais 15 mēnešu laikā. Tas mēneša laikā samazinājās no 56,2 punktiem līdz 55,5 punktiem. 50 iezīmē robežu starp kritumu un kāpumu, bet janvārī tas pārsniedza 60 punktus. Galvenais risks ir iespējama Itālijas krīzes eskalācija. No eirozonas aiziet šī valsts nevēlas, bet tās politiķi, neizprotot finanšu tirgu loģiku, var “rotaļājoties” nejauši izraisīt lielu avāriju.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Šoreiz priekšvēlēšanu laikā partiju kases tukšākas nekā pirms četriem gadiem

Partiju kases īsi pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda šoreiz ir tukšākas nekā pirms četriem gadiem, kad notika Eiropas Parlamenta (EP) un 12. Saeimas vēlēšanas. 2014. gada maijā partijas ziedojumos kopumā bija saņēmušas 1 484 889 eiro, tagad šīs summas apmērs sarucis līdz 594 434 eiro, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pirms četriem gadiem bija saziedoti 270 299 eiro, tagad 198 878 eiro. “Vienotība” 2014. gadā ziedojumos bija saņēmusi 380 800 eiro, tagad – piecas reizes mazāk jeb 74 920 eiro. Bet trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – ziedojumi sarukuši par aptuveni trešdaļu, proti, no 66 497 eiro līdz nepilniem 23 710 eiro. Uz pusi mazāk ziedojumos saņēmusi “Saskaņa”, proti, pirms četriem gadiem tai bija saziedoti 232 048 eiro, bet tagad – 115 507 eiro. Vienlaikus politiskais spēks biedra naudās iekasējis ap 90 000 eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik tas piesaistījis ziedojumos.

Tukšākas kases noteikti ietekmēs politiskās kampaņas, prognozē partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups. „Efekts būs diezgan liels negatīvā ziņā, no tāda kampaņu jaudas viedokļa kopumā. Tā ka vēlētājs nu galīgi var nebīties, ka viņu “nomasēs” ar politiskām reklāmām.” Savukārt politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka vērš uzmanību, ka partijas kampaņas mēdz finansēt arī uz parāda. “Tajā brīdī, kad partijas ieraudzīs, ka priekšvēlēšanu cīņa varbūt ir aktīvāka, nekā sākotnēji šķitis, iespējams, ka mēs redzēsim masīvas kampaņas par spīti tam, ka priekšvēlēšanu ziedojumu datu bāzē nekas par to neliecināja.”

Tieši tagad Saeimas vēlēšanu kampaņa sāk uzņemt apgriezienus. Politoloģe Kažoka kā galveno iemeslu partiju vēlmei kampaņu sākt jau tagad min reklāmas pievilcīgās cenas, kas ir zemākas nekā pirms vēlēšanām. Un partijām patlaban ir lielākas izredzes tikt pamanītām, jo vēl nav sākusies “drūzmēšanās”, tāpēc ir mazāks risks, ka konkurenti tās var “pārtrumpot”. ” Jaunām partijām it sevišķi tāda ātrāka kampaņa ir likumsakarīga gan naudas taupīšanas nolūkos, gan vienkārši tādēļ, lai tās vispār kāds pamana,” norāda Kažoka.

Pirmie kampaņu jau pirms mēneša sāka partija “Progresīvie”, kas dibināta pirms gada. Gandrīz vienlaikus kampaņu sāka “Vienotība”, lai informētu, ka vēlēšanās tā startēs kopā ar vairākām reģionālajām partijām kā apvienība ar nosaukumu “Jaunā Vienotība”. Tiesa gan par vienu no “Jaunās Vienotības” “sejām” ir kļuvusi Sandra Kalniete, kura nemaz nestartēs vēlēšanās, jo ir paziņojusi par aiziešanu no politikas, kad beigsies viņas pilnvaras EP. Līdzīgi kā “Jaunā Vienotība” arī apvienība “Attīstībai/Par” ļāvusies kārdinājumam reklāmā izmantot atpazīstamas sejas, piemēram, mācītāju Juri Cālīti, lai gan vēl netiek atklāts, vai viņš būs atrodams kandidātu sarakstā.

Vēlētāju uzmanību pāris partijas piesaistījušas arī ar paziņojumiem par sabiedrisko attiecību speciālistu piesaistīšanu no ārzemēm. “Apspriežam vēlēšanu stratēģijas veidošanu ar pasaules vienu no slavenākajiem politikas stratēģiem un konsultantiem, Tonija Blēra sabiedrisko attiecību vadītāju Alisteru Kempbelu,” tā “Facebook” ierakstā vēstīja Edgars Tavars no ZZS. Tomēr „LNT Ziņu TOP 10” viņš skaidro, ka izmantojis iespēju Rīgā satikties ar “pasaules līmeņa” speciālistu, kurš ZZS kampaņā iesaistīts neesot. “Es pat nevaru iztēloties, cik tas varētu maksāt – daudz vai maz. Es pat neuzdrošinājos uzjautāt,” neslēpj Tavars.

Turpretī “Saskaņa” atradusi naudu, lai algotu politisko konsultantu Kristiānu Feriju no ASV. Viņš savulaik vadīja ietekmīgā ASV senatora Džona Makeina kampaņu, kad Makeins bija ASV prezidenta amata kandidāts. “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs šonedēļ devās atvaļinājumā, tāpēc bez atbildes palicis jautājums, cik izmaksā ASV konsultanta pakalpojumi.

Kampaņas tēriņus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks uzraudzīt pēc nedēļas – 9. jūnijā, kad oficiāli sākas aģitācijas periods. Priekšvēlēšanu izdevumiem katrai partijai maksimāli ļauts iztērēt 533 000 eiro.

VDK dokumentu izpētes komisija iesniedz dokumentu publicēšanas likumprojektu

VDK zinātniskās izpētes komisija iesniegusi Saeimas Juridiskajai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājiem likumprojektu “Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums” jeb Atklātības likumu. To paredzēts pirmdien izskatīt Saeimas komisiju darba grupā, Ir informē VDK komisijas sekretāre Elīza Nikola Sveržicka.

Komisijas sagatavotie tiesību aktu projekti PSRS okupācijas režīma dokumentu izgaismošanai – digitalizēšanai un publicēšanai – izveidoti gan Atklātības likuma, gan Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. To mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijā, pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.

Likumprojekts nosaka, ka publikācijai jābūt neitrālai, sniedzot ziņas par dokumenta rekvizītiem, izcelsmi un oriģināla atrašanās vietu atbilstoši vispārpieņemtajiem arheogrāfijas principiem.

Projekts paredz vispirms publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas, sākot ar okupācijas režīma vadību – LKP Centrālās Komitejas (CK) pirmo sekretāru Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika, LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju Viļa (Jāņa Vilhelma) Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīņa Breša lietām. Tās būtu jāpublicē, pēc komisijas domām, ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam. Tāpat paredzēts atspoguļot LKP CK daļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un vietnieku lietas, kompartijas pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības pirmo un otro sekretāru lietas.

Likumprojekts par publiskojamiem nosaka arī PSRS kompartijas vadošo lomu represijās apliecinošus dokumentus: LKP CK biroja protokolus, VDK ziņojumus LKP CK.

Tāpat paredzēts publicēt LPSR iekšlietu un valsts drošības tautas komisāru, drošības, iekšlietu, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, VDK priekšsēdētāju, to vietnieku nomenklatūras lietas, kā arī atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju, sākot ar LPSR Ministru padomi, Augstāko padomi, komjaunatnes vadību, beidzot ar republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KultKoms), Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības (Intūrists), Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju lietām, kā arī PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto un Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR lietām, izgaismojot arī LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē (Glavļits) vadītāju, vadītāja vietnieku darbību.

VDK zinātniskās izpētes komisija arī iesaka publicēt dažādus VDK un citu institūciju dokumentus – VDK operatīvo uzskaišu u.c. kartotēkas, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja arhīva 1. fonda 30. aprakstam un kas sastāv no 18 lietām (kartotēkām), VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus, VDK operatīvās lietas, piemēram, VDK Cēsu rajona, Dobeles rajona, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Limbažu, Madonas, Saldus, Stučkas, Talsu, Valmieras rajona nodaļu, VDK Jelgavas pilsētas un dzelzceļa daļas, Liepājas pilsētas un ostas daļas, Rīgas pilsētas daļas, Ventspils pilsētas un ostas daļas, VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas, Finanšu daļas, Kadru daļas materiālus, sadarbības fakta ar VDK tiesas lietu atsevišķas daļas, citus VDK materiālus, kā arī P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumentus.

Zinātnieki likumprojektā paredzējuši, ka PSRS okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti jeb okupāciju dokumenti, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta. Arī VDK, kā arī to tiesisko priekšteču dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma daļa, kuras izpratne ir Latvijas valstiskuma pamatā.

VDK dokumenti ir ziņu kopums, kas fiksēts, uzglabāts vai nodots jebkurā tehniski iespējamā veidā, ja vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK, ja to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību, ja tie atrasti VDK, tai institucionāli vai funkcionāli padoto iestāžu oficiālajās vai konspiratīvajās telpās, kā arī, ja no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK, teikts Saeimā iesniegtajā dokumentā.

Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 153. pantu, likums paredzētu, ka tiesības tikt aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nav attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai – 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā.

Dokumentus publicētu Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē.

Latvijas ekonomikas veiksmes formulā trūkst tikai viena saskaitāmā

Globālā konkurētspējas indeksa (Global Competitiveness Index) dati liecina, ka lielākās problēmas, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, ir nodokļu politika, nodokļu likmes un neefektīva valdības birokrātija. Galvenokārt šo trīs aspektu ietekmē Latvija, neraugoties uz inovācijām, ko izstrādā mūsu zinātnieki, nav pietuvojusies valstīm, kas ir indeksa rādītāju augšgalā – Šveicei, ASV, Singapūrai, Nīderlandei u.c. Tāpēc rodas jautājums, kādas ir būtiskākās atšķirības starp mums un šīm veiksmīgajām valstīm un vai tās patiešām ir tik būtiskas.

Ja attiecībā uz ASV mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka Latviju jau nevar salīdzināt ar vienu no pasaules lielākajām ekonomikām, vai par Šveici esam izmantojuši atrunu, ka tā izsenis bijusi ļoti stabila ekonomika, arī kara periodos, tad kādu atrunu varam izmantot pret Singapūru? Pret valsti, kas salīdzinoši nesen bija korupcijas perēklis, bet patlaban ir kļuvusi par ekonomisko spēkstaciju, ierindojoties Globālā konkurētspējas indeksa augšgalā.

Latvija šogad svin savu simtgadi, bet Singapūra pavisam nesen nosvinēja 50. jubileju. Un šīs valsts veiksmes stāsta pamatā nav kādi Latvijā nepieejami dabas resursi, nesalīdzināmi labāks ģeogrāfiskais stāvoklis vai kāds cits neietekmējams aspekts.

Veiksmes stāsta pamatā ir meritokrātija, pragmatisms un godīgums – tātad valsti vada katras jomas labākie pilsoņi, nevis elitei pietuvinātie, valsts necenšas izgudrot velosipēdu no jauna un, protams, cīnās ar korupciju. Veiksmes formulā ir tikai trīs elementi.

Paraudzīsimies uz šiem elementiem Latvijas kontekstā – starptautiskā organizācija (Transparency International) gada sākumā paziņoja pasaules valstu korupcijas uztveres indeksa datus. Saskaņā ar tiem 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 40. vietā ar 58 punktiem no 100, tādējādi iegūstot līdz šim labāko rezultātu. Starp Eiropas Savienības valstīm Latvija ieņem 17. vietu, tātad tas nevarētu būt mūsu galvenais klupšanas akmens, ergo problēma slēpjas kādā no diviem atlikušajiem faktoriem.

Kas attiecas uz otro lielumu minētajā formulā – meritokrātiju (sistēmu, kurā valda tie, kuriem ir nopelni, ar nopelniem parasti saprot akadēmiskus sasniegumus, talanta un izglītības apvienojumu), jāpiebilst, ka arī šeit grūti atrast racionālus iemeslus, kāpēc Latvijā tas nebūtu īstenojams. To, ka mūsu sabiedrībā ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, pat neraugoties uz nelielo iedzīvotāju kopskaitu, esam jau pierādījuši, un 21. gadsimts sniedz visplašākās izglītības iespējas.

Pēc izslēgšanas metodes, mēs nonākam līdz pragmatismam. Velosipēda izgudrošana no jauna – šī noteikti ir viena no lietām, kas regulāri atspoguļojas dažādās Latvijas nozarēs, piemēram, ceļu stāvokļa uzturēšanas politikā, izglītības sistēmas pārmaiņās u.tml. Gadu no gada pārliecināmies, ka viena vai otra būtiska problēma neatrisinās, nereti tieši pretēji – tikai samilst, bet turpinām izgudrot velosipēdu, atsakoties palūkoties, kā problēmu risina citas valstis. Par piemēru varam ņemt autoceļu kvalitāti, proti, mēs nevēlamies aizgūt piemēru no kaimiņvalsts Lietuvas, kas pasaules autoceļu reitingā ir tieši par 100 vietām labākā pozīcijā nekā mēs, un turpinām ignorēt faktu, ka autoceļu problēmu nevar skatīt atrauti no virknes citu jomu. Bez kvalitatīviem ceļiem mēs nevaram attīstīt loģistikas uzņēmumus, bet tieši loģistikas pilnveide ir iespēja visai valsts tautsaimniecībai. Bez kvalitatīviem ceļiem nav lielas nozīmes lielām investīcijām jaunu tūrisma objektu izveidē, jo reti kurš tūrists būs gatavs vairāku stundu braucienam pa sliktiem ceļiem, lai pavadītu nepilnu stundu kādā tūrisma objektā. Bet tūrisms ir nozare, kas rada aizvien jaunas darba vietas, kurā var iesaistīt arī studentus, ne tikai pieredzējušus profesionāļus, un kurā būs nepieciešamība pēc cilvēka resursiem, neraugoties uz mākslīgā intelekta straujo attīstību.

Mums jāmācās saskatīt kopainu un pieņemt pragmatiskus lēmumus, raugoties ne tikai vairākus soļus uz priekšu, bet arī uz sāniem. Vienas nozares attīstību nevar sekmēt, to analizējot atrauti no citām. Netērēsim laiku un citus resursus, izgudrojot velosipēdu no jauna, bet paraudzīsimies, kā savas problēmas ir risinājuši tie, kuri šobrīd ir starp pasaules veiksmīgākajiem.

 

Autors ir CPM Trading SIA valdes loceklis

Pabriks aiziet no “Vienotības”, lai pievienotos “Attīstībai/Par!”

“Vienotības” Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”. Kā aģentūru LETA informēja Pabriks, “lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem”.

Pabriks skaidro, ka nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos ir runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13. Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. “Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas “Vienotība” šaurā loka lēmumos,” norāda Pabriks.

Atvadoties viņš novēl veiksmi visiem biedriem un draugiem “Vienotībā”, taču vienlaikus aicina viņus “darbos, nevis tikai nosaukumā parādīt “Jauno Vienotību” – izbeigt paklausīgu klusēšanu, piesedzot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neizdarības valdībā, mainīt partiju, nevis tikai piešpaktelēt fasādi”.

Politiķis skaidro, ka ir izvēlējies pievienoties “Attīstībai/Par!” tāpēc, ka tā spējusi savās rindās pulcēt vairāk nekā 1300 jaunu, enerģisku un moderni domājošu cilvēku. “Es darīšu visu, lai palīdzētu nākamajā Saeimā ievest jaunus cilvēkus ar labu izglītību un pasaules pieredzi. Es redzu un ticu, ka viņi deg par taisnīgu, modernu un drošu Latviju,” pārliecināts Pabriks.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka “bez jauna iesaukuma Latvijas politikā, bez mazas revolūcijas parlamentā un valdībā, Latvija turpinās stagnēt”.

Viņš atkārtoti uzsver, ka lēmums par aiziešanu no “Vienotības” nebija viegls, jo ir racionāls cilvēks un politikā viņa prāts biežāk uzvar pār sirdi, bet šoreiz “emocijas un racionāli argumenti ir vienā pusē”. Pabriks redzot, ka viņa kā pieredzējuša politiķa misija esot palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā, palīdzēt Eiropas vērtībām Latvijā.

“Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai “Attīstībai/Par!” iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās. Jā, es kandidēšu Saeimas vēlēšanās, jā, esmu gatavs jebkuram darbam, jā, es uzskatu, ka drosme un enerģija mainīt nepareizu lietu kārtību ir lielākais deficīts Latvijas politikā,” sava paziņojuma noslēgumā pauž Pabriks.

Apvienība “Attīstībai/Par!” kampaņas preses sekretāre apstiprināja, ka Pabriks pievienojas šim politiskajam spēkam un 4. jūnijā “Attīstībai/Par!” atvērtajā birojā Rīgā notiks preses konference. Tajā kopā ar Pabriku piedalīsies arī apvienības līdzpriekšsēdētāji Daniels Pavļuts un Juris Pūce.

Pabriks aģentūrai LETA svētdienas vakarā uz papildjautājumiem atbildēt atteicās, norādot, ka būs gatavs to darīt pirmdien. Arī “Vienotības” līdera Arvila Ašeradena komentāru iegūt neizdevās. Sākotnēji viņš telefoniski atbildēja, ka atzvanīs vēlāk, bet pēc tam gandrīz divas stundas neatzvanīja un uz zvaniem un īsziņām neatbildēja.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966. gada 22. martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002. gadā pirmoreiz kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004. gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006. gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007. gadā no šī amata atkāpies.

2010. gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011. gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013. gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014. gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

Bilingslijs aicina Latviju neatslābt cīņā pret naudas atmazgāšanu

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka terorisma finansēšanas jautājumos Maršala Bilingslija (Marshall Billingslea) ierašanās Rīgā martā bija pavērsiena punkts Latvijas valdības cīņā pret naudas atmazgāšanu. Līdz tam brīdim pat Bilingslija pārraudzītā finanšu noziegumu uzrauga FinCEN iznīcinošais atzinums par ABLV banku februārī nebija spējis panākt radikālu rīcību no valdības un banku uzraugiem. Pēc viņa vizītes tika uzņemts kurss uz ārkārtīgi strauju nerezidentu sektora samazināšanu. Tobrīd Latvijas amatpersonas teica, ka valstij ir divi mēneši, lai šo jautājumu atrisinātu.

Šis laiks tagad ir pagājis, un Bilingslijs bija gatavs sniegt interviju žurnālam Ir, kurā novērtē Latvijas valdības progresu.

Rīgas apmeklējuma laikā martā jūs teicāt, ka pārāk lielā atkarība no nerezidentiem rada nopietnus riskus Latvijas banku sektoram. Vai valdība un regulatori pēdējos mēnešos ir panākuši pietiekami lielu progresu, lai samazinātu šos riskus?

Valdība noteikti ir panākusi progresu, bet tas šobrīd ir nepietiekams, ir vēl daudz jādara.

Kas konkrēti?

Valdība pelnījusi lielu atzinību par strauju virzību, lai ieviestu aizliegumus pret ārzonu čaulu kompānijām. Cik saprotam, šie noteikumi stāsies spēkā pēc nedaudz vairāk nekā mēneša, ir dotas 60 dienas to ieviešanai. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi, kā šis attīstās, kā likums tiks ieviests un kā pašas bankas gan reaģē, gan apsteidz notikumus, lai samazinātu lielo ārzonu banku darījumu apjomu, kurā tās bijušas iesaistītas.Taču ir vēl daudz jādara. Valdība kopā ar banku asociāciju sagatavojusi vairāk nekā 20 konkrētu priekšlikumu. Ja tie visi tiks pieņemti un godprātīgi ieviesti, mums šķiet, ka Latvijas banku sektors būs panācis lielu progresu pašreizējo vājo vietu novēršanā.

Vai šajā priekšlikumu kopumā ir kādas nepilnības?

Kopumā tie ir spēcīgi un labi pārdomāti priekšlikumi. Viena no būtiskākajām lietām — valdībai būtu jānodrošina, lai [Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb] Kontroles dienests ar tā jauno vadību saņem pietiekamus resursus un spēj darīt savu darbu. Līdz šim Kontroles dienestam ir bijis sarežģīti izpildīt daudzus būtiskus pienākumus, kuri tiek gaidīti no jebkura tāda banku biznesa centra kā Latvija, no jebkura banku biznesa centra pasaulē. Kontroles dienestam ir nepieciešami papildus resursi. FKTK ir jākļūst aktīvākai un jāuzņemas atbildība par likumības nodrošināšanu. Tai ir jāieņem redzama loma, ieviešot bankās pasākumus, kas nodrošina darbības atbilstību [naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām].

Vai ASV valdība jau ir sazinājusies ar jauno Kontroles dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu? Kā vērtējat viņas iecelšanu?

Mēs, protams, respektējam valdības procesu un noteiktos termiņus, tomēr esam jau ielūguši viņu apciemot Vašingtonu — lai tiktos ar mani un mūsu kontroles dienesta FinCEN vadītāju.

Ir dzirdēts, ka ASV gatavas arī sniegt tehnisko palīdzību.

Nešaubīgi tā tas ir. ASV un Latvija ir cieši NATO sabiedrotie, un mēs stingri atbalstām šo valdību. Tai ir jāsakopj ļoti sarežģīta situācija, kuru radījusi vairāku desmitgažu laikā piekopta slikta politika, slābana pārraudzība un vājš tiesībsargu darbs. Viņiem jākāpj stāvā kalnā, jo ir jāpārvar politiski lēmumi, kuri faktiski tika īpaši izstrādāti, lai veicinātu ārzonu banku sektora attīstību. Mēs ar sapratni izturamies pret izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valdība, bet mēs arī esam atkārtojuši, ka neuzskatām šo par Latvijas partiju politikai pakļautu jautājumu. Tas ir jautājums, kas saistīts ar Latvijas drošību, ar NATO drošību, ar starptautiskās finanšu sistēmas drošību. Šobrīd Latvijas banku sektors vēl aizvien ir starp visievainojamākajiem Eiropā. Vēsturiski to ir izmantojusi gan organizētā noziedzība, gan citu valstu valdības, kuras ir vistiešākajā veidā naidīgas NATO. [Banku sistēmas izmantošana] arī ienes klaju korupciju sabiedrībā. Tāpēc darbs, ko Latvijas valdība uzņēmusies, ir būtisks, lai arī krietni aizkavējies. Mēs to stingri atbalstām un stāvam plecu pie pleca ar Latvijas valdību un tautu šajā jautājumā.

Latvijas valdība plāno samazināt nerezidentu depozītus banku sistēmā līdz 5%. Vai šī mērķa sasniegšana samazinātu riskus banku sektorā līdz pieņemamam līmenim?

No ASV puses mēs neizvirzīsim valstīm kādu konkrētu līmeni ārzonu [darījumiem] viņu banku sektorā, bet pārrunas ar Latviju mums rada sajūtu, ka procenti, kurus valdība iekļāvusi izvirzītajos mērķos, atbilst virzienam, kurā dodas citas Baltijas valstis un citi banku sektori. Tas ir arī saprātīgs skaitlis, ņemot vērā gan Latvijas lielumu, gan tiesībsargu un Kontroles dienesta lielumu un kapacitāti. Tas šķiet relatīvi prātīgs mērķis, un mēs ceram uz progresu tajā virzienā.

Vai no jūsu puses ir kādi termiņi šā mērķa sasniegšanai?

Nē. Termiņi ir jānosaka valdībai sadarbībā ar bankām. Es nenosaukšu konkrētas bankas, taču dažas svarīgas Latvijas bankas jau ir pašas spērušas soļus, lai mainītu savus biznesa modeļus un strauji slēgtu tūkstošus ar ārzonām saistītu kontu. Tas pierāda, ka tas ir gan izdarāms, gan arī finansiāli ilgtspējīgs modelis Latvijas bankām.

Vai jums ir konkrēti atskaites punkti, kas Latvijai būtu jāsasniedz kādā noteiktā laika posmā?

Nesākšu runāt par specifiskiem soļiem, kurus kā sabiedrotie mudinām Latvijas valdību spert. Tomēr mēs ļoti bieži, dažkārt gandrīz vai katru dienu, no Vašingtonas sazināmies ar kolēģiem [Rīgā]. Man šķiet, ka viņi skaidri saprot un ir apņēmības pilni sasniegt mūsu kopējos mērķus. Viņi saprot, ka mēs par nepieciešamiem soļiem uzskatām tos vairāk nekā 20 priekšlikumus, kurus viņi izvirzījuši, un ka tie visi ir jāievieš saskaņoti. Stiepšana garumā, sadrumstalota ieviešana vai kādu priekšlikumu neieviešana visdrīzāk atstās lielus caurumus Latvijas spējā nodrošināt likumpaklausību. Ceram, ka šie pārējie priekšlikumi tiks pieņemti ar tādu pašu skubu, kā tika panākts risinājums par čaulu uzņēmumiem.

Jūsu formulējums liek domāt, ka jautājuma virzība palēninājusies un valdībai tas vairs neliekas tik aktuāls. Vai pareizi saprotu?

Valdība ir parādījusi apņēmību ķerties klāt šai pārāk ilgi atliktajai problēmai. Ātrums, ar kuru premjerministrs un viņa komanda to virzīja uz priekšu, un atsaucība parlamentā parādīja, ka jautājumi ir atrisināmi. Mēs vēlētos redzēt to pašu apņēmību attiecībā uz atlikušajām būtiskajām izmaiņām, kas skar uzraudzību un likumības nodrošināšanu.

Vai esat sekojuši Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem, kas izmainītu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību un pilnvaru periodu?

Nav mūsu ziņā komentēt, kā Latvijas parlaments un valdība nolemj apstiprināt kādas amatpersonas. Mani pašu apstiprināja ASV Senāts pēc tam, kad prezidents mani nominēja. Taču mēs pievēršam uzmanību faktam, ka ir steidzami jāķeras klāt pie šo būtisko valsts un NATO drošības problēmu risināšanas. Mūs satrauktu jebkādi soļi, kas šobrīd palēninātu vai pat liktu noskriet no sliedēm straujam progresam šajos jautājumos.

Tātad, jūsuprāt, šādas izmaiņas novirzītu uzmanību no naudas atmazgāšanas problēmu risināšanas?

Es turēšos pie jau teiktā, ka valdībai savs darbs jāorganizē tā, kā tai liekas pareizi. Tomēr soļi, kas novirza uzmanību, būtu problemātiski, ņemot vērā, cik šie jautājumi ir neatliekami.

Zinu, ka nevarat komentēt ABLV lietas būtību, tomēr vēlētos saprast, vai paredzamā nākotnē varam gaidīt kādu lēmumu ABLV lietā?

Nē, es nevaru izteikties par specifiskiem ar šo lietu saistītiem jautājumiem. Taču varu teikt, ka ASV ļoti skaidri ir pateikušas, ka mūsu uzskatā banka organizēja un iesaistījās nozīmīgās naudas atmazgāšanas shēmās. Ceram, ka Latvijas valdība un sevišķi FKTK uzņemsies iniciatīvu, atbildību un vadošo lomu, lai nodrošinātu likumpaklausību Latvijas banku sektorā kopumā.

Vai procesu ietekmēs fakts, ka ABLV tiek likvidēta?

Es nekomentēšu pieteiktās likvidācijas procesa detaļas, bet ir skaidrs, ka mēs to vērojam ļoti, ļoti uzmanīgi.

Vai tas varētu ietekmēt lēmumu piemērot FinCEN ieteiktās sankcijas pret ABLV? Varētu domāt — ja banka tiek likvidēta, tad nav vairs, ko sodīt.

Šobrīd ir pāragri izteikt minējumus. Ir jāredz, kā process attīstās. Ceram, ka valdība uzņemsies tiešu atbildību par šo jautājumu.

Vai FinCEN varētu spert soļus pret citām Latvijas bankām?

Man nešķiet, ka mēs varētu šobrīd izteikties par turpmāko rīcību. Es teiktu, ka lielais nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas banku sistēmā turpina pastāvēt, un ir vairākas bankas, neskaitot jau presē minētās, kuras rada nozīmīgus izaicinājumus un potenciālus riskus starptautiskajai finanšu sistēmai. Tāpēc Latvijas valdības rīcībai ir tik izšķiroša nozīme.

Vizītes laikā Rīgā jūs tikāties ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Vai nodevāt KNAB kādus pierādījumus FinCEN ziņojumā rakstītajam, ka ABLV vadība ir kukuļojusi Latvijas amatpersonas?

Nevaru atklāt mūsu sarunu detaļas. Mēs augsti vērtējam KNAB, viņu darbs ir izaicinājumu pilns un sarežģīts. Turpināsim viņus atbalstīt ar precīzu, detalizētu informāciju izmeklēšanas laikā.

Tātad jums arī šobrīd ar viņiem ir cieša sadarbība.

Tā kā mēs esam cieši NATO sabiedrotie, esam gatavi palīdzēt ar visāda veida atbalstu, kas nepieciešams Latvijas valdībai, FKTK, Kontroles dienestam vai KNAB.

Vai gaidāt, ka šīs sadarbības rezultātā tiks izvirzītas kādas jaunas apsūdzības?

Es negribu izteikt minējumus par tādām lietā, jo vairāk tāpēc, ka tās saistītas ar Latvijas valsts veiktām izmeklēšanas darbībām.

Plašāk ņemot, Latvija nav uzrādījusi lielas sekmes naudas atmazgātāju tiesāšanā. Vai tā, jūsuprāt, ir problēma?

Jā, tas ir nozīmīgs jautājums, bet ne tikai Latvijā. Veiksmīga apsūdzību virzīšana par naudas atmazgāšanu ir izaicinājums visām valstīm. Tas ir viens no noziegumiem, kuriem ir vissarežģītāk panākt notiesājošo spriedumu. Tā ir joma, kurai lielu uzmanību pievērš Finanšu rīcības darba grupa (Financial Action Task Force jeb FATF) — globālā organizācija, kura nosaka standartus finanšu [likumdošanai naudas atmazgāšanas jautājumos]. Jānorāda, ka šobrīd notiek savstarpējās novērtēšanas raunds, kurā piedalās Eiropas valstis un ASV, un kuru uzsāka Moneyval, kas ir FATF reģionālā organizācija [Eiropas Padomes paspārnē]. Šis process sākās 2017. gada maijā, un ziņojums tiks sniegts plenārsēdē 2018. gada jūlijā. Man nav šaubu, ka šis jautājums, kā arī citi tiks nopietni pārrunāti.

Cik var saprast, Moneyval ziņojuma melnraksts par Latviju ir visai negatīvs. Vai pietiekami daudz ir padarīts pēdējā laikā, lai tas varētu tikt uzlabots?

Es nevaru ziņojumu komentēt, es to pats neesmu redzējis. Tas ir konfidenciāls līdz brīdim, kad to plenārsēdē prezentē vērtētāji. Ņemot vērā, ko mēs ASV esam novērojuši par Latvijai aktuālajiem sistēmiskiem izaicinājumiem, un atzīstot, ka Latvijai bija finanšu sektors, kurš tika ar nolūku pielāgots ārzonu banku biznesa un nerezidentu depozītu piesaistīšanai, šīs jau vairāku gadu desmitu laikā izveidojušās situācijas sakopšana ir milzīgs izaicinājums esošai valdībai. Mēs viņus atbalstīsim un, cik vien tas būs mūsu spēkos, viņiem palīdzēsim tikt galā ar šo izaicinājumu, ja vien viņi strauji ķeras pie darbiem.

Jūs sakāt, ka šī problēma pastāvējusi jau vairākas desmitgades. Moneyval jau agrāk ir vērtējusi Latviju, un atzinums nebija tik negatīvs. Kā var būt, ka vērtējums varētu pasliktināties, ja valdība tieši tagad ķērusies pie situācijas uzlabošanas?

Ir svarīgi atcerēties būtisko atšķirību starp trešā un ceturtā raunda vērtējumiem, kurus veic FATF un tā reģionālās organizācijas. Latvija patlaban atrodas ceturtajā raundā. Trešais raunds koncentrēja uzmanību uz likumu un uzraudzības struktūru, kuru valsts izveidojusi, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Ceturtais raunds ļoti uzmanīgi izpēta, vai valsts efektīvi nodrošina šo likumu izpildi un panāk vajadzīgos rezultātus ar šo likumu un noteikumu palīdzību. Tāpēc daudzas valstis, kurām veicās tīri labi trešajā raundā, atklāj, ka viņiem tagad ir jāizpilda daudz augstākas prasības. Visām valstīm ir jāizpilda daudz augstākas prasības ceturtajā raundā. Nepietiek ar to, ka ir pieņemti atbilstoši likumi un normatīvie akti. Taču, kā jau minēju, Latvija nav ieviesusi daudzas no nepieciešamajām izmaiņām uzraudzības mehānismos. Ir tomēr arī jādemonstrē, ka valsts spēj panākt efektīvu likumu izpildi. Tāpēc ir jāvelta pietiekami resursi Kontroles dienestam. FKTK ir jāuzņemas iniciatīva, tieša atbildība un vadošā loma likumpaklausības nodrošināšanā.

Kādas būtu sekas, ja Moneyval Latviju ierindotu “pelēkajā zonā”?

Šobrīd ir pāragri par to runāt, mēs vēl neesam iepazinušies ar ziņojumu. Tomēr, ja tas notiktu, mēs sniegtu tehnisko palīdzību un atbalstu mūsu NATO sabiedrotajam, cik vien tas mums ir iespējams. Jāuzsver, ka tā ir savstarpēja novērtēšana, kuru veic citas valstis, kurā mēs visi cenšamies nodrošināt, ka gan mēs paši, gan citas valstis turas pie augstākajiem ētiskajiem un pārraudzības standartiem banku sektorā. Mērķis šajā savstarpējā novērtēšanas procesā nav valstis kaunināt, bet spilgti izgaismot trūkumus, lai tiem tiek pievērsta atbilstošā uzmanība, un jautājumi tiek atrisināti nepolitiskā, skaidrā un tehniskā procesā.

Vai ierakstīšanai “pelēkajā zonā” varētu būt ietekme uz Latvijas banku iespējām sadarboties ar citām bankām Eiropā vai ASV?

Ir skaidrs, ka visas lielās starptautiskās bankas visā pasaulē ļoti uzmanīgi seko vērtēšanas procesam FATF un tā reģionālajās organizācijas. Tās izmanto šos vērtējumus, lai noteiktu, vai kāda valsts tiešām novērtē riskus, ar kuriem tā saskaras, un vai tā sper soļus, lai tiktu galā ar naudas atmazgāšanas radītajiem izaicinājumiem. Tas ietekmē banku lēmumus, vai atvērt korespondējošos kontus. Tāpēc man šķiet būtiski svarīgi, ka Latvijas valdība turpina virzīties uz priekšu ar uzņemto tempu un jau apsteidzoši ķeras pie daudziem šiem izaicinājumiem, izmantojot dažādos priekšlikumus, kurus viņi ir izvirzījuši savos plānos, lai samazinātu ārzonu banku sektora apjomu un panāktu, lai tas atbilstu reģionālajām normām.

Vai varam gaidīt jūs Latvijā kaut kad tuvākajā nākotnē?

Ceru atbraukt, cik drīz vien iespējams. Man ir cieši kontakti ar finanšu ministri un viņas komandu. Mēs ļoti paļaujamies uz viņas darīto darbu. Cik vien drīz būs piemērots brīdis atbraukt, es to noteikti darīšu.