Bez veicinātas pētniecības nebūs izrāviena inovācijām

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Svetlana Jesiļevska
Print Friendly, PDF & Email

Pēc Eurostat datiem, gandrīz puse (49,1%) no visiem 28 ES dalībvalstu uzņēmumiem veica inovāciju aktivitātes laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Starp ES dalībvalstīm lielākā inovatīvo uzņēmumu daļa laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam bija Vācijā (67,0% no visiem uzņēmumiem), Luksemburgai (65,1%) un Beļģijai (64,2%). Viszemākie inovatīvās aktivitātes rādītāji tika konstatēti Polijā (21,0%) un Rumānijā (12,8%), bet nedaudz vairāk kā viena ceturtdaļa no visiem uzņēmumiem Ungārijā, Latvijā un Bulgārijā bija inovatīvi aktīvi.

Nevar teikt, ka Latvijā inovācijas netiek stimulētas. Darbojas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus, stiprināt augstskolu un nozaru vadošo uzņēmumu sadarbību tām nepieciešamo cilvēkresursu attīstībā,  LIAA sniedz inovāciju vaučeru atbalstu utt.

Tāpēc daudzi uzskata, ka Latvija ir daudz inovatīvāka valsts, nekā liecina statistikas dati un Latvija var lepoties ar vairākiem izciliem inovatīviem uzņēmumiem arī starptautiskajā līmenī. Jāņem vērā, ka apsekojums par inovācijām Latvijā ir izlases apsekojums, kurā netiek aptvertas visas nozares un netiek ietverti mikro uzņēmumi.  Mikrouzņēmumi spēlē nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, jo to īpatsvars ir ~ 92%, mikro uzņēmumi nodarbina ~ 32% un PVN devums ir ~ 20,4%. Bez šaubām, eksistē arī citas ar statistikas metodoloģiju nesaistītas nepilnības, kas ietekmē zemo inovāciju līmeni Latvijas uzņēmumos, piemēram, situācija Latvijas zinātnes jomā. Interesanti, ka pēc OECD atzinumiem uzņēmējdarbības sektors ir galvenais pētniecības un attīstības darbību veicējs.

Rādītāju Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) % no IKP vai P&A intensitāte (R&D intensity)  plaši lieto gan analītiķi, gan politiķi, lai raksturotu valsts P&A līmeni, starptautiskiem salīdzinājumiem, mērķu izvirzīšanai. Saskaņā ar Eurostat datiem (1.tabula), Latvijai ir zemākais P&A intensitātes rādītājs Baltijas valstu vidū (2016. gadā P&A intensitāte Latvijā bija 0,44% no IKP, Igaunijā – 1,28% no IKP, Lietuvā – 0,74%, ES vidēji – 2,03%). Baltijas valstu izvirzītie P&A intensitātes mērķa rādītāji ir: Latvijā 1,5% no IKP līdz 2020. gadam, Igaunijā – 3,00% un Lietuvā – 1,90%.

1.tabula. Izdevumi pētniecībai un attīstībai % no IKP

Pēc 2016. gada datiem Latvija atrodas vistālāk no mērķa rādītāja nekā Lietuva un Igaunija, jo 2016. gadā Latvija sasniedza tikai 29% no mērķa rādītāja, savukārt, Lietuva ap 45% un Igaunija ap 42%. Pat ja Latvija 2020. gadā sasniegs savu mērķi – izdevumi P&A 1,5% no IKP, tās sniegums būs ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju un arī zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Tomēr jāņem vērā, ka P&A izdevumu pieaugums ne vienmēr izraisa tiešu P&A intensitātes pieaugumu, jo valsts P&A intensitāte lielā mērā ir atkarīga no tās ekonomikas struktūras. Valstīs, kas balstīti uz vidējo tehnoloģiju un zemo tehnoloģiju nozarēm būs zemākā P&A intensitātes vērtība, nekā valstīs kurās dominē augstu tehnoloģiju nozares. Tādējādi, šis rādītājs atspoguļo ne tikai P&A ieguldījumus, bet arī ekonomikas struktūru, kurā tika veikta P&A. Piemērs zemāk parāda valstis, kurām palielinoties P&A izdevumiem naudas izteiksmē, samazinājās P&A izdevumi % no IKP.

2.tabula. Izdevumi P&A milj. $ un izdevumi P&A % no IKP

No kopējiem izdevumiem pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā 2016. gadā lielākā izdevumu daļa – 18,9 milj. eiro jeb 70% – tērēta eksperimentālām izstrādēm. Salīdzinot ar 2015. gadu, izdevumi eksperimentālām izstrādēm ir samazinājušies par 2,8 %. Kopējie izdevumi fundamentāliem pētījumiem, salīdzinot ar 2015. gadu, nokrita gandrīz sešas reizes, savukārt lietišķiem pētījumiem samazinājušies par 38,5%. Kopējie izdevumi pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā 2016. gadā samazinājās par ~28,3%.

3.tabula. Izdevumi pētniecībai Latvijas uzņēmējdarbības sektorā sadalījumā pa pētījumu veidiem (tūkst. eiro)

*pētījumi jaunu zināšanu ieguvei bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa; **oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei, lai sasniegtu kādu konkrētu mērķi vai atrisinātu kādu konkrētu uzdevumu; *** sistemātisks darbs, ko veic, izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, pakalpojumus vai lai būtiski pilnveidotu esošos.

Tieši eksperimentālās izstrādes noved pie inovāciju ieviešanas, turklāt jāņem vērā, ka izgudrojumi notiek cikliski, bet, lai tas notiktu, pētniecībai jānotiek nepārtraukti. Izskatās, ka Latvijas uzņēmumi nodarbojas ar pētniecību, bet tad rodas jautājums – kur paliek mūsu uzņēmumu eksperimentālās izstrādes? Tiek pārdotas citiem? Atliktas labākiem laikiem? Varbūt mēs neizstrādājām kaut ko būtiski jaunu, bet uzlabojam un pilnveidojām jau esošos izgudrojumus?

Raksturojot zinātnē nodarbinātos, pēc CSP datiem, 2015. gadā pētnieciskajā darbā Latvijā strādāja 11 283 darbinieki, no tiem 7827 (69,4%) bija zinātniskais personāls (zinātnieki un citi profesionāļi, kas veic pētījumus). Tikai 161 no tiem 2015. gadā bija ar zinātnisko grādu.

Joprojām Latvijā ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku skaits (4.tabula), zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2015. gadā veidoja ~26%. Salīdzinoši liels ir pensijas vecuma darbinieku vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,9%. Latvijā un Lietuvā zinātniskā personāla skaitā vairāk nekā puse ir sievietes (~51%), Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks (~44%). Salīdzinot zinātniskā personāla vecuma struktūru starp Baltijas valstīm var konstatēt, ka Lietuvā un Igaunijā ir lielāks zinātnieku īpatsvars vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Savukārt Latvijā lielākais zinātniskā personāla īpatsvars (~33%) ir vecuma grupā no 55 un vairāk, kas ir nenormāli liels procents, ja nekas nemainīsies, drīz nebūs kam strādāt zinātnē. Ja finansējums zinātnei turpinās samazināties, mēs nonāksim kritiskā situācijā.

4.tabula. Kopējais zinātniskais personāls (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji) 2015.g. pēc dzimuma un vecuma (strādā pilnu un nepilnu darba laiku) Baltijas valstīs

Salīdzinot kopējā zinātniskā personāla skaitu uzņēmējdarbības sektorā starp Baltijas valstīm dinamikā, var konstatēt, ka Igaunijā zinātnieku skaits pakāpeniski samazinās, savukārt, Lietuvā un Latvijā ir pretējā tendence. Lietuvā 2015. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, zinātniskā personāla skaits pieaudzis gandrīz divreiz. Latvijā zinātniskā personāla skaits uzņēmējdarbības sektorā pakāpeniski pieaug. Ņemot vērā uzņēmumu skaitu Baltijas valstīs 2015. gadā, var secināt, ka Latvijā ir vismazākais zinātnieku skaits uz 1 uzņēmumu (0,018), savukārt vislielākais ir Igaunijā (0,039), Lietuvā ir 0,022 zinātnieki uz vienu uzņēmumu.

5.tabula. Kopējais zinātniskais personāls uzņēmējdarbības sektorā

Varam konstatēt pilnīgu pretēju tendenci – izdevumi pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā samazinās, tajā pašā laikā kopējais zinātniskais personāls uzņēmējdarbības sektorā stabili palielinās.

Izgudrojumu pieteikumu statistika ir diezgan svārstīgs rādītājs, tomēr var redzēt, ka pēdējo trīs gadu laikā ir tendence samazināties izgudrojumu pieteikumu skaitam (6.tabula).

6.tabula. Izgudrojumu pieteikumu sadalījums pa kategorijām atkarībā no iesniegšanas gada

Salīdzinoši jauns starptautisks indekss Labās valsts indekss (the Good Country Index) atspoguļo valstu iespējas līdzsvarot savus pienākumus pret saviem pilsoņiem ar savu atbildību pret plašu pasauli, jo tas ir ilgtspējīgās attīstības nodrošināšanas pamats. Faktiskais kopējais rangs ir balstīts uz 163 valstīm, kas iekļautas indeksā, un vidējo rangu septiņās kategorijās.

Pēc 2017. gada the Good Country Index rezultātiem Zinātnes un tehnoloģiju jomā Latvija ierindojās 13.vietā, apsteidzot mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju (7.tabula).

7.tabula. Baltijas valstu rezultāti pēc the Good Country Index 2017

Faktiskais kategorijas Zinātne un tehnoloģijas rangs (8.tabula), tiek apkopots par valstīm un vidējo rangu par pieciem rādītājiem.

  • Starptautiskie studenti: valstī studējošo ārzemju studentu skaits (pēc UNESCO datiem), salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
  • Žurnālu eksports: periodisko izdevumu eksports, zinātniskie žurnāli un laikraksti (saskaņā ar ITC) salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
  • Starptautiskās publikācijas: starptautiskajos žurnālos (atbilstoši SCImago) publicēto rakstu skaits salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
  • Nobela prēmijas: uzkrātās Nobela prēmijas (līdz 2014. gadam), kas piešķirtas valstīm, pamatojoties uz laureātu dzimšanas valsti, kā arī institucionālās piederības valsti (valstis) piešķiršanas laikā, salīdzinot ar ekonomikas lielumu (IKP).
  • Patenti: starptautisko Patentu kooperācijas līguma pieteikumu skaits (saskaņā ar WIPO), salīdzinot ar ekonomikas lielumu (IKP).

8.tabula. Valstu rezultāti jomā Zinātne un tehnoloģijas pēc the Good Country Index 2017*

* Garākā līnija pa labi nozīmē “labāk par vidējo”, savukārt garākā līnija pa kreisi nozīmē “sliktāk par vidējo”, pa vidu ir vidējais

Interesanti, ka 1. vietu 163 valstu vidū ieņem Ukraina ar izciliem rezultātiem kategorijās Starptautiskie studenti, Zinātnisko žurnālu eksports un Starptautiskās publikācijas. Igaunija var lepoties ar labiem rezultātiem Žurnālu eksporta un Starptautisko publikāciju kategorijās, kas ir būtiski labāki par vidējo rādītāju. Lietuva izceļas trīs kategorijās: Žurnālu eksports, Starptautiskās publikācijas un Nobela prēmijas. Latvijas visu kategoriju rezultāti ir labāki par vidējo, it īpaši labi panākumi ir kategorijās Žurnālu eksports un Nobela prēmijas.

Izaicinājumi Latvijai:

  • Inovāciju pozitīva tēla uzturēšana sabiedrībā ir svarīga. Iespējams, ka uzņēmumos inovācijas tiek uztvertas kā hobijs, nevis kā nepieciešamais labklājības pieauguma nosacījums. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka visstraujāk attīstās uzņēmumi, kuros vadītāji padomājuši par pētniecību.
  • Nav atbilstoša tiesiskā regulējuma inovācijām, turklāt politikas dokumenti ietver tikai dažus kvantitatīvus mērķus (piemēram, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, izdevumi P&A % no IKP). Nepieciešams izstrādāt likumu par inovatīvo darbību, likumu par valsts atbalstu inovatīvai darbībai, kuros skaidri jādefinē, kas ir inovācija, kas ir inovatīvā darbībā, jāapraksta integrēta valsts atbalsta sistēma intelektuālā īpašuma radīšanai, komercializācijai un praktiskajai īstenošanai, jādefinē vai likums attiecas uz privātpersonām un/vai juridiskām personām, kas veic inovatīvās darbības u.c. pieturas punkti. Šādi likumi jau ir izstrādāti un pieņemti vairākās valstīs, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, Tadžikistānā u.c.
  • Jādomā, kas strādās zinātnē tuvākajā nākotnē. Jāizstrādā akadēmiskā personāla atjaunošanas politika. Algas augstākās izglītības sektorā nav konkurētspējīgas ar privāto sektoru, līdz ar to, jaunie zinātņu doktori nav pietiekoši motivēti palikt strādāt augstskolās.
  • Neprognozējama uzņēmējdarbības vide. Iespējams, ja Latvijas uzņēmumiem tiktu nodrošināta stabila politiskā un ekonomiskā vide un uzņēmēji būtu pārliecināti par rītdienu, tad viņi arī plānotu inovāciju ieviešanu.
  • Valstī jāveido pārdomāta pieprasījuma pēc inovācijām stimulēšanas programma. Valstij jāizskata iespēja koordinēt izcilu inovatīvu produktu komercializāciju Latvijā, lai mūsu izgudrojumi tiek realizēti mūsu valstī, nevis pārdoti citiem.

Pētniecības skelets Latvijā ir, bet tas jāapaudzē ar gaļu.

 

 

Autore ir Dr.oec., biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu