Diena: 24. maijs, 2018

Melbārde: koncertzālei gribētu īstenot Sīļa projektu

Jaunas akustiskās koncertzāles izmaksas Rīgā varētu sasniegt aptuveni 100 miljonus eiro, intervijā žurnālam Ir ceturtdien stāsta kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Viņa izteica cerību, ka jūnijā šajā jautājumā tiks pieņemts lēmums. “Neteiktu, ka iet viegli. Būvniecības izmaksas ir strauji izaugušas, faktiski viss maksā krietni dārgāk nekā pirms trim gadiem, kad notika plānošanas darbs,” sacīja ministre, “jārēķinās ar apmēram 100 miljoniem eiro.”

Ministre atgādina, ka saglabājas uzstādījums – nacionālās koncertzāles būvniecība jānodrošina ar publiskās partnerības pieeju. “Publiskā un privātā partnerība nozīmē, ka šo naudu atrod privātais partneris uzreiz – aizņemšanās iespējas Eiropā pašreiz ir diezgan plašas -, un ir noteikti termiņi, kuros valsts to atmaksā. Mēs, protams, arī liksim galdā, ka publiskā partnerība izmaksā dārgāk,” teica politiķe.

Melbārde atzīmē, ka koncertzāles celšanai ir vairāki varianti, bet Kultūras ministrija (KM) pašlaik padziļināti pēta atgriešanos pie pirms desmit gadiem izstrādātā arhitekta Anda Sīļa projekta uz AB dambja, kas pašai ministrei šķiet simpātiskākais variants. Arī ar Rīgas domi notiekot pārrunas par Kongresu nama pārbūvi, kā arī esot ideja par koncertzāles celšanu kādā no degradētajām teritorijām uz konkursa pamata.

“Mūsu uzdevums ir pierādīt, ka ieguldījumi laikmetīgā kultūras infrastruktūrā atmaksājas. Es par to esmu pārliecināta. Ja uzbūvējam kvalitatīvu koncertzāli, tai ir ekonomiskā atdeve ļoti īsā laikā. Uzcēla koncertzāli Gors, un Rēzeknē tūrisma plūsma pieauga par 125%. No tiem apmēram 25% ir ārvalstu tūristi. Rotko centram Daugavpilī ir līdzīga aina. Tieši tas pats sagaidītu Rīgu un Latviju, ja uzceltu ļoti modernu koncertzāli labā vietā,” uzskata politiķe, “ja man liktu izvēlēties, es gribētu īstenot Sīļa projektu. Tam nākotnē ir vislielākā ekonomiskā atdeve.” Ministre atsaucas uz Hamburgas un Parīzes pieredzi šajā jautājumā, kur cilvēki braucot skatīties jaunu koncertzāli, labu arhitektūru.

Savukārt runājot par Laikmetīgās mākslas muzeja ieceri un “ABLV bankas” kraha ietekmi uz to, ministre atzina, ka šaubās, vai līdzās koncertzālei izdosies no valsts līdzekļiem pilnībā “pacelt Laikmetīgās mākslas muzeju”, tāpēc viņa cer, ka atradīsies mecenāti, kas vēlēsies šo projektu turpināt.

“Esmu tikusies ar Borisu Teterevu, kurš faktiski bija galvenais iniciators Laikmetīgās mākslas muzeja projekta tapšanā. Viņš no šī projekta nav atteicies un apgalvo, ka vēlas to turpināt un meklēt citus atbalstītājus. Diemžēl pašlaik situācija ir tāda, ka arī Borisa un Ināras Teterevu fonds ir iesaldēts ABLV bankā, arī Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kurš apvienoja vairākus ziedotājus,” stāstīja politiķe, “liels darbs ir izdarīts, mēs esam tehniskā projekta situācijā. Starptautisks konkurss, kurā uzvarēja ļoti labs arhitekts, un tehniskais projekts – tie ir milzīgi ieguldījumi, kas veikti. Ir jāsaprot, vai pastāv iespēja izmantot esošās iestrādes, vai ari jāsāk pilnīgi no nulles. To šobrīd atbildēt nevaram. Varu godīgi pateikt, ka būšu priecīga, ja izdosies tuvāko 5-10 gadu laikā uzbūvēt nacionālo koncertzāli.”

Savukārt “ABLV bankas” laikmetīgās mākslas kolekciju, ja tā būšot apdraudēta, valstij vajadzētu atpirkt, uzskata Melbārde. Tagad  kolekcijas vērtība esot ap 800 000 eiro. Ministre gan nezina, vai šādai viņas nostājai būtu atbalsts valdībā.

“Gan šī iemesla dēļ, gan arī tāpēc, ka Borisa un Ināras Teterovu fonds ir ierobežojis savu darbību, vairāki projekti bija apdraudēti. Ministrija to ir atrisinājusi budžeta ietvaros. Mēs, protams, esam no kaut kā atteikušies, bet neviens projekts nav pārtraukts, viss patlaban tiek īstenots. Nākotnē kopā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizvērš nopietnāka diskusija ar Finanšu ministriju par to, kā ar nodokļu regulējumu tomēr papildus stimulēt mecenātismu,” piebilda Melbārde.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Jāatgriež tauta mājās, nevis jāplāno absurds – trešo valstu pilsoņu darbaspēks

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas „atveseļošanos”, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau tagad uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl – ārpus savas dzimtenes… Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Taču tas nenozīmē, ka nav jāanalizē „izčabējušā” plāna darbība un tā trūkumi. Kā Ekonomikas ministrija norāda, tad plāna īstenošanu būtiski ietekmēja finansējuma trūkums. Līdz ar to pasākumi īstenoti daļēji vai pat nemaz netika uzsākti. Piemēram, nebija noteikta institūcija, kas sniedz konsultācijas un nodrošina informāciju jautājumos par atgriešanās iespējām Latvijā. Ilgstoši uzturoties ārpus dzimtenes, cilvēkiem kļūst sarežģītāk orientēties valsts un pašvaldību institūciju sniegtajos pakalpojumos. Tādēļ ir vitāli svarīgi nodrošināt vienas pieturas principu, nosakot institūciju, kas sniegtu konsultācijas valsts piederīgajiem, kuri vēlas atgriezties savās dzimtajās mājās – Latvijā.

Saeimas atbalstītā un VARAM koordinētā remigrācijas koordinatora pilotprojekta galvenā būtība ir nodrošināt informācijas pieejamību – tiešu darbu ar cilvēku un viņa ģimeni. Jaunais, valsts atbalstītais pilotprojekts ir iepriekš pieļauto kļūdu labojums.

Tas ir vērsts uz cilvēku, cilvēka vajadzībām un interesēm, maksimāli samazinot birokrātisko pieeju. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem atgriezties, dzīvot un strādāt savā dzimtenē.

Īpaši svarīgi tas ir arī tādēļ, ka darba devējiem trūkst darbaspēka. Ir ministrijas, kas šīs problēmas risinājumā piedāvā pat ievest darbaspēku no trešajām valstīm! Bet kur paliek latviešu tauta? Darbs ir prioritāri jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem. Ja valstī ir bezdarbs, tad kā var domāt par trešo valstu pilsoņu darbaspēku, kuriem gluži vienkārši savā dzimtenē ir salīdzinoši zemākas prasības – algai, dzīvesvietai u. tml. Ir jāveido vide, kurā uzņēmēji spēj nodrošināt atbilstošus darba apstākļus, pienācīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Protams, ja darba devējs to nespēj vai nevēlas nodrošināt, tad darbinieku atrast būs grūti. Ikvienam no mums taču ir ikmēneša rēķini, kuru apmaksa negaidīs, turklāt svarīgākais – mums ir jāspēj parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par savu ģimeni un bērniem.

Taču darba devējam vieglāk, protams, ir pieprasīt mazkvalificēta darbaspēka ievešanu no citām valstīm. Tas ir kā „vaļīgs ielāps” problēmai, kas to pavisam īslaicīgi, iespējams, var vērst uz labu, bet ilgtermiņā problēmu nerisinās un pat ievērojami pasliktinās situāciju. Manuprāt, tas nav ne valstiski, ne atbildīgi. Katra valstsvīra un katra valsts pārvaldē strādājošā prioritārais uzdevums ir rūpēties par Latvijas pilsoņiem, palīdzot nodrošināt iespēju strādāt, dzīvot un iegūt izglītību savā valstī.

Šis pilotprojekts nav un nevar būt vienīgais instruments tautiešu atgriešanai, taču tam ir jābūt kā vienam no pasākumiem, kas nodrošina praktisku atbalstu. Arī par rezultātiem ilgtermiņā esam droši – ir notikušas sarunas ar vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku, no kuriem, piecas ģimenes ir atgriezušās, un piecpadsmit to darīs, tiklīdz būs atrasts kompromiss starp vajadzībām un iespējām. Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir garantija, ka tie, kas atgriežas, varēs radīt jaunas darbavietas ne tikai sev, bet arī daudziem citiem. Veiktās investīcijas atmaksāsies nodokļu veidā pavisam drīz.

Valstī vēlamies turpināt latviešu nācijas pastāvēšanu un brīvību, kas sekmētu gan mūsu, gan bērnu labklājību. Tāpēc, lai nodrošinātu labklājību savā valstī, ir jārada iespējas tautiešiem atgriezties Latvijā. Pirms neesam darījuši visu iespējamo šī mērķa sasniegšanā, mums nav ne morālu, ne citu tiesību runāt par trešo valstu pilsoņu ievešanu. Mēs esam tie, kas veido valsti – mūsu tautai ir jābūt kopienai savā dzimtenē, nevis izkaisītai pa visu pasauli. Neskatoties uz to, ka esam maza tauta, mēs esam stipra tauta – vēsturē mūsu senči to ir pierādījuši vairākkārt.

 

Autors ir VARAM parlamentārais sekretārs

Carnikavas novada iedzīvotāji pret pludmales pārvēršanu tirgotavā

Carnikavas novada iedzīvotāju atklāta vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Carnikavas novada domei

Carnikavas novada iedzīvotāji ir kategoriski pret ielu tirdzniecības vietu atvēršanu jūras piekrastē Carnikavas novada administratīvajā teritorijā. Lūdzam aizstāvēt iedzīvotāju intereses un izvērtēt Carnikavas novada domes rīcību.

Vēlamies vērst jūsu uzmanību Carnikavas novada Garciemā notiekošajam un lūgt jūsu palīdzību situācijas risināšanā, lai ciemata pastāvīgie iedzīvotāji varētu droši un mierīgi uzturēties savās mājās. Carnikavas novada dome, kuras pienākumos ietilpst novada iedzīvotāju interešu aizstāvība, diemžēl klaji ignorē iedzīvotāju intereses.

Garciems, kas vēsturiski tika veidots kā vasarnīcu ciemats, laika gaitā ir izveidojies par ciematu, kur cilvēki dzīvo pastāvīgi, visa gada garumā. Ciemats ir šo cilvēku pastāvīgā dzīves vieta. Vasaras laikā cilvēku skaits ievērojami pieaug, jo iedzīvotāju ģimenes locekļi arī pārceļas uz savām mājām ar cerību atpūsties svaigā gaisā, klusumā un dabiskā vidē.

Tomēr jau 2009. gadā situācija krasi izmainījās sakarā ar viesu nama „Široko” celtniecību un divu tirdzniecības vietu atvēršanu pludmalē.

Pludmale un kāpa pārvērtās izgāztuvē, bet putnu un vēja dziesmu vietā Garciema iedzīvotājiem nācās klausīties troksni, ko pavadīja dažādus pludmales „pasākumus”, piedzērušos cilvēku kliedzienus un dažādu motorizētu pārvietošanās līdzekļu dzinēju dārdoņas.

Pēc Garciema iedzīvotāju protestiem un neskaitāmām sūdzībām, tika pārtraukta tirdzniecība. To veicināja arī pieejas ceļa pie jūras Garciemā neesamība, jo Eimura kanāla gultne mainīja savu ietekas gultni jūrā, tieši pieejā pie jūras, kur intensīvi notika nakts diskotēkas, ko rīkoja kafejnīca “Ar mani atkal runā kaijas”, krietni sabojājot aizsargājamās kāpas daļu.

Garciema iedzīvotāji 2018. gada maijā uzzināja, ka Carnikavas novada domes deputāti atkal ir vienojušies, ka ir organizējams konkurss „Par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietas jūras piekrastē Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”, kas ir jau izsludināts ar termiņu – 21. maijs. Konkursa kārtībā komersantiem paredzama iespēja iegūt tiesības veikt ielu tirdzniecību 2018.- 2020. gada vasaras sezonās no 1. maija līdz 30. septembrim konkursā izsludināmajās 3 (trīs) vietās jūras piekrastē:

  1. Garciemā – 2 (divas) ielu tirdzniecības vietas, pa vienai ielu tirdzniecības vietai katrā pusē no Eimuru kanāla ietekas Rīgas jūras līcī, un
  2. Gaujā – viena ielu tirdzniecības vieta Skautu ielas galā.

Konkursa priekšmets, kā to paredz nolikums, ir ielu tirdzniecības veikšana, tas ir, pārtikas preču un ar uzturēšanos un atpūtu pludmalē saistītu nepārtikas preču tirdzniecība, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana, domes Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komitejas noteiktās vietās jūras piekrastē Carnikavas novada administratīvajā teritorijā saskaņā ar Ielu tirdzniecības vietas sezonas objektu novietnes plānā norādīto.

Savukārt konkursa kvalitātes vērtēšanas kritēriji paredz piešķirt vairāk punktus tiem, kam ir iepriekšēja pieredze ielu tirdzniecības organizēšanā vasaras sezonā jūras piekrastē, publisku izklaides un sporta pasākumu organizēšanā, kā arī plāns tirdzniecības vietā paredzēto izklaides un sporta pasākumu organizēšanai.

Tas apstiprina to, ka atkal, ignorējot Garciema iedzīvotāju protestus un sūdzības pirms vairākiem gadiem, tiks traucēts naktsmiers un ievērojami pazemināsies dzīves kvalitāte Carnikavas novada pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem, tiks piesārņots un bojāts Piejūras dabas parks. Piedzērušies cilvēki, t.sk. nepilngadīgi jaunieši, un neuzmanīgi autovadītāji radīs reālu apdraudējumu savai un iedzīvotāju veselībai un dzīvībai.

 

Garciema iedzīvotāju vārdā ar šo vēstuli pie medijiem vērsās Māra Marnauza, vēstuli parakstījuši 77 iedzīvotāji

FOTO: Kā sēnes pēc lietus aug būves Jūrmalas pludmalē

Vai Jūrmalas zeltsmilšu pludmali nākotnē apdraudēs izdabāšana naudīgu atpūtnieku vēlmei pēc komforta un tur “uz palikšanu” saradīsies dažādas kafejnīcas un izklaides vietas? Tādu jautājumu uzdod ne viens vien jūrmalnieks, bet Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvji ir nobažījušies, ka pilsētas dome pērn uz 10 gadiem iznomājusi vairākus pludmales nogabalus ilglaicīgām “pagaidu” būvēm un izstrādā tiem detaļplānojumus.

Patlaban Jūrmalā ir 42 spēkā esoši līgumi starp pašvaldību un uzņēmējiem par pludmales nogabalu nomu. Vairākums ir vasaras sezonas nomnieki, kuriem rudenī būves jānojauc, pirms rudens vētras pagaidu konstrukcijas sabojā, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Taču kopš pagājušā gad septembra Jūrmalas pludmalē ir atļautas arī piecas “ilglaicīgas pagaidu” paaugstināta komforta būves, kuras nebūs jānojauc visus nākamos desmit gadus. Šie zemes nomas līgumi noslēgti līdz 2027. gadam, un cena atšķiras atkarībā no vietas, kurā pludmales nogabalā kafejnīca vai restorāns atrodas. Divos gadījumos cena gadā pat nesasniedz tūkstoti eiro, piemēram, līdzās populārajam restorānam 36.līnija pašā pludmalē uzceltajai jaunajai kafejnīcai zemes nomas maksa ir 851 eiro gadā. Ņemot vērā restorāna cenu līmeni, šīs nomas maksas atpelnīšanai pietiktu pārdot kafiju pārsimt klientiem.

Tagad pašvaldība virza uz priekšu detaļplānojumus, kas ilglaicīgajos nomas līgumos paredzētos nosacījumus varētu nostiprināt. Pirmie divi detaļplānojumi viesnīcai un restorānam Light House un Dzintaros un uzņēmumam Bulduri 17 iznomātajam nogabalam Bulduros no 4. līnijas līdz 5. līnijai ar kafejnīcu Legend Shop jau Jūrmalas domē ir apstiprināti.

Detaļplānojums jāizstrādā arī restorāna Kūriņš teritorijai Kauguru pludmalē, 36. līnijas nogabalam un Baltic Beach Hotel posmam Majoros.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība aicina pilsētas vadību radīt caurspīdīgu un pārskatāmu veidu, kā mazināt pilsētnieku bažas, vai pludmale nākotnē nekļūs par naudīgu uzņēmēju un viņu klientu atpūtas vietu, bet pagaidu būves neiecementēsies pludmalē uz palikšanu. Jūrmalas Būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece noraida šādas bažas, sakot, ka neviens likums patlaban neparedzot, “ka kāds varētu nostiprināt īpašuma tiesības uz objektu pludmalē”.

Tikmēr jūrmalniece un rakstniece Anna Žīgure par pilsētas īstenoto politiku saka tā: “Jūrmalas garā pludmale sadalīta iecirkņos, no kuriem vienu daļu varētu nosacīti dēvēt par VIP jeb ekskluzīvajiem, bet otra daļa domāta parastajiem – aborigēniem un citiem vienkāršiem cilvēkiem. VIP zona galvenokārt nozīmē iespēju nokārtot savas dabiskās vajadzības tualetē, bet parastiem cilvēkiem piedāvā ekoloģiskāku izvēli – pagaidām neapbūvēto priežu mežu ar visu pamežu turpat kāpās, kur jau vismaz desmit gadus kā mežrozītes ik pa gabalam snauž iekonservētās publiskās tualetes. Ekskluzīvajās zonās ir ne tikai tualetes, bet arī  pamatīgi celtas “pagaidu” apbūves, kur naudīgi cilvēki var gan padzerties, gan piedzerties, gan paēst. Viss domāts tam, lai VIP viesi, galvenokārt austrumzemju  atpūtnieki būtu apmierināti. Ja arī viņi mūsu valsts valodā nevēlas pateikt pat labdien, latīņu alfabēts daudziem nav svešs, tāpēc vēl pērnvasar, izlasot kafejnīcas nosaukumu “Tshaika” ļaudis jutās kā mājās, ieskaitot uzbāzīgo  skaļo mūziku un apkalpošanu. Šādas vietas Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros un arī Dubultos nav domātas vidusšķiras vietējam atpūtniekam vai no Rietumeiropas iebraukušam, kuram varbūt pietiktu līdzekļu, bet nav pieņemama pēcpadomju jaunbagātnieku austrumnieciski plātīgā izrādīšanās. ”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Caurā spainī ūdeni nelej jeb Kā bankas izvērtē kredīta piešķiršanu

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts – atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc?

Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot. Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu?

Pirmkārt – uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās vai ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam.

Otrkārt – maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai lieli parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām.

Treškārt – kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu.

Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.

Kā liecina Citadele apkopotā informācija, tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs.

Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, pasliktinās kredītreitings, kas nosaka ne vien to, cik labs partneris uzņēmums ir, bet arī, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt.

Aizdevuma mērķis ir veicināt uzņēmuma attīstību. Kā saka, caurā spainī ūdeni nelej. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki nespēj segt jau esošās finansiālās saistības, piemēram, ir kredītu un nodokļu parādi, jauns aizdevums radīs tikai papildu slogu.

Ko darīt, lai uzlabotu uzņēmuma kredītspēju? Vispirms jau neveidot parādus. Otrs atslēgas vārds ir savlaicīgums – plānošana un reaģēšana.

Izdevumi ir jāplāno, un aizdevums jālūdz savlaicīgi uzņēmuma attīstībai, nevis problēmu risināšanai, kad ūdens smeļas mutē.  Un attiecības ar aizdevējiem jāveido savlaicīgi – abpusēji veiksmīgā pieredzi palīdzēs nākotnes risinājumu meklēšanā. Ja aizdevums nepieciešams kā drošības spilvens, arī par to var padomāt laikus. Ir aizdevuma veidi, kas neprasa nodrošinājumu, to var tērēt, kad vajag un nav jāatskaitās par iztērēto, turklāt procentus jāmaksā arī tikai par iztērēto.

Nākamais – sakārtot uzņēmuma finanšu plūsmu un kritiski izvērtēt uzņēmuma potenciālu, attīstības iespējas. Mūsdienu vide ir ļoti dinamiska, un pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem strauji mēdz mainīties. Pat ļoti lieliem pasaules uzņēmumiem ir  jāspēj tam pielāgoties, piemēram, nesenā pagātnē “must have” sarakstā bija Nokia telefons, tagad šo nišu aizņēmis Apple.

Turklāt mēs paši – bankas – arī neesam izņēmums. Ja pirms gadiem bija jādodas uz filiālēm, lai saņemtu lielāko daļu pakalpojumu, tagad pieaugošā pieprasījuma dēļ strauji attīstās digitālie un online pakalpojumi. Un kredītreitings uzņēmējiem ir viens no soļiem online kreditēšanas attīstībā arī banku nozarē. Ne velti 2017. gadā Citadele vairāk nekā 3 miljonus ieguldīja inovāciju attīstībai un bankas pakalpojumu digitalizēšanai.

 

Autors ir bankas Citadele valdes loceklis