Par visu “graujošajiem” uzlidojumiem 5

Ministru prezidents Māris Kučinskis. Foto: Evija Trifanova, LETA
Elita Krūmiņa
Print Friendly, PDF & Email

Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 10. maijā. 

Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem par gadiem ieilgušu bezdarbību iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un dubultajiem standartiem amatpersonu darbībā.

Augstākās revīzijas iestādes loma demokrātiskā valstī ir būt par nozīmīgu publiskās pārvaldes attīstības stūrakmeni, veicinot godprātīgu, likumīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību ar valsts naudu un mantu. Mēs labticīgi paļaujamies, ka Ministru prezidents izprot šo Valsts kontroles lomu, norādot, ka arī jautājumā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ir jāveic nepieciešamās pārbaudes un atbildīgie jāsauc pie paredzētās atbildības.

Tomēr izteikumi par “visa sagraušanu”, publiski augstākās revīzijas iestādes darbu nodēvējot par “uzlidojumiem”, ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Stāsts nav par šļūtenēm un medībām

Konkrētie fakti par medību klubu ugunsdzēsēju depo vai trim miljoniem neatbilstoši izlietotu nodokļu maksātāju naudu, vai situācija, kad vadoša nozares amatpersona maksā vairākkārt mazāku īres maksu par salīdzināmiem pakalpojumiem, kamēr īstie ugunsdzēsēji glābēji spiesti paši sev gādāt elementāru aprīkojumu un apmēbelēt telpas saviem spēkiem, ir tikai sekas gadiem ieilgušai bezdarbībai, augstu amatpersonu bezatbildībai un acīmredzamai visatļautības un nesodāmības sajūtai. Tēlaini izsakoties, kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē.

Skaļākie pārkāpumi tiek nosaukti vārdā, lai izgaismotu patiesos problēmu cēloņus, pievērstu tiem beidzot amatpersonu uzmanību un mudinātu šos cēloņus novērst.

Beidzot jārada priekšnosacījumi efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai, jānodrošina vienota īpašumu uzskaite, jāizvērtē to izmantošanas nepieciešamība, labākas izmantošanas alternatīvas. Nepieciešams arī vienots plāns visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.

Negribētos domāt, ka valdības vadītājs to nesaprot vai vēlas piesegt, noklusēt un izlikties neredzam. Kritika ne vienmēr ir patīkama, taču tā jāprot uzklausīt un izmantot nozares un valsts attīstībai.

Atbildot Ministru prezidenta izteikumiem par nepieciešamību Valsts kontroles revīziju laikā piesaistīt ekspertus, informējam, ka satraukumam nav pamata. Esam revīzijas laikā piesaistījuši ekspertus un sarunājušies ar nozari, lai vēl vairāk stiprinātu revīziju objektivitāti un vispusīgu konkrēto jautājumu izvērtējumu. Kā atzinusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzijā sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot iekšlietu nozares infrastruktūras pārvaldību, apsaimniekošanu  un nodrošināt  ekonomisku valsts budžeta  līdzekļu  izlietojumu.

 

Autore ir valsts kontroliere

Komentāri (5)

Drosma 11.05.2018. 09.21

Nu Elita Krūmiņa – varējāt jau iztikt bez daiļrunības un visu teikt tiešā runā – jūsu kantoris traucē Kučinskim un vispār visai varas elitei šeptēties – t.i. – izzagt valsti līdz plikām sienām.

Citi komentāri nav un nebūs

+3
-2
Atbildēt

1

    andrejs > Dusma 12.05.2018. 11.46

    traucē Kučinskim un vispār visai varas elitei šeptēties – t.i. – izzagt valsti līdz plikām sienām.
    —————-
    Kā nav Dombrovska veiksmes stāsta, tā uzreiz visi zog. Un valstī viss ir palicis daudz sliktāk.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

lno 11.05.2018. 16.47

Krūmiņa nebija Vienotības kandidāte…

+1
-1
Atbildēt

0

Mantrausis 12.05.2018. 08.11

Piekrītot Premjeram, domāju, ka īstais laiks beidzot (cik var!) saprast un neslēpt, ka lielas daļas t.s. “valsts” interesēs strādājošo iestāžu uzdevums ir vien attaisnot savu esamību…
Atrodam tīmeklī Sudrabas teikto, kad viņa vadīja VK. “Nav paredzēta atbildība par mūsu līdzekļu (valsts) neefektīvu un nelietderīgu tērēšanu!”
Būtībā viss palicis pa vecam. Neredzu jēgu VK kā iestādei, ja, protams, jēga nav sabiedrībai atgādināt, ka, nonākot amatos, visiem roķeles top lipīgas utt.
Otrs – cik profesionāli ir VK darbinieki nozarēs, kuras skata. Vai arī – lasa lapiņu un meklē…
Trešais – VK domu virzību pierāda kaut kas, ka nereti VK sazinās ar medijiem, apjautājoties par komām, kuras skatīt. Tas būtu normāli, ja mēs nedzīvotu teritorijā, kur normāla valsts pārvalde un sistēma būtu ārpus biznesa. Ja valsts ir politbizness, tiesiskumu ieskaitot, protams, Premjers kā tā visa algots darbinieks var runāt, bet mainīt… ????

0
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu