Augu labā dzīve 3

Laima Hercberga, saimnieko biosamniecībā Vizbuļi. Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Zemgales pusē Vizbuļi ir pieprasīta un pelnoša bioloģiskā saimniecība, kura «pabaro» vai pusi Rīgas veģetāriešu

Nebūs pārdroši Vizbuļu saimnieci Laimu Hercbergu dēvēt par veģetāriešu un ekocilvēku ikonu. Viņas audzētie dārzeņi ir pieprasīti tiešās pirkšanas pulciņā, Rīgas ekoveikalos, Svaigi.lv, Valdorfskolā, tos kāro restorāni. Lielākais kartupeļu noņēmējs agrāk bija pavārs Mārtiņš Rītiņš, kad vēl strādāja Vincentā. Tagad viņš veido jaunu slow food tirdziņu Rīgā, Sporta ielā, un pierunājis 1. jūnijā tajā Vizbuļus piedalīties. Tas būs vienreizējs pasākums, jo Laima pa tirgiem sen vairs nebraukā.

No čupas par krātuvi

«Izvedīšu goda apli,» saka Laima Hercberga, aicinādama līdzi pa saimniecību. Tās oficiālais īpašnieks ir vīrs Andis. Vizbuļi ir netālu no Dobeles novada Penkules centra. Biosaimniecība ir 15 hektāru liela, un lielākoties tajos aug kartupeļi, burkāni, brokoļi un paprika. Piecās siltumnīcās: salāti, garšaugi, redīsi, zirņi. Kad piestājam pie pirmās, Laima mani eksaminē, vaicādama, kas tur aug. Zirņus pazīstu, taču spināti ir tik maziņi, ka nosaucu tos par bietēm. Saimniece smejas, tomēr paslavē — bietes un spināti ir no balandu dzimtas un izskatās līdzīgi. «Te zirņi ir kopā ar spinātiem sastādīti tāpēc, ka dzīvo simbiozē — attiecībās, kur augi viens otram dod. Zirņiem uz saknēm ir tādi mazi bumbulīši, kas ražo skābekli,» Laima stāsta. Klausoties viņā, ir skaidrs, ka tā ir vesela zinātne: ko stādīt kam kaimiņos, kuram augam ar kuru var būt attiecības.

Nākamajā siltumnīcā ar Laimu runājam par nezālēm. Atšķirībā no konvencionālajām saimniecībām, kur to nav, Vizbuļos tās ir un viss klājiens: vārpata, virza, balandas. «Re, ja virza ir izpletusies tuvāk zemei, tad augsne laba. Ja aug uz augšu čemurā, ne tik laba,» rāda Laima.

Iedama garām kūtij, Laima pavelk uz zoba Eiropas Savienības normatīvu valodu: «Tā ir kūtsmēslu krātuve, agrāk vienkārši sūdu čupa.» Kūtī mīt pieci ragu lopi. Tie nedod pienu, jo tiek audzēti kā gaļas lopi, un lielākais to darbs ir radīt mēslojumu. Vizbuļi zināmi ar savu zaļo vircu no nātrēm un eks-perimentēšanu mēslošanā. Kad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti vēlas uzzināt, kā darbojas kāda jauna mēslošanas metode, Laima ir ar mieru uzņemt viesos — lai brauc un mēģina. Piemēram, nesen viesojies kāds itālis ar saviem augsnes irdināšanas preparātiem un idejām par kompostēšanu. «Es esmu izmēģinājusi ļoti daudz ko: salmos audzējusi kartupeļus, lai nav nezāļu; vienubrīd mani interesēja permakultūra,» saka Laima. Taču viņa palikusi pie sava — zaļās vircas no nātrēm un ūdens.

Ķirbji un nātres

Bioloģisko saimniecību Laima ar vīru Andi nodibināja 2004. gadā. Vizbuļi palika tukši, kad nomira Anda vecāki. Hercbergu ģimene no Penkules daudzdzīvokļu nama pārnāca uz dzīvi lauku mājā. «Vēlme saimniekot bioloģiski man bija sen. Pat tad, kad vēl Latvijā tā to nesauca. Mums vienmēr bijis dārzs, kurā audzējam visu paši bez jebkādām ķimikālijām,» stāsta Laima. Savulaik strādājusi par pasta nodaļas vadītāju un lietvedi, taču, audzinot četrus bērnus, dārzs kļuva aizvien vajadzīgāks. «Tolaik mēs audzējām arī piena govis — slaucām, nodevām pienu, jo naudu vajadzēja bērnu audzināšanai,» atceras Laima.

Gadu pēc oficiālā biosaimniecības statusa nokārtošanas nāca arī pirmā bioloģiskā raža. Ķirbji. «Kāpēc ķirbji? Jo viegli audzēt. Un ar kaut ko bija jāsāk,» smejas Laima. Simt kilogramu oranžo bumbu viņa aizveda uz pirmo tirdziņu Berga Bazārā, kurā piedalīties bija uzaicinājusi Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Laima salika ķirbjus mašīnā, saplūca arī mazās nātrītes un salika kastītēs, un devās 100 kilometrus uz Rīgu. «Mums izpirka visu! Pat izgrebto ķirbi, kurā biju salikusi mārtiņrozes. Cik es biju priecīga!» Laima sasit plaukstas un stāsta, ka noticējusi sev kā bioloģiskajai saimniecei. Sāka audzēt aizvien vairāk kultūru, pamazām uzradās arī pastāvīgie klienti. Daudzi ik rudeni atbrauc un paši novāc kartupeļus un burkānus ziemai. «Viņi var iebraukt, kad grib, jo zina, kurā laukā kas aug. Var nolikt naudu zināmā vietā. Nav jau tie nekādi tūkstoši, ka būtu jābaidās par nozagšanu,» saka Laima.

Kādā no tirdziņiem Vizbuļu dārzeņi iepatikās Mārtiņam Rītiņam, aizbrauca ciemos pie Laimas. Un sākās. Viņš gribēja Vincentam gan kartupeļus, gan zirnīšus, gan gurķus un mazītiņus burkānus. «Viņš mani tā izdresēja! Nekad viņam nebija labs mazo burkāniņu garums. Sūtīju par kilogramu vairāk, lai ir, no kā atlasīt.»

Kartupeļi Vizbuļos ir triju šķirņu: Anuschka, Vineta un Laura. Aug divos hektāros un saražo ap 40 tonnu. Vislielākais to noņēmējs ir Valdorfskola Rīgā. «Annuška ir tāda šķirne, kas viegli mizojas, un Valdorfskolā bērni to dara paši. Malači!» saka Laima.

Ņemt sēklai kartupeļus gadiem no sava pagraba kopumā neesot produktīvi, tāpēc Vizbuļi iepērk sēklas kartupeļus no Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta. Laima stāsta, ka šķirnes ir labas un kuplo lieliem un stipriem ceriem. «Un tādi nepatīk kolorado vabolēm. Tieši tos iznīkušos tās ēd vairāk.»

Bioloģiskajā saimniecībā drīkst lietot tikai nekodinātas sēklas. To, vai tādas tiek lietotas, kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests. Lielākoties Laima sēklas iepērk ārzemēs, pasūtot internetā, un gadā par tām iztērē ap divarpus tūkstošus eiro. Latvijā radītajām sēklām neesot tik laba dīgtspēja kā ārzemniecēm.

Pirmais pluss

Vaicāta, kāpēc Vizbuļi ir pieprasīti, Laima pasmejas: «Manas mutes dēļ!» Humora izjūta Laimai ir melna, un attieksme pret dzīvi — nesaudzīga. Viņas ieraksti Facebook un atbildes klientiem izceļas ar spridzīgumu. «Nesēžu es visu dienu feisbukā, no telefona esmu izdzēsusi, tikai datorā tagad skatos,» Laima stāsta, ka virtuālo dārzu apkopj vakarā ap septiņiem, kad darbu uz lauka beidz — tad laiks ekrāniem: datoram un televizoram.

Protams, Vizbuļu pamatā nav Laimas mute, bet rokas un prāts, kas par svarīgāko uzskata kvalitāti. «Ja burkāni nebūs labi, aizvedīšu citus vietā,»  saka Laima. Līdz šim gan tā nav bijis. Reiz kāds klients sūdzējies, ka brokoļi sapelējuši, taču viņš tos trīs dienas noturējis plastmasas maisā. «Mums nav nekā slēpjama. Katrs var atbraukt un apskatīties, kā strādājam,» saka Laima. Reizēm viņa uzņem arī ekskursantus, kuri vēlas zināt par bioloģisko saimniekošanu. «Nekādu īpašu gudrību tur nav. Visiem patīk labi dzīvot, arī augiem, tāpēc mēs par to domājam: par labu zemi, labu priekšaugu, labu mēslojumu.»

Ap 80% Vizbuļu klientu ir veģetārieši un vegāni. Laima stāsta, ka viņi labi māk paņemt no katra dārzeņa vērtīgāko un sabalansēt uzturu «un izskatās veselīgāki par mani», smejas saimniece. Kad norādu, ka uzturvērtība biopārtikā ir identiska konvencionālajai, Laima to apstiprina un atzīst, ka reizēm pati nopērk kaut ko lielveikalā. «Taču es nevarētu ēst to katru dienu. Nezinu, kā tas audzis, kā miglots, cik dienu ceļojis uz Latviju, kādos apstākļos turēts noliktavās. Par savu esmu droša, jo pazīstu.» Vizbuļu dārzeņus mazajos ekoveikalos Rīgā izpērkot dažu stundu laikā. Paplašināt saimniecību nav plānots, jo biosaimniekošana nav masu produkts. Arī tehnikas un darbaspēka ir tik, cik ir. Ar šo apjomu Hercbergi tiek galā labi. Laima stāsta, ka negrasās ņemt simtiem tūkstošu lielus kredītus spoža traktora iegādei. Un patiesi, pa Vizbuļu lauku braukā mazs, smuks un pavecs traktoriņš, slinki pukšķinādams un izpūzdams mazus dūmu mākonīšus.

Vizbuļos ir divas saimniecības. Otra pieder dēlam Jānim, tā ir trīs hektārus liela. Tas bijis vajadzīgs, lai visas olas nav vienā grozā un varētu piesaistīt ES līdzekļus, noformējoties kā jaunajam saimniekam. Jānis nesen arī iesniedzis projektu Lauku atbalsta dienestam un ieguvis finansējumu jaunai siltumnīcai un kartupeļu stādīšanas traktora piekarei.

Jānis un Andis Hercbergi dara darbus uz lauka, bet Laima — siltumnīcās un ņemas ar papīriem, pakošanu. Grāmatvedība ir ārpakalpojums, ko veic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. «Pirmos septiņus gadus man bija tikai mīnusi,» Laima stāsta, ka pirmie plusi parādījās 2011. gadā. Finanšu stabilitāti dod līgumi ar Valdorfskolu, lielveikalu Stockmann un dabīgās pārtikas ražotāju Keefa Stelpē. Par pēdējo Laima stāsta ar lielu respektu: latviešu uzņēmums, kas ražo augļu un dārzeņu biezeņus, ko iecienījuši cilvēki ar speciālām diētām pēc slimībām.

Bioloģiski saimnieko arī Hercbergu meita, kurai ir sava saimniecība netālu no Limbažiem. Otrai meitai ir vienkārši piemājas dārzs. Reiz aptrūcies mājās kartupeļu, un viņa nejauši Stockmann ekoloģiskās pārtikas stendā nopirkusi mammas audzētos kartupeļus. Vai lielveikalā Latvijā audzēti bioprodukti vispār spēj izskata ziņā turēt līdzi košajiem konvencionālajiem? Saku Laimai, ka reiz kāda Vidzemes biosaimniece man stāstīja — paprika izaugot červeļaina, un to negrib pirkt, jo importa ir smukākas.  Laima smejas: «Tad nemāk audzēt papriku. Manējā izaug smuka. Un — biosalātam arī ir jāizskatās labi. Saviem strādniekiem lieku noņemt salātiem no apakšas tās dzeltenās lapiņas. Varētu to nedarīt, bet gribu, lai smuki.»

Laima atpūšas tikai ziemā. Divus mēnešus ada un ceļo, iet kursos. «Jāmācās ir ļoti daudz. Un visu laiku,» viņa saka un iedod man līdzi maisiņu ar Anuschka. Izvārījās bez izjukšanas, saglabājot kartupeļa formu, un kūpēja koši dzeltena. Apēsta pa tīro.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Kad cilvēks saka: garšo tieši Vizbuļu burkāns.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Pārmetu sev, ka neesmu dēlam devusi darbavietas izvēli un citu darba iespēju.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Ar lielām ambīcijām mūsu valstī ir maz iespēju sākt, ja nav pašam sava zemes pleķa. Sākt ar vienu hektāru, audzēt ienesīgas kultūras. Pār zariem pārvilkt plēvi, audzēt saldos zirņus. 100 gramos ir 7—8 pākstis, un kilograms maksā 15 eiro, kamēr citur nav. Un pērk.»

Komentāri (3)

Ieva Alberte 29.05.2018. 22.15

Ja, kluda. Klātienē Laimai visu pateicu pareizi, kad bija jāraksta (intervija izdzisa), tumsa uznāca.

0
0
Atbildēt

0

bsvizbuli 24.05.2018. 20.30

Jums ir pilnīga taisnība

0
0
Atbildēt

0

Kalvis Apsītis 24.05.2018. 14.12

>>> Zirņiem uz saknēm ir tādi mazi bumbulīši, kas ražo skābekli,» Laima stāsta. Klausoties viņā, ir skaidrs, ka tā ir vesela zinātne: ko stādīt kam kaimiņos, kuram augam ar kuru var būt attiecības.
=======
Vai te nav pārrakstīšanās kļūda, atšifrējot sarunu? Zirņiem un citiem tauriņziežiem uz saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kuras piesaista augsnei slāpekli (nevis skābekli).

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu