7 lietas, ko ikvienam vērts zināt par Vispārīgo datu aizsardzības regulu
Sirsnīgi sveicam visus aprīlī dzimušos un īpaši: 80 gados — vienu personu, 85 gados — vienu personu! Šāds anonimizēts Cesvaines novada domes apsveikums nesen pāršalca Facebook, liekot vaicāt: vai tiešām pēc 25. maija, kad visā ES spēkā stājas Vispārīgā datu aizsardzības regula, nevienu vairs nedrīkstēs publiski saukt vārdā bez viņa piekrišanas?
Regula tiešām ieviesīs būtiskas izmaiņas veidā, kā atļauts vākt, uzglabāt un izmantot personu datus. Turklāt noteikumi attiecas uz jebkuru datu pārzini, kurš apstrādā informāciju par ES esošiem cilvēkiem, pat ja uzņēmējdarbību tas veic citviet. Taču Cesvaines dome noteikti ir pārcentusies. «Tagad ir iespaids, ka tas ir lielais bubulis, kas neko neļauj darīt. Bet regula pati par sevi neko neaizliedz. Aiz sarežģītiem formulējumiem slēpjas vienkāršas lietas — datu apstrādes mērķim jābūt godprātīgam un likumīgam,» skaidro Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvis Lauris Linabergs.
Regula sargā personas datus, un tas nenozīmē tikai pases vai bankas konta numuru. «Personas dati ir viss, kas attiecināms uz identificētu vai identificējamu personu,» skaidro Linabergs. Tās ir jebkādas ziņas, kuras var skaidri attiecināt uz konkrētu personu. Tomēr regula attiecas tikai uz datiem, kas tiek apstrādāti ar automātiskiem vai pusautomātiskiem līdzekļiem, sakārtoti kartotēkā vai tos plānots sakārtot kartotēkā. Tā neattiecas uz privātām vajadzībām. Un tā ļauj veikt datu apstrādi sabiedrības interesēs, kas nozīmīgumā pārsniedz indivīda tiesības uz privātumu. Tieši uz šo apstākli norāda Linabergs, skaidrojot, kāpēc Cesvaines pašvaldība joprojām drīkst izrādīt cieņu senioriem, sveicot viņus jubilejās.
Ko regula mainīs mūsu ikdienas dzīvē, un kādas svarīgākās lietas par to jāzina?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.