Svētku labdaris 1

Sandis Kolomenskis, Squalio vadītājs un līdzīpašnieks. Foto — Jēkabs Kalvelis, PIcture Agency
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Uzņēmums Squalio ikdienā pielāgo IT programmu risinājumus lielām un vidēja izmēra kompānijām visā pasaulē. Tomēr, Kultūras ministrijas uzrunāts, izlēma par brīvu nākt talkā Dziesmusvētku dalībnieku reģistrācijas sistēmas ieviešanai. Ar to arī ieies vēsturē

Kad 14. februārī noslēdzās Dziesmu un deju svētku dalībnieku reģistrācija internetā, pasākuma izpilddirekcija paziņoja, ka šo detalizēto procedūru veikuši 43 252 cilvēki. Organizatoriem tā uzskatāmi iezīmējusi jautājumus, kuriem līdz svētkiem jāpievērš uzmanība: dalībnieku iespēja savienot uzstāšanos vairākos paralēlos pasākumos, mēģinājumu grafiku sabalansētība, vēlme ņemt līdzi uz mēģinājumiem un koncertiem mazus bērnus, infrastruktūras ietilpība.

Dalībnieku elektroniskā reģistrācija notika pirmo reizi Dziesmusvētku vēsturē. Atšķirībā no peripetijām biļešu iegādē Biļešu paradīzes elektroniskajā sistēmā šeit viss ritēja kā pa diedziņu, tālab sistēmas izveidotāja vārds daudziem paslīdēja garām nemanīts. Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Squalio šo darbu paveica bez maksas, kļūstot par svētku ziedotāju.

Ieskrējiens ekspansijai

«Neesam bijuši pārāk veikli no mārketinga viedokļa. Par Biļešu paradīzi uzzināja visi, bet par mums — mazāk,» Squalio (arī Squalio Group) vadītājs Sandis Kolomenskis pajoko par situāciju. Viņa uzņēmumam ir jau 21 gada pieredze informācijas tehnoloģiju jomā un filiāles Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Ukrainā, Bulgārijā, Austrijā. «Pakalpojumus un produktus pārdodam vēl plašāk. Ambiciozais mērķis: lai mums būtu klienti no 100 dažādām pasaules valstīm. Šobrīd ārpus Latvijas strādājam trijās laika joslās. Vēl nav 100 valstu, bet tuvu tam.»

Pirms gada Squalio piesaistīja astoņus miljonus eiro bankas Citadele finansējuma ar ALTUM garantiju trīs miljonu eiro apmērā globālai ekspansijai, lai izvērstu darbību Eiropā un Vidējos Austrumos, attīstītu jaunus pakalpojumus un produktu līnijas.

Sandis Kolomenskis, kompānijas līdzīpašnieks, tai pievienojās pirms četriem gadiem. Lai arī ieguvis izglītību finanšu vadībā un socioloģijā, viņš karjeru jau no 90. gadiem veidojis, kā pats saka, starpdisciplināri, saistīti ar strauji augošo IT nozari. Vispirms — banku sektorā, izveidojot internetbankas, sākumā vēl ar modema iezvanīšanās sistēmu. Erudīto censoni pamanīja ārvalstu kompānijas — IBM un Microsoft. Pēdējā viņš nostrādāja vairāk nekā 13 gadus, vadīja pārstāvniecību Latvijā, guva pieredzi arī ārvalstīs. Tuvojoties 40 gadu slieksnim, no korporatīvās pasaules izrāvās uz jaunuzņēmumu vidi Atlantijas okeāna otrā krastā, konsultēja tos Bostonā, Čikāgā un Ņujorkā. «Tajā mirklī tur bija diezgan liela Latvijas komūna — tie, kas mācījušies IT Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, arī Hārvardā,» viņš piemin. «Tomēr man pašam diezgan ātri atnāca sapratne — ja tu neesi Amerikā audzis un mācījies, tad tur iekļauties ir diezgan sarežģīts uzdevums. Tev jābūt veiksmīgam un ātram pirmā kontakta dibinātājam. Ne pēc izglītības sistēmas, ne pēc ziemeļnieka uzbūves neesmu tā veidots.» Viņš apsvēris pārprofilēšanās iespējas un izglītības papildināšanu pavisam citā jomā, piemēram, farmācijā, tomēr pēc pārdomu brīža secinājis: «IT ir visur. Zināšanas, ko esmu uzkrājis gandrīz 20 gados, jāmēģina attīstīt tālāk.» Izlēmis savus spēkus investēt Latvijas uzņēmumā «ar unikālām zināšanām un strauju attīstību, mēģinot to virzīt tālāk».

Tajā brīdī Squalio vēl sauca DPADatorprogrammu apgāds. «Lai nemulsinātu Deutsche Presse-Agentur un citus uzņēmumus, kuri pazīstami ar šiem trim burtiem, un varētu vieglāk darboties vāciski runājošajā vidē, kopā izdomājām Squaliosoftware, quality un opportunity (programmatūra, kvalitāte un iespēja).»

Uzņēmums, kura galvenais birojs ir Rīgā, Valdemāra centrā, atrod, apkopo un klientiem piedāvā dažādus programmatūras risinājumus. Veic arī programmatūras auditu, palīdzot izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas, kas klientiem (lieliem un vidēja lieluma uzņēmumiem) ļaus sasniegt plānotos mērķus. Paaugstināt produktivitāti, samazināt izmaksas, paātrināt darbību, iegūt jaunus klientus.

«Tad mēs šos produktus arī pārdodam un rūpējamies, lai tie tiek pareizi izmantoti, mācām kompānijas darbiniekus. Paši to saucam par septiņu soļu ciklu. Atverot filiāli, nosūtām kādu no Latvijas darbiniekiem, lai nodod tālāk uzņēmuma kultūru un tradīcijas, pēc tam tomēr meklējam vietējo darbinieku, kas var pārņemt visu.»

Starptautiskajos tirgos programmatūras pārdošanas nišā konkurence ir ļotu sīva, neslēpj Sandis Kolomenskis. «Noteikti neesam tie, kas izcelsies ar zemāko cenu, mūsu galvenais uzstādījums ir servisa kvalitāte.» Būtisks Squalio iedvesmas avots esot… Volta Disneja kompānija. «Tās atrakciju parki skaitās viens no servisa ekselences etaloniem,» argumentē boss. «Mūsu darbinieki, kas iekšējā novērtējumā iegūst vislabākos rezultātus, dodas mācībās uz Disneja institūtu Orlando. Mums jābūt ar kaut ko unikāliem. Arī Disnejam bija domu gājiens, kā atšķirties no citiem parkiem. Disneja kompānija turklāt ir starpdisciplinārs uzņēmums, ar daudziem IT risinajumiem, piemēram, ļoti jaudīgu aplikāciju. Mūsdienās viss, kas ir konkurētspējīgs, ir starpdisciplinārs.»

Vai ārzemēs Squalio sevi identificē kā Latvijas uzņēmumu? «Jā, visu laiku to darām,» vadītājs atbild strikti. «Rietumu tirgos tas mums varbūt pat rada problēmas un papildu izmaksas, bet arī ļoti izaicina un uzmundrina. Mums ir jāpārkāpj daudz lielākam kalnam pāri, jo nav valsts zīmola, ka mēs būtu ekselenti vienā vai otrā jomā, nav mārketings veidots kā kādai kaimiņvalstij. Tomēr redzam, ka mēs kā biznesa uzņēmums varam pierādīt savu ekselenci. Savu galveno mītni sen varējām pārcelt uz Vāciju vai citu valsti, tādi piedāvājumi ir bijuši. Bet tas ir katra uzņēmēja lēmums: vai nu viņš mēģina defektu pārvērst par efektu, vai kaunēties no tā kā no tetovējuma un valkāt kreklus tikai ar garām rokām.»

No Čikāgas līdz Melburnai

Reģistrācijas sistēma Dziesmusvētku dalībniekiem Squalio, izrādās, bijis lielāks izaicinājums, nekā varētu iedomāties. Kompānija ikdienā nodarbojas ar konsultācijām programmatūras jautājumos, nevis ar šādu vietņu radīšanu. Agrāk to darījuši, bet pirms diviem gadiem citas IT nozares no mātesuzņēmuma Squalio Group nodalītas meitasuzņēmumos.

Kultūras ministrija, kuras paspārnē atrodas Dziesmusvētku organizators, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, apjautājusies par palīdzību dalībnieku elektroniskajā reģistrācijā, jo Squalio bija izveidojis atvērto privāto iniciatīvu Culture Tech100 labākie risinājumi Latvijas kultūrai.

Budžeta šai reģistrācijas ieviešanai īsti nebija, tomēr Squalio teica «jā». «Likās — ei, mums arī pašiem jārada kāds risinājums. Esot jau zinošiem šajā industrijā, jāparāda piemērs jaunuzņēmējiem. Par laimi, mūsu kompānijā joprojām ir cilvēki, kas reģistrācijas sistēmas bija radījuši iepriekš. Ir arī dziedātāji un dejotāji, arī no viņiem veidojām fokusgrupu šim projektam,» ar vieglumu stāsta Sandis Kolomenskis.

«Laika bija ļoti maz, divi trīs mēneši. Tika piemeklēti programmētāji, sistēmanalītiķi, dizaineri. Maksājām algas ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī darbiniekiem «ārpusē». Nosaukt bilanci būtu nepareizi dažādu apsvērumu dēļ. Negribam ar to izcelties — ir jāuzsver nevis ieguldījums, bet guvums: gandarījums, labās emocijas.»

Radītais produkts divās ziemas nedēļās, sākot no 1. februāra, tika galā ar vairāk nekā 40 000 svētku dalībnieku «uzbrukumu». Ieejot sistēmā, viņi arī varēja ieraudzīt, vai ir izturējuši skates. «Vienlaikus mēģināja reģistrēties daudzi tūkstoši cilvēku, taču nebija nekādu sūdzību par aizturēm vai sistēmas lēnumu,» lepni runā izveidotājs. «Arī latviešu kopiena ārpus Latvijas, no Čikāgas līdz Melburnai noteikti juta šo varēšanu. Mēs viņiem devām ziņu, ka Latvijā prot radīt labus produktus.» Esat iegājuši Dziesmusvētku vēsturē? «Jā, esam bijuši tie, kas izdara kaut ko pirmie — citādi, nekā bijis līdz šim.»

Ar to vēl viss neesot beidzies. Jūnija vidū uzņēmums plāno palaist lietojumprogrammu, kas ļaus svētku dalībniekiem un, iespējams, arī apmeklētājiem savos telefonos iegūt vairāk informācijas par pasākuma norisēm. «Ir daudz aizraujošu domu, bet skatāmies, vai paspēsim tās realizēt. Solīt un neizdarīt — tas nav mūsu dabā,» sarunu noslēdz Sandis Kolomenskis.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Ja tu gribi kaut ko sasniegt, tev par kaut ko ir jākļūst»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Bailes kļūdīties ir lielākā kļūda»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Katru dienu apgūt ko jaunu un lepoties ar to!»

Komentāri (1)

Dusma 01.06.2018. 13.50

klau, IR redakcija – jūs arī tomēr tādi sīki nelieši esiet ! Kāpēc kaisiet sāli brūcēs, kāpēc urķiniet un kustiniet mugurā iedurtu dunci ? !!!

Un vēl ieliek pie Veiksmes stāstiem ?!
Jā , labi, labi – man nav pretenziju pret to puisi un viņa firmu, bet nu es lūdzu Svētās Debess vārdā – atbildiet man tiešā runā – kāpēc NA vadītā KM nevarēja šo firmu uzaicināt organizēt biļešu tirdzniecību uz Dziesmu svētkiem?

Labi, nelūdzu nemaz – jo pati zinu atbildi – cita skaidrojuma vienkārši nav – Kultūras ministrija acīmredzot bija un joprojām bija ieinteresēta , lai notiktu spekulācija ar Dziesmu svētku biļetēm. Ja pārdodot vienu svētku biļeti par 200 -300 eur uzcenojumu – tad tāds spekulants var nopelnīt rimi un maxima kasieres mēnešalgu

Tā ir tāda pretīga zemiska maucība ,tas ir tāds pazemojums, tāda Dziesmu svētku gaišās un cēlās auras apdiršana, ka raudāt gribas.

Naciķu cūkas – tas ir maigākais ko spēju uzrakstīt ….

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu