Mērijas izvēle • IR.lv

Mērijas izvēle

2
Kristīne Želve. Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency
Gunita Nagle

Kristīnes Želves jaunā filma Mērijas ceļojums stāsta par to, cik daudz izšķir viena cilvēka izvēle klausīt sirdsapziņai. Ja Mērija Grīnberga Otrā pasaules kara laikā nebūtu gādājusi par vācu armijas izvestajām muzeju vērtībām, Rīgas muzeji būtu pustukši

Ja nebūtu Mērijas Grīnbergas, mākslas muzejā Rīgas Birža nebūtu 257 gleznu, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā nebūtu gandrīz nekā, bet Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas un etnogrāfijas nodaļā mēs skatītu tikai pēckara gados uzietās liecības. Toreizējā Valsts vēsturiskā muzeja (tagad Latvijas Nacionālā vēstures muzejs) darbiniece 1944. gada rudenī, redzot, ka vācu varas iestāžu uzdevumā izvešanai tiek pakoti trīs muzeju krājumi, izlūdzās atļauju būt par kravas pavadoni. Mērija rūpējās par to no 1944. gada 7. oktobra, kad kastes ar muzeju vērtībām tika izvestas uz Vāciju un okupēto Čehiju, līdz pat 1946. gada 10. februārim, kad tās atgriezās Rīgā.

Tagad aptverot, cik daudz Mērija Grīnberga izdarījusi Latvijas muzeju labā, gribas teikt — tas bija varoņdarbs. «Jo tas tomēr ir pārsteidzoši, kā viena pati trīsdesmit piecus gadus veca sieviete bez ģimenes pusotru gadu spēja uzraudzīt kolekcijas,» 2006. gadā Jānis Kalnačs rakstīja pirmajā un pagaidām vienīgajā pētījumā par Mērijas Grīnbergas paveikto.

Bet, kad Mērija Grīnberga atveda uz Latviju atpakaļ muzeju vērtības, viņa nesaņēma nekādu atzinību. Iemesli tam varēja būt vairāki. Mērija nāk no Grosvaldu-Grīnbergu dzimtas. Viņas vectēvs Frīdrihs Grosvalds bija latviešu advokāts un politiķis, bet mātes brālis Oļģerds Grosvalds — diplomāts, kurš neatzina LPSR un pēc kara palika simboliski vadīt Latvijas Republikas sūtniecību Parīzē, savukārt otrs mātes brālis Jāzeps Grosvalds bija gleznotājs, viens no modernisma aizsācējiem latviešu mākslā. Turklāt Mērijas pašas brālis Emanuels, būdams jau Latvijas Universitātes docents un matemātikas doktors, kara beigās tika iesaukts leģionā un pēc kara atradās filtrācijas nometnē. Visbeidzot Mērijas māte, kuru arī sauca Mērija Grīnberga, bija notiesāta par zaudējumu nodarīšanu valstij. Patiesībā Mērijas māte, kurai pirms kara bija savs daiļamata salons, dažus tautastērpus vai to daļas bija pārdevusi Valsts vēsturiskajam muzejam.

Tāpēc padomju varas pārstāvji pret Mēriju izturējās ar milzu aizdomām, un galu galā viņa tika padzīta no darba Valsts vēsturiskajā muzejā. Ne Mērijas dzīves laikā, ne pēc viņas nāves 1975. gadā vairums latviešu par viņu neko nezināja. Ar Kristīnes Želves filmu Mērijas ceļojums, kuras pirmizrāde būs 2. maijā, šī netaisnība ir labota.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu