Diena: 2. maijs, 2018

Ekonomika aug būvlaukumos

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1.ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1.ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmIKPākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība.

Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1.ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Priekšstatu par ekonomikā notiekošo var gūt, gan skatoties datora ekrānā, gan braukājot pa pilsētu un uzmanīgi vērojot notiekošo. Latvijas ekonomikai salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm vairākus gadus izmisīgi pietrūcis jaunu biroju celtniecības — gan šī procesa tūlītējās ekonomiskās ietekmes dēļ, gan tāpēc, ka palaistas garām iespējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportā. Diemžēl 1. ceturksnī apstājās New Hanza City būvniecība. Taču strauji slejas augšup Business Garden ēku sienas pie TC Spice. Pēdējās nedēļas laikā ir sākti pirmie darbi vērienīgajā biroja ēku kompleksā The Capital City pie Dienvidu tilta.

Populārs ir priekšstats, ka celtniecība ir gandrīz pilnīgi atkarīga no ES fondiem. To nozīme tiešām ir liela, taču nevajadzētu pārspīlēt. Viens no nozares vadošajiem uzņēmumiem Merks šodien pavēstīja par saviem pērnā gada rezultātiem, piebilstot, ka tā pasūtījumu portfeli pēdējos 16 mēnešos papildinājuši 178 miljonus eiro vērti projekti. Šī summa vairāk nekā divkārt pārsniedz uzņēmuma ļoti strauji (par 68%) augošo pērnā gada apgrozījumu. Turklāt 99% no tā veido privātā sektora pasūtījumi.

Dati par kreditēšanu pagaidām neiepriecina. Gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību kredītportfelis turpināja nedaudz samazināties – janvārī un februārī gada griezumā par 1,1%. Pēdējā gada laikā portfeļa izmaiņu temps šādā griezumā bijis gandrīz nemainīgs.

Iepriekš izsniegto kredītu portfeļa attiecība pret IKP jau ir ļoti zema un turpina samazināties. Šobrīd tas ekonomikas pieaugumu bremzē, vienlaikus palielinot potenciālu kreditēšanas un mājokļu būves spurtam nākotnē.

Nav nekādu šaubu par to, ka, sarūkot eksportam, pievienotā vērtība ir samazinājusies finanšu pakalpojumu nozarē. Arī šogad kopumā šajā nozarēs, visdrīzāk, gaidāms padsmitos procentu mērāms kritums. 1.ceturkšņa IKP dati arī liek pieņemt, ka pievienotās vērtības izmaiņas transportā varētu būt ap nulli. Pērn šī nozare demonstrēja apbrīnojamu noturību tranzītbiznesa nozares sarežģījumu priekšā, pieaugot par 7%. Mazāks, taču visdrīzāk joprojām pozitīvs kāpums šajā nozarē visdrīzāk būs arī šogad. Tam, ko varētu saukt par “tradicionālo” tranzītu jeb izejvielu pārvadāšanu no austrumiem uz rietumiem vairs nav tādas lomas ekonomikā, kā kādreiz. Tranzīts vairs nav dominējošs pat transporta pakalpojumu eksportā, nerunājot par nozari kopumā. Aviācijas un autopārvadājumu eksports pērn bija 1,311 miljardi eiro, kamēr ostu un dzelzceļa pārvadājumu eksports — 711 miljoni eiro. Šogad šī attiecība jau būs vairāk nekā divkārša.

Mazumtirdzniecība 1.ceturksnī augusi par 5% gada griezumā. Sagaidāms, ka šī un citas patēriņa nozares arī šogad kopumā augs līdzīgā tempā, pateicoties ievērojamajam algu kāpumam. Valsts budžetā ieņēmumi pirmajā ceturksnī auguši straujāk par izdevumiem – tātad acumirklīgā fiskālās politikas ietekme ir bijusi drīzāk ekonomiku bremzējoša. Taču varam nešaubīties, ka gadam atvēlētais tiks iztērēts un budžeta politikas stimulējošā ietekme izpaudīsies laikā, kad tā noderēs finanšu pakalpojumu eksporta samazinājuma ietekmes līdzsvarošanai.

Globālā ekonomiskā vide izaugsmei joprojām ir diezgan labvēlīga. SVF vērtē, ka pasaules ekonomika šogad augs nedaudz straujāk nekā pērn. Taču mākoņu pie apvāršņa ir vairāk nekā gada sākumā — naftas cenas pārsniegušas 75 dolārus par barelus, straujāk par gaidīto aug ASV dolāru procentu likmes. Aukstuma vilnis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē gada sākumā apciemoja eirozonas ekonomiku. Tās pieaugums 1.ceturksnī palēninājies no 2,8% līdz 2,5%, bet ceturkšņa griezumā no 0,7% līdz 0,4%. Pieaugums eirozonas rūpniecībā aprīlī saskaņā ar iepirkumu vadītāju aptauju indeksiem (PMI) bija lēnākais kopš 2017. gada marta. Tas gan joprojām ir ļoti pieklājīgā līmenī jeb 56,2 punkti. Labā ziņa ražotājiem – eiro nokrities līdz zemākajam līmenim četru mēnešu laikā.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

FOTO: Pilsētā apskatāma fotoizstāde “Dzimšanas dienas”

Vienpadsmit Latvijas pilsētās no 30. aprīļa līdz 6. maijam redzamas dokumentālas fotogrāfijas un īsstāsti par Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem un viņu dzimšanas dienām. Lielformāta plakāti izvietoti sabiedriskā transporta pieturvietās.

Idejas īstenotāji ir fotogrāfs Ģirts Raģelis un kultūras žurnāliste Eva Johansone, kuri tic, ka dokumentējot un parādot cilvēku svinību noskaņu, prieka, pārdomu vai skumju brīdi, var tuvplānā notvert un parādīt ikdienas piederības sajūtu mūsu valstij, iedzīvinot Latvijas valsts simtgades vadmotīvu #EsEsmuLatvija. Abi autori izvēlējās neizstādīt fotogrāfijas izstāžu telpā, bet pilsētvidē, lai uzrunātu arī to sabiedrības daļu, kas neapmeklē izstādes.

“Dzimšanas dienas” fotoattēli parāda mūsu sabiedrību šķērsgriezumā. Dekoratores, gaisa balonu pilota, represēto kluba vadītājas vai tēlnieka dzimšanas dienas svinības ir daļa no kopīgiem svētkiem, mūsu identitātes, jo ikviena Latvijas kopienā dzīvojoša iedzīvotāja dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Neatkarīgi no tā, kādas pārdomas par Latvijas simtgadi vai paša noskaņojums svētkos, ikviens ir daļa no kopīgās Latvijas,” stāsta idejas autore Eva Johansone.

Fotogrāfijas līdz nedēļas beigām aplūkojamas Ventspilī, Tukumā, Rīgā, Liepājā, Valmierā, Siguldā, Daugavpilī, Bauskā, Cēsīs, Jelgavā un Kuldīgā. Visas fotogrāfijas vienkopus aplūkojamas vietnē https://dzimsanasdienasportrets.lv un @dzimsanasdiena Instagram un Facebook kontos, kur ik nedēļu tiek publicētas fotogrāfijas un stāsti par dažādu personību dzimšanas dienām. Dokumentācijas plānots regulāri papildināt arī pēc 2018. gada, turpinot iepazīstināt ar dažādiem Latvijas cilvēkiem viņu dzimšanas dienās, ilustrējot, ka mēs katrs esam svarīga Latvijas kopienas daļa.

Čebotarenoka aicina nepieļaut atteikšanos no brīvdienas 4. maijā

Atteikšanos no brīvdienas 4. maijā par labu 21. augustam nedrīkst pieļaut. Tādu viedokli pauž “4. maija deklarācijas kluba”, kas apvieno bijušos Augstākās padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prezidente  Velta Čebotarenoka, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“4. maijā ar mums bija visa tauta. Mēs gājām ārā, mēs slīgām ziedos, asarās, apskāvienos. Tā bija neaizmirstama – viena no laimīgākajām dienām manā dzīvē. 21. augustā mēs bijām vieni. Šis datums man paliks atmiņā citāds. Ar to, ka es esmu godam izpildījusi savu pienākumu. Jā, valsts ir atguvusi neatkarību, kas būs, būs. Bet, ja mēs runājam par šampanieti un dzirkstošu prieku, tad tas ir 4. maijs,” saka Čebotarenoka.
Saeimas darba kārtībā nonācis arī priekšlikums atteikties no 1. maija kā oficiāli svinamiem valsts svētkiem par labu brīvdienai 11. novembrī. Vienlaikus Saeimai sākot pārskatīt svētku kalendāru, aktualizēts arī 4. maija liktenis. Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis ierosina mainīt datumu, kad tiek oficiāli svinēta neatkarības atjaunošana. Deputāts aicina likvidēt 4. maija brīvdienu, kas ir Neatkarības atjaunošanas svētki. Viņaprāt, tā jāpārdēvē par Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas dienu, kas vairs nebūtu valsts svētki, bet atzīmējamā diena. Par brīvdienu deputāts rosina noteikt 21. augustu, kas tagad ir konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena. Latkovskis uzskata, ka 4. maija vietā par valsts svētkiem jākļūst 21. augustam, to nosaucot par Latvijas valsts atjaunošanas dienu.
“Es apzinos, ka šis priekšlikums ir nedaudz provokatīvs, un tas ir varbūt vairāk diskusijām, lai pievērstu uzmanību, ka mums ir vispār jauns svētku koncepts nepieciešams. Jo bieži vien mēs ļoti subjektīvi tos datumus izvēlamies. Šeit primārais varbūt ir mēģinājums pateikt, ka 21. augusts ir datums, kad sākās reālā neatkarība. Ne tik daudz es esmu pret 4. maiju šajā gadījumā, cik par 21. augustu,” saka Latkovskis.
Kā svētku kalendārs tiks mainīts, kļūs zināms, kad Saeima likumu būs labojusi galīgajā lasījumā.

Neonikotinoīdi aizliegti – vai ar bitēm būs viss kārtībā?

Latvija balsoja pret neonikotinoīdu aizliegšanu, tomēr mēs izrādījāmies mazākumā – šī substance tagad būs aizliegta visā Eiropas Savienībā. Arī Šveice sekoja šim paraugam. Tur neonokotinoīdi būs aizliegti, sākot ar 2018. gada beigām.

Vai tagad ar bitēm viss būs kārtībā? Papētīju, ko par šo jautājumu publicējusi vāciski rakstošā prese, un secināju, ka speciālistu sajūsma nav pārāk liela. Kopumā prese atzīst, ka tas ir solis pareizā virzienā. Piemēram Šveices «Neue Zürcher Zeitung» vairākos rakstos norāda uz to, ka “pētījumi pierāda, ka insektu inde ir kaitīga bitēm”.

Arī vācu prese kopumā atzīst, ka aizliegums ir pareizs. Tomēr liela daļa publikāciju norāda, ka neonikotinoīdu aizliegšana pati par sevi problēmu neatrisinās. “Tagad ES ir ieguldījusi miljonus eiro, lai pierādītu, ka insekticīdi ir kaitīgi insektiem. To mēs taču zinām kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem,” sarunā ar vācu “Die Zeit” žurnālistu norāda Bernes Bišu veslības institūta vadītājs Peters Noimans. Pēc neonikotinoīdu aizliegšanas zemnieki izvēlēsies citus līdzekļus. Nākamā pesticīdu paaudze jau ir gatava.

Arī britu entomologs Deivs Gulsons nesen intervijā BBC radio teica, ka 1940. gados cilvēce izmantoja organohlorpesticīdus kā DDT. Kad tos aizliedza, tad zemnieki pārgāja uz pesticīdiem uz fosforskābes bāzes. Tad parādījās neonikotinoīdi. Tam sekos atkal kaut kas cits, bet līdzīgi kaitīgs. Ja mēs šo apburto apli nepārtrauksim, tad nav cerību, ka vides aizsardzībā būs sperts nozīmīgs solis, uzskata eksperts.

Bites apdraud arī citi apstākļi kā monokultūru lauksaimniecība. Eksperti skaidro, ka visu veidu bites cieš no viepusīga uztura, ka ziedputekšņi visi nav vienādi. Ja bitei sasniedzami tikai hektāriem plaši lauki ar rapsi vai kukurūzu, tas vājina bites.

Arī privātajos dārziņos daudziem šķiet pievilcīgāks sakopts mauriņš ar tūjām gar malu vai akmensdārzs, kurā arī neaug nekas insektiem piemērots. Arī pļavas cilvēks mēslo un pļauj, kamēr tajās neaug nekas cits kā pienenes un mārpuķītes. Strautiņi tiek iztaisnoti, purvi nosusināti, koki nocirsti un zari izvesti, lauku malas izravētas, lielas zemes platības nobetonētas – kur lai insekti, arī bites, patveras?

Pasaulē ir deviņu veidu medus bites, Eiropā ir tikai viena veida. Tās apdraud ievazātie parazīti kā Varroa ērces. Tās jau ir kļuvušas par īstu sērgu un draudu bitēm Eiropā, bet patlaban no Āfrikas uz mūsu pusi virzās vaboles Aethina tumida. tās sasniegušas jau Dienviditāliju. No Āzijas nāk Vespa vetulina, kuras ķer bites. Vācijā šīs lapsenes pirmo reizi konstatētas 2014. gadā, tāpat kā parazīts Nosema ceranae. Speciālisti aicina kritiski izvērtēt nepieciešamību pārsūtīt bites pa visu pasauli, lai kultivējot padarītu tās piemērotākas medus ieguvei. Bet tā pazūd bišu spēja piemēroties vietējiem apstākļiem, slimības un parazīti tiek izplatīti uz vietām, kurās tie iepriekš nebija – bišu dabīgā selekcija tiek pārtraukta.

Tomēr eksperti uzskata, ka pilnīgai panikai nav pamata. Dažos reģionos bišu saimes zudums ir virs normālā, tomēr pagaidām biteniekiem izdodas to izlīdzināt ar jaunu saimju izaudzināšanu.

Viņi arī atzīmē, ka vēl svarīgāk par pesticīdu aizliegšanu, būtu no pašiem pamatiem izmainīt lauksaimniecības struktūru. Bitēm no tā būtu vislielākais labums.

Lai arī jaunie likumi bitēm palīdzēs, tomēr vislielākā palīdzība varot nākt tikai no sabiedrības, uzsver P. Noimans. “Manī cerību rada situācija, ka daudzi jauni cilvēki ir sākuši turēt bites. Man ir sajūta, ka sabiedrība ir sapratusi šo problēmu.”

Tā patiešām ir, cilvēki pat pilsētās ir sākuši turēt bites, par to rakstījusi arī latviešu prese, kā “Bites ieņem pilsētu. Vīnē plaukst “jumtu” biškopība”. Arī junioriem.lv rakstīja par urbāno biškopību.

Bites ir ļoti svarīgas – ja bišu vairs nebūtu, tad 7–15 gados pasaule aizietu bojā. Tāpēc ir derīgi katram no mums zināt, kas var palīdzēt bitēm. Mēs savās mājās jau vairākus gadus mazajā dārza pleķītī esam atteikušies no augiem, kuri nedod barību insektiem. Tajā vietā dobēs sējam sēklas no paciņām, kurās ir bitēm draudzīgs ziedu maisījums. Dārzā karājas arī viena “insektu viesnīca”. Tas nav daudz, bet, ja katrs, kuram ir tāda iespēja, nedaudz piedomātu, kā dot mājvietu arī insektiem, pasaule kļūtu draudzīgāka arī bitēm.

 

Autore ir žurnāliste

Avoti: Kāpēc mirst bites?

Tipiskās kļūdas, ko cilvēki pieļauj nekustamā īpašuma iegādē

Nesen iegādātajā īpašumā joprojām deklarēts kāds no bijušajiem iemītniekiem, tam  zemesgrāmatā reģistrēts kultūras pieminekļa statuss vai ierakstīts īres līgums – tie ir tikai daži no “pārsteigumiem”, ar ko īpašuma iegādes darījuma noslēgumā var saskarties jaunie īpašnieki, ja mājas, zemes vai dzīvokļa iegādes procesā laikus nav pārbaudīti visi iespējamie apstākļi.

Visbiežāk kāds no faktiem īpašuma iegādes darījuma procesā netiek laikus pārbaudīts nezināšanas pēc. Tas ir tikai saprotams – cilvēkiem, kuru ikdiena vai profesionālā darbība nav cieši saistīta ar nekustamo īpašumu darījumiem, nevar būt šādas zināšanas. Tomēr situācijas, kādās mēdz nonākt nekustamā īpašuma pircēji, kuri, cenšoties ietaupīt, paļaujas paši uz saviem spēkiem darījuma izvērtēšanā, var būt pat ļoti nepatīkamas. Par jebkādiem liegumiem, apgrūtinājumiem un citiem apstākļiem notārs, apliecinot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā, protams, informēs, taču darījumam jau būs veltīts pietiekami daudz laika, lai piedzīvotā vilšanās kļūtu par zināmu darvas karoti meduspodā.

Iegādātais īpašums – svešinieka deklarētā dzīves vieta

Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi gan nerada civiltiesiskas saistības starp dzīvokļa jauno īpašnieku un bijušā īpašnieka tuviniekiem, kuri tajā joprojām deklarēti. Tajā pašā laikā, visticamāk, neviens nevēlas regulāri saņemt svešus sūtījumus savā pastkastītē vai, piemēram, piedzīvot policijas vizīti ļoti agrā rīta stundā, mēģinot sastapt kādu, kurš it kā dzīvo konkrētajā adresē un piespiedu kārtā nogādājams uz tiesas sēdi.

Tāpēc jau mājokļa iegādes darījuma noformēšanas procesā ir ieteicams vērsties attiecīgajā pašvaldībā vai lūgt īpašuma pārdevējam izdruku no Latvija.lv portāla, lai pārliecinātos par personām, kas tajā deklarētas līdz šim, un, ja tādas ir, prasīt, lai esošais īpašnieks šo jautājumu nokārto. Arī tad, ja šāds fakts atklājas jau pēc mājokļa iegādes, tā nav liela problēma – ja jaunais īpašnieks tam nepiekrīt, tad līdz ar dzīvokļa iegādes brīdi tajā iepriekš deklarētajām personām zūd tiesiskais pamats dzīvesvietas deklarācijai šajā īpašumā. Ja tās neizdeklarējas pašas labprātīgi, tad jaunajam īpašniekam jādodas uz vietējās pašvaldības iestādi ar lūgumu anulēt šīs personas deklarēto dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā.

Par liegumiem un apgrūtinājumiem – kad jau par vēlu

Vēlme ietaupīt uz profesionāļu iesaistes rēķina nereti noved cilvēkus arī pie daudz nepatīkamākām situācijām. Internetā pieejamo līgumu saturs lielākoties vispār neatbilst tam, par ko puses vienojušās – piemēram, darījumam ar zemi un mežu, tiek aizpildīts internetā lejupielādēts dzīvokļa pirkuma līgums. Tāpat netiek atrunāti būtiski līguma noteikumi, kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā uzņēmušās.

Bēdīgākais ir tas, ka bieži vien darījumā iesaistītie neiedziļinās vai pat neiepazīstas ar līguma saturu un nenoskaidro sev nesaprotamu terminu būtību. Tas ļauj otrai pusei, kas, iespējams, nav pilnībā godprātīga, noslēpt būtiskus apstākļus, kas attiecas uz pārdodamo īpašumu.

Šādi apstākļi var būt dažādi apgrūtinājumi, kas vēlāk, piemēram, jaunajam zemes īpašniekam var liegt īstenot ieceres par jaunās mājas būvniecību, lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu, zivju dīķa ierīkošanu u.tml., jo tam ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss, vai apgrūtināts ar zemes gabalā ierīkotajām inženierkomunikācijām vai elektrības sistēmām. Kad īpašuma iegādes darījums jau finiša taisnē un atliek tikai to reģistrēt zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka vārda, tā atcelšana vai atlikšana šķēršļu novēršanai vai līguma nosacījumu maiņai var atkal prasīt gan laiku, gan citus ieguldījumus.

Nevērīga attieksme pret darījumu – risks nevietā

Nevērīga attieksme pret darījuma juridisko pusi var novest, piemēram, pie tā, ka patiesībā runa ir nevis par dzīvokli, bet tikai īres tiesībām. Mēdz gadīties, ka nule iegādātajam dzīvoklim līdzi nāk arī īrnieki, ar kuriem telpu īres līgums ir spēkā vēl vairākus gadus, un jaunajam īpašniekam tas būs jārespektē, taču īpašuma pārdevējs par to darījuma slēgšanas procesā nav informējis.

Cilvēkam, kurš nolēmis pats saviem spēkiem kārtot darījumu ar nekustamo īpašumu, ir jābūt ļoti erudītam ne tikai juridiskos jautājumos un jāorientējas likumos, bet arī  jāpārzina, kādos reģistros un institūcijās jāvēršas, lai pārbaudītu visu iespējamo informāciju par zemi, dzīvokli vai māju, ko iecerēts iegādāties – tieši šajos datos var atklāties dažādi pārsteigumi. Ir tikai saprotami, ka cilvēks, kuram konkrētā īpašuma iegāde, iespējams, ir pirmais un varbūt arī vienīgais tāda mēroga darījums dzīvē, to visu var arī nezināt. Notāriem ir zināšanas par apstākļiem, kurus nepieciešams pārbaudīt un kā to izdarīt.

Notārs jau tagad var ne tikai sagatavot darījumu, bet arī to pārraudzīt – izskaidro pusēm visus ar darījumu saistītos aspektus un tajā iesaistīto tiesības un pienākumus, pārbauda visus iespējamos datus un informāciju, kas attiecas uz īpašumu, un iesniedz dokumentus īpašumtiesību reģistrācijai zemesgrāmatā. Turklāt drīzumā – no 1. jūlija komunikācija ar notāru varēs notikt attālināti, izmantojot videokonferenci Latvijas notariāta portālā www.latvijasnotars.lv un tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem notāru sniegtos pakalpojumus saņemt attālināti. Tas būtiski paplašinās cilvēku ērtības un palielinās darījuma norises ātrumu.

Kas jāzina nekustamā īpašuma iegādes procesā: 

  • Konsultēties ar profesionāliem juristiem, piemēram, vēršoties pie notāra
  • Rūpīgi izlasīt jebkuru dokumentu, kas attiecas uz īpašumu un darījumu
  • Nekautrēties uzdot jautājumus un nepaļauties tikai uz cilvēku godaprātu
  • Rakstiski fiksēt visu, par ko puses ir vienojušās
  • Neizmantot internetā pieejamos līguma paraugus bez to kritiskas izvērtēšanas un pielāgošanas konkrētajai situācijai
  • Klausīt intuīcijai un neiesaistīties darījumā, kurā kaut nianse nav skaidra un saprotama
  • Skrupulozi pārbaudīt līguma tekstu arī gramatiski – personas datus, īpašumu adreses, kadastra numuru u.c.
  • Pārbaudīt informāciju atbilstošos reģistros, t.sk. salīdzināt Valsts zemes dienesta datus ar informāciju zemesgrāmatā
  • Izvērtēt notariāla akta priekšrocības un drošību iepretī privāti sagatavotam līgumam
  • Nekad nebalstīties uz uz kaimiņu vai paziņu pieredzi – katrs darījums ir specifisks
  • Neparakstīt līgumu, ja kāds no terminiem vai nosacījumiem nav saprotams un netiek izskaidrots
  • Paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja neiestājas plānotās sekas vai rezultāts

 

Autors ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs

Prakse Silīcija ielejā: no miljonāra līdz bezpajumtniekam dažu dienu laikā

Aizvadot aptuveni pusgadu ilgu praksi leģendārajā Silīcija ielejā pie informācijas tehnoloģiju (IT) milža “SAP Design”, mani pārņēma zināms satraukums par to, ka teorētiskos pamatus, kas tiek ielikti Latvijas augstskolās Datorzinātņu specialitātē, kādreiz varētu pilnībā aizstāt īslaicīgu programmēšanas valodu apguve.

Silīcija ielejas pārsteigumi

Silīcija ieleja pārsteidza ar atvērto darba vidi. Pēc būtības nav privātās zonas, kabinetu ar aizvērtām durvīm, kā tas ir vairumā gadījumu Latvijā, bet gan viens liels galds, kur plecu pie pleca strādājām ar kolēģiem no visas pasaules (no 16 cilvēku komandas tikai trīs bija amerikāņi). Sākumā grūti pierast, taču ar laiku sapratu, ka tas gan uzlabo produktivitāti, gan samazina formalitāti.

Silīcija ielejā sabiedrība ir ļoti multikulturāla. Tā rezultātā vietējā kultūra savās niansēs ir ārkārtīgi daudzpusīga un unikāla. Ļoti zīmīgi, ka IT sabiedrība ir atvērta un brīvi domājoša. Īpaši būtiski – kopumā tiek novērtētas zināšanas un idejas, nevis nacionalitāte, ādas krāsa vai fakts, ka kabatā ir jaunākais iPhone modelis.

Pateicoties ASV likumdošanai, vērojamas būtiskas atšķirības tieši darba kultūrā. Piemēram, atšķirībā no Eiropas šeit nepastāv darba ņēmēju intereses aizsargājoši darba līgumi. Darba attiecības var tik izbeigtas jebkurā brīdī, turklāt valdība īsti nenodrošina sociālos pabalstus darba zaudēšanas gadījumā. Rezultātā darba ņēmēji ir motivēti godprātīgi veikt darba pienākumus ar maksimālo personisko atbildību.

Sekas darba zaudēšanai Silīcija ielejā var būt ļoti smagas, jo dzīve ir viena no visdārgākajām visā pasaulē. No miljonāra līdz bezpajumtniekam tiešām var nonākt dažu dienu laikā.

Lielie dati un mašīnmācīšanās

Nevar nepieminēt lielo datu un mašīnmācīšanās nozīmi, kas Silīcija ielejā kļuvusi par teju modes lietu. Moderna IT uzņēmuma spēja ieviest un efektīvi pielietot mašīnmācīšanās  un statistikas metodoloģijas klientu biznesa problēmu risināšanai ir būtisks ilgtspējas pamats. Tomēr fundamentāla nepilnība, ko redzu šo lielo datu un mašīnmācīšanās tehnoloģiju pielietojumos, ir virspusēja izpratne par risināmo problēmu un tehnoloģijas iespējām.

Bieži vien mārketinga prasība pēc aktuālākajām tehnoloģijām ir lielāka nekā pielietojuma pamatojums. Tāpat  bieži vien dzirdēts apgalvojums: “Man ir dati, atrodiet tajos ko noderīgu!”. Skaidrs, ka bez definētām konkrētām biznesa prasībām un to analīzes lielo datu projekti jau pašā sākumā tiek pakļauti potenciālai neveiksmei.

Veiksmīgas IT karjeras pamats: spēja sevi disciplinēt un teorijas apguve

Skolēniem, kuri nolēmuši saistīt savu nākotnes karjeru ar IT nozari, iesaku jau skolas laikā nopietni apgūt matemātiku un angļu valodu. Bez šiem priekšmetiem studijas un veiksmīga karjera nozarē ir teju neiespējama. Tāpat būtiski ir strādāt pie spējas sevi disciplinēt, kā arī attīstīt prasmi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem un būt atvērtam.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijā ir iespējams apgūt pasaules līmenim atbilstošu, vispusīgu un konkurētspējīgu augstāko izglītību IT nozarē, tomēr jau laikus jāapzinās, ka šīs programmas ir nopietnas un prasa pietiekami pašaizliedzīgu studiju darbu. Motivācijas trūkums un izpratnes trūkums par izvēlēto specialitāti ir galvenie iemesli priekšlaicīgai studiju pārtraukšanai.

Savukārt tiem Latvijas IT programmu studentiem, kuri domā par karjeras iespējām ārpus valsts, iesaku meklēt prakses vietas un pierādīt sevi Latvijas IT uzņēmumos, kuriem ir cieši kontakti ar pasaulē lielākajām un veiksmīgākajām IT korporācijām. Pateicoties savam darba devējam – “Exigen Services Latvia” – man bija iespēja nokļūt un reāli strādāt Silīcija ielejā.

Kopumā jāsaka, ka Latvijā un daudzās citās valstīs var atrast lieliskas augstskolas, kurās iegūt pasaules līmenī konkurētspējīgas zināšanas, gan arī izglītības iestādes, kurās studiju kvalitāte un absolventu zināšanas neiztur nekādu kritiku. Tādēļ skolēnu “mājasdarbs” būtu jau laikus iepazīties ar izvēlēto profesiju, apmeklējot Latvijas IT augstskolas un uzņēmumus (atvērto durvju dienas, ēnu dienas, prakses, izglītībai veltītas izstādes – iespēju ir daudz), kā arī izvērtēt augstskolu reitingus, tajās veiktos pētījumus, absolventu atsauksmes un to, cik absolventu karjeras ir veiksmīgas.

Bez teorijas – nekur

Datorzinātņu teorija, matemātika – tie ir pamati, bez kuriem izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas. Nereti dzirdam publiskajā telpā studentus kliedzam par to, cik senatnīga pieeja mācībām, ka netiek apgūtas praktiskas lietas, ka simtgadīgi pasniedzēji. Protams, ja mērķis ir apstāties pie koda rakstīšanas, tad, iespējams, augstskolas izglītība nemaz nav nepieciešama. Taču, ja ir vēlme kāpt pa karjeras kāpnēm, strādāt pie sistēmu arhitektūras, vadīt apjomīgus IT projektus u.c., tad ļoti būtiska ir spēja saskatīt kopainu, analizēt un izdarīt secinājumus.

Ļoti trāpīgs, manuprāt, ir viena mana pasniedzēja komentārs – kad tika jautāts par tādiem tehnoloģiju trendiemdata science, machine learning, kriptovalūtu u.c., viņa atbilde bija pavisam vienkārša – lineārā regresija tika izgudrota pirms 100 gadiem!

Silīcija ieleja ir inovāciju paradīze. Bieži vien Latvijas jaunajiem un ne tik jaunajiem uzņēmumiem inovāciju puse nav tā stiprākā puse. Diemžēl šobrīd no Baltijas valstīm Igaunija visos līmeņos izrāda lielāku ieinteresētību IT pievienotās vērtības radīšanā. To arī novēlu Latvijas IT uzņēmumiem: ciešāk sadarboties ar akadēmiskajām institūcijām un investēt jauno tehnoloģiju izpētē, veidot un attīstīt jaunus, inovatīvus produktus, ar kuriem iziet globālajā tirgū. Programmētāju eksports bez pievienotās vērtības nav ilgtspējīga un attīstību veicinoša pieeja. Savukārt skolēniem iesaku neskriet prom no valsts pie pirmās izdevības – arī Latvijā var iegūt konkurētspējīgu izglītību, bet tālāk izaugsme ir atkarīga no paša iniciatīvas un vēlmes darīt!

 

Autors ir “Exigen Services Latvia” eksperts