Nesen uzņēmējs Jānis Bergs padalījās ar interesantu vērojumu par frizieru darbu ASV un Latvijā — kamēr mūsējie stundu čubina vienu klientu, tikmēr viņpus okeānam šņik-šņak un jau trīs vīri glīti safrizēti, turklāt iekasējot no katra divreiz lielāku summu. Rezultāts — sešreiz augstāka produktivitāte!
Sīks piemērs, bet parauj vaļā pārdomu nastu par to, cik ražīgi un apņēmīgi esam gan ikdienišķās, gan izšķirošās lietās.
Šajā numurā intervējam ASV Finanšu ministrijas pārstāvi Maršalu Bilingsliju, kas pēc ABLV kraha ieradās Latvijā un uzklausīja valdības solījumus piegriezt naudas atmazgāšanas biznesu bankās. Tas ir Latvijas drošības jautājums, vienā balsī uzsvēra mūsu politiķi un ASV partneri. Kāpēc tad Bilingslijs tik drīz atkal vēlas uzrunāt Latviju? Acīmredzot valdības labā apņēmība draud iestrēgt pusceļā. «Progress ir nepietiekams,» viņš secina.
Šonedēļ vairāku gadu darbs bija jānoslēdz VDK izpētes komisijai, nākot ar priekšlikumu valdībai, ko un kā publiskot no čekas atstātā arhīva. Protams, šis ziņojums ir aizkavējies. Es pat nedomāju to nedēļu vai pāris, kas vēl būs jāgaida, jo komisija vienkārši vēl nav saķīlējusi gala ziņojumu. Nedomāju pat to, ka unikālo uzdevumu, kura dēļ komisiju vispār izveidoja, — zinātniski izpētīt līdz šim slepenos VDK dokumentus, to skaitā aģentu kartotēku —, pētnieki sāka īstenot tikai pirms dažiem mēnešiem. Es domāju par 28 neatkarības gadiem, kuros Latvijas sabiedrība nav spējusi okupācijas varas mantojumu atklāti un skaidri izvērtēt, nevis atstāt pūžņojošas brūces, kas turpina gandēt nācijas imunitāti. Drošību un produktivitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.