“ABLV Bank” iesniedz ES Tiesā prasības pret Eiropas banku regulatoriem

"ABLV Bank" logo. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

“ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda “ABLV Bank” akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Banka norāda, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja “ABLV Bank” finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.

Bankas pārstāvji pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsver, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska “ABLV Bank”, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Tāpat “ABLV Bank” norāda, ka tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, kad abu Eiropas banku regulatoru lēmumus kritizēja Luksemburgas komerctiesa.

“Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī ECB un VNV,” norāda “ABLV Bank” advokāti no Vācijas “DLA Piper” biroja.

Pēc bankas pārstāvju vēstītā, šajā lietā neatbildēts jautājums ir, vai ECB un VNV vispār drīkstēja lemt par bankas likvidēšanu, jo pat VNV pārstāvis pēc ļoti kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzinis, ka VNV varētu būt kļūdījusies. Turklāt, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.

Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums, pēc bankas pārstāvju minētā, ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. “Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitasbanku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma,” teikts bankas paziņojumā.

“ABLV Bank” uzskata, ka ir arī būtiski, ka abi Eiropas banku regulatori savus lēmumus nav balstījušas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apsvērumiem. Banka atsaucas uz FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš norādīja, ka “FinCEN” priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.

Bankas iesniegumā tiesai teikts: “ABLV un tās Luksemburgas meitasbanka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitasbankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas “FinCEN” publicētā priekšlikuma.”

ABLV paziņojumā norāda arī uz ECB nespēju krīzes laikā adekvāti reaģēt uz “FinCEN” publiskoto priekšlikumu, kā arī uz Latvijas Bankas prezidenta, ECB padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča izteikumiem, ka “nevienam pēc “FinCEN” priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar ABLV.” “Neviens neapšauba, ka šis ECB padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo ECB padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti ABLV veiktie darījumi,” norāda “ABLV Bank”.

Bankas advokāti atzīmē, ka Eiropas institūcijas nebija gatavas situācijai, kas radās “FinCEN” publicētā priekšlikuma dēļ. “Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,” norāda “ABLV Bank”.

Pieteikums ES Tiesā iesniegts 3.maijā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu