Mirdzošā • IR.lv

Mirdzošā

4
Ieva Akuratere. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Puķe

Ievas Akurateres iznācienam ar dziesmu Manai tautai vēsturiskajā Tautas frontes manifestācijā Mežaparkā šogad ir 30 gadu jubileja, viņai pašai šonedēļ — arī apaļa dzimšanas diena. Bet ne jau tāpēc Akurateres grupas Pērkons vecie hiti turas uz popularitātes viļņa. «Galvenais, ka mēs pat padsmitniekiem patīkam»

Apšuciemā, kur tagad dzīvo Ieva, nav labas mobilā telefona zonas. Kamēr ir dzirdamība, mūsu tikšanās galvaspilsētā jāsarunā pa punktiem. Ar suni, milzīgo, zeltaino Dāgu mašīnā Ieva brauks uz Rīgu, paliks mammas, teātra zinātnieces Līvijas Akurateres, kādreizējā miteklī. Mežaparka māju Ieva ir atvēlējusi dēla Matīsa ģimenei un pirms gada dzimušajai mazmeitiņai Elīzai. Ar dēla ģimeni ir noruna, ka mazuli vēl nevilks iekšā publicitātes lietās. Izlemjam runāties mūziķes vecātēva brāļa rakstnieka Jāņa Akuratera muzejā, kur Ievai ir televīzijas ieraksts. Vēlāk piektdienas pievakarē Ieva ar grupu Pērkons koncertēs Vecrīgas klubā 9. vilnis. Bet nākamajā dienā notiks ieraksts jaunam albumam — Aivara Hermaņa mūzika, Ievas Akurateres vārdi.

Aktīva un mobila, Ieva koncertam īpaši negatavojas. Tikai mazliet vairāk jāuzkrāsojas, lietišķi saka. «Acu priekšā ir mana māmiņa, kas līdz 85 gadiem gāja kā raķete pa teātra festivāliem, mācīja studentus, kuri viņu dievināja,» Ieva pasmaida. «Neatrodu nekādu iemeslu, kāpēc lai savos 60 gados izsamistu un uzskatītu to par kaut kādu drāmu,» pati nosauc 22. aprīļa apaļās jubilejas skaitli. «21. gadsimtā ir tik daudz veidu, kā uzlabot savu izskatu saudzīgi un moderni. 40, 50 vai 60 gadi — tas nav nekas īpašs. Goda vārds! Es pat citu cilvēku dēļ to gribu teikt. Lai viņi neiedomājas, ka tas ir šausmīgais vecums.»

Tovakar līdz diviem naktī viņa kopā ar Pērkonu pārpildītā klubā priecē visu vecumu publiku. Pati ir teikusi, ka liriska viņa ir uz skatuves, bet ikdienā var būt arī pelēkā pele, kas gādā par tuvinieku labsajūtu.

Pirms gada, Ievas kopta, cienījamā 92 gadu vecumā mūža miegā aizmiga mamma Līvija. Pirms pieciem gadiem Ieva ar Matīsu izlēma dot pajumti Sergejam Akurateram. Šķirto vīru, vientuļnieku un brīvdomātāju viņiem pietuvināja vēzis pēdējā stadijā. «Patiesībā nezinu otru tādu stāstu, kad sieviete pieņemtu atpakaļ no ģimenes aizgājušo vīru, kad viņš jau ir ļoti slims,» ieminos. Ieva netaisās izcelt savu nozīmību. «Noteikti tādi ir! Mēs vienkārši esam publiskas personas… Ir tādi debešķīgi cilvēki, kas pat svešus cilvēkus pieņem, kopj un izauklē. Tos stāstus nezina. Bet man sanāk tā, ka jūs jautājat un es dalos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu