Kā izgriezt?

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas locekļi SAB telpās pārraksta čekas aģentu kartotēku, taču vēl nav saņēmuši atļauju iznest piezīmes. Komisija savus ieteikumus valdībai, kā publiskot VDK arhīvu, sniegs jūnijā

Maija dienas pavisam karstas ir Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes komisijai — līdz 31. maijam tai valdībā būtu jāiesniedz triju gadu izpētes darba gala ziņojums. Gan politiķi, gan sabiedrība gaida ieteikumus par «karsto kartupeli», kas viļāts jau kopš neatkarības atjaunošanas, — līdz šim slepeno VDK aģentu kartotēku, par kuras publiskošanas kārtību komisijai jāsniedz priekšlikumi un valdībai jāpieņem lēmums līdz 31. oktobrim.

Taču Ir noskaidroja, ka noliktajā termiņā komisija savu viedokli šonedēļ vēl nespēs sniegt — pētnieki ziņojuma gala versiju plāno akceptēt 7. jūnijā. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris tikai šopirmdien esot uzzinājis, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kura telpās seši komisijas locekļi strādā ar VDK dokumentu arhīvu, pētnieku piezīmes no SAB datoriem izsniegs tikai 31. maijā, tāpēc vēl vajadzēs laiku to apstrādei.

Uz jautājumu, vai Izglītības ministrija kā komisiju administrējošā iestāde ir informēta par ziņojuma aizkavēšanos, Ir otrdien saņēma atbildi, ka par komisijas darba saturu atbildot LU Vēstures institūts un tam arī jānodrošina pētījuma pārskata prezentācija Ministru kabinetā. Kad jautājām institūta viedokli, tā direktors Guntis Zemītis bija ļoti sašutis par šādu ministrijas skaidrojumu un norādīja — komisijas darbība ir neatkarīga un institūts vienīgi palīdz tai administrēt finanšu atskaites.

Šis ir tikai kārtējais piemērs konfliktiem un neskaidrībām, kas pavada komisijas darbu. Tomēr komisijas vadītājs Kangeris Ir apliecināja, ka vairāki būtiski secinājumi tai esot jau skaidri — to skaitā ieteikums ieskenēt un publiskot visas Latvijā palikušās vairāk nekā 4000 čekas aģentu kartītes.