Krievijas televīzijas ierobežošana ir tikai maza daļa no problēmas risinājuma, uzskata mediju eksperte Rita Ruduša, un naidīgajai propagandai pretī jāliek «maigā vara pilnā izpratnē»
Sarunai par Latvijas likumdevēju sasparošanos kaut ko likt pretī Krievijas informatīvajam karam satiekamies ar mediju eksperti Ritu Rudušu kafejnīcā Mute. Darbdienas pusdienlaikā tur vēl brokastu ēdienkarte, un tas šķiet līdzīgi kā ar Latvijas atbildi uz Krievijas darīto — it kā labi, tomēr par maz un ar aizkavēšanos.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piedāvā risinājumu kopumu, piemēram, apraides uzlabošanu pierobežā un sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Padome arī ieteic Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iestrādāt normu, kas uzliktu pienākumu notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli. Savukārt Saeimas deputāti pārmet mediju uzraugam un Kultūras ministrijai ideju trūkumu par to, kā Latvijā aizliegt Krievijas TV kanālus, un piedāvā ārvalstu kanālu retranslācijas regulējumu, piemēram, noteikt, ka televīzijas operatoru pamatpakās vismaz 90% programmu oriģināli jābūt kādā no ES oficiālajām valodām.
Diskusijas un priekšlikumi ir tikai par televīziju. Tāpēc, gatavodamies sarunai, divus vakarus paskatījos Latvijā populāro kanālu PBK, kas pārraida Krievijas televīzijas saturu.
«Pasaules» ziņas pagājušo trešdien sākās un beidzās ar plašiem stāstiem par Krimas tilta atklāšanu, par ko Krieviju tagad apbrīnojot visa pasaule. Bet Latvijas auditorijai īpaši gatavotajās ziņās ceturtdien bija dienas svarīgāko notikumu lielākoties korekts apskats, kurā Nils Ušakovs parādījās tikai vienu reizi — brīdināja, ka autobraucējiem šovasar Rīgā būšot grūti. «Tikai vienu reizi šajā ziņu izlaidumā,» Rita ironiski iestarpina, kad par to stāstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.