Diena: 11. maijs, 2018

VIDEO: Uzņēmējs Kalvis Lapsiņš Rankā: “Mēs zinājām, ka atgriezīsimies”

“Mēs vienmēr zinājām, ka atgriezīsimies, bet nezinājām – kad un ko mēs darīsim. Vienmēr bija sajūta, ka ir labi, bet kaut kā pietrūkst,” saka kafijas grauzdētavas īpašnieks Kalvis Lapsiņš Gulbenes novada Rankas pagastā. Viņš ir atgriezies Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem.

“Veidojot uzņēmumu, mēs saskārāmies ar dažādu attieksmi – gan cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, gan tādiem, kuri negrib. Tev pašam ir jācīnās. Ja tu tici un zini gala mērķi, tu tur nonāksi. Vajag virzīties uz priekšu un stutēt vienam otru,” aicina Kalvis.

“Labākā kafija ir tā kafija, kas garšo. Labas kvalitātes kafija apslēpj dažādas garšu nianses – ogas, žāvēti augļi, šokolāde, ķirši, upenes. Grauzdēšanas procesā tiek izcelta katras kafijas unikālā garša. Tas ir burvīgi, ka katra kafija garšo citādāk,” saka Kalvis.

“Mūsu lielākā bauda ir tajā, ko mēs darām. Ja to dara patiesi, tad viss sakārtojas un notiek. Galvenais ir atrast atšķirīgo un dalīties ar savām vērtībām. Nevajag kopēt un atdarināt. Cilvēkiem vajadzētu atrast savu unikālo un turēties pie tā,” ir pārliecināts Kalvis.

“Mūsu mērķis ir dzīvot saskaņā ar sevi, dzīvot tuvu dabai un veidot savu ģimeni. Šeit beidzot ir piepildījuma sajūta, gribas būt šeit un darīt to, kas mums patīk. Tā ir sajūta, ka gribas palikt un nekur nedoties.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

FOTO: Pie Brīvības pieminekļa uzzied Latvijas karogs

Pie Brīvības pieminekļa uzziedējušas puķes, veidojot uzrakstu “Es mīlu Latviju”. Skaisto veltījumu valsts simtgadē izveidoja Latvijas dārznieki, kuri to dāvināja valstij tās simtgadē.

Uz zilo muskaru ziedu fona vienā pieminekļa pusē uzziedējušas skaistas rozā un sarkanas tulpes, kas veido uzrakstu ES MĪLU LATVIJU. Savukārt pieminekļa labajā pusē uzziedējis Latvijas karogs, ko veido tulpju šķirņu Pallada un White dream grupas – šīs tulpes ir tumši sarkanas un baltas. Savukārt sirds formā saplaukušas jaunās šķirnes Latvija tulpes.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – ziedošās rozā tulpes veido uzrakstu “Es mīlu Latviju” uz zilas krāsas muskaru ‘Blue magic’ fona. Foto: LETA

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa. Foto: LETA

Kompozīcijas nosaukums ir “Ziedošais Simtgades pavasaris”. Puķes iestādītas pagājušā gada rudenī 620 kvadrātmetru lielā platībā, izmantoti 94 000 tulpju un muskaru sīpoli.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – Latvijas karogs, kurš veidots no triumfa grupas tulpēm. Foto: LETA

Idejas autori ir SIA “Onava”, SIA “Rīgas meži” un latviešu dārznieki. Portāls Lsm.lv ziņo, ka dobes izveidi finansiāli atbalstīja 15 saimniecības, firmas un privātpersonas. Projektu uzdāvināja Nīderlandes ainavu arhitekts Jans Guldemonds, kurš projektē stādījumus Eiropas slavenākajā ziedu dārzā – Keukenhofas parkā.

Simtgades pavasara dobe pie Brīvības pieminekļa – ziedošās rozā tulpes veido uzrakstu “Es mīlu Latviju” uz zilas krāsas muskaru ‘Blue magic’ fona. Foto: LETA

Sieviete fotografē uzziedējušās muskares pie Brīvības pieminekļa. Foto: LETA

Infografika: Basku separātistu grupējums ETA pašlikvidējas

Basku bruņoto separātistu grupējums ETA (Euskadi Ta Askatasuna) jeb Basku dzimtene un brīvība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pilnībā pārtrauc savu bruņoto darbību un politiskos centienus izveidot neatkarīgu basku valsti.

Spānijas valdība solīja turpināt grupējuma kaujinieku tiesisko vajāšanu. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs uzsvēra, ka ETA kaujiniekiem neizdosies palikt nesodītiem. Viņš norādīja, ka ETA var paziņot par pašlikvidēšanos, taču tas nepadarīs par nebijušiem grupējuma pastrādātos noziegumus.

ETA tika dibināta 1959. gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā ar mērķi nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.

1968. gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību, bet pasaules uzmanību grupējums sev piesaistīja 1973. gadā, nogalinot Franko izraudzīto pēcteci premjerministru Luisu Karrero-Blanko.

Nodokļu atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei sekmēs Latvijas globālo konkurētspēju

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā (Global Competitiveness Index) Latvija 2017. gadā bija ierindota 54. vietā, savukārt Pasaules Bankas veidotajā “Doing Business” reitingā 190 valstu konkurencē pērn Latvija ieņēma 19. vietu. Minētie dati liecina – lai gan Latvija ir veikusi lielu darbu konkurētspējas uzlabošanas jomā, ir aspekti, kuros vēl nepieciešami uzlabojumi, piemēram, starptautiskā biznesa procesu piesaistes un tā administrēšanas kvalitātes uzlabošana, kā arī starptautisko uzņēmumu izvietošanas Latvijā, nevis citās jurisdikcijās, sekmēšana.

Lai sekmētu ārvalstu kapitāla piesaisti Latvijai, nepieciešams veikt izmaiņas nodokļu politikā, kas paredzētu lielāku atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Jāpiebilst, ka šāda veida atbalsts ir būtisks arī vietējiem uzņēmējiem, kuri pēdējos gados saskaras ar nopietnu kvalificēta darbaspēka trūkumu. Viena no nozarēm, kas vissmagāk izjūt šo problēmu, ir loģistika – to apliecina arī Pasaules Bankas publicētais ziņojums “Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība”. Atbilstošas nodokļus izmaiņas nepieciešamas arī, lai sekmētu ieguldījumu fondu nodokļu režīma izveidi, kā arī noteiktu speciālu režīmu ienākumam no intelektuālā īpašuma un ārvalstu ienākumiem. Starptautiskā biznesa piesaisti Latvijā sekmētu arī tādas iniciatīvas kā procentu atskaitīšanas ierobežojumu maiņa un ieturējuma nodokļa atcelšana vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Aplūkosim katru no minētajiem priekšlikumiem nedaudz detalizētāk, piemēram, atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kur Latvija var aizgūt labās prakses piemērus no tādām valstīm kā Luksemburga, Beļģija, Portugāle, Zviedrija un Īrija. Atbalsts šajā gadījumā nozīmētu pazeminātu ienākuma nodokļa likmi noteiktu profesiju pārstāvjiem, noteiktu pārcelšanās, uzturēšanās un ģimenes locekļu izdevumu atskaitīšanu nodokļu aprēķinos, kā arī atbrīvojumu ārvalstīs gūtajam ienākumam. Ar atbalstu var saprast arī prasību pārskatīšanu gadījumos, kad Latvijā ieceļo un uzturas augsti kvalificēts darbaspēks no trešajām valstīm, jo tagad Latvijas prasības ir augstākas nekā citviet Eiropas Savienībā.

Speciāla režīma noteikšanā ienākumiem no intelektuālā īpašuma ir būtiska loma konkurētspējas veicināšanā, jo intelektuālā īpašuma (patentu, preču zīmju, autortiesību) reģistrācija savas valsts uzņēmumos nozīmē ilgtermiņa ieguvumus, tāpēc arī šajā jomā Eiropā ir tik sīva konkurence. Tādas valstis kā Lielbritānija, Īrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Šveice, Nīderlande piedāvā labvēlīgu nodokļu režīmu ienākumam no intelektuālā īpašuma, kas parasti ietver vairākas nodokļu priekšrocības – 80% atlaidi ar nodokli apliekamam ienākumam no intelektuālā īpašuma un ienākumam no intelektuālā īpašuma pārdošanas, definējot  plašu intelektuālā īpašuma veidu loku, kas kvalificējas atbrīvojumam, turklāt piedāvājot iespēju izmantot nodokļu zaudējumus neierobežotā laika periodā.

Ārvalstu investīciju piesaistei labvēlīgas vides izveidei un lai Latvijā izvietotās holdinga kompānijas varētu pienācīgi finansēt grupas uzņēmumu darbību visā pasaulē, nedrīkstētu pastāvēt ierobežojumi uz procentu maksājumu atskaitīšanu vai tiem ir jābūt pietiekami elastīgiem. Tas bieži ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, pēc kuriem izvēlas attiecīgo holdinga jurisdikciju. Procentu atskaitīšanas ierobežojumi nepastāv, piemēram, Austrijā, Īrijā, Slovākijā un Igaunijā, savukārt Latvijā izmantojamā Latvijas Bankas noteiktā vidējā svērtā aizdevumu likme ir statistisks rādītājs, kurš neņem vērā ar konkrētu aizdevuma darījumu saistītus riskus un piemēroto kredītu likmju pamatojumu un lielāku tirgus svārstību gadījumā ir grūti prognozējams. Faktiski, konkurētspējas uzlabošanai nav nepieciešama procentu atskaitīšanas ierobežojumu vispārīga atcelšana, būtisku rezultātu sniegtu pat labvēlīgāka parāda attiecība pret pašu kapitālu.

Visbeidzot par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – pasaulē un Eiropā ieturējuma nodoklis netiek piemērots konsultatīvajiem un vadības pakalpojumiem. Turklāt praksē bieži rodas strīdi par to, vai Latvijas rezidentu saņemto pakalpojumu saturs atbilst vadības un konsultāciju pakalpojumiem, kas noved pie strīdu risināšanas tiesā, kas kaitē Latvijas tēlam un attiecīgi mazina konkurētspēju.

Jau tagad Latvija ir pievilcīga uzņēmējiem ar sakārtoto infrastruktūru, ar interneta kvalitāti (Latvija ir 17. ātrākais internets pasaulē) u.c. aspektiem. Mums ir vērienīgi panākumi jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē, un esam pierādījuši, ka spējam radīt globālajā tirgū pieprasītus produktus un pakalpojumus. Ar nelielām, taču būtiskām izmaiņām nodokļu politikā, mēs sekmēsim arī ārvalstu kapitāla un starptautiskā biznesa piesaisti Latvijai, kas būtiski uzlabojos kopējos konkurētspējas rādītājus.

 

Autors ir SIA “CPM Trading” valdes loceklis

Kā tūkstošgades paaudzes “dzīvot nost” pieeja ietekmēs viņu nākotni

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir atgriezusies izaugsme – to sajūtam gan algu kāpumā (vidējā alga pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par trešdaļu), gan novērojam dažādās biznesa nozarēs un redzam iedzīvotāju pirktspējā un cenu kāpumā. Arī uzkrājumos – 2017. gada beigās Latvijas iedzīvotāji depozītos un banku kontos bija uzkrājuši 6,3 miljardus eiro, kas par diviem miljardiem eiro pārsniedz uzkrājumus 2010. gada beigās.

Tomēr tā naudas daļa, ko cilvēki izraugās atlicināt savām vecumdienām, aug daudz gausāk, un liela daļa iedzīvotāju aizvien dzīvo ilūzijā par prāvu pensiju, kas krietni pārsniedz reāli sagaidāmo pensijas lielumu, liecina Swedbank pētījums.

Ekonomika allaž ir attīstījusies kāpumu un kritumu ceļā – viens cikls nomaina nākamo, ir vērts mācīties no kļūdām, lai nākamajā lejupslīdes fāzē esam vairāk sagatavojušies nekā pirms tam. Viena no šādām mācībām ir uzkrājumu veidošana labajos laikos, kas ļaus pārlaist ekonomikas “ziemu”.

Tieši tāpēc tagad – augšupejas brīdī – ir īstais brīdis, lai brīvos līdzekļus novirzītu uzkrājumiem un pieradinātu sevi pie neliela ikmēneša maksājuma savai nākotnei.

Izvērtējot dažādu paaudžu finansiālo situāciju un paradumus, secināms, ka lielākās iespējas veidot uzkrājumus ir tā saucamajai tūkstošgades paaudzei (vecumā no 21 līdz 34 gadiem), taču šajā vecumā visbiežāk cilvēki par vecumdienām izvēlas vēl nedomāt un cer, ka viņu ienākumi būs pietiekami arī nākotnē.

Swedbank veiktais pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju gribētu doties pensijā jau līdz 61 gada vecumam, kas ir mazāk nekā jau esošais un sagaidāmais pensionēšanās vecums. Turklāt 61% paļaujas uz valsts pensiju un mēnesī vēlētos saņemt vidēji 877 eiro, lai gan vidējā no jauna piešķirtā pensija ir tikai 336 eiro mēnesī. Tas uzskatāmi parāda plaisu starp vēlmēm un realitāti.

Taču pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz arī valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama, jo uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule, noveco un strādājošo, kuri spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā “pensionāram”, kļūst tikai garāks.

Sliktākais no iespējamajiem scenārijiem ir rīcības noliegšana pirms reālu darbību sākšanas un iedziļināšanās problēmjautājumā. Tūkstošgades paaudze bieži norāda uz neiespējamību izveidot pietiekamu uzkrājumu vecumdienām, jo viņiem nepietiek līdzekļu, ko novirzīt uzkrājumu veidošanai, kur nu vēl 10% apmērā no ikmēneša ienākumiem, ko nereti min finanšu plānošanas kontekstā. Šāda tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – jaunieši pat nesāk veidot uzkrājumus, tā vietā lemj par labu pieejai “dzīvot nost” un visus ienākumus iztērēt. Angliski saka YOLO jeb “you only live once” (mēs dzīvojam tikai vienreiz).

Taču jāņem vērā, ka Latvijā iedzīvotājiem pēc 65 gadiem ir viens no visaugstākajiem nabadzības riskiem, mūsu mūža ilgums arvien pieaug, bet valsts tautsaimniecība nav tik attīstīta, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tādus pabalstus un pensijas, par kādiem viņi sapņo.

Apziņa par uzkrājumu nepieciešamību, lai dzīves kvalitāte saglabātos salīdzinoši augsta arī vecumdienās, pieaug, cilvēkiem kļūstot vecākiem. Bieži tas notiek pārāk vēlu. Mūsu pētījums liecina, ka jauniešiem līdz 21 gada vecumam uzkrājumi vispār nav nepieciešamību “sarakstā”, tūkstošgades paaudze ir gatava uzkrāt tikai tad, ja vēl atliktu nauda pēc pirkumu izdarīšanas un ceļošanas. Taču pēc 45 gadiem šī kļūst par vienu no prioritātēm.

Lai arī ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri sāk veidot uzkrājumu savām vecumdienām, tomēr uzkrājumus sākam veidot pārāk vēlu. To apliecina dati par privāto pensiju fondu dalībniekiem – 2017. gadā vidējais privātās pensijas krājējs bija 47 gadus vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķirīga nozīme: jo ātrāk sāk krāt, jo vairāk ir iespējams sakrāt. Te jāņem vērā, ka daudzas ikdienas vajadzības, protams, “konkurēs” ar nākotnes uzkrājumu, tāpēc reālistisks mērķis ir pievērsties uzkrājumu veidošanai laikus, sākot atlicināt kaut vai nelielu summu, piemēram, 20 – 30 eiro mēnesī. Šāda iemaksa 20-30 gadu vecumā var dot iespēju ilgākā laikā izveidot būtisku uzkrājumu, savukārt 40-50 gadus vecajiem, lai sasniegtu to pašu mērķi, iemaksām būtu jābūt jau ap 10% no viņu ienākumiem.

Varam secināt: “Ja jaunība zinātu, ja vecums spētu.” Proti, gados jaunajiem ir visas iespējas ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām nodrošināt savu nākotni, bet viņi parasti nesaprot, cik tas ir svarīgi. Savukārt esot tuvu pensijas vecumam, nepieciešamība ir skaidri saskatāma, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota.

Tāpēc godīgi un kritiski pārskatot savus ikdienas tēriņus, iespējams, pamanīsim lietas, bez kurām mēs šodien varētu iztikt, lai nākotnē pietiktu naudas nepieciešamākajam. Jā, mēs dzīvojam vienreiz, taču vecumdienas nevar tikt izslēgtas no mūsu dzīves stāsta.

 

Autors ir Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs