OECD auditēs FKTK un Kontroles dienesta lēmumus

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, trešdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem – pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā – tiks izpildīts ceturtdien, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem, ziņo LETA.

Tehnisku palīdzību finanšu jomas sakārtošanā piedāvā arī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN). “FinCEN pārstāvji vasaras sākumā ieradīsies Rīgā, kad novērtēs esošo situāciju finanšu jomā, lai iegūtu sistēmisku redzējumu par finanšu noziegumu izmeklēšanas spējām Latvijā,” stāstīja ministre.

FKTK trešdien Finanšu sektora attīstības padomi informējusi par izmaiņām ārvalstu klientu struktūrā, kas līdz šim samazinājies līdz 25%. “Latvijā strādājošās bankas aktīvi strādā ar riskanto klientu bāzes samazināšanu. Un dati uzrāda būtisku progresu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Padome arī pārrunājusi Eiropas Padomes paspārnē strādājošās “Moneyval” rekomendācijas Latvijai un lēma sanākt uz vēl vienu sēdi, lai vienotos par konkrētiem soļiem, kā ieviest rekomendācijas.

“Pastāv zināmas grūtības šos kritērijus uzlabot, jo Latvijas virzienā vērstā kritika nav par politikas veidošanu, bet tās piemērošanu. To nav iespējams paveikt vienā dienā, bet tas ir paveicams. Galvenais, ka saprotam, kas mums ir jādara,” pauda finanšu ministre.

Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Patlaban lielāko daļu no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi – maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu jeb nerezidentu klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti – čaulas veidojumi.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

FM ieskatā pirmās divas pazīmes ir būtiskākās, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši vienlaikus pirmajām divām pazīmēm.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Paredzams, ka ar likumprojekts tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.

Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.

Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts šā gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3.aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu