Diena: 22. maijs, 2018

Nodarbinātība aug un augs, bet ne visur

Darbaspēka tirgus 2018. gada sākumā atspoguļo strauju ekonomikas izaugsmi — strādājošo skaits pieaug, bet bezdarbnieku skaits — samazinās. Lai arī ziņās parasti vislielāko uzmanību pievērš bezdarba līmenim, vēl svarīgāks rādītājs ir nodarbinātība. Izmērītais bezdarbs var samazināties arī tad, ja cilvēki zaudē cerību atrast darbu vai aizbrauc uz ārzemēm. Citiem vārdiem, gan labu, gan sliktu iemeslu dēļ.

Strādājošo skaits 1. ceturksnī šogad bija lielākais kopš 2009. gada, kad darba tirgū vēl nebija pilnībā atspoguļojusies tad notiekošā straujā IKP krituma ietekme. Šī gada sākumā strādāja 898 tūkstoši cilvēku, par 15,5 tūkstošiem jeb 1,8% vairāk nekā pirms gada. Nodarbinātības kāpums bija straujākais vairāk nekā divu gadu laikā. Pārskatot pagātnes norises, rodas sajūta, ka nodarbinātība ir izteikti atkarīga no norisēm celtniecībā. Piemēram, 2015. gadā nodarbinātība pieauga par 1,3%, bet 2016. gadā tā par 0,3% saruka. IKP pieaugums abos gados bija gandrīz vienāds, bet tos atšķīra krasais celtniecības apjomu kritums 2016. gadā. Šobrīd strauji aug gan ekonomika kopumā, gan celtniecība.

Tātad bezdarba samazināšanās patlaban notiek apsveicamu iemeslu dēļ. Bezdarbnieku skaita samazinājums gada laikā jeb 11,3 tūkstoši ir pat mazāks nekā nodarbinātības pieaugums. Tas izskaidrojams ar ekonomiski aktīvo cilvēku skaita kāpumu gada laikā par 4,2 tūkstošiem.

Darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8,2%, šī indikatora kritums gada laikā bija 1,2 procentpunkti, tāds pats kā pērnā gada beigās, bet pirms tam bezdarbs straujāk pēdējo reizi samazinājās 2015. gada sākumā.

Bezdarba līmeņa indikators ir, tā teikt, bez aizķeršanās šķērsojis robežu, kuru mēdza dēvēt par dabiskā bezdarba līmeni jeb apmēram 10%. CSP dati par algām vēl nav pieejami, taču privātā sektora pētnieku aptaujas nesignalizē par izteiktu algu kāpuma paātrināšanos šogad, vismaz ne tādu, ko virzītu tirgus procesi. Gaidāmo algas kāpuma paātrinājumu statistikā izraisīs minimālās algas kāpums. Savukārt inflācija šogad ir bijusi negaidīti zema, ievērojami zem pērnā gada sākuma līmeņa, tiesa gan, daļēji pasaules tirgus procesu ietekmē. Par vietējo izmaksu spiedienu signalizējošā pakalpojumu cenu inflācija svārstās ar līmenī, kas ir bijis raksturīgs jau vairākus gadus jeb apmēram 3%, nesignalizējot, ka nodarbinātības pieauguma potenciāls būtu pilnīgi izsmelts.

Secinājums — krājas signāli, kas liek domāt, ka ekonomikas izaugsmes potenciāls ir nedaudz lielāks, nekā tika vērtēts. Šādas sajūtas pastiprina arī straujā eksporta nozaru struktūras maiņa. Šķiet, ka vidēja termiņa izaugsmes, līdz ar to arī valsts budžeta iespēju prognozes, iespējams, varēs nedaudz paaugstināt.

Pieticīgās “oficiālās” prognozes jeb IKP pieaugumu vidēji par apmēram 3% gadā lielā mērā balstās uz cirkulāro jeb apļveida loģiku – izaugsme būs vāja, jo samazināsies iedzīvotāju skaits, savukārt iedzīvotāju skaits samazināsies tāpēc, ka izaugsme būs vāja. Šāda scenārija risks noteikti pastāv, varbūt ekonomikai tiešām neizdosies nobremzēt demogrāfijas negatīvo tendenču smago vilcienu. Taču, kā mēdz sacīt, mēģināts nav zaudēts. Straujā ES fondu apgūšana šogad un nākamgad, lielais neizmantotais kreditēšanas potenciāls rada iespēju logu.

Ir skaidrs, ka nodarbinātība augs ne visur Latvijā. Kontrasti ekonomikā un darba tirgū starp reģioniem ir ļoti izteikti, un tie drīzāk vēl pastiprināsies. Laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam 83% no kopējā aizņemto darbavietu skaita kāpuma notika Rīgā un Pierīgā, tai skaitā pašā galvaspilsētā — vairāk nekā puse. Deviņos Pierīgas novados katrā darbavietu skaita pieaugums bija lielāks nekā visā Latgales reģionā kopā. Šajā laikā lielākajā daļā lielo pilsētu un novadu gada vidējais darbavietu skaits auga, kopumā par 92,3 tūkstošiem, bet 32 novados un lielajās pilsētās samazinājās kopā par 4,4 tūkstošiem.

Attīstoties mājokļu būvniecībai galvaspilsētas reģionā, pārējās Latvijas iedzīvotājiem paplašināsies iespējas pārcelties uz šo augsto algu, nodarbinātības un izglītības iespēju reģionu. Labas iespējas palielināt iedzīvotāju skaitu ir vēl vairākiem pilsētu reģioniem, bet ir daudzi novadi, kuri attīstībai nepieciešamo resursu kritisko masu jau ir neatgriezeniski zaudējuši.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Lustrācijas komisija: Lietuvas mākslinieki Sondeckis un Baņonis nebija VDK aģenti

Nav iespējams apgalvot, ka lietuviešu diriģents Sauļus Sondeckis un aktieris Donāts Baņonis bijuši VDK aģenti, Lietuvas medijiem pirmdien paziņoja Lustrācijas komisijas priekšsēdētājs Aļģimants Urmons pēc tam, kad komisija bija izpētījusi dokumentus, kurus tai iesniedza Lietuvas genocīda un iedzīvotāju pretošanās izpētes centra speciālisti. Tomēr mākslinieku radinieki apsver iespēju vērsties tiesā, vēsta Delfi.lt.
Šogad janvārī centrs pabeidza publicēt tā rīcībā esošo VDK aģentu žurnālu ar iekļautajiem aptuveni 1600 vārdiem. Žurnālā atradās arī Sondecka un Baņoņa vārdi. Kā uzskata vēsturnieki, šis materiāls ir jāizvērtē kopsakarībā ar citiem vēstures avotiem, jo Lietuvā atšķirībā no Latvijas nav saglabājusies VDK aģentu kartotēka.
Diriģenta Sondecka dēls portālam LRT.lt teica, ka neizslēdz iespēju vērsties tiesā, bet pagaidām to nav darījis. “Arī bez Lustrācijas komisijas atzinuma mēs tiesā uzvarētu. Pirmkārt, mans tēvs un Baņonis jau ir miruši – cilvēki nespēj sevi aizstāvēt, un tas ir Vīnes konvencijas pārkāpums,” teica Sondecka dēls.
Savukārt Baņoņa dēls Raimunds Baņonis teica, ka tikai piektdien uzzinājis par Lustrācijas komisijas atzinumu, tāpēc viņam jāaprunājas gan ar ģimenes locekļiem, gan Sondecka dēlu. “Taču šī ziņa, protams, nepārsteidza, pārsteidza iepriekšējā informācija par sadarbību [ar VDK],” teica Baņoņa dēls.
Komisijas priekšsēdētājs Urmons apstiprināja, ka abi padomju varas gados plaši pazīstamie Lietuvas mākslinieki nav sadarbojušies ar VDK. Genocīda izpētes centrs esot radījis aizdomas par viņiem kā VDK sadarbībniekiem, bet Lustrācijas komisija atzina, ka “nevar apgalvot, ka viņi sadarbojās, tādu datu nav”. Savukārt Genocīda izpētes centra rīcībā esošais VDK aģentu žurnāls varētu būt arī provokācija, teica Urmons.
Genocīda izpētes centra direktore Terēze Burauskaite norāda, ka centra publikācijai nav vērtējoša rakstura. “Mēs publiskojam dokumentus, bet nekādus secinājumus neizdarām. Diskusijas un secinājumi – tā ir Lustrācijas komisijas lieta. Taču nezin kāpēc domā, ja reiz mēs devām dokumentu, tad tas jau ir lēmums. Dokuments ir dokuments. (..) Bet tas, ka ir atzinums, ka [šie cilvēki] nav sadarbojušies – tas ir ļoti labi,” teica Burauskaite. Viņa arī atzīmēja, ka centrs tikai pilda likumā noteikto, proti, publisko VDK dokumentus. “Cilvēkiem ir tiesības vērsties tiesā, un tad skatīsimies, ko tā teiks. Šie uzvārdi ir tikai ieraksts žurnālā (..). Šis dokuments atrodas Īpašajā arhīvā, to lietot un atrast uzvārdus var ikviens,” teica Burauskaite.
Tomēr vēsturnieks Arvīds Anušausks bija pārsteigts par Lustrācijas komisijas atzinumu. “Iepriekš Lustrācijas komisija izskatīja gadījumus ar dzīviem cilvēkiem. Par mirušajiem lēmumi netika pieņemti, jo viņus nevarēja izsaukt kā lieciniekus. Man liekas dīvaini šādi aizmuguriski lēmumi, zinot, ka informācija nav pilnīga,” teica Anušausks. Viņaprāt, Lustrācijas komisijas lēmums neizmainīs vēsturnieku rīcībā esošos datus par šiem cilvēkiem. “Neviena komisija nevar izmainīt dokumentus. Tikai cilvēku personīgās liecības var ietekmēt dokumentu saturu tā, ka šo cilvēku vārdi tiek izsvītroti [no VDK aģentu saraksta]. Ja tas nav izdarīts savlaicīgi, uzvārdi tur paliks,” teica vēsturnieks.

Ekoloģija un drošība – atslēgas vārdi Ķīnas tūristu piesaistei

Pavasara sākumā Latvija piedalījās tūrisma izstādē Ķīnā, notiek arī tikšanās ar vairākiem šīs valsts tūrisma operatoriem un tiek meklēti risinājumi, kā piesaistīt ceļotājus no Ķīnas, kurā ir vairāk nekā 1,4 miljardi iedzīvotāju, tātad arī krietns skaits ceļotgribētāju.

Ķīnieši tagad ļoti daudz ceļo. Ķīniešu tūristu skaits, kas dodas uz ārvalstīm, pārsniedz 100 miljonus gadā. Visaktīvākie ceļotāji ir vecuma grupā starp 28 un 37 gadiem. Sevišķi aktīvas ir ģimenes ar bērniem (vidējais bērnu skaits 1,5 – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati). Lai piesaistītu tūristus no Ķīnas, Latvijai vispirms ir jāsaprot, kuras iedzīvotāju grupas ir mūsu mērķauditorija, kuriem mēs spējam piedāvāt interesantu galamērķi. Tie ķīnieši, kuri dzīvo Šanhajā un citās lielajās pilsētās, patiesībā mums ir priekšā par aptuveni 10 gadiem. Mēs nevaram mērķēt uz luksusa klases ceļotājiem, jo viņus interesē iepirkšanās tūres un īsts luksusa produkts, kura mums nav. Latvijā pagaidām nespējam nodrošināt tāda līmeņa un apjoma luksusa iepirkšanos, kādu šie tūristi cer sagaidīt.

Mērķauditorija – ģimenes ar bērniem  

Mērķējot uz ceļotājiem, kuriem ir ļoti ierobežots budžets, varam nonākt situācijā, kurā nespēsim tikt galā ar kvantitāti – gan runājot par naktsmītņu skaitu, gan transporta pakalpojumiem un ēdināšanu. Tātad Latvijas tūrisma industrijas mērķauditorija ir vidējā ekonomiskā slāņa pilsētnieki, ģimenes ar bērniem, cilvēki, kuri ceļo kopā – gan ar bērniem, gan ar vecākiem un vecvecākiem.

Kā sasniegt šos potenciālos tūristus? Latvija ir paveikusi lielu mājasdarbu pie sava vārda popularizēšanas, taču tagad būtu jāveic dažādas aktivitātes, lai, dzirdot vārdu Latvija, Ķīnas tūristam rastos arī vizuāla asociācija. Dažādos Ķīnas sociālajos medijos, ievadot Latvijas vārdu, parādās attēls, piemēram, ar Traķu pili, taču tas nenozīmē, ka mums visiem spēkiem jācenšas pārveidot ķīniešu domāšana, skaidrojot, ka Latvija nav Lietuva. Nepārveidosim veco, liksim iekšā jaunu bildi, atceroties, ka tūrists no Ķīnas, visticamāk, brauks uz Baltiju kā vienotu veselumu, nevis tikai uz Rīgu vai Viļņu.

Jābūt gataviem mācīties

Lai veicinātu tūristu pieplūdumu, mūsu tūrisma industrijas pārstāvjiem ir jāgrib strādāt ar Ķīnas tirgu un jābūt gataviem mācīties, kā strādāt. Ir jāmaina savi paradumi, jāizprot, kas ir svarīgs šiem tūristiem un jācenšas radīt atbilstošu piedāvājumu. Vidējais latvietis, visticamāk, neiedziļinās tajā, ar ko atšķiras katra no Ķīnā valdījušajām dinastijām, tāpēc jārēķinās, ka vidējam ķīnietim arī var neinteresēt stāstījums par jūgendstilu Rīgā.

Kā jau minēju, svarīga ceļojuma sastāvdaļa Ķīnas tūristiem ir iepirkšanās, tāpat viņus var piesaistīt ar ekoloģiju, priežu mežiem un gastronomisko piedāvājumu, kaut gan šeit jābūt ļoti uzmanīgiem ar piedāvājumu – viņu tūristus interesē viss dabiskais, taču jaunas un neiepazītas garšas arī biedē. Vēl viens būtisks aspekts tūristu piesaistei ir drošība – tāpēc atkal un atkal ir jāuzsver salīdzinoši mierīgi apstākļi Latvijā un Baltijā, zemais noziedzības līmenis, kārtība uz ielām u.tml.

Starp Latviju un Ķīnu patiesībā ir tikai viena valsts. Lai veicinātu viņu izpratni par Latviju, mums jācenšas vilkt paralēles, piemēram, saprotot, ko mēs zinām par šo miljardu valsti?

Nenoliegšu, ka man pašam pirmās asociācijas ir saistītas ar Lielo Ķīnas mūri, Mao Dzedunu, komunismu, lielajām pandām u.tml. Taču tas noteikti nav tēls, ko vēlas paši ķīnieši. Viņi vēlas, lai valsti asociē ar gadsimtiem senajām medicīnas tradīcijām, izgudrojumiem, mūsdienu tehnoloģijām u.tml. Ķīnieši nav marsieši – arī viņi vēlas ceļot, atpūsties un iepazīt citas valstis.

Ķīnas ceļotājs vēlas maksimumu

Šie tūristi ir gatavi maksāt un tērēt – Ķīnā, salīdzinot ar Latviju, ir maz brīvdienu. Tad, kad ceļotājs beidzot tiek līdz iespējai izrauties no darba un doties uz kādu galamērķi, viņš vēlas maksimumu. Vidēji Ķīnas ceļotāji dodas kādā tuvākā vai tālākā braucienā trīs līdz četras reizes gadā. Un Eiropa viņiem ir tālais galamērķis, tātad visi braucieni noteikti nebūs uz Eiropu. Mums ir jādomā, kā konkurēt ar citiem tālajiem galamērķiem, ko varam piedāvāt tādu, kas nav ķīniešu iecienītajā Austrālijā vai ASV.

Vēl jāņem vērā, ka, lai gan attālums no Ķīnas līdz Eiropai ir gandrīz tāds pats kā no Ķīnas līdz Austrālijai, šis kontinents viņiem šķiet tuvāks. Iespējams, to sekmējusi Ķīnas ciešā sadarbība ar Austrāliju dažādās jomās. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Biznesa augstskola Turība ir sākusi sadarbību ar vienu no Ķīnas augstskolām – lai izprastu viņu ceļotāju paradumus un mudinātu saprast, ka Latvija nemaz nav tik tāla un nesasniedzama un šeit ir vērts viesoties.

Izvēlas maksājumu sistēmu Alipay

Vēl viena lieta, ar ko noteikti jārēķinās mūsu tūrisma un viesmīlības industrijai, ir Ķīnas ceļotāju maksājumu paradumi. Šeit es nedomāju viņu vēlmi tērēt, bet gan norēķinu veidu. Viņi tikpat kā neizmanto skaidru naudu un arī maksājumu kartes tiek uzskatītas par vecmodīgu maksājumu veidu. Viņi daudz labprāt izvēlas maksājumu sistēmu Alipay, tāpēc uzreiz rodas jautājums, cik Latvijas viesnīcu, tūristu mītņu, restorānu un tūrisma objektu darbojas šajā maksājumu sistēmā, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos? Mēs vēlamies šeit tūristu pieplūdumu no Ķīnas, turklāt tērēt gribošus un maksāt spējīgus ceļotājus, taču vai esam viņiem gatavi?

Ar Ķīnas tirgu vairāk nekā desmit gadus ar labiem panākumiem strādāt Somijas tūrisma nozare. Ir virkne lietu, kuras noteikti varam aizgūt no viņiem, tāpēc ir vērts padomāt par pieredzes apmaiņu. Un noteikti aicinu atcerēties, ka mūsu vērtības – daba, ekoloģija un drošība – ir lietas, kas vienai no pasaules ekonomikām – Ķīnai – ir ekskluzīvas un noteikti vērtējamas kā luksuss.

 

Autors ir Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs

Pasaules ekonomiku dzen uz priekšu investīciju bums, Baltijā izaugsme apsteidz prognozes

2018. un 2019. gadā pasaules IKP pieaugs par aptuveni 4%, pateicoties labai situācijai darba tirgū un augošajiem investīciju apjomiem. Pēckrīzes posmā ASV ir krietni apsteigusi Eiropu un jau atrodas nākamajā monetārās politikas ciklā. Savukārt Baltijas valstīs izaugsme apsteidz prognozes, tomēr saspīlētā situācija darba tirgū tempus palēninās, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Politiskā nenoteiktība pieaug, bet ekonomika to ignorē

Pašlaik politiskā nenoteiktība ir pēdējo desmitgažu augstākajā līmenī. Būtiskākos riskus veido ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un saspīlējums Tuvajos Austrumos pēc ASV lēmuma izstāties no Irānas kodollīguma. ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība liecina, ka pat relatīvi nelielas piekāpšanās no viņa pretinieku puses var būt pietiekamas, lai viņš uzskatītu, ka guvis uzvaru.

Arī Irānas gadījumā eskalāciju ir iespējams novērst, taču bažas par naftas ieguves traucējumiem Irānā veicina naftas cenu pieaugumu. Arī Eiropa saskaras ar fundamentālām pārmaiņām (piemēram, Brexit), kamēr Krievija un it īpaši Ķīna meklē sev jaunas lomas starptautiskajā sabiedrībā. Taču pieredze liecina, ka politisko norišu ietekme uz ekonomiskajiem procesiem visbiežāk ir ierobežota.

Vai monetārā politika pagūs atgriezties normālā gultnē pirms nākamās recesijas?

Nākamo dažu gadu laikā daudzas centrālās bankas turpinās cīņa ar biedējoši zemu inflāciju. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma šogad vēl trīs reizes cels svarīgākās procentu likmes un divreiz 2019. gadā – līdz 3% līmenim.

ECB pārtrauks obligāciju iepirkuma programmu ne ātrāk par šā gada beigām, un patlaban prognozējams, ka pirmais ECB noguldījumu likmes pieaugums notiks 2019. gada jūnijā, un tam septembrī sekos refinansēšanas likmes palielinājums līdz 0,25% līmenim. Aizvien ticamāk liekas, ka nākamās recesijas sākumā daudzām centrālajām bankām būs maz telpas manevriem, lai mīkstinātu iespējamo lejupslīdi.

Ziemeļvalstis iegūst no labvēlīgajiem apstākļiem globālajā ekonomikā

Norvēģijas ekonomika pieņemas spēkā, pateicoties pozitīvajiem efektiem no naftas cenu atjaunošanās. Somija beidzot ir uzņēmusi tempu un 2018. un 2019. gadā tās kopprodukts pieaugs par 2,5% katru gadu. Dānijā, neraugoties uz stingrāku kreditēšanu, patēriņš joprojām ir svarīgākais izaugsmes faktors.

Zviedrijas izaugsme zaudē tempu. Pēc krituma 2017. gada izskaņā mājokļu cenas ir stabilizējušās. Svarīgāko procentu likmju paaugstināšana tiek atlikta, neskatoties uz to, ka inflācija pārsniedz mērķi. Labā situācija darba tirgū veido labvēlīgus apstākļus mājsaimniecībām, taču augošās enerģijas cenas un vājās kronas veidotais importa cenu pieaugums ierobežos to pirktspēju.

Baltija aug strauji, bet darba tirgus to bremzēs

Baltijas valstīs izaugsme palēninās, taču tā joprojām ir strauja – it īpaši Latvijā. Prognozes par Igauniju un Lietuvu ir piesardzīgākas. Resursu pieejamības trūkums darba tirgū, augošais izmaksu spiediens un konkurētspējas zaudēšana ir izaicinājumi ilgtermiņam.

Latvija turpina demonstrēt pārliecinošu, daudzos ekonomikas sektoros balstītu IKP izaugsmi. Paredzama pakāpeniska tempa palēnināšanās, saasinoties darbinieku pieejamības deficītam darba tirgū. Mājsaimniecību reālie ienākumi tuvākajā laikā turpinās pieaugt, stiprinot arī IKP izaugsmi. Nenoteiktība pēc ABLV bankas krīzes atstās ietekmi uz Latvijas izaugsmi, taču šīs sekas, visdrīzāk, būs nebūtiskas.

Igaunijas IKP izaugsme 2017. gadā pārspēja visas prognozes. 4,9% ir straujākais temps kopš 2011. gada. Pašlaik sagaidāms, ka izaugsme pietuvosies tās ilgtermiņa potenciālam – 3,5% 2018. gadā un 3% 2019. gadā, un vilkmi nodrošinās gan iekšējais pieprasījums, gan eksports. Taču tālākas perspektīvas ir neskaidras, jo izaugsme ražošanas sektorā ir palēninājusies un iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma efekts uz patēriņu joprojām nav skaidrs. Saspringums darba tirgū ierobežo izaugsmes iespējas vidējā termiņā.

Lietuvas ekonomika 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,6%, pateicoties ievērojamam pieaugumam ražošanā un investīcijās. Strauji pieaug algas, un tas ir ieguvums mājsaimniecībām, taču apdraud ekonomikas konkurētspēju. Valdība ir iepazīstinājusi ar plānotajām reformām, kas iekļauj arī pozitīvi vērtējamas iniciatīvas, taču kopumā veido risku pasliktināt budžeta līdzsvaru.

 

Autors ir SEB bankas ekonomists

Jaunie zinātnieki par prasībām akadēmiskā personāla valodu zināšanām

Atklāta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, Valsts prezidenta Valsts valodas komisijai, Valsts valodas centram

Plānoto Augstskolu likuma grozījumu dēļ aktualizējies jautājums par valodas zināšanu prasībām augstskolu akadēmiskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā neatbalstīja priekšlikumu “Akadēmiskajos
amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābūt aktīvai daļai no pasaules augstākās izglītības telpas un komisija ir rīkojusies neapdomīgi. Šajā vēstulē mēs skaidrosim, kāpēc šāda nostāja kaitēs Latvijas iedzīvotājiem un latviešu valodai.
Augstskolu likums definē prasības akadēmiskajam personālam un tā galvenos uzdevumus: pasniegšanu, pētniecību un šo procesu vadīšanu, kā arī nosaka, ka ievēlēšana notiek atklāta konkursa formā. Prakse rāda, ka Latvijā konkurss pārsvarā izpaliek, jo uz katru
vakanci reti kad ir vairāk par vienu kandidātu. Viens konkurenci bremzējošs faktors ir zemais un neskaidrais finansējums, bet otrs ir ierobežotais potenciālo kandidātu loks valodas zināšanu dēļ. Bez konkurences nav arī kvalitātes, kura šobrīd ir atkarīga tikai no kandidāta personīgās motivācijas.
Latvijas Augstākās izglītības (AI) sistēma ir maza, vietējo kandidātu skaits nekad nebūs liels, un vienīgais ceļš konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvēršana ārvalstu kandidātiem.
No tā sagaidāmi acīmredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivēs vietējos kandidātus pilnveidoties un, pieaugot izglītības kvalitātei, arī Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlēsies studēt tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.
Atļaujot ārvalstu kandidātiem sacensties par akadēmiskajām pozīcijām, mēs virzāmies uz AI internacionalizāciju. Diemžēl daļa sabiedrības internacionalizāciju uztver kā draudus latviešu valodai. Tomēr vērts apzināties, ka internacionalizāciju netiešā veidā jau ilgstoši atbalstām. Kā?
Mēs par sasniegumiem uzskatām Latvijas iedzīvotāju ārzemēs iegūtu izglītību un pieredzi. Mēs priecājamies par Kembridžā, Oksfordā vai Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā studējošiem talantīgiem Latvijas jauniešiem. Par pasniedzējiem mēs bieži vēlam cilvēkus, kas ilgstoši stažējušies vai pat studējuši ārvalstu augstskolās vai pētniecības institūcijās. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors kopumā vairāk nekā divus gadus ir stažējies Vācijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors 10 mēnešus ir stažējies Ungārijā, RTU zinātņu prorektors ir ieguvis doktora grādu Zviedrijā, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs – Nīderlandē utt. Bet studijas un stažēšanās tur taču nenotiek latviešu valodā.
Visus iedzīvotājus sūtīt studēt un stažēties ārvalstīs mēs nevaram atļauties, bet ļaut ārvalstu pasniedzējiem strādāt Latvijā, pozitīvi iespaidojot daudz lielāku skaitu Latvijas iedzīvotāju, mēs baidāmies, jo tas nenotiks latviešu valodā. Prof. Mārcis Auziņš intervijā saka, “…ir naivi domāt, ka, uzbūvējot ap sevi sētu, nelaižot nevienu citu valodu iekšā, mēs to [latviešu valodu] labāk pasargāsim”.
Ne jau valoda, kurā studē vai stažējas, noteiks latviešu valodas attīstību, bet gan latviešu valodā runājošo zināšanas un spēja sarunāties par attiecīgo tematu.
Ne velti katrs jauns pētniecības virziens Latvijā attīsta latviešu valodu, radot jaunus terminus.
Populārs arguments, lai liegtu ārvalstniekiem kandidēt uz akadēmiskā personāla vietām, ir iespēja viņus piesaistīt kā viespasniedzējus. Jā, viespasniedzēji var docēt daļu kursu un tā pozitīvi ietekmēt studējošo zināšanas. Diemžēl viņi savās darbībās ir ierobežoti laikā un
ietekmē uz vidi, jo viespasniedzējus var pieņemt darbā uz laiku līdz diviem gadiem. Akadēmiskā profesija sevī ietver ne tikai studiju darbu, bet arī pētniecisko, organizatorisko un profesionālo dimensiju, kā to patlaban akcentē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Viespasniedzēja statusā ir niecīgas iespējas attīstīt pētniecību, veikt jauno speciālistu sagatavošanu, iesaistīties organizatoriskajos vai profesionālos jautājumos, kā arī rosināt dažādas izmaiņas. Bet izmaiņas un izaugsme šobrīd ir ļoti nepieciešamas, kā to precīzi parāda tikko veiktais Pasaules Bankas (PB) ekspertu pētījums par dažādām AI sadaļām.
Izglītības un zinātnes ministrs Saeimas komisijas sēdē piedāvāja prasības par pārejas periodu valsts valodas apguvē attiecināt tikai uz profesoriem, vēlāk argumentējot, ka zemāka ranga amatiem kandidātus būtu jāspēj sagatavot pašiem. Mēs, jaunie zinātnieki, tam nepiekrītam.
Pirmkārt, iedzīvotāju skaits Latvijā šobrīd nevienā līmenī nepieļauj radīt nozīmīgu konkurenci, kas vitāli nepieciešama kvalitātei. Turklāt, daļa no kandidātiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri izglītību ieguvuši citur, tāpēc nesauksim viņus par “pašu sagatavotiem”.
Otrkārt, kā norāda nesens pētījums, pētniecības kvalitātei, kas ir būtiska akadēmiskā personāla darba daļa, nav saistības ar karjeras posmu, tāpēc jauns zinātniskais pienesums no docenta vai asociētā profesora var būt gan tāds pats, gan nozīmīgāks kā no
profesora.
Treškārt, daudzās valstīs darbojas akadēmiskās karjeras sistēmas (Tenure track), kurās ir milzīgs konkurss uz sākuma pozīcijām, tāpēc jaunākā akadēmiskā personāla vidū ir augstāka konkurence. Nebūsim naivi, domājot, ka tūliņ pārvilināsim uz Latviju profesorus no labākajām pasaules augstskolām, bet jaunajiem censoņiem, kas šo augstskolu konkursos palikuši tūliņ aiz strīpas, mums būtu ko piedāvāt.
Populārs arguments pret ārvalstu pasniedzēju piesaisti ir naudas trūkums AI. Jā, uz akūtu finanšu trūkumu sistēmā norāda gan AI sistēmas dalībnieki, gan PB eksperti. Taču tas nenozīmē, ka neko nevaram izdarīt bez naudas. Turklāt, ja situācija būtu bezcerīga, tad daudzi esošie profesori taču izvēlētos doties uz šīm labāk apmaksātajām vietām ārvalstīs.
Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par profesiju atalgojumu, varam novērtēt, kāds ir šī brīža atalgojums. Piemēram, asociētajiem profesoriem un profesoriem 2018. gada februārī vidējās stundu tarifa likmes bija 13,6 EUR/h un 17,6 EUR/h, strādājot aptuveni 100 stundas mēnesī. Bieži pasniedzēji veic pētniecisko darbu projektos kā vadošie pētnieki (vidējā stundas tarifa likme 11,5 EUR/h), aizpildot atlikušās ~60 stundas līdz pilnai slodzei. Kopā iegūstam ~2050 EUR/mēnesī asociētajam profesoram un ~2450 EUR/mēnesī profesoram, pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar Rietumriropas valstu pasniedzēju algām, tā ir 2 vai 3 reizes zemāka, tomēr attiecībā pret vidējo algu līmeni un sadzīves izmaksām Latvijā, tā ir konkurētspējīga.
Par laimi, atalgojums nav vienīgā motivācija. Latvijai ir ko piedāvāt gan vides un kultūras, gan zinātnes jomā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir ļāvuši ievērojami modernizēt augstskolas un pētnieciskās institūcijas, nodrošinot pieeju modernam aprīkojumam, kā arī ar stipendijām un atalgojumu raisīt jaunās paaudzes ieinteresētību un darbību zinātnē.
Protams, ir pietiekami daudz izaicinājumu. Daudzi no tiem aprakstīti PB ziņojumos. Uz daļu norāda sociālie partneri – Latvijas Studentu apvienība, Ārvalstu investoru padome, u.c. PB ekspertu komandas vadītāja Nina Arnholda uz jautājumu kāpēc nepieciešama ārvalstu pasniedzēju iesaiste atbildēja šādi: “Tas patiešām ir atkarīgs no tā, ko jūs vēlaties. Ja jūs jūtaties kā valsts, kas var iegūt, piesaistot izcilus zinātniekus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, tad jums nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas. Ja jūs jūtaties kā valsts, kura var atļauties šīs iespējas neizmantot, tad, protams, nekas nav jādara. Es nāku no valsts, kurā bija laiks, kad mēs ticējām, ka varam izplatīt savu valodu pasaulē daudz plašāk, bet tam nebija īpašas atsaucības. Ne visi vēlas mācīties vācu valodu. Tas ir tik dīvaini, bet joprojām – realitāte. Bet mēs joprojām vēlamies šos citus cilvēkus. Mēs vēlamies, lai viņi nāk uz mūsu universitātēm. Mūsuprāt, tas ir izšķiroši. Mums jāveic pasākumi, lai šos cilvēkus piesaistītu. Manuprāt, tas ir tik vienkārši.”
Lai palīdzētu Latvijai cīnīties ar šādiem izaicinājumiem, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem iegūt augstas kvalitātes izglītību un nodrošinātu izcilību pētniecībā, nepieciešams augsti kvalificēts, prasmīgs un motivēts akadēmiskais personāls. Šādi cilvēki ir pieejami gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Tāpēc aicinām IZM un komisijas deputātus precizētajā priekšlikumā par akadēmiskā personāla valodu zināšanām ietvert pārejas periodu visa ranga pasniedzējiem. Tas būs mazs, tomēr būtisks solis konkurences vairošanā, kas attīstīs gan Latvijas augstāko izglītību, gan iedzīvotāju zināšanas un valsts valodu.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība,
Rīgā, 2018. gada 17. maijā