Vecāki redz savus bērnus studējam IT, jaunieši grib būt pavāri un sportisti

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristaps Kopštāls
Print Friendly, PDF & Email

Mainoties pieprasījumam darba tirgū, pamazām izmainās arī sabiedrības priekšstati par profesijām, kuras mēs “novēlam” saviem bērniem, liecina Swedbank pētījums[1] par profesiju izvēli. Aizvadīto astoņu gadu laikā kā divas vēlamākās profesijas ik gadu tika minētas ārsts un uzņēmējs, bet 2018. gadā par pirmo izvēli vecāku acīs kļuvusi IT speciālista karjera. Taču vecāku redzējums par bērnu nākotnes profesiju atšķiras no jauniešu vēlmēm2 – jaunieši vēlētos kļūt par pavāriem, sportistiem, aktieriem, un tikai par IT speciālista karjeru domas sakrīt.

Vecāki redz perspektīvu IT jomā

Aptaujas dati rāda, ka teju puse vecāku (44%) labprāt redzētu savus bērnus studējam IT jomā, kas ir vērā ņemams kāpums, salīdzinot ar vecāku uzskatiem pirms trim gadiem (2015.gadā šajā profesijā savus bērnus strādājam vēlējās redzēt 29%). Starp pirmajām profesiju izvēlēm nemainīgi saglabājas arī uzņēmējs, ārsts, jurists, inženieris, finanšu speciālists un arhitekts. Vismaz ceturtā daļa aptaujāto kā vēlamu savam bērnam ir minējuši kādu no šīm profesijām, un to popularitāte būtiski apsteidz citas profesijas.

Interesanti, ka pēdējā laikā vecāku acīs prestižāka ir kļuvusi ierēdniecība – tajā savus bērnus vēlētos redzēt strādājam 13% pretstatā 6% pirms trim gadiem. Tāpat pieaugušas simpātijas arī pret lauksaimnieku profesiju – to par vēlamu nodarbi savam bērnam atzīst teju katrs desmitais respondents. Savukārt ārsta, arhitekta, dizainera, mākslinieka un žurnālista/PR speciālista profesiju prestižs vecāku acīs ir samazinājies (vidēji par 6 procentpunktiem katrā no profesijām).

Stabils vairākums vecāku uzskata savu profesionālo izvēli par gana piemērotu viņu bērniem – 64% algotā darbā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju nebūtu pretenziju, ja viņu bērni izvēlētos to profesiju, kurā strādā paši. Vispozitīvākā attieksme pret bērniem kā savas profesijas turpinātājiem ir IT/telekomunikāciju (93%) un enerģētikas (88%) jomās strādājošajiem, savukārt visbiežāk vecāki nevēlētos redzēt savus bērnus strādājam viņu profesijās, kas saistītas ar aizsardzību, drošību un glābšanas dienestiem (tikai 39% vēlētos, lai bērni izvēlas šīs profesijas) un transportu, loģistiku un pastā (42%)

Interesanti, ka arī dzīvesvieta spēj ietekmēt vecāku domas par piemērotāko profesiju viņu bērniem – rīdzinieki, salīdzinot ar citās pilsētās un laiku reģionos dzīvojošajiem, daudz biežāk vēlētos, lai viņu bērni kļūst par finanšu speciālistiem, citās pilsētās dzīvojošie – juristiem un ierēdņiem, savukārt lauku reģionos dzīvojošie – lauksaimniekiem.

Izglītība ir ieguldījums, kura nozīmi mēs spējam novērtēt tikai tad, kad paši esam sasnieguši profesionālu briedumu un dzīves stabilitāti. Tāda ikdiena, ko mēs katrs novēlam saviem bērniem – droša, pārtikusi, piepildīta – nav iedomājama bez priekšdarbiem, ko mēs katrs paveicam kopā ar saviem skolotājiem un pasniedzējiem. Šis ir vienīgais ieguldījums, kas nepazūd – ar laiku tas iemiesojas mūsu bērnu dzīvē, nosaka to. Tāpēc ir savlaicīgi jāapdomā savas iespējas atbalstīt jaunos cilvēkus šajā izšķirīgajā brīdī, un, iespējams, ir taisnība tiem cilvēkiem, kas aptaujā sacījuši, ka atbalstīs jebkādu viņu bērnu profesijas izvēli. Jo jautājums nav tik daudz par konkrētu profesiju, bet iespēju sniegšanu, kas ir vecāku atbildība.

Jaunieši grib būt pavāri un sportisti

Zīmīgi, ka pašu jauniešu (15 līdz 19 gadu vecumā) profesionālā izvēle krietni atšķiras no pieaugušo redzējuma, – pirmajā vietā vēlamo profesiju sarakstā jaunieši likuši pavāra arodu (14%), otrajā – sportista karjeru (11%), bet dalītu trešo vietu atvēlējuši  IT jomai (10%) un aktiera profesijai (10%). IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt – pārējās vecāku minētās vēlamās profesijas (ārsts, jurists, finanšu speciālists, inženieris, arhitekts) jaunieši minējuši krietni retāk.

Vienlaikus kā interesanta tendence jāatzīmē strauji pieaugusī demokrātija no vecāku puses par bērnu nākotnes profesijas izvēli. 42% aptaujāto par gana perspektīvu uzskata jebkuru profesiju, kas bērnam patīk vai padodas, kas ir septiņas reizes vairāk nekā līdzīgos mērījumos 2014. un 2015. gadā.

Patlaban vidējās augstākās izglītības izmaksas ir aptuveni 7300 eiro. Sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis 5 gadu vecumu un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, līdz bērna 18. dzimšanas dienai būsiet sarūpējis dāvanu 7300 eiro apmērā.

 

Autors ir Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs

 

[1] Swedbank iedzīvotāju aptauja veikta 2018.gada aprīlī un maijā, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 734 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

2 Swedbank jauniešu aptauja veikta 2018.gada aprīlī, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 301 jaunieti vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu