Dzimšanas dienas kūka bez svecītēm • IR.lv

Dzimšanas dienas kūka bez svecītēm

Foto — Dace Salmane
Dace Salmane

Toskānā visi gribēja zināt, cik gadu man paliek

Kas to var atcerēties un saskaitīt, cik un kādas siera kūkas tik nav ceptas. Vai neceptas. Vai tvaicētas. Jo, lai arī pamatsastāvdaļas visām ir diezgan līdzīgas, gatavošanas process atšķiras — sākot no visvienkāršākās, kurai nav nepieciešama termiska apstrāde, un beidzot ar tvaicējamo. Vai arī saldējamo — jo siera kūku var pagatavot arī kā semifreddo un ēst saldētu!

Pirmā iepazīšanās ar tās meistarošanas noslēpumiem man gan uz ilgu laiku izrādījās pēdējā. Kolēģīte savulaik laipni padalījās ar recepti, kuras iznākums esot satriecošs, taču ķerties klāt kūkai, kura gatavojama cepeškrāsnī tvaicējot, man ilgi nebija drosmes. Un īsti nebija motivācijas, jo arī visparastākā neceptā izdevās visnotaļ garda. Tas gan bija stipri sen, un nu jau ir izmēģinātas visdažādākās variācijas — tomēr joprojām vislabāk garšo tā pati parastā, neceptā. Galvenais, lai pa virsu ir svaigas ogas un daudz.

Šogad biju nolēmusi izvairīties no dzimšanas dienas kūkas un visu pārējo cienastu cepšanas un šmorēšanas, aizbraucot uz laukiem. Ne gluži tepat, vietējiem, bet mazliet tālāk — uz Toskānas laukiem.

Svinamdienas rītā brokastoju ārā, piesaulītē, varžu kora pavadījumā kopā ar ķirzakām un vāverēm, un pastkartīšu skatiem visapkārt. Dzerot kafiju, slaistoties un pieņemot apsveikumus, brokastis manāmi ieilga, līdz gluži negaidot klāt bija pusdienlaiks un ielūgums kopīgi paēst pusdienas mazās Toskānas pilsētiņas Kazāles (Casale Marittima) labākajā restorānā Taverna via Di Mezzo jeb Pusceļa krodziņā, kur saimnieko Suzanna, vietējo saukta par Sūziju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu