Diena: 29. maijs, 2018

Valdība nav pildījusi solījumu nekavēt divu Rīgas augstskolu rektoru apstiprināšanu

Valdība respektablajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā joprojām neapstiprina rektora amata kandidātus, jo viņi neprot latviešu valodu likumā noteiktajā līmenī. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savus partijas biedrus pārliecināja, ka abu augstskolu virzītie kandidāti tomēr varēs ieņemt amatus, bet šis solījums izrādījies tukšs, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Man likās, ka tajā brīdī ir atrasts risinājums šai situācijai. Man ir tāds nedaudz pārsteigums par šo informāciju. Katrā ziņā es mēģināšu saprast, kas ar to [jautājumu] notiek. Man liktos, ka šī nav pareiza rīcība. Mums ir jāgādā, lai augstskolās ir labākie iespējamie rektori, kas ir pieejami,” raidījumam norādīja “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Tieši partijas biedri pirms gada it kā pārliecināja Šadurski domas mainīt un nekavēt abu kandidātu apstiprināšanu amatā nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ.

Rīgas Juridiskās augstskolas izvirzītajam rektora amata kandidātam Melam Kenijam gaidīšana ir apnikusi, tāpēc savu kandidatūru viņš atsaucis, un augstskola kā speciālistu viņu ir zaudējusi. Vēl īpatnējāka situācija izveidojusies Rīgas Ekonomikas augstskolā. Izglītības ministrs jau ilgāk nekā gadu valdībā nevirza lēmumu par esošā rektora Andersa Pālzova atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tomēr ministrs arī neprasa augstskolai meklēt citu rektoru. Tā nu Pālzovs turpina vadīt augstskolu, lai gan tam nepieciešamo atbalstu valdībā nav saņēmis.

Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens apliecina, ka augstskola tagad virzīs jaunu rektora amata kandidātu tikai tad, kad būs zināms, ka viņš varēs iegūt valdības atbalstu. Kad tas būs – skaidrības nav. “Es neredzu, ka šeit varētu kaut kas mainīties pārskatāmā nākotnē,” prognozēja Ikstens. Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskola jau sagatavojusi konkrētus likuma grozījumus, kas paredz šajā augstskolā atteikties no latviešu valodas zināšanu prasības rektoram. Ar Šadurski jautājums pārrunāts un ministrs nav iebildis, bet nav arī sekojusi tālāka rīcība. “Diemžēl mūsu iepriekšējais priekšlikums par šīm nepieciešamajām izmaiņām iegūla ministrijas atvilktnēs. Šodien esam nākuši klajā ar jauniem grozījumiem,” neslēpa “SSE Riga” Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs.

Šadurskis tagad stāsta, ka atrisināt jautājumu neļaujot vēlēšanu tuvošanās. “Šis būtu normatīvi sakārtojams jautājums, bet, ja paskatāmies kalendārā, tad Saeimas vēlēšanu tuvums acīmredzot liecina par to, ka šī Saeima diez vai veiks šīs pārmaiņas,” LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja ministrs. Šeit gan jāatgādina, ka iepriekšējās valdības abu augstskolu rektorus apstiprināja par spīti viņu vājajām latviešu valodas zināšanām.

Saskaņā ar likumu Latvijas augstskolu rektoriem ir jāzina valsts valoda. Attiecībā uz Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoriem valdība ilgstoši pieļāva izņēmumu, jo šīs divas izglītības iestādes dibinātas kā starptautiski projekti sadarbībā ar Zviedriju. Šo tradīciju pērn pārtrauca ministrs Šadurskis, kurš kavējās ar ilggadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Pālzova virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai valdībā un Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidāta iecelšanu. Abu latviešu valodas zināšanas tolaik nebija pietiekamas, taču uz spēles bija arī Latvijas starptautiskā reputācija.

Krievijas spiegam Krasnopjorovam tiesa piespriež pusotru gadu cietumā

Zemgales rajona tiesa par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaram Aleksandram Krasnopjorovam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, piespiedu darbu 200 stundas un probācijas laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.

Soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016. gada oktobra līdz 2018. gada janvārim. Līdz ar to, viņam faktiski cietumā būtu jāpavada aptuveni trīs mēneši, ziņo LETA.

Pēc cietumsoda izciešanas viņam būs jādodas uz Probācijas dienestu, lai labprātīgi pildītu piespiedu darbu. Notiesātajam jāsedz arī procesuālie izdevumi 260,40 eiro apmērā. Tie jāsedz 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Notiesātais pēc sprieduma nolasīšanas no komentāriem atteicās, bet viņa aizstāvis uzsvēra, ka “spriedums ir nepamatots un nelikumīgs un tiks pārsūdzēts”.

Tiesas zālē spriedumu līdz ar apsūdzēto un viņa piederīgajiem noklausīties bija atnākuši arī vairāki partijas “Saskaņa” pārstāvji.

Kā novēroja aģentūra LETA, apsūdzētais jau bija gatavs notiesājošam spriedumam un arestam, jo uz sprieduma nolasīšanu bija paņēmis līdzi somu ar personīgajām mantām. Taču viņš tiesas zālē netika apcietināts, ņemot vērā ka spriedums vēl nav stājies spēkā.

Kā iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina, laikā no 2015.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 23.septembrim apsūdzētais, būdams LDz darbinieks, Jelgavas dzelzceļa stacijas sliežu ceļu atbildības teritorijā regulāri, sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojās ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā, pēc kā iegūto informāciju nodeva Krievijā esošai kontaktpersonai.

Apsūdzētais, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā, norādīja Sutugina. Nelikumīgi vākto, iegūto un pavairoto informāciju un neizpaužamās ziņas viņš elektroniskā formātā nosūtīja Krievijā esošai kontaktpersonai, kas pārstāvēja un darbojās Krievijas interesēs.

Apsūdzētais bija iegādājies un savā darba vietā – LDz piederošās nedzīvojamās ēkas kabinetā, apzinoties, ka viņam nav attiecīgas atļaujas, nelikumīgi glabāja rūpnieciski izgatavotu rokas granātu sprādziena imitācijas uzspridzinātāja imitācijas daļu. Tā ir pieskaitāma pie militārās pirotehnikas un satur rūpnieciski izgatavotu svaidošo sprāgstvielu – dūmu pulveri 2,7 gramu apmērā.

Krasnopjorovu 2016.gada nogalē aizturēja Drošības policija. Šajā kriminālprocesā tika veiktas arī tiesas sankcionētas kratīšanas piecos objektos. Kriminālprocess tika sākts 2016.gada 27.septembrī, izvērtējot ilgākā laika periodā pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju.

TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka par spiegošanu aizturētais vīrietis ir bijis “Saskaņas” biedrs un Afganistānas kara veterāns, un tieši saviem bijušajiem dienesta biedriem varētu būt sūtījis savākto informāciju.

Viņš regulāri esot uzturējis kontaktus ar bijušajiem padomju armijas dienesta biedriem Krievijā, un, visticamāk, viņiem arī sūtītas ziņas par NATO kravām, kas ar dzelzceļa vagoniem sūtītas caur Jelgavu, ziņoja “Nekā personīga”.

Krasnopjorovs strādājis LDz Jelgavas nodaļā par ceļu meistaru, vadījis iecirkni ar 15 darbiniekiem un atbildējis par sliežu uzturēšanu.

Par Krievijas spiegu ķeršanu var vairāk lašit žurnālā Ir šeit.

FOTO: Okupācijas muzeju pārbūvēs “Skonto būve”

Latvijas Okupācijas muzeju pārbūvēs SIA “Skonto būve”, aģentūra LETA uzzināja Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveides darbu sākšanas pasākumā. Muzeja pārbūves līgums tika noslēgts par 5,19 miljoniem eiro. Paredzamais pārbūves laiks ir 12 mēneši.

Līgumu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi otrdien parakstīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un “Skonto būve” valdes loceklis Juris Pētersons.

Latvijas Okupācijas muzejs cer, ka pēc ēkas pārbūves un iekārtošanas tas vēsturiskajās telpās varētu atgriezties 2020. gadā.

VNĪ atbilstoši publiskā iepirkuma likumam organizēja sarunu procedūru par Okupācijas muzeja ēkas pārbūvi, arī jaunas piebūves “Nākotnes nams” būvniecību, ar septiņiem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus muzeja pārbūves projekta būvdarbu konkursa otrajā posmā, proti, ar SIA “Abora”, SIA “RCBS”, AS “LNK Industries”, “Skonto būve”, SIA “Arčers”, SIA “Newcom Construction” un SIA “Ostas celtnieks”.

Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) svinīgajā būvniecības sākšanas pasākumā uzsvēra, ka šis projekts ir tapis nepiedodami ilgi. “Jācer, ka vēsture izskaidros visas aizkulises, kāpēc šim projektam tik grūti bija saņemt nepieciešamos saskaņojumus, kāpēc bija jāpieņem speciāls lēmums nodot būvvaldes funkcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tagad daudzus gados iestrēgušo projektu ir izdevies izkustināt. Ļoti ceru, ka būvnieki spēs projektu īstenot noteiktajā laikā, jo tas pārāk ilgi bija iestrēdzis birokrātijas valgos,” sacīja Melbārde.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja, ka mūsdienu “piektā kolonna” ir kavējusi projekta virzību, taču VNĪ visas pretdarbības ir pārvarējusi un atradusi risinājumu projekta īstenošanai.

Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels. Foto: Edijs Pālens, LETA

Muzeja pārbūves projektā “Nākotnes nams” izmantota arhitekta Gunāra Birkerta ideja – papildināt esošo ēku ar jaunu apjomu, un šim mērķim izmantotas 2001.gadā Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970.gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti. Arhitekta ideja ietverta metaforā – no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidrotu nākotni. Projektā paredzēts izbūvēt jaunas, mūsdienīgas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem un multimediāliem, interaktīviem objektiem. Plānots, ka nākotnē jaunajai ēkai Strēlnieku laukumā uz Daugavas pusi piekļausies arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls.

Vienlaikus ar Okupācijas muzeja pārbūvi paredzēts izveidot arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu “Vēstures taktīla”. Paredzēts, ka mākslinieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un komponista, sonologa Voldemāra Johansona kopdarbu īstenos uzņēmums SIA “Taktila” kopīgi ar dizaina biroju “H2E” un arhitektu biroju “Sarma un Norde”.

“Vēstures taktīla” iecerēta kā vienots arhitektonisks ansamblis kopā ar Birkerta projektēto Okupācijas muzeja paplašinājumu “Nākotnes nams”.

Dizaina biroja “H2E” pārstāve Dagnija Balode un memoriāla mākslas objekta “Vēstures taktīla” autors Kristaps Ģelzis. Foto: Edijs Pālens, LETA

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” pirmajai kārtai, tas ir, būvprojekta izstrādei, mākslas daļas izgatavošanai, uzstādīšanai un būvprojekta realizācijas autoruzraudzībai, paredzēti 1,149 miljoni eiro, bet darbu izpildes termiņš – 32 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

Saskaņā ar 2016. gada 14. novembra grozījumiem 2011. gada 8. jūlija Ministru kabineta rīkojumā valsts budžetā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa īstenošanai tika piešķirti 7 392 743 eiro.

Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir iekļauts VNĪ pārmaiņu programmā “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”. Viens no šīs programmas mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem.

VNĪ vienīgais īpašnieks ir Finanšu ministrija.

Skola – bērnu interesēs

Atklāta vēstule Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Aldim Adamovičam par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā (1205/Lp12 un 1206/Lp12)

 

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 vispārējās izglītības mācību satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglītības sistēmas centrā jau no šī gada 1.septembra beidzot būs Latvijas bērnu intereses. No vienas puses, šāda pieeja ir katra Latvijas bērna un jaunieša individuāls ieguvums. No otras puses, mazā iedzīvotāju skaita dēļ šāda pieeja ir galvenais Latvijas ilgtspējīgas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījums, vienlaikus skaidri apliecinot, ka ģimene kā vērtība un atbildīga attieksme pret nākamajām paaudzēm ir ne tikai formāli ierakstīta Satversmes preambulā, bet darbojas arī praksē.

Iepriekšējos gados atbilstoši Satversmes 112. pantam, kurā ikvienam paredzētas tiesības uz izglītību, Latvijā kļuvis vispāratzīts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz fizisku vietu skolas solā un arī ka izdevumi par mācību līdzekļiem nedrīkst būt par praktisku šķērsli bērna iespējām iegūt izglītību.

Ar Skola2030 izpratne par Satversmes 112. pantā paredzēto tiesību saturu tiek būtiski pilnveidota tādējādi, ka tajās tiek ielasītas katra bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, ar to saprotot, ka visa Latvijas izglītības sistēma un šīs nozares profesionāļu darbs sistemātiski jāorganizē tā, lai katru bērnu prasmīga pedagoģiskā darba rezultātā viņa profesionālajā izaugsmē aizvestu pēc iespējas tālāk.

Uzskatām, ka mūsu paaudzes pienākums un atbildība ir vadīt bērnu izglītošanās procesu tā, lai skolas gadu laikā viņi mācītos ar prieku un patiesu interesi, lai viņi uzdrīkstētos meklēt un radīt inovatīvus risinājumus un lai attīstītu mūsu bērnos ieradumu patstāvīgi mācīties visa mūža garumā, kas turpmākajā dzīvē nodrošinās viņu spēju reaģēt uz pārmaiņām.

Ievērojot minēto, aicinām Saeimu nevilcinoties izteikt likumdevēja gribu un apņemšanos iestāties par BĒRNU interesēm izglītības jomā, pieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos  likumprojektus un tādējādi tieši dodot izpildu varai uzdevumu plānotajā laika grafikā īstenot Skola2030 paredzētos konceptuālos kvalitatīvās izglītības principus katrā Latvijas skolā.

Latvijas nākotne ir gudru un laimīgu bērnu rokās! Jums, Latvijas 12. Saeimas deputāti, vai nu ir iespēja ieiet vēsturē un ielikt jaunus pamatus Latvijas turpmākajiem 100 gadiem, vai arī ir iespēja tos sagraut. Ir jāizdara izvēle starp viegliem un pareiziem lēmumiem.

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” ir teicis mūsu dižgars Rainis.

Vienlaikus, neatkarīgi no Skola2030 principu kā Latvijas izglītības sistēmas stratēģisko principu nostiprināšanas, aicinām nevilcināties arī ar skolotāju profesijas prestiža uzlabošanu un skolotāju motivēšanu, t.sk. atalgojuma ziņā, kam ir nozīmīga loma minēto principu praktiskā īstenošanā.

 

2018. gada 18. maija vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Aldim Adamovičam parakstījuši 144 sabiedrībā pazīstami cilvēki

Viņu vidū – advokāti Gundars Āboliņš un Filips Kļaviņš, biznesa vadības pārstāve Ingrīda Blūma, finansists Kārlis Krastiņš, uzņēmējs Ralfs Vīlands, Latvijas Radio 5 satura redaktors Toms Grēviņš, žurnāliste Inga Spriņģe, zinātnieks Andis Kalvāns, ekonomiste Agnese Rutkovska, Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons un daudzi citi.

Čatbotu attīstību Latvijā būtiski ietekmēs valodas faktors

Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas notiek gan privātajā, gan valsts sektorā. Patlaban lielākais izaicinājums tālākai mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās attīstībai Latvijā ir latviešu valoda, kas ir būtisks jautājums arī par mūsu valsts izaugsmi šajā jomā.

Tagad globālā situācija virtuālo asistentu jomā ir vienkārša – ASV, Ķīna un tad seko pārējā pasaule. Kamēr runājam par astoņām lielākajām pasaules valodām, viss ir kārtībā – pieejams plašs klāsts ar attīstītām un uztrenētām tehnoloģijām, taču ar pārējām valodām, tai skaitā – latviešu, statuss nav tik labs. No citām valstīm noteikti varam aizgūt tehnoloģijas. Ja agrāk bija nepieciešami mēneši vai pat gadi, tagad ārzemju valodās viss jau ir gatavs un pieejams.

Svarīgi panākt, lai tehnoloģiju attīstība mijiedarbotos ar valodu, tādējādi ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā būtu iespējams kvalitatīvi izmantot un veidot virtuālo asistentu funkcijas. Šajā gadījumā ir būtiski tādi aspekti kā mākslīgais intelekts, balss sintēze, runas atpazīšana, mašīntulkošana u.c. Uzskatu, ka valstij sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm būtu jāizveido latviešu valodas tehnoloģiskais atbalsts virtuālajiem asistentiem, ko varētu izmantot gan valsts iestādes, gan arī uzņēmēji.

Čatboti neatņems darbu un neatbildēs

Katras industriālās revolūcijas priekšvakarā cilvēki satraucas par to, ka zudīs darba vietas, un arī mākslīgā intelekta attīstība nav izņēmums. Vēlos uzsvērt, ka gan čatbotam, gan cilvēkam ir savas unikālās īpašības un viens bez otra nevarēs iztikt. Pateicoties šīm kombinētajām tehnoloģijām, darbinieki kļūs produktīvāki, piemēram, programmētāji varēs vēl ātrāk rakstīt kodu. Tāpat mašīna nevarēs iztikt bez cilvēka, jo to visu laiku vajadzēs apmācīt un attīstīt. Uzskatu, ka cilvēkiem būs iespēja strādāt un veikt darba pienākumus, kuri būs sarežģītāki un ar lielāku pievienoto vērtību.

Galvenais secinājums ir tāds, ka nākotnē inteliģentie palīgi un cilvēki strādās kopā, tāpēc cilvēkam būs jāiemācās efektīvi izmantot savu palīgu, lai kopīgi izdarītu vairāk.

Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēku neaizvietos robots – neskatoties uz to, ka čatboti var pieņemt lēmumu, tie nenesīs atbildību par lēmuma pareizību. Tas būs cilvēks. Kā piemēru var minēt pašvadošās automašīnas: ja notiek negadījums, tad par to atbild šoferis. Nav svarīgi, kurš konkrētajā brīdī – cilvēks vai tehnoloģija – vadīja auto.

Čatboti var kvalitatīvi sagatavot lēmumu

Piebildīšu, ka virtuālie asistenti spēj sagatavot lēmumus, kas ļauj tos automātiski pieņemt. Nesen sadarbībā ar Tiesu administrāciju tika organizēts “Data challenge”, tā ietvaros tika izstrādāti prognozēšanas modeļi, kas paredzēja lietu izskatīšanas ilgumu. Salīdzinot ar cilvēka lēmumiem, šis modelis bija pat precīzāks. Izskaidrojums gaužām vienkāršs – mašīna lēmumu pieņem bezkaislīgi un neiespaidojoties no apkārtējās vides vai subjektīviem apstākļiem. Cilvēka lēmums itin bieži pakļauts “izkāpu no gultas ar kreiso kāju” faktoram. Vērtējot pašreizējās tendences, nākotnē čatboti noteikti būs universālāki un pildīs vairāk personiskā asistenta funkcijas. Viens no mākslīgā intelekta lielākajiem izaicinājumiem ir spēja ļoti labi imitēt cilvēka intelektu tā, lai komunikācijā ar to cilvēkam būtu saprotama un paredzama.

Valsts sektorā virtuālo asistentu ieviešana varētu būt vienkāršāka

Arī valsts sektora pārstāvji atzīst, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt pāreju uz digitālo komunikāciju, kur iekļaujas arī virtuālie asistenti. Šajā jomā, salīdzinot valsts un privāto sektoru, pirmajiem pat ir priekšrocība. Ja privātā sektora uzņēmums attīsta čatbotu, sabiedrībai pret to būs augstākas prasības, piemēram, jāprot pajokot, neatbildēt vienmēr vienādi uz vienu un to pašu jautājumu un jāvar atbildēt uz lietotāju jautājumiem, kas ne vienmēr ir saistīti ar uzņēmumu vai tā darbību.

Esmu pārliecināts, ka valsts sektorā “nodarbinātam” čatbotam šāda tipa jautājumi varētu būt krietni retāki. Klātienē apmeklējot valsts iestādi un komunicējot ar to, sarunas forma atšķiras. Tāpēc iespēja, ka valsts iestādē čatbots varētu funkcionēt pat labāk, ir ļoti reāla. To norāda arī globālās tendences – virtuālie asistenti izplatītāki ir jomās, kur ir daudz formālas un asinhronas komunikācijas, kur nav nepieciešama tūlītēja atbilde un komunikācijas kontekts ir skaidri definēts.

Sabiedrība nav gatava virtuālajiem asistentiem

Ņemot vērā dažādas aptaujas un čatbotu īpašnieku veiktos pētījumus par biežāk uzdotajiem jautājumiem, secināms, ka sabiedrība līdz galam nav gatava čatbotiem – gan čatbotu izstrādātāji, gan gala lietotāji. Piemēram, čatbotiem bieži tiek uzdoti jautājumi – “Vai tu mani precēsi?”, “Cik ir 2+2” un citi jautājumi, kuri tiek uzdoti intereses pēc, nevis mēģinot panākt kādu rezultātu no komunikācijas ar čatbotu. Agri vai vēlu ir jānonāk pie secinājuma, ka tā nav rotaļlieta, bet drīzāk vērtīgs palīgs. Cilvēkiem jāiemācās efektīvi izmantot čatbotu, ņemot vērā šī komunikācijas veida ierobežojumus.

Savukārt uzņēmumiem rekomendēju izstrādāt mākslīgā intelekta stratēģiju, ko integrēt uzņēmuma kopējā attīstības vīzijā. Svarīgi, lai būtu jēgpilns redzējums, izpratne un sistemātisks process, kam tiek pakārtotas mērķtiecīgas un regulāras darbības. Tikai tad, kad  ir definēta čatbota ieviešanas jēga (piemēram, resursu optimizēšana) un ir gatavība sekot līdzi rezultātiem, var domāt par čatbota iegādi un integrāciju savos ikdienas procesos. Jāapzinās, ka virtuālā asistenta attīstība ir balstīta uz sistēmisku ikdienas darbu, kura mērķis ir sekmēt, lai rīt tas būtu kaut nedaudz labāks nekā bija šodien.

Varbūt skanēs paradoksāli, bet nedomāju, ka nepieciešama īpaša visas sabiedrības izglītošana šajā jautājumā. Piemēram, viedtālruņu izmantošanas iespējas skolā nemācīja, bet visiem tāpat tie ir. Līdzīgi būs ar mākslīgo intelektu – tie, kas apgūs to lietpratīgu izmantošanu, iegūs konkurences priekšrocības. Tas notiks dabiski, galvenais – būt gataviem!

 

Autors ir AS “Exigen Services Latvia” vecākais sistēmu arhitekts

Sargies! Ātrā palīdzība brauc

Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.

Ir vairāki virzieni, kuros Veselības ministrija varētu strādāt. Zāļu un medicīnas tehnikas iepirkumu optimizācija. Strukturālas reformas. Iedzīvotājiem izdevīgākas zāļu cenu politikas veidošana utt. Šie procesi diemžēl nenotiek vai notiek pārāk lēni.

Valsts turpina maksāt milzu summas par šaubīgas iedarbības medikamentiem pat tad, ja ir pieejami citi lētāki un labāki. Ar plašu vērienu tiek tērēta nauda sarežģītas medicīniskas aparatūras iegādei pat tad, ja citur tāda jau ir iegādāta un netiek darbināta ar pilnu slodzi.

Nekas daudz netiek darīts, lai samazinātu medikamentu cenas, kuras var iespaidot ne vien ražotāji un tirgotāji, bet arī Veselības ministrija un tai pakļautā Zāļu valsts aģentūra.

Tā vietā tapis gluži neparasts pilotprojekts, kā ietaupīt līdzekļus. Tas paredz pakāpenisku atteikšanos no profesionālu autovadītāju pakalpojumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Līdz ar to no 1. jūlija Rīgā un tās apkārtnē daļu operatīvo transportlīdzekļu dienas stundās vadīs mediķis un brigādē vairs nestrādās trīs personas, bet gan tikai divas – abi ārsta palīgi.

Trīs gadu laikā visās lielākajās Latvijas pilsētās iecerēts izveidot 45 šādas brigādes. Ko lai te saka?

Gara acīm jau skatu to ainu, kā NMPD mediķi – autovadītāji automašīnās ar ieslēgtām bākugunīm traucas pa Rīgu. Dienā – tātad arī sastrēgumstundās. Viena mediķa – autovadītāja roka uz stūres, otra uz pacienta rokas, taustot pulsu. Ar vienu aci viņš seko automašīnas maršrutam Waze aplikācijā, ar otru skatās, vai pāriniekam, kas aprūpē pacientu, nav nepieciešama kāda palīdzība. Galvā šaudās dažādas domas – gan par to, kā stabilizēt pacienta veselības stāvokli, gan par to, kā pa īsāko ceļu tikt līdz klīnikai, neizraisot avāriju un neiekļūstot sastrēgumā.

Negribu teikt neko sliktu par kolēģu braukšanas prasmēm. Pieņemu, ka viņu vidū ir gana daudz cilvēku, kas ikdienā labi vada vieglo automašīnu. Noteikti, ka ir arī izcili braucēji, kas varētu startēt pat amatieru autosacīkstēs. Atrastos arī tādi, kas ātri pielāgotos braukšanai ar gabarītos nedaudz lielāko „ātrās palīdzības busiņu”.

Nezinu gan nevienu, kurš spētu vadīt automašīnu un sniegt sarežģītu medicīnisko palīdzību, darot to vienlaicīgi.

NMPD vadība, protams, var teikt, ka nestūrēs jau abi mediķi un viens no viņiem visu savu uzmanību varēs veltīt pacientam. Jautājums, ko darīt, ja slimniekam brauciena laikā būs nepieciešama abu speciālistu palīdzība. Tad autovadītājam būs kaut kur – iespējams, tilta vidū jāapstājas un „jāpārslēdzas” uz mediķa pienākumu izpildi.

Nedomāju, ka šāda lomu maiņa NMPD brigāžu darbā varētu viest kādas pozitīvas vēsmas. Gluži otrādi. Mēģinot darīt divus tik atšķirīgus darbus vienlaikus, pastāv lielāka iespēja kļūdīties. Savukārt par kļūdām var nākties maksāt ļoti augstu cenu.

Jāuzsver arī tas, ka pārvietošanās ar NMPD operatīvo transportu jeb, kā ierasts teikt tautā, „ātrās palīdzības mašīnu”, var ietvert arī braukšanu pa pretējo joslu, krustojumu šķērsošanu pie sarkanās gaismas un citus ikdienas satiksmē aizliegtus manevrus. Tieši tāpēc to arī saucam par „ātro palīdzību”, nevis kaut kā citādāk.

Šādai braukšanai ir nepieciešamas īpašas prasmes, gatavība un pats galvenais – absolūta uzmanības koncentrācija. Mediķiem savukārt būtu jākoncentrējas uz domām par pacienta veselības stāvokli nevis ko citu.

Jau tagad NMPD ekipāžas arvien biežāk iekļūst avārijās. Šogad vien bijušas jau vairākas sadursmes. Dažas – Rīgā un Jelgavā – samērā nesen.

Zinot to, cik intensīva mēdz būt satiksme Latvijas lielākajās pilsētās, par to nebūtu jābrīnās. Vienmēr pastāv iespēja, ka pat ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signāliem braucošo automašīnu kāds nepamana. Šā iemesla dēļ „ātrās palīdzības” automašīnas vadīšana arī ir īpaša.

Nosēdinot pie stūres mediķus, lai cik labi autovadītāji viņi arī būtu, šādu negadījumu skaits, visticamāk, tikai pieaugs, savukārt NMPD automašīnu ātrums samazināsies un ceļš pie pacienta vai brauciens uz slimnīcu prasīs ilgāku laiku. Tas situācijā, kad pat vienai minūtei var būt cilvēka dzīvības cena.

NMPD finansiālās problēmas, protams, ir jārisina. Jāpalielina arī tajā strādājošo cilvēku atalgojums. Šis bez šaubām ir viens no prioritārajiem veselības ministres Andas Čakšas un dienesta vadītājas Lienes Cipules darba uzdevumiem. Nedomāju, ka jautājums būtu risināms, pasliktinot satiksmes drošību un radot papildus riskus NMPD mediķu un pacientu dzīvībai.

 

Autors ir neiroķirurgs, Saeimas deputāts, Vienotība