Kas dārzā, kas dārzā? Mežaparka jaunā skola dārziņos!

Mežaparka dārziņš. Autoru foto
Print Friendly, PDF & Email

Nupat noritēja gadskārtējā Lielā talka, kad ikkatrs Latvijā dzīvojošais tiek aicināts piedalīties pavasara svinēšanā, kopējā darbā, sakopjot apkārtējo vidi. Šogad Mežaparka ģimenes dārziņu saime nolēma apvienot savus spēkus, lai nojauktu sarūsējušu un izdegušu padomju laika dzelzs konstrukcijas dārza šķūnīti. Šis pagātnes rēgs, kas atradās blakus vieniem dārziņu teritorijas ieejas vārtiem, bija skaudrā kontrastā ar vispārējo teritorijas labiekārtojumu – pēdējos gados uzceltajām modernajām un glītajām dārzu mājiņām un rūpīgi iekoptajiem garšaugu, sakņu un ogu dārziem.

Diemžēl šogad sanākušos talciniekus nomāca doma, ka šis varētu būt pēdējais pavasaris Mežaparka dārziņos, jo saskaņā ar Rīgas domes lēmumu 2,5 ha lielā teritorija Sudrabu Edžus ielā ir paredzēta Mežaparka jaunās skolas un pirmsskolas būvniecībai – jau 2018. gadā Rīgas domes budžetā ir atvēlēti līdzekļi projektēšanas darbiem.

Nav šaubu par jaunās Mežaparka skolas nepieciešamību, jo Mežaparka apkaime ir viena no retajām Rīgā, kurā nav savas pamatskolas. Turklāt pašreizējās Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolas telpas Mežaparkā, bijušajā dzīvojamā mājā Lībekas ielā 27, neatbilst mūsdienīgas skolas prasībām.

Tomēr apstrīdama ir nepieciešamība likvidēt lielāko neapbūvēto zaļo zonu Mežaparka dzīvojamajā rajonā, kas kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem ir bijusi mājvieta vienai no vecākajām un sakoptākajām ģimenes dārziņu teritorijām Rīgā.

Šobrīd teritorija ir lieliski iekopta un tiek nevainojami apsaimniekota (apsaimniekotājs jau vairāk nekā 10 gadus ir Mežaparka attīstības biedrība), pieprasījums pēc ģimenes dārziņiem vienmēr pārsniedz piedāvājumu. Dārziņos pašlaik saimnieko 74 ģimenes, vairākums no Mežaparka un Čiekurkalna apkaimes, trijās ir bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Mežaparka ģimenes dārziņu teritorija ir viena no pēdējām palikušajām ģimenes dārziņu teritorijām Daugavas labajā krastā.

Balstoties uz RD Attīstības un īpašuma departamentu sniegtajām rakstiskajām izziņām, Mežaparkā un tam pieguļošajā teritorijā ir vairāki neapbūvēti zemes gabali, neskaitot Mežaparka ģimenes dārziņu teritoriju, kas saskaņā ar esošo un plānoto Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam zonējumu atbilst izglītības funkcijas prasībām. Tādēļ jāsecina, ka jaunās skolas ieceres realizācija Mežaparkā nav jāsasaista vienīgi ar Mežaparka ģimenes dārziņu likvidēšanu – var pastāvēt gan ģimenes dārziņi, gan notikt jaunas skolas attīstība.

Diemžēl Rīgas domes vadošajās rindās turpina valdīt aizspriedumiem pilna un noraidoša attieksme pret ģimenes dārziņu lietderību un to lietotājiem, kaut arī rīdzinieku pieprasījums pēc labiekārtotajiem ģimenes dārziņiem aizvien pieaug.  Problēma saistīta ar to, ka lēmumu pieņemšana par pašvaldības (rīdzinieku) īpašumu lietojumu Rīgā ir RD Īpašuma departamenta un Īpašuma komitejas kompetencē.

Departamentā un komitejā nav ne vides un ekosistēmu pakalpojumu, nedz arī sociālās un veselības jomas speciālistu, un piekoptā zemes izmantošanas politika balstās uz šī cilvēku loka personiskajām interesēm un uzskatiem, kas nereti ir pretrunā ar rīdzinieku vajadzībām.

Lielākā daļa (90%) rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurām trūkst pieguļošas piemājas zaļās zonas atpūtai drošā, daļēji publiskā vidē. Turklāt lielākajai daļai rīdzinieku nepieder īpašumi laukos. Tādēļ īpaši svarīgi ir saglabāt esošās un attīstīt jaunas zaļās zonas, tai skaitā ģimenes dārziņu teritorijas dzīvojamajos rajonos.

Atbilstoši Rīgas pilsētas teritorijas plānojumam līdz 2030. gadam apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskajam plānojumam ģimenes dārziņiem tiek definēti cēli mērķi: 1) sociālās funkcijas stiprināšana; 2) veselīga dzīvesveida atbalsts; 3) estētiskās kvalitātes uzlabošana; 4) vides kvalitātes saglabāšana; 5) iespēja iedzīvotājiem ar dārzkopību nodarboties savas dzīvesvietas tiešā tuvumā.

Diemžēl plāna izpilde paredz pretējo: turpināt iepriekšējo teritorijas plānojumu politiku – vēsturisko ģimenes dārziņu teritoriju pakāpenisku likvidēšanu. Kaut gan iedzīvotāju skaits Rīgā pastāvīgi samazinās, pilsētas attīstības lēmēji turpina apbūvēt zaļās zonas, it īpaši vēsturiskās ģimenes dārziņu teritorijas. Topošais teritorijas plānojums paredz ievērojami samazināt ģimenes dārziņu teritoriju platību, gandrīz pusi  (47% no kopējās platības) iezīmējot kā pagaidu dārziņus līdz paredzētās apbūves īstenošanai. Mežaparka ģimenes dārziņi arī ir iekļauti šajā kategorijā.

Šāda Rīgas domes vadības destruktīvā politika pret ģimenes dārziņiem turpinās, neskatoties uz to, ka četru gadu garumā vairāki RD Attīstības departamenta eksperti piedalījās un sniedza lielu ieguldījumu Eiropas Savienības COST akcijas projektā “Ģimenes dārziņi Eiropas pilsētās”, kurā tika veikts pētnieciskais darbs par ģimenes dārziņu nozīmi pilsētvides sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanā Eiropas pilsētās 21. gadsimtā. Šī projekta kontekstā Mežaparka ģimenes dārziņi tika īpaši izcelti kā labas prakses piemērs apkaimes tipa ģimenes dārziņiem Eiropā.

Sarunas ar Rīgas domi par alternatīvu Mežaparka jaunās skolas izvietojumu notika šī gada 7. februāra RD izpilddirektora J.Radzeviča organizētā sanāksmē ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem (Mežaparka attīstības biedrība, Čiekurkalna attīstības biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība). Sanāksmes mērķis bija veicināt labāku sadarbību starp Rīgas domi un apkaimju biedrībām. Sanāksmē piedalījās M.Gailītis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks, kuram tika uzdots noorganizēt Mežaparka Attīstības biedrības valdes locekļu un atbildīgo Rīgas domes pārstāvju tikšanos, lai izrunātu Mežaparka ģimenes dārziņu jautājumu saistībā ar jaunās Mežaparka skolas būvniecību. Sanāksme notika 1. martā Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolā Mežaparkā. Rīgas domi pārstāvēja Īpašuma komitejas priekšsēdētājs O.Burovs, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors G.Helmanis un RD IKSD izglītības pārvaldes priekšnieks I.Balamovskis, RD izpilddirektors J.Radzevičs un M.Gailītis. Uz sanāksmi ieradās arī pārstāvji no Mežaparka skolas atbalsta biedrības, kas vairākus gadus ir lobējusi jauno Mežaparka skolu Rīgas domē un pārstāvis no Čiekurkalna attīstības biedrības.

Diemžēl Rīgas domes pārstāvji ieradās uz tikšanos, nevis lai apspriestu iespējamos risinājumus, kas būtu labvēlīgi gan Mežaparka ģimenes dārziņiem, gan jaunai Mežaparka skolai, bet gan lai paziņotu par vienpusīgi pieņemto lēmumu – jaunās Mežaparka skolas būvniecība ir iespējama vienīgi Mežaparka ģimenes dārziņu teritorijā.

Savā monologā O.Burovs pavēstīja, ka:

  • 17 miljonu eiro vērto, jauno Mežaparka izglītības iestādes kompleksu veidos sešklasīga sākumskola ar divām paralēlklasēm un pirmsskola ar 6 grupiņām – kopējais audzēkņu skaits aptuveni 400-500;
  • lai finansētu jaunās skolas būvniecību, tiks pārdoti vairāki Rīgas domes īpašumi Mežaparkā, tai skaitā Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība “Ezermala”, Ezermalas ielā 36;
  • Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas sākumskolas ēka un zeme Mežaparkā, Lībekas ielā 27, ir nepiemērota jaunai Mežaparka skolai un tiks pārdota, kaut gan 2013. gadā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studenti izstrādāja dažādus iespējamos skolas piebūves projektus/maketus un parādīja, ka esošajā skolas teritorijā ir iespējams saglabāt esošo ēku, kas ir arhitektūras piemineklis, skolas administratīvajām funkcijām un tai līdzās uzbūvēt jaunas, mūsdienīgas mācību telpas;
  • pamestais nekustamais īpašums “Villa Wasa” Ezermalas ielā 34 nav piemērots Mežaparka skolas vajadzībām un tiks pārdots, jo teritorijai esot “slikta aura” – tur atradās Baltijas kara apgabala tuberkulozes sanatorija;
  • Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas ēka Gaujas ielā – Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas būvēta pēc Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta – vairs nav piemērota izglītības funkcijām. Ņemot vērā nepietiekamo skolēnu skaitu gan Jāņa Poruka vidusskolā, gan mazākumtautību Rīgas 37. vidusskolā, Čiekurkalna apkaimes skolas varētu tikt “apvienotas” un mājot 37. vidusskolā.

Netika pieļautas jebkādas diskusijas par citiem izglītības funkcijām piemērotajiem zemes gabaliem Ezermalas ielā,  Ķīšezera ielā un citviet Mežaparkā. Un tā arī noslēdzās Rīgas izpilddirektora J.Radzeviča pirmā organizētā iniciatīva, lai veicinātu dialogu un labāku sadarbību starp Rīgas domi un apkaimju biedrībām.

Šķiet, ka Rīgas domes priekšsēdētājam, izpilddirektoram, Īpašuma komitejas priekšsēdētājam un citām vadošām amatpersonām Rīgas domē, kas dzīvo savrupmājās ar savu dārzu atpūtai, košumkrūmiem, ogulājiem un garšaugu dobēm, ir grūti iztēloties, ka arī tiem rīdziniekiem, kas mīt daudzdzīvokļu mājās, ir līdzīga vēlme pēc “sava kaktiņa, sava stūrīša zemes” – ģimenes dārziņa dzīvesvietas tuvumā.

Mežaparka jaunā skola ir izveidojama, nelikvidējot Mežaparka ģimenes dārziņus, ja vien Rīgas domes vadība ir gatava strādāt profesionāli, atbildīgi, atklāti un demokrātiski atbilstoši nodokļu maksātāju – dažādu rīdzinieku interesēm.

 

Andis Zīlāns un Mežaparka ģimenes dārziņu saime

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu