Diena: 31. maijs, 2018

Par kukuļa piesavināšanos notiesātā bijusī tiesnese Bērziņa sākusi strādāt Rīgas domē

Bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa, kurai 2016.gada rudenī pēc vienošanās ar prokuratūru tika noteikts 11 100 eiro naudas sods par kukuļa piesavināšanos, sākusi strādāt jurista amatā Rīgas domes Satiksmes departamentā, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

Pagājušā gada nogalē, apstiprinot pašvaldības budžetu, departaments bija pieprasījis izveidot vairākas papildu amata vietas, arī trīs juriskonsulta amatus. Savukārt šogad marta beigās tika izsludināts konkurss uz vakanto departamenta Administratīvās pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas galvenā jurista tiesvedības jautājumos amatu.

Komisijai vērtējot 11 pieteikušos pretendentu atbilstību izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, izglītību, profesionālo kompetenci, darba pieredzi, kā arī sociālo kompetenci, lielāko punktu skaitu ir saņēmusi tieši bijusī tiesnese Bērziņa. Viņa darbu departamentā sākusi 21. maijā ar 1382 eiro mēnešalgu pirms nodokļu nomaksas.

“Ivetai Bērziņai ir maģistra grāds jurisprudencē, 15 gadu profesionālā pieredze tiesvedības jautājumos tiesneša amatā, īpaši civillietu tiesvedībā,” personāla atlases komisijas argumentus laikrakstam minēja Satiksmes departamenta preses pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Tāpat departamentā uzsvēra, ka galvenā jurista tiesvedības jautājumos amata vieta nav valsts amatpersona un saskaņā ar amata aprakstu Bērziņa nepiedalīsies iepirkuma komisijas darbā.

Bērziņas pienākumi jaunajā darbā būšot nodrošināt tiesvedību juridisko vadību un departamenta pozīcijas aizstāvību, izstrādāt dažādu juridisko dokumentu projektus, kā arī veikt citu departamenta struktūrvienību izstrādāto dokumentu projektu tiesiskuma pārbaudi.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014. gada oktobrī sāka kriminālprocesu, izmeklēšana slaikā noskaidrojot, ka uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, kura uzņēmumi bija iesaistīti dažādās tiesvedībās, lai panāktu viņam labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanu, vairākkārt nodeva kukuļus. Vēlāk KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret uzņēmēju – par kukuļdošanu.

Kā aģentūrai LETA 2016. gadā apliecināja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe, Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods noteikta tiesību ierobežošana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu.

Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.

Žurnāls: Vai jaunā Rīgas politiķu “Saskaņas” paaudze ir bīstama Latvijai?

No trenažieru zāles tikuši deputātu krēslos un dala naudu pašu organizācijām. Tāda ir jaunā Rīgas politiķu paaudze, kas papildinājusi Saskaņas rindas. Viņi liek aizdomāties, cik svarīga loma šādu sporta klubu aktīvistiem ir Ukrainas karā, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Pētnieciskie žurnālisti no Re:Baltica noskaidroja dažu šo Saskaņas redzamāko Rīgas domes politiķu “veiksmes” stāstus, izaugušus no trenažieru zāles, kur skarbajos 90. gados pulcējās ielu pusaudži. Šīs trenažieru zāles Krievijā 90. gados gādāja kaujiniekus noziedzīgajiem grupējumiem, bet Ukrainā tur veidojās vienības, kas vēl tagad karo Donbasā abās frontes pusēs. Tiesa, vēlāk daži no šiem puišiem kļuva par biznesa holdinga, politisko organizāciju vadītājiem vai privātu armiju komandieriem.

Žurnāls Ir stāsta, ka arī Rīgā ir līdzīgas “spēka vietas”, tiesa, daudz glancētākas un likumpaklausīgākas nekā austrumu līdzinieces. 2003. gadā tādu trenažieru zāli Maskačkā atvēra bijušais Latvijas armijas karavīrs Vitālijs Dubovs. Tagad tā kļuvusi par sabiedrisko organizāciju un komercuzņēmumu tīklu, kas cieši saistīts ar Rīgas domi.

Viņu projektiem pašvaldība piešķir desmitiem tūkstošu eiro, bet interešu konfliktu neviena puse tur nesaskata.

Dubova klubs Arkan savulaik iesaistījās cīņā pret Maskavas priekšpilsētas narkomāniem, ideju noskatot Krievijā. Viņš atzīst, ka klubam ir aptuveni pusotrs tūkstotis oficiāli reģistrēto biedru. Starp tiem ir arī Dubova politiskie sabiedrotie Andris Morozovs un Valērijs Petrovs. Petrovu Rīgas domē pirmo reizi ievēlēja 2009. gadā no Saskaņas saraksta. Pēc ievēlēšanas Petrova dzīve strauji izmainījās – viņš sāka strādāt pašvaldības kontrolētajos uzņēmumos Ceļu pārvalde un Rīgas namu pārvaldnieks. Andris Morozovs ir Saeimas deputāts no 2017. gada, pirms tam vadīja Rīgas Centrāltirgu. Petrovs Dubovu esot iepazīstinājis ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S).

Kā noskaidroja Re:Baltica, šie vīri ir lieli ziedotāji partijai Saskaņa – Dubovs ziedojis 1141 eiro, Petrovs – 21 347 eiro, Morozovs – 2600 eiro, bet vēl viens Rīgas domnieks ar armijnieka pieredzi Sandris Bergmanis – 19 749 eiro.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Efektīva valsts pārvalde sākas ar kompetentiem politiķiem

Tās būtu ļoti neparastas vēlēšanas, ja runājot par valsts pārvaldi, partijas nesacenstos mazāksolīšanā. Samazināt uz pusi, atlaist, ministrijas pārveidot par sekretariātiem, padomes likvidēt, atstāt 7 (kurš sola mazāk?!) ministrijas, likt tām strādāt saskaņā ar kaut kādu mistisku misiju un kas tik vēl nav dzirdēts.

Lai nerastos pārpratumi – arī šo rindu autore uzskata, ka valsts pārvaldes funkciju optimizācija, kvalitātes un efektivitātes celšana ir nemitīgi pilnveidojama un nepieciešama. Noteikti ir arī iespējas racionālam nodarbināto skaita samazinājumam un varbūt arī dažu ministriju un noteiktu iestāžu apvienošanai.

Tomēr no pieredzes uzdrošinos apgalvot, ka valsts pārvaldes neefektivitāti daudz būtiskāk ietekmē politiķi, kas ievēlēti lēmējvarā un deleģēti darbam izpildvarā.

Uzdrošinos izvirzīt pieņēmumu, ka smagnējā un birokrātiskā valsts pārvaldes sistēma daļēji radusies kā atbilde uz tiem nekompetentiem, savtīgiem un gadījuma rakstura politiķiem, kas bijuši un ir pie varas.

Protams, visi nav tādi. Bija un ir godprātīgi un profesionāli politiķi. Ja vien ierēdņi stāstītu savu pieredzi publiski… No tā sanāktu rakstu sējumi ar liecībām par neskaitāmām situācijām, kas apliecinātu ierēdniecības talantu un spējas nodrošināt valsts aparāta funkcionētspēju, amortizējot politiķu neprofesionalitāti un reizēm arī brutālas koruptas intereses.

Tie, kas savā politiskajā retorikā izvēlas slānīt ierēdņus kā šķiru, faktiski izvēlas vieglo populisma taku. Vērojot aktīvākos šīs līnijas uzturētājus, varu apgalvot, ka viņu pieredze politikā un valsts pārvaldē ir teiksim – pieticīga. Savukārt zināšanu, saturiskā piedāvājuma un rīcības plāna neesamība tiek maskēta ar skaļiem saukļiem un reizēm arī balsi.

Uzdrošināšos apgalvot, ka vairākums ministrijās un valsts iestādēs strādājošo ir godprātīgi sava darba darītāji. Tikpat lieli mūsu valsts patrioti, ja ne lielāki, kā skaļie optimizācijas solītāji. Uzdrošinos apgalvot, ka tieši no politiskās vadības ir ļoti atkarīgs, cik radoši, motivēti, moderni strādā ierēdņi. Ja ministriju vada gadījuma cilvēks, kam izpratne par nozari labakajā gadījumā ir ziņu virsrakstu līmenī. Ja ministrs brutāli – atklātāk vai slēptāk – “dzen” cauri noteiktas intereses, tiešāk vai maskētāk darot zināmu, kam jāuzvar konkursos, kādus grozījumus normatīvajos aktos jāpiekārto. Ja parlamentārais sekretārs faktiski ir subsidētā darba vieta, kuram vēl jānodrošina dienesta auto. Ja ministrs savāc biroju, kas terorizē un pazemo ministrijas darbiniekus. Ja ministrs nespēj pieņemt lēmumus. Ja ministrs sirgst ar “pēdējā apmeklētāja” sindromu un maina viedokli pāris reizes dienā. Ja ministrs savās neizdarībās un politiskajās neveiksmēs vaino ierēdņus un soda tos par savām kļūdām. Ja ministram šķiet, ka ar viņa atnākšanu sākusies pasaule, jo pirms tam bijis tukšums. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Arī par deputātiem.

Visi šie gadījumi ir no dzīves. Nekas nav izdomāts. Pieskaitiet klāt nemitīgās ministru un valdību maiņas.

Pieskaitiet klāt visai izplatītu parādību Latvijas politiskajās aprindās – politisko mazdūšību un nepopulāru lēmumu atlikšanu. Apmeklējiet vienu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi klātienē.

Tā ir ierēdņu ikdiena. Teiksiet, ierēdņiem ir jāziņo par politiķu koruptīvām rīcībām, jāiestājas pret nejēdzīgiem lēmumiem, jābūt skaļiem un aktīviem. Jā. Un tas arī tiek darīts. Tomēr ierēdnim uz darbu katru dienu nav jānāk kā uz fronti, kurā jānotur nekompetentu politiķu spiediens. Tādēļ pārmaiņas pēc mēs, politiķi, varētu pamēģināt sākt ar sevi. Ar kvalitatīviem un profesionāliem deputātu kandidātu sarakstiem, ar ministru kandidātiem, kam ir izpratne par vadību un vēlams arī nozari, ar saturīgām partiju un priekšvēlēšanu programmām. Lai ierēdņi var būt radoši, iedrošināti, motivēti strādāt kopā ar politisko vadību, nevis būtu spiesti kalpot par aizsargvalni politisku nejēdzību, savtīgu interešu un neprofesionalitātes aizkavēšanā.

 

Autore ir bijusī Saeimas deputāte

Kangeris: VDK izpētes komisijas gala ziņojumu apstiprinās nākamnedēļ

VDK dokumentu izpētes komisija gala ziņojumu plāno akceptēt 7. jūnijā, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kur patlaban jau četrus mēnešus strādā vairāki komisijas locekļi, līdz 31. maijam neļāva iznest datnes, kurās pētnieki ievadīja viņiem nepieciešamo informāciju. Tāpēc komisijai vajadzēs laiku, kad SAB atļaus ar informāciju iepazīstināt pārējos, lai to apstrādātu un iekļautu ziņojumā. SAB informē, ka datņu ierakstus izdos 31. maijā, komisijai beidzot darbu un sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu.

Kā zināms, valdība VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai darba laiku deva līdz šā gada 31. maijam, kad komisijai būtu jāiesniedz valdībā ieteikumi, ko darīt ar VDK dokumentiem, kādas tiesiskās sekas var radīt to publikācija, kā arī “sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK“, informē Izglītības ministrija, kas administrē komisijas darbu.

Ceturtdien žurnāls Ir raksta par komisijas ieteikumiem valdībai, kurus zinātnieki ir sagatavojuši. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris Ir arī apstiprināja, ka pētnieki SAB pārraksta patlaban ierobežoti pieejamo VDK aģentu kartotēku, kuru kā karstu kartupeli sabiedrība viļājusi vairāk nekā 20 gadus.

Pētnieku komisija, pēc Kangera teiktā, valdībai varētu ieteikt nodot Nacionālajam arhīvam un padarīt publiski pieejamus visus VDK dokumentu arhīvus, kas tagad atrodas dažādās iestādēs, to skaitā:

– ieskenēt un publiskot 4300 aģentu kartītes;

– publiskot aģentu uzskaites žurnālus, kuros no 1953. līdz 1987. gadam fiksēti 23 000 aģentu.

Tāpat komisija ieteiks atcelt likumu par bijušās VDK dokumentiem vai atteikties no pieciem tā pantiem, kas nosaka informācijas neizpaušanu; publicēt Latvijas kompartijas Centrālās komitejas un Ministru Padomes sēžu protokolus, visus VDK ziņojumus kompartijas CK un valdībai, visas kompartijas spices nomenklatūras lietas, kā arī vadītāju sarakstu un viņu biogrāfijas; izveidot institūciju, kas turpina VDK dokumentu zinātnisko izpēti.

Savu pārskatu par līdz šim paveikto komisija plašāk publiskos 13. jūnijā konferencē Morberga namā Jūrmalā.

Vairāk par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu un secinājumiem lasiet žurnālā Ir šeit.

Bilingslijs: Latvijas valdībai jāsakopj desmitiem gadu piekoptā sliktā banku politika

“Šobrīd Latvijas banku sektors vēl aizvien ir starp visievainojamākajiem Eiropā. Vēsturiski to ir izmantojusi gan organizētā noziedzība, gan citu valstu valdības, kuras ir vistiešākajā veidā naidīgas NATO,” intervijā žurnālam Ir saka ASV Finanšu  ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. Tāpēc viņš uzsver, cik ļoti svarīgs ir Latvijas valdības darbs, kas uzņēmusies sakārtot banku sektoru pēc ABLV Bank kraha. “Mēs to stingri atbalstām un stāvam plecu pie pleca ar Latvijas valdību un tautu šajā jautājumā.”

Tomēr ASV Finanšu ministrijas pārstāvis arī uzver, ka valdības darbs banku sektora sakārtošanā ir krietni aizkavējies. Valdība kopā ar banku asociāciju sagatavojusi vairāk nekā 20 konkrētu priekšlikumu. “Ja tie visi tiks pieņemti un godprātīgi ieviesti, mums šķiet, ka Latvijas banku sektors būs panācis lielu progresu pašreizējo vājo vietu novēršanā,” saka speciālists. Banku sektora sakārtošanai būtu jānotiek tikpat strauji, kā valdība un Saeima pieņēma lēmumu par čaulu uzņēmumiem.

Arī FKTK jākļūst aktīvākai un jāuzņemas atbildība par likumības ievērošanu banku sektorā, norāda Bilingslijs. “Tai ir jāieņem redzama loma, ieviešot bankās pasākumus, kas nodrošina darbības atbilstību [naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām],” viņš teic. Uz Vašingtonu jau uzaicināta arī jaunā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jaunā vadītāja Ilze Znotiņa, “lai tiktos ar mani un mūsu kontroles dienesta FinCEN vadītāju”.

Lai arī Bilingslijs īpaši uzver, ka atbalsta Latvijas valdību tās centienos un kā NATO partneri, viņš nešaubīgi norāda, ka “tai ir jāsakopj ļoti sarežģīta situācija, kuru radījusi vairāku desmitgažu laikā piekopta slikta politika, slābana pārraudzība un vājš tiesībsargu darbs. Viņiem jākāpj stāvā kalnā, jo ir jāpārvar politiski lēmumi, kuri faktiski tika īpaši izstrādāti, lai veicinātu ārzonu banku sektora attīstību”.

“Mēs ar sapratni izturamies pret izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valdība, bet mēs arī esam atkārtojuši, ka neuzskatām šo par Latvijas partiju politikai pakļautu jautājumu. Tas ir jautājums, kas saistīts ar Latvijas drošību, ar NATO drošību, ar starptautiskās finanšu sistēmas drošību,” saka ASV valdības pārstāvis.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.