Prieka un garšu bizness

Liene Vilnīte, SIA Lienes Vilnītes izdevniecība īpašniece. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Televīzijas raidījumi, recepšu žurnāls, kulinārijas grāmatas un «garšīgas» reklāmas — kā Lienes Vilnītes satura aģentūrā Tapt ēdiens kļūst pievilcīgs un dullas idejas izvēršas skaistos piedzīvojumos

Lidostas darbinieku streika dēļ reiss tika pārcelts, un viņa pārradās Rīgā tikai puspiecos no rīta, bet jau dažas stundas vēlāk Liene Vilnīte smaidīga sagaida mani satura aģentūras Tapt telpās Bruņinieku ielā. Mājīgā, sarkani krāsotā koka ēkā, ko no pilsētas kņadas norobežo zaļojošs pagalms. Tieši kaimiņos ir arī žurnāla Ir redakcija, un patiesībā Lieni mūsu komanda pazīst jau sen — kādreiz kopā strādājām laikrakstā Diena, bet vēlāk kalām plānus Ir radīšanai.

Tapt īpašniecē enerģija kūsā pat pēc negulētas nakts. Iznesam ārā krēslus un apsēžamies sarunai zem kupla ievu krūma, kura baltie ziedi pie stiprākas vēja pūsmas nobirst pār mums kā rotājums uz kūkas.

Tapt darbu centrā lielākoties ir ēdiens un garšas. Te top dažādi radoši risinājumi gan reklāmai, gan pašu veidotiem produktiem — recepšu žurnālam Pie Galda, televīzijas raidījumiem un kulinārijas grāmatām. «Mēs protam izdarīt tā, lai ēdiens izskatītos pievilcīgs, mēs vienkārši protam taisīt garšīgu saturu,» saka Liene.

Ar entuziasmu un ideju

Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmuma apgrozījums ik gadu ir būtiski audzis. Šogad varētu būt jau pusmiljons eiro, viņa rēķina. Lienes lielā enerģija atspoguļojas arī uzņēmumā, kas rosās tik daudzās sfērās. Izdod recepšu žurnālu, producē vairākus televīzijas raidījumus, izdod kulinārijas grāmatas un gatavo dažādas vizuālas un audiovizuālas reklāmas, lielākoties par un ap ēdienu.

Liene savu uzņēmumu sauc par satura aģentūru jeb darbnīcu. Viņi rada ideju, kas pašiem patīk, un dodas pie uzņēmuma, ar kuru gribētu sadarboties tās realizēšanā. Tieši tā 2015. gadā radās pirmais uzņēmuma producētais kulinārijas raidījums Gatavo 3. Bez pieredzes, bet ar lielu entuziasmu Liene devās pie telekanāla TV3. Uzfilmēja demo. «Tas nebija labs,» tagad smejas Liene. «Bet varēja just iekšā to milzīgo prieku un enerģiju. Tu dari lietu, ko nemāki, bet ir baigi interesanti!» Mācījās procesā, padomus deva pieredzējuši TV cilvēki. Pērn rudenī pavērusies jauna plūsma — cilvēki ar idejām sāk uzmeklēt viņus. «Mēs taisām ļoti kvalitatīvu saturu, jo ar lētumu vairs nepārsteigsi. Vajadzīgs kaut kas ļoti skaists,» Liene saka par savu panākumu atslēgu.

Nu jau kompānija producējusi septiņus dažādus raidījumus vairākās sezonās. Arī Kurš kuru, kas trīs sezonas bija redzams STV kanālā. Tajā improvizators Rihards Sniegs un aktrise Ieva Florence sacentās dažādu darbu darīšanā, izmēģinot klasiskus «sieviešu un vīriešu» un neierastus lauku darbus. «Mīļš un humoristisks, labestīgs raidījums,» saka Liene.

Tagad kanālā LNT redzama Tapt producētā Superome. Rihards Sniegs aicina uz randiņu savu omi, kas demit sērijās iepazīstas ar izklaidēm, kādas ir aktuālas mūsdienu jauniešiem, — hiphopa dejošanu, peintbolu, braukšanu ar auto. «Tas ir aicinājumu ne tikai aizbraukt ciemos pie vecvecākiem, bet arī iemācīt viņiem mūsdienu lietas, lai viņi nejustos vientuļi,» stāsta Liene. Filmēšana jau galā, bet televīzijā raidījums vēl tiek rādīts. «Ome izturēja,» smaida Liene. Turklāt filmēšanas laikā pat esot pārslimojusi gripu.

Citā raidījumā Blonds un vēl blondāks, ko izrādīja kanāls 360TV, komiķis Nauris Brikmanis un aktieris Rihards Lepers devās trakā braucienā pa Ukrainu, viens otru izaicinot. Vienkārši dauzījās. Brauca ar bobikiem, sacentās ēšanā. «Visi televīzijas projekti mums beigās sanāk pilni ar pozitīvismu un jauki. Viņos trūkst spriedzes vai kaut kādas asas konfrontācijas. Mēs vienkārši tā nevaram, pārāk pieklājīgi esam,» Liene iesmejas.

Google maina plānus

Kad 2009. gadā zviedru koncerns Bonnier pārdeva laikrakstu Diena neskaidriem īpašniekiem, izdevniecības vadītāja Liene Vilnīte bija grūtniecības atvaļinājumā. «Man nebija īsti, kur atgriezties,» viņa atsauc atmiņā tā laika notikumus. Turklāt viņa vairs nevēlējās atgriezties topmenedžera amatā. «Pēdējo pusotru gadu Dienā faktiski biju nodarbojusies tikai ar optimizāciju, samazināšanu, atlaišanu, restrukturizāciju,» skarbo krīzes laiku atceras Liene. «Esmu radoša, man vajag jaunas lietas radīt, jaunus projektus taisīt. Es sevi iznīcināju ar to optimizāciju,» viņa skaidro, kāpēc nolēma riskēt un veidot savu biznesu. Auklējot mazo Elzu, Lienē krājās jaunas domas un idejas, kas realizējās Pie Galda — žurnālā un katalogā, kur katra publicētā recepte ir izplēšama un ieliekama kolekcijas vākos.

Ja ar receptēm izdotos, tālāk varētu turpināt ar tūrismu, mājas iekārtošanu, dārzu. Krīzes pīķī banka kredītu nedeva. «Ļoti laba kredītvēsture, topmenedžera alga, bet tev liek ieķīlāt visu un pretī dod tieši neko. Nevar ieķīlāt māju, kurā dzīvo tavi bērni,» viņa atminas, kā apvainojusies un apcirtusies. Nevajag. Aizņēmusies naudu no vecākiem un pieteikusies Altum atbalsta programmā jaunajiem uzņēmējiem.

Lielajām ambīcijām ceļā nostājās «māte Google» — pieprasījums pēc šāda drukāta recepšu kataloga nebija tik liels, kā cerēts. Žurnāls izdevās kā hobijs, kas sevi atpelna. «Bet baigi šauri — man ātri apnika. Tu esi vadījis uzņēmumu ar 10 miljonu apgrozījumu, un pēkšņi tavs apgrozījums ir padsmit tūkstoši. Tas ir grūti. Var, protams, nosvītrot nulles, bet vienkārši trūkst mēroga,» viņa saka. Turklāt gribējās arī lielāku komandu, ar ko pārrunāt lēmumus un darbus. «Man vajag kādu, kas man rada problēmas, jo man patīk tās risināt.»

2013. gadā paralēli darbam savā izdevniecībā viņa uzņēmās arī valdes priekšsēdētājas darbu Ir izdevniecībā Cits medijs, aizsāka un attīstīja jaunus biznesa virzienus. Šajā amatā Liene bija līdz 2017. gadam, un tas iedeva jaunu enerģiju darbam arī pašas uzņēmumā — ļāva atskatīties uz pirmajiem darbības gadiem no malas. «Pirmie divi gadi bija visbriesmīgākie. Tad iedzīvojies mazvērtības kompleksos, ka tev nesanāk. Nav uzreiz tāda apgrozījuma. Viss, ko esi izdomājis, jāizdala ar pieci. Bet, kad pārvari šos gadus, pēc tam nesaproti — kā tas bija, kad bija citādi. Tu dabū adrenalīnu, brīvību,» viņa stāsta. Un uzreiz sāk smieties, citējot, ko viņai šādos brīžos atbild vīrs: «Kāda tev brīvība, ja rukā 24/7?!» Viņa piekrīt — tā tiešām ir, atslābt nevar. Bet, ja dara to, kas patīk, noguruma neesot. Turklāt Lienei svarīgi, lai būtu pārmaiņas, dažādība. «Nevarētu katru dienu cept maizi,» viņa salīdzina. «Tas ātri apniktu.»

Pirmais miljons

«Pirmos četrus gadus pieņēmu visu, kas nāca pretī. Darbs nāca, un es to darīju. Kaut kādā brīdī vairs netiku galā. Nedarīju strukturēti, negāju pa procesa soļiem. Man vajadzēja kādu, kas man palīdz, ir kā mana pātadziņa, liek uztaisīt budžetu,» Liene stāsta, kāpēc 2017. gadā pieteicās uzņēmēja Jāņa Skrūzkalna vadītajos kursos Pirmais miljons. «Tu tiešām gribi nākt pie manis uz kursiem? Tev ir laba ekonomista izglītība, esi vadījusi uzņēmumus. Man liekas, ka tas nav priekš tevis,» viņa atceras jautājumus, kurus Skrūzkalns vaicājis pēc pieteikuma saņemšanas. Lienei tiešām ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts maģistra grāds Executive MBA programmā.

Tomēr izrādījās, ka tieši šādi kursi Lienei bija vajadzīgi, lai sakārtotu domas un uzzīmētu tālākās rīcības plānu. Tas bija atspēriens. «No šī brīža savam uzņēmumam piegāju tā, kā darbos, kur strādāju par vadītāju. Uzliku uz papīra stratēģiju, sataisīju budžetu un nospraudu mērķus trim gadiem, sapratu galvenās aktivitātes, lai šos mērķus sasniegtu,» Liene stāsta. Mācības palīdzēja ieraudzīt perspektīvu — ja visu dari pats un darbu gūzma nepārtraukti gāžas virsū, kādā brīdī vairs neredzi neko uz priekšu, nogursti no savas uzņēmības.

Lienes kabatā vienmēr esot trīs, piecas vai desmit idejas, no kurām vienu vai divas varbūt izdotos realizēt. «Dzīve ir tik strauja. Johaidī, maijs jau! Pienāk kāds brīdis, piemēram, viena nedēļa, kad tev nav aktīvo projektu, tad uzreiz izņem ideju no kabatas un kustini to.» Kur šīs idejas rodas? No problēmām. «Kad noplīst kāds projekts, piemēram, atsakās sponsors un nav naudas, man ieslēdzas trīskāršs ātrums smadzenēm, izdalās adrenalīns,» viņa skaidro. 

Pirmo ideju viņa realizēja jau 18 gadu vecumā — izdeva ceļvedi pa Rīgu angļu valodā. Tāda tolaik neesot bijis. Pieci maršruti ar aprakstiem. Lai samaksātu fotogrāfam, aizņēmās 300 latu no vīra. Tolaik Lienei piedzima meita Līva, nebija laika nodarboties ar ceļveža pārdošanu. Viņa nobijās no iespējamas neveiksmes tā vietā, lai risinātu problēmu. «Man vajadzēja piecpadsmit gadus, lai no tās kļūdas mācītos un būtu gatava vēlreiz sākt,» viņa stāsta.

Vairs viņa nebaidās sākt jaunas lietas — arī tad, ja nezina, kā to izdarīt. Svarīgākais ir laba komanda, kam «deg acis» par šo lietu. Labs psiholoģiskais klimats. «Jūtu, ka tad darbs sanāk labs, tas ir pats svarīgākais,» viņa novērojusi. Reizi gadā visa Tapt komanda sanāk kopā uz Ziemassvētku pusdienām. Liene cenšas tās gatavot pati. Pagājušajos svētkos pie galda sēdās 28 cilvēki. Pirmo reizi bijis tā, ka pēc vakariņām nav spēka pat nomazgāt traukus.

Liene iebilst, kad vaicāju, kā viņa atklāj kulinārijas talantus, kas plašāku atpazīstamību ieguvuši viņas raidījumos, piemēram, Annu Pannu, Lindu Vilmansoni. «Nevaru teikt, ka esmu viņas atklājusi. Mēs esam kaut kad satikušās, un mums sanācis klikšķis. Viņas atrada mani, un es atradu viņas. Ir baigi jauki, ka mēs joprojām visi turamies kopā, un komanda tikai aug.»

Ēdiens ir ne tikai Lienes bizness, bet arī kaislība. Viņai patīk gatavot ātrus ēdienus lielam cilvēku skaitam, piemēram, plovu uz ugunskura. Desertus — ne tik ļoti. «Tur ir tāda piņķerīga un ilga ņemšanās. Es esmu ātras dabas, man patīk lieli tusiņi.» Kad baterijas nosēžas, Lienei gribas pie dabas. Divas dienas nesatikt nevienu cilvēku, nerunāt. Brist izcirtumā un dunduros lasīt avenes vai pļavā zāļu tējas.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Esmu radoša — man vajag radīt jaunas lietas, jaunus projektus.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Pirmo biznesu uztaisīju, kad man bija 18 gadu, — ceļvedi par Rīgu angļu valodā. Taču nobijos. Bija sajūta, ka tas nav sanācis un tā ir liela neveiksme. Nerisināju problēmu. Ar šodienas prātu es būtu tikusi galā, bet tobrīd pakāpos malā — man nesanāca, es aizmirsīšu. Vajadzēja 15 gadus, lai pēc šīs kļūdas būtu gatava sākt vēlreiz.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Jebkurš bizness ir jāplāno. Tas tur rāmī un iedod soļus attīstībai. Tas liek augt.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu