Prokuratūra korupcijā apsūdz Jūliju Krūmiņu un viņa meitu

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Foto: Sintija Zandersone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB otrdien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka 2015.gada sākumā komercsabiedrības valdes loceklis iesniedzis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai adresētu iesniegumu, lūdzot pašvaldību izvērtēt un veikt teritorijas plānojuma izmaiņas, mainot statusu nekustamajam īpašumam, ko KNAB nodēvējis par objektu. Uzņēmēja radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā.

Tad radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Radinieks piezvanījis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai un informējis viņu, ka vēlas parādīt dzīvokli.

Komercsabiedrības valdes loceklis vērsās VI, lūdzot veikt nekustamā īpašuma novērtējumu un atzinuma izsniegšanu, lai to iesniegtu būvvaldē un varētu nodot šī objektu ekspluatācijā. 2015.gadā tika pabeigta objekta būvniecība. VI amatpersona veica objekta pārbaudi un izsniedza negatīvu atzinumu. Vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis tikās ar VI amatpersonu, lai noskaidrotu, kādi pasākumi jāveic, lai nodotu objektu ekspluatācijā.

Radiniekam sazinoties ar būvvaldes amatpersonu, tā apstiprinājusi, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona par objektu sistemātiski interesējusies, jautājot par problēmām šajā objektā, kā arī par kavēšanās iemesliem. Faktiski ar šādu rīcību Jūrmalas pašvaldības amatpersona uzraudzījusi objektu personīgi, ietekmējot padoto lēmumus, informēja KNAB.

KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona sazinājusies ar radinieku ar mērķi noskaidrot, kad varētu apskatīt dzīvokli jeb kukuli. Jūrmalas pašvaldības amatpersona, vienojoties ar radinieku, tikusies ar to objektā un veikusi dzīvokļa apskati.

Komercsabiedrības valdes loceklis telefonsarunās ar radinieku apstiprinājis, ka dosies uz VI un nodos alkohola pudeli kā kukuli VI amatpersonai.

Jau vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis personīgi iesniedzis atkārtotu pieteikumu VI, vienojoties ar VI amatpersonu par izbraukumu uz objektu, atstājot alkohola pudeli, par ko informējis radinieku. Tad radinieks piedāvājis iekārtot VI amatpersonas radinieku mācību iestādē, kam tā piekrīt.

KNAB uzskata, ka VI amatpersona veikusi objekta novērtējumu, aktā norādot patiesībai neatbilstošas ziņas. VI amatpersona sagatavojusi pozitīvu atzinumu, apzinoties, ka tas satur nepatiesas ziņas, iesniedza to parakstīšanai vadītājai.

Tad radinieks saņēma ziņu no komercsabiedrības valdes locekļa, ka no VI saņemts pozitīvs atzinums par objekta atbilstību nodošanai ekspluatācijā. Radinieks satikās ar VI amatpersonu un devās uz mācību iestādi, lai tiktos ar tās vadītāju.

2015.gada maijā objekts tika nodots ekspluatācijā. Pēc tam komercsabiedrības valdes loceklis, tiekoties ar Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, nodeva tai dzīvokļa atslēgas, bet VI amatpersona informēja komercsabiedrības valdes locekļa radinieku, ka tās radinieks netika uzņemts mācību iestādē.

KNAB informēja, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona 2016.gada augustā balsoja “par” teritorijas plānojuma maiņu, kas attiecas uz objektu un Jūrmalas pašvaldības amatpersona labiekārtojusi dzīvokli jeb kukuli.

2016.gada 10.oktobrī Jūrmalas pašvaldības amatpersona tika aizturēta.

Šogad KNAB pieņēma lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu komercsabiedrībai, kuru interesēs darbojās šīs komercsabiedrības valdes pārstāvis.

KNAB vēsta, ka prokuratūra cēlusi apsūdzību pret VI amatpersonu, komercsabiedrības valdes locekli un tās radinieku. Savukārt noziedzīgs nodarījumus, kurā iesaistīta Jūrmalas pašvaldības amatpersona, prokuratūra izdalījusi atsevišķā lietvedībā, un nosūtījusi KNAB papildus apstākļu noskaidrošanai. Iepriekšminēto aģentūrai LETA apstiprināja arī prokurors Māris Leja, taču viņš solīja, ka prokuratūra informāciju par celtajām apsūdzībām informāciju sniegšot tuvākajā laikā. Attiecībā pret Jūrmalas pašvaldības amatpersonu kriminālprocess nosūtīts papildus izmeklēšanai KNAB, jo patlaban birojs nav savācis pietiekami atbilstošus pierādījumus.

Leja gan nekomentēja vai lēmums par kriminālvajāšanu pieņemts attiecībā uz Krūmiņu un Čerņavsku. Tāpat viņš nekomentēja vai papildus izmeklēšanai nodots kriminālprocess pret Truksni. Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA teica, ka klientam apsūdzētā statuss nav noteikts, taču vai Truksnis ir aizdomās turētā statusā advokāts nekomentēja.

Krūmiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņam un meitai celtas apsūdzības, taču Krūmiņš ir pārliecināts, ka nekādus likumpārkāpumus nav pieļāvis.

Viņš skaidroja, ka kriminālprocess ir saistīts ar mājas būvniecību Jūrmalā 2015.gadā, kad bija pieņemts likums, ka mājās ir nepieciešamas vismaz piecas invalīdu tualetes, tādēļ netika ļauts māju nodot ekspluatācijā. Uzņēmējs norādīja, ka sazinājies ar tā laikā veselības ministru Gunti Belēviču, kurš sazinājies ar lietā iesaistīto Veselības inspekcijas darbinieku. Šis darbinieks esot devis trīs mēnešu laiku Černavskai veikt korekcijas mājā, lai tā atbilstu tā laika standartiem.

Krūmiņš norāda, ka apsūdzībā minētais kukulis ir pudele vai glāze šampanieša, kas tika pasniegta “kopējā galdā” pēc visu dokumentu parakstīšanas, tādēļ viņš neredz noziedzīgu rīcību savās darbībās. Viņš arī norādīja, ka šampanieti viņš pats nav ne pircis, ne devis.

Jau ziņots, ka Truksnis un Krūmiņš figurē arī KNAB izmeklētā kriminālprocesā par iespējamo partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume aprīļa sākumā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja, ka kriminālprocess ir nedaudz iestrēdzis un biroja prognozes par tā nodošanu prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai sākotnēji bija optimistiskas. Tagad birojs gaidot atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu. Straume gan nevēlējās nosaukt valsti, kurai lūgta informācija.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu