Bērniem jāmāca lietderīga sociālo tīklu lietošana

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Līga Mirlina
Print Friendly, PDF & Email

Bērni un pusaudži informāciju pamatā iegūst internetā, kā arī digitālajā vidē, izmēģinot spēkus savai radošajai izpausmei. Kultūras ministrijas pētījums par bērnu un pusaudžu medijpratību atspoguļo, ka no visām interneta platformām vispopulārākā bērnu vidū ir YouTube, kuru lieto gandrīz visi aptaujātie (97%), veltot tai nozīmīgu daļu no savas ikdienas – kanālā YouTube bērni pavada pat piecas stundas dienā (19%) vai arī vairāk nekā trīs stundas (vairāk nekā trešā daļa 38%). Pētījuma dati rosina aizdomāties, vai ir pamats bažām par mūsu bērnu komunikācijas paradumiem, vai arī tā ir normāla mūsdienu digitālās paaudzes tendence. Neapšaubāmi, informācijas un digitālās tehnoloģijas ieņems arvien lielāku lomu sabiedrības dzīvē, un ir būtiski tās lietderīgi izmantot, attīstot bērnu izpratni un prasmes darboties digitālā vidē, kopīgi sadarbojoties izglītības satura veidotājiem, pedagogiem, vecākiem, arī medijiem un augstskolām.

Kur iegūst prasmes, lai darbotos digitālā vidē?

Jau minētajā pētījumā ir noskaidrots gan bērnu pašvērtējums prasmēm droši lietot internetu un spēju izvērtēt internetā pieejamo informāciju, gan informācijas un izglītošanas veidi. Kopumā 13 līdz 16 gadus veco pusaudžu pašvērtējums ir ievērojami augstāks nekā bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem, īpaši jomās, kas saistītas ar privātuma aizsargāšanu sociālajos medijos, kā arī ar spējām izvērtēt informācijas patiesumu.

Tas nozīmē, ka jau sākumskolā būtu jāsāk attīstīt bērnu digitālā kompetence, lai veidotos izpratne par sociālo mediju lietojumu, kritiska spēja izvērtēt informāciju un attēlus, ko redzam gan tradicionālajos medijos, gan sociālajos medijos. Jaunais mācību saturs Skola2030 paredz, ka jau no 1. klases tiks ieviests jauns priekšmets – datorika. Jācer, ka savienojumā ar akcentu uz dažādu svarīgu prasmju attīstīšanu – pašizziņu un pašvadītu mācīšanos, domāšanu un radošumu, sadarbību, digitālo pratību – bērni iegūs gan prasmes lietot digitālās tehnoloģijas, gan apzināties riskus.

Patlaban diemžēl vērojama bēdīga tendence – bērni informāciju gūst pašmācības ceļā – no vienaudžiem vai arī no YouTube platformā atrodamajām pamācībām, kas bieži vien ir saistīti ar jūtūberu komerciālām interesēm. Turklāt, vērtējot savas prasmes darboties digitālā vidē, bērni jūtas pārāki gan par vecākiem, gan skolotājiem, tāpēc ne vieni, ne otri netiek uzskatīti par labiem padomdevējiem.

Vairākums bērnu atzinuši, ka skolā tiek maz mācītas tādas iemaņas, kas var būt noderīgas ikdienā interneta lietošanā, un gandrīz vispār netiek mācīta sociālo tīklu lietošana. Tātad svarīgu daļu no bērnu ikdienas šobrīd mēs esam atstājuši pašplūsmā.

Nenoliedzami internets un digitālās tehnoloģijas mums piedāvā daudz iespēju – neierobežotu informācijas apjomu un pieejamību, ātru un lētu komunikāciju bez robežām, bet vienlaikus arī daudz risku – pārmērīga interneta lietošana tā interaktivitātes dēļ var rosināt atkarību, traucēt normālu mācību procesu, arī socializāciju un veicināt mazkustīgu dzīvesveidu. Pētījums norāda, ka pamatā bērni internetu izmanto izklaidei, samērā reti – mācību vajadzībām.

Kā mazināt riskus internetā un digitālā vidē?

Bērnu un pusaudžu skatījumā nozīmīgākie riski, ar kuriem viņi var saskarties internetā, ir “vīrusi un spami”, “slikti, ļauni, anonīmi, sveši cilvēki”, “sociālie portāli”, “privātas informācijas izvietošana internetā”, “hakeri” u.c. Tādējādi kopumā var teikt, ka mūsdienu bērni, kas piedzimuši digitālā laikmetā, zināmā mērā apzinās tehnoloģiju radītos draudus, tomēr rodas jautājums, vai viņu prasmes ir pietiekamas, lai tos izskaustu vai ierobežotu. Bērni atzīst, ka viņiem ir nepieciešamas papildus zināšanas. Veids, kā to izdarīt, atkal meklējams bērnu komunikācijas paradumos – mācīšanās procesā bērni labprāt izmantotu video, tai skaitā platformu YouTube, bērni vēlētos šīs zināšanas gūt arī skolā no skolotājiem, kā arī vecāki un ģimene var būt padomdevēji par šiem jautājumiem.

Manuprāt, digitālo tehnoloģiju lietošanā svarīgs ir līdzsvars un robežas komunikācijai, ko veidojam virtuālajā un reālajā pasaulē. Straujā tehnoloģiju attīstība un jaunu interaktīvu mediju pieejamība rada pārmaiņas mūsu ikdienas komunikācijā – bērni arvien agrākā vecumā apgūst viedierīču un dažādu interneta resursu lietošanas prasmes. Šodien digitālās kompetences kļūst par vienu no izšķirošām prasmēm zināšanu sabiedrībā, kuras pamatā ir kritiska un pārdomāta attieksme pret pieejamo informāciju un atbildīga interaktīvo mediju izmantošana gan bērnu, gan pieaugošo vidū.

 

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu