Diena: 8. maijs, 2018

Prokuratūra korupcijā apsūdz Jūliju Krūmiņu un viņa meitu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB otrdien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka 2015.gada sākumā komercsabiedrības valdes loceklis iesniedzis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai adresētu iesniegumu, lūdzot pašvaldību izvērtēt un veikt teritorijas plānojuma izmaiņas, mainot statusu nekustamajam īpašumam, ko KNAB nodēvējis par objektu. Uzņēmēja radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā.

Tad radinieks piedāvājis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Radinieks piezvanījis Jūrmalas pašvaldības amatpersonai un informējis viņu, ka vēlas parādīt dzīvokli.

Komercsabiedrības valdes loceklis vērsās VI, lūdzot veikt nekustamā īpašuma novērtējumu un atzinuma izsniegšanu, lai to iesniegtu būvvaldē un varētu nodot šī objektu ekspluatācijā. 2015.gadā tika pabeigta objekta būvniecība. VI amatpersona veica objekta pārbaudi un izsniedza negatīvu atzinumu. Vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis tikās ar VI amatpersonu, lai noskaidrotu, kādi pasākumi jāveic, lai nodotu objektu ekspluatācijā.

Radiniekam sazinoties ar būvvaldes amatpersonu, tā apstiprinājusi, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona par objektu sistemātiski interesējusies, jautājot par problēmām šajā objektā, kā arī par kavēšanās iemesliem. Faktiski ar šādu rīcību Jūrmalas pašvaldības amatpersona uzraudzījusi objektu personīgi, ietekmējot padoto lēmumus, informēja KNAB.

KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona sazinājusies ar radinieku ar mērķi noskaidrot, kad varētu apskatīt dzīvokli jeb kukuli. Jūrmalas pašvaldības amatpersona, vienojoties ar radinieku, tikusies ar to objektā un veikusi dzīvokļa apskati.

Komercsabiedrības valdes loceklis telefonsarunās ar radinieku apstiprinājis, ka dosies uz VI un nodos alkohola pudeli kā kukuli VI amatpersonai.

Jau vēlāk komercsabiedrības valdes loceklis personīgi iesniedzis atkārtotu pieteikumu VI, vienojoties ar VI amatpersonu par izbraukumu uz objektu, atstājot alkohola pudeli, par ko informējis radinieku. Tad radinieks piedāvājis iekārtot VI amatpersonas radinieku mācību iestādē, kam tā piekrīt.

KNAB uzskata, ka VI amatpersona veikusi objekta novērtējumu, aktā norādot patiesībai neatbilstošas ziņas. VI amatpersona sagatavojusi pozitīvu atzinumu, apzinoties, ka tas satur nepatiesas ziņas, iesniedza to parakstīšanai vadītājai.

Tad radinieks saņēma ziņu no komercsabiedrības valdes locekļa, ka no VI saņemts pozitīvs atzinums par objekta atbilstību nodošanai ekspluatācijā. Radinieks satikās ar VI amatpersonu un devās uz mācību iestādi, lai tiktos ar tās vadītāju.

2015.gada maijā objekts tika nodots ekspluatācijā. Pēc tam komercsabiedrības valdes loceklis, tiekoties ar Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, nodeva tai dzīvokļa atslēgas, bet VI amatpersona informēja komercsabiedrības valdes locekļa radinieku, ka tās radinieks netika uzņemts mācību iestādē.

KNAB informēja, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona 2016.gada augustā balsoja “par” teritorijas plānojuma maiņu, kas attiecas uz objektu un Jūrmalas pašvaldības amatpersona labiekārtojusi dzīvokli jeb kukuli.

2016.gada 10.oktobrī Jūrmalas pašvaldības amatpersona tika aizturēta.

Šogad KNAB pieņēma lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu komercsabiedrībai, kuru interesēs darbojās šīs komercsabiedrības valdes pārstāvis.

KNAB vēsta, ka prokuratūra cēlusi apsūdzību pret VI amatpersonu, komercsabiedrības valdes locekli un tās radinieku. Savukārt noziedzīgs nodarījumus, kurā iesaistīta Jūrmalas pašvaldības amatpersona, prokuratūra izdalījusi atsevišķā lietvedībā, un nosūtījusi KNAB papildus apstākļu noskaidrošanai. Iepriekšminēto aģentūrai LETA apstiprināja arī prokurors Māris Leja, taču viņš solīja, ka prokuratūra informāciju par celtajām apsūdzībām informāciju sniegšot tuvākajā laikā. Attiecībā pret Jūrmalas pašvaldības amatpersonu kriminālprocess nosūtīts papildus izmeklēšanai KNAB, jo patlaban birojs nav savācis pietiekami atbilstošus pierādījumus.

Leja gan nekomentēja vai lēmums par kriminālvajāšanu pieņemts attiecībā uz Krūmiņu un Čerņavsku. Tāpat viņš nekomentēja vai papildus izmeklēšanai nodots kriminālprocess pret Truksni. Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA teica, ka klientam apsūdzētā statuss nav noteikts, taču vai Truksnis ir aizdomās turētā statusā advokāts nekomentēja.

Krūmiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņam un meitai celtas apsūdzības, taču Krūmiņš ir pārliecināts, ka nekādus likumpārkāpumus nav pieļāvis.

Viņš skaidroja, ka kriminālprocess ir saistīts ar mājas būvniecību Jūrmalā 2015.gadā, kad bija pieņemts likums, ka mājās ir nepieciešamas vismaz piecas invalīdu tualetes, tādēļ netika ļauts māju nodot ekspluatācijā. Uzņēmējs norādīja, ka sazinājies ar tā laikā veselības ministru Gunti Belēviču, kurš sazinājies ar lietā iesaistīto Veselības inspekcijas darbinieku. Šis darbinieks esot devis trīs mēnešu laiku Černavskai veikt korekcijas mājā, lai tā atbilstu tā laika standartiem.

Krūmiņš norāda, ka apsūdzībā minētais kukulis ir pudele vai glāze šampanieša, kas tika pasniegta “kopējā galdā” pēc visu dokumentu parakstīšanas, tādēļ viņš neredz noziedzīgu rīcību savās darbībās. Viņš arī norādīja, ka šampanieti viņš pats nav ne pircis, ne devis.

Jau ziņots, ka Truksnis un Krūmiņš figurē arī KNAB izmeklētā kriminālprocesā par iespējamo partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume aprīļa sākumā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja, ka kriminālprocess ir nedaudz iestrēdzis un biroja prognozes par tā nodošanu prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai sākotnēji bija optimistiskas. Tagad birojs gaidot atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu. Straume gan nevēlējās nosaukt valsti, kurai lūgta informācija.

KNAB konstatē nelikumīgus ziedojumus partijām, arī ZZS

Divas partijas 2016. gadā saņēmušas nelikumīgus ziedojumus par kopējo summu 33 223 eiro, no tiem 17 883 eiro ziedoti Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), pārbaudēs secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB ir pabeidzis partiju 2016. gada pārskatu, saņemto biedru, iestāšanās naudu un ziedojumu likumības un patiesuma pārbaudes.

Ņemot vērā pārbaužu rezultātus, KNAB priekšnieks pieņēmis trīs lēmumus par 2016. gadā pretlikumīgu saņemto ziedojumu atmaksu valsts budžetā 33 223 eiro apmērā. Valsts budžetā 15 340 eiro uzdots atmaksāt “Rīcības partijai”, bet 17 883 eiro – ZZS, kas biroja lēmumu jau ir izpildījusi, ziņo LETA.

Visos gadījumos ziedojumi bija veikti no likumā neatļauta finansēšanas avota, proti, no ienākumiem, kurus persona nav guvusi tajā pašā vai iepriekšējos divos gados, kas neatbilst Politisko organizāciju finansēšanas likumam.

Vienlaikus, pārbaudot 407 politisko partiju ziedojumu sarakstus 2016. gadā, tika konstatēti Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumi, partijām neievērojot šo sarakstu iesniegšanas kārtību. Par to 15 gadījumos politiskās partijas ir sauktas pie administratīvās atbildības un tām uzlikti naudas sodi kopsummā 130 eiro apmērā. Sodītās partijas ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija. Tās sodus jau ir samaksājušas. Savukārt partijai “Vienotība” ir izteikts mutvārdu aizrādījums.

Vēl desmit gadījumos ir pieņemti lēmumi neuzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedību maznozīmīguma dēļ.

2016. gadā publicēta un pārbaudīta informācija par politisko partiju un to apvienību 1087 saņemtajiem ziedojumiem par kopējo summu 779 953 eiro. Pārbaudīta arī informācija par partiju saņemtajām iestāšanās naudām un biedru naudām 2016. gadā, kuru kopējā summa bija 350 005 eiro.

KNAB norāda, ka 2016. gadā valsts finansējumu kopumā 576 980 eiro apmērā saņēma sešas politiskās partijas Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “No sirds Latvijai”, “Vienotība”, “Saskaņa” un ZZS.

KNAB atgādina, ka, pabeidzot 2014. gada Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes, 2015. gada maijā pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru “Vienotība” ir sodīta par deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem ziedojumiem 57 142 eiro apmērā un priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par 41 779 eiro. Pēc lēmuma stāšanās spēkā KNAB priekšnieks pieņēma lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu “Vienotība” laika periodā no 2016. gada 15.oktobra līdz 2018. gada 15. oktobrim. Ņemot vērā iepriekšminēto, “Vienotībai” 2016. gadā netika izmaksāts valsts budžeta finansējums 35 417 eiro apmērā.

ASV vēstniecība izplata drošības brīdinājumu par Latviju (papild.)

ASV vēstniecība Latvijā ir izplatījusi drošības brīdinājumu ASV pilsoņiem Latvijā saistībā ar iespējamiem terorisma draudiem. ASV vēstniecība Latvijā izplatījusi drošības paziņojumu saviem pilsoņiem par 8. un 9. maijā Rīgā plānotajiem pasākumiem.

Vēstniecība aicina savus pilsoņus būt piesardzīgiem lielu pulcēšanās vietu vai protestu tuvumā, sekot līdzi vietējiem medijiem par jaunākajiem notikumiem, būt modriem par apkārt notiekošo, būt neuzkrītošiem, kā arī informēt draugus un ģimeni par savu drošību.

Vēstniecība informē, ka Uzvaras pieminekļa apkārtnē 8. maijā no plkst. 18 paredzēts koncerts, bet 9. maijā no plkst. 10 pie Uzvaras pieminekļa notiks piemiņas pasākumi. Tāpat vēstniecība brīdina ASV pilsoņus par gājieniem, kas notiks 9. maijā no viesnīcas “Maritime Park Hotel” līdz Uzvaras piemineklim un no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim. Rīgas domē 9. maijā pieteikts ikgadējais biedrības “9.may.lv” pasākums pie Uzvaras pieminekļa, kā arī divi gājieni.

Paziņojumā uzsvērts, ka ASV valdībai joprojām ir bažas par to, ka teroristi varētu censties vērsties pret ASV pilsoņiem. Teroristi varot izmantot dažādas taktikas, piemēram, vardarbīgus uzbrukumus vai nolaupīšanu. Viņu uzbrukumi varot būt mērķēti uz skolām, slimnīcām, baznīcām, tūrisma vietām, transporta mezgliem un citām vietām.

ASV pilsoņi tiek mudināti uzmanīties sabiedriskās vietās, izvērtēt ceļojumu maršrutus, padomāt par personīgajiem drošības plāniem u.tml. Ja tiešām noticis uzbrukums, ASV pilsoņi tiek mudināti sazināties ar vēstniecību un sekot līdzi vietējās varas sniegtajai informācijai.

ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļa “Latvijas Avīzei” uzsvērusi, ka paziņojums nav saistīts ar kādiem ārkārtas apstākļiem, bet gan tā vairāk esot ikdienas prakse – izplatīt ziņas, lai informētu ASV pilsoņus par drošības situāciju Eiropā. “Informācija pēc būtības ir vispārēja, bet ir nepieciešama, lai darītu vērīgu lielāku sabiedrības daļu, tādēļ esam lēmuši izplatīt drošības brīdinājumu,” skaidrots ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļā.

Avoti Latvijas Ārlietu ministrijā uzsvēruši ka, visticamāk, šis ir standarta brīdinājums ASV pilsoņiem par kopējo situāciju Eiropā. Arī uzņēmējs un bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans atzinis, ka paziņojums, visticamāk, veidots, ņemot vērā vispārējos Eiropā pastāvošos terorisma draudus, un paziņojums attiecināts uz Latviju kā Eiropas daļu.

(papildināta no sākuma)

Par nesodāmības smaku un komatiem pareizajās vietās

Pēdējos gados arvien pieaug to Valsts kontroles atklāto pārkāpumu skaits, kas nonāk tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas. Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi ir klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Tām pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem.

Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba.

Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.

Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats – vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti. Tā tas patiešām ir.

Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām nepieprasa, ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles pilnvaras piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus, kas valstij vai pašvaldībai nodarīti nelikumīgas rīcības rezultātā.

Saeimā vairāk nekā divus gadus iestrēgušajos Valsts kontroles likuma grozījumos mēs nerunājam par zaudējumu piedziņu, kas nav konstatēti revīzijas laikā. Par zaudējumu piedziņu mēs lemsim tikai tad, ja pati iestāde vai tās augstākā iestāde nerisinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai zaudējumus nodarījušais tos negribēs atlīdzināt labprātīgi.

Kritiku neiztur mēģinājumi pārmest Valsts kontrolei vēlmi pašai izmeklēt, pašai tiesāt un pašai izpildīt spriedumu – veikt piedziņas procesu. Ja Valsts kontrole lems par zaudējumu piedziņu, tās lēmums ir pakļauts tiesas kontrolei Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdzīgi rīkojas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests vai Pārtikas un veterinārais dienests: noskaidro (izmeklē), vai persona ir pārkāpusi likumu, un tad pieņem lēmumu par sodīšanu. Visu šo iestāžu lēmumi gluži tāpat kā likumprojektā paredzētie Valsts kontroles padomes lēmumi par zaudējumu piedziņu būs pakļauti tiesas kontrolei.

Mēs neprasām noteikt jaunus sodus vai radīt jaunus normatīvos aktus, kā to labpatīkas interpretēt dažiem atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem, pārmetot jaunu normatīvisma un birokrātijas apogeju. Mēs prasām, lai tiktu pildīti jau spēkā esošie likumi.

Par apzināti negodprātīgu rīcību ar sabiedrības kopīgi sarūpēto un šīm personām uzticēto naudu un mantu katram ir jāatbild ar savu personisko maciņu, kā to jau tagad paredz likumi. Ja redzam, ka likumu normas nestrādā pietiekami efektīvi, tās sabiedrības interešu vārdā ir jāstiprina.

Ja gribam reāli panākt, lai ikviens, kurš rīkojas ar valsts un pašvaldības naudu un mantu, godprātīgi atbild par tās likumīgu izlietojumu, grozījumi Valsts kontroles likumā ir būtiski un nepieciešami. Tā ir izšķiršanās, kurā vietā katrs no mums, tajā skaitā Saeimas deputāti un pašvaldību intereses pārstāvošās organizācijas jautājumā par pretlikumīgu rīcību ar valsts naudu ieliks komatu teikumā “SODĪT NEDRĪKST ATTAISNOT”.

Mēs negribam un nevaram pieļaut, ka nesodāmības apziņa kā smirdīga puve aprij mūsu valsti.

 

Autore ir valsts kontroliere

TESTS: Pārbaudi zināšanas par aktuālo Eiropas Savienībā!

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sagatavojis testu “Zināji vai uzzināji?”, ar kuru var pārbaudīt un iegūt jaunas zināšanas par aktuālo Eiropas Savienībā (ES) un pilsoņu pārstāvja – Eiropas Parlamenta (EP) – darbu. Zināšanu pārbaudes testu var izmēģināt vietnē zini.europarl.lv

Tests ar spēļošanas elementiem sagatavots par astoņām jomām,  kuras  ES, t.sk.,  Latvijas iedzīvotāji atzinuši par, viņuprāt, nozīmīgākajām.  Tās ir arī starp Eiropas Parlamenta darba prioritātēm. Astoņas jomas ir: patērētāju aizsardzība, izaugsme, vide un klimats, Eiropas nākotne, cilvēktiesības, imigrācija, drošība un sociālā aizsardzība.

Testa struktūra ir vienkārša: par katru jomu tiek piedāvāti četri apgalvojumi un izvēlne, vai tas ir pareizs vai ne. Pēc katras atbildes testa veicējs saņems vērtējumu (pareizi/nepareizi), kā arī īsu, kodolīgu skaidrojumu. Eiropas Parlamenta paveikto un plānoto katrā jomā komentē arī Latvijas eiroparlamentārieši.

“Jaunais interaktīvais projekts “Zināji vai uzzināji?” noderēs, gan gatavojoties “Eiropas eksāmenam” Eiropas dienā, 9.maijā, un skolu pārbaudījumiem maija beigās, gan, protams, Eiropas vēlēšanām jau pēc gada – 2019. gada maija beigās,” uzskata Eiropas Parlamenta Latvijas biroja vadītāja Marta Rībele.

 

Rīgas aglomerācija kā iespēja visiem, ne tikai dažiem

Gadu no gada Rīgas iedzīvotāji un viesi sastopas ar lielām autotransporta plūsmām un sastrēgumiem. Tas rada ne vien neērtības, bet arī gaisa piesārņojumu, satiksmes drošības riskus un infrastruktūras nolietošanos. Kādam var šķist, ka sastrēgumi ir attīstītas pilsētas pazīme, tomēr situācijas analīze nebūt nav tik iepriecinoša.

Attīstītas pilsētas pazīmes ir patīkama dzīves vieta, ērta un ātra pārvietošanās tajā, labi apmaksātas darba vietas un pievilcīga investīciju vide. Katrs pats var vērtēt, vai lielie sastrēgumi Rīgā atbilst attīstītas pilsētas pazīmēm. Turklāt jau tagad var prognozēt, ka automašīnu skaits Rīgas ielās turpmākajos gados tikai turpinās pieaugt, jo vidējais automašīnu skaits Rīgā pašreiz ir 323 uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr Eiropas Savienībā – tuvu 500. Papildu slogu Rīgai rada fakts, ka liela daļa Pierīgas reģiona iedzīvotāju katru darba dienu dodas uz Rīgu dažādu iemeslu dēļ – darbs, skola bērniem un citi iemesli. Tas nozīmē, ka slodze uz esošo transporta infrastruktūru tikai pieaugs, sastrēgumi būs vēl lielāki, piesārņojums – lielāks un vide dzīvošanai – nepatīkama.

No bezdarbības uz formālu darbību

Izteiktā tendence Pierīgas reģiona iedzīvotājiem ar personisko transportu ikdienišķi doties uz Rīgu nav bijusi vienmēr. Šāda situācija izveidojās pirms vairākiem gadiem, kad strauji attīstījās privātmāju būvniecība dažādās Pierīgas reģiona vietās, sākot ar jauniem privātmāju ciematiem pļavās un beidzot ar dzīvojamo ēku būvniecību jau esošajās apdzīvotajās vietās.

Tieši apdzīvoto vietu nekontrolēta attīstība un valsts pārvaldes bezrūpīgā attieksme pret šo procesu ir iemesls, kāpēc patlaban Pierīgā nav ne kvalitatīvas satiksmes infrastruktūras uz jaunajām apdzīvotajām vietām, ne ērts sabiedriskais transports.

Ņemot vērā, ka Pierīgas reģions ir uzskatāms par Rīgas aglomerāciju, tas attiecīgi būtu arī jāplāno – kā viens vienots veselums, ne katrs centrs atsevišķi. Visā Rīgas aglomerācijā būtu jābūt vienotai transporta infrastruktūrai un sabiedriskajam transportam.

Tomēr tā vietā, lai aktīvi iesaistītos un vērstu par labu iepriekšējos gados pieļautās kļūdas, Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”, konstatējot – līdzšinējā teritoriālā reforma nav bijusi īsti veiksmīga, tāpēc tā jāturpina citādi. VARAM piedāvā veidot sadarbības teritorijas, kurās pašvaldībām brīvprātīgi būs iespēja apvienoties vai sadarboties. Nav gan zināms, kas līdz šim ir traucējis to darīt, bet, ja nav iespējams paveikt reālas reformas, tad šādā veidā vismaz tiek parādīts, ka kaut kas tiek darīts. Acīmredzot, tas nozīmē, ka, vismaz valdības līmenī esošā situācija apmierina un rīcību diez vai izdosies sagaidīt.

Zaudējam konkurētspēju un iespējas

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju konstatējusi, ka Rīgas konkurētspēja ir zemāka nekā līdzīgām pilsētām Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā. Transporta plānošana Rīgā un tās reģionā ir fragmentēta un neatspoguļo Rīgas reģiona mērogu. Ir nepieciešama koordinācija starp Rīgas reģiona pašvaldībām, lai izveidotu augstas kvalitātes un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu. Šāda veida fragmentācija ir radījusi situāciju, ka finanšu resursi netiek koncentrēti konkrētu mērķu sasniegšanai. Rezultātā Rīgas aglomerācijas pašvaldībām – lai gan Rīgas un tai blakus esošās pašvaldības ir vienas no bagātākajām valstī – faktiski nav ne kopīgu mērķu, ne finanšu līdzekļu šādu mērķu īstenošanai.

Lai izveidotu konkurētspējīgu investīciju vidi, patīkamu dzīves vidi un vienotu transporta infrastruktūru, kas būtu ērta gan Rīgas, gan Pierīgas reģiona iedzīvotājiem, ir nepieciešami ieguldījumi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ne Rīgas, ne Pierīgas reģiona pašvaldības īpaši par šādas infrastruktūras veidošanu nedomā, jo Latvijā katrs primāri domā par sevi un savas pašvaldības teritoriju, nevis vienotu Latvijas vidi visu iedzīvotāju interesēm. Lai gan OECD norāda uz nepieciešamību pašvaldībām sadarboties, faktiski reālākais risinājums ir reģionālā reforma, kuras ietvaros tiktu veidota lielāka Rīgas pašvaldība, pievienojot apkārtnē esošās pašvaldības.

Vērojot līdzšinējās sadarbības apmērus, ir skaidrs, ka Rīgas aglomerācija, visticamāk, turpinās zaudēt konkurētspējā citiem nozīmīgiem Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģiona attīstības centriem gan investīciju piesaistē, gan patīkamas dzīves vides izveidē un citos aspektos. Tas ir slikts signāls visai Latvijai, ne tikai Rīgai, jo tieši Rīga ir Latvijas galvenais ekonomikas dzinējspēks. Acīmredzot valdošajiem grūti izšķirties par izmaiņām ir tāpēc, ka to rezultātā daudziem var nākties zaudēt savus labi apmaksātos amatus.

 

Autors ir satiksmes nozares eksperts