Diena: 17. aprīlis, 2018

Latvijā ir potenciāls spēcīgām reģionālajām lidostām

Brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustība ir vieni no pīlāriem, kas veido būtisku pamatu Eiropas labklājībai un nodarbinātībai. Mobilitāte ir priekšnosacījums, lai šīs četras pamatvērtības sekmīgi nostabilizētos ne tikai valstu iekšējos tirgus, bet arī ārpus tām. Īpaši būtiski tas ir Baltijas jūras reģionā, kurā pārdomāta un attīstīta transporta sistēma ir viens no galvenajiem pozitīvas attīstības faktoriem.

Lidostu darbība rada gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz ekonomiku – ar tiešo ietekmi jāsaprot vietējo aviolīniju un virszemes apkalpotāju radītie ieņēmumi, savukārt netiešo ietekmi veido visi aviācijas sektora pirkumi no lokāli bāzēto pakalpojumu sniedzējiem, kas nav aviācijas sektors. Papildu ietekmi veido aviācijas sektora un tā pakalpojumu sniedzēju darbinieku tēriņi Latvijas ekonomikā.

Vairāk nekā 30 lidostas Lietuvā

Lietuvā ir četras starptautiskas lidostas – Kauņā, Palangā, Šauļos, protams, Viļņā, un vairāk nekā 30 mazāka līmeņa vai militārās lidostas. Igaunijā lidostas atrodas galvaspilsētā Tallinā, kā arī Tartu, Kuresārē, Kerdlā un Pērnavā. Tās, protams, ir starptautiskās lidostas, nemaz nerunājot par vairāk nekā 15 privātajām un militārajām vai t.s. iekšzemes lidostām.

Latvija pagaidām var lepoties ar divām starptautiskajām lidostām – Rīgā un Liepājā, mazās lidostas, piemēram, Spilvē, Tukumā un Ventspilī, kā arī militārie lidlauki. Ja lidosta “Rīga” pērn bija iekļuvusi straujāk augošo Eiropas lidostu piecniekā[1], ko nodrošināja pasažieru skaita pieaugums par 16,2%, tad gribētos uzsvērt, ka Liepājas lidostai vēl daudz darba un ideju jāiegulda attīstībā, taču tajā pašā laikā tā nes sev līdzi arī lielu potenciālu, kas ilgtermiņā var rezultēties kā būtisks un neatsverams ieguldījums valsts tautsaimniecībā.

Liepājas lidosta ir paveikusi lielu darbu – 2015. gadā noslēdzās tās rekonstrukcijas darbi. Lidostā tika izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas. 2016. gada septembrī Liepājas lidosta tika sertificēta komerclidojumiem vasaras sezonā, savukārt 2017. gada pavasarī Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” sāka regulāros lidojumus starp Rīgu un Liepāju. Tikai pusgada laikā šajā maršrutā tika pārvadāti vairāk nekā 4780 pasažieri. Pieci populārākie tranzītlidojumi Liepājas maršrutā ir Londona, Berlīne, Maskava, Kopenhāgena un Hamburga, kas kopumā uzrādījuši ļoti labus rezultātus.

Ja pievēršamies vēl paveicamajiem darbiem, tad noteikti būtu jāmin lidostas ekonomiskās izaugsmes un ekoloģiskās ilgtspējības stiprināšana, sadarbības uzlabošana ar citām reģionālajām lidostām Eiropā u.tml. Latvijā nepietiek tikai ar vienu spēcīgu lidostu – mums ir reģiona līderis, kas var kalpot par labās prakses piemēru arī citiem.

Atbalsta stratēģija jaunu aviosabiedrību piesaistei

Liepājas lidosta ir viens piemērs, taču nākotnē Latvijā redzu vairākas spēcīgas reģionālās lidostas. Lai sekmētu to attīstību, nepieciešama rūpīga pasažieru potenciāla analīze, tās darbības savietojamība ar citiem transporta veidiem apkārtējā reģionā, atbalsta stratēģiju veidošana ar mērķi lidostai piesaistīt jaunas aviosabiedrības, pasažierus, kā arī papildus pakalpojumu klientu grupas, atceroties, ka lidostas pievienoto vērtību rada tajā strādājošās aviokompānijas, stratēģiskie sadarbības partneri un servisa pakalpojumu sniedzēji. Nenoliedzami, nepieciešama arī tūrisma galamērķu attīstības izpēte, lai vecinātu ceļojumu tirgus izaugsmi un nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku.

Arī reģionālās lidostas stratēģiskais uzdevums ir radīt labvēlīgus un vienlīdzīgus apstākļus visiem tajā strādājošiem uzņēmumiem un iestādēm, kā arī proaktīvi nodrošināt pietiekamu tās infrastruktūru daudzveidīgai komercdarbības attīstībai. Tāpat ir jāattīsta dažādi sadarbības formāti, lai aktīvi identificētu tās aviokompānijas, kuras ir gatavas iesaistīties jaunu maršrutu izveidē un savas tirgus daļas palielināšanā lidostā. Bez tam ir jāizstrādā stimulējoši priekšnosacījumi jaunu lidojumu uzsākšanai.

Nepilnības transporta sistēmā vairs nedrīkst būt par šķērsli tam, ka 85 miljoni iedzīvotāju, kas dzīvo Baltijas jūras reģionā, kaut mazākā mērā būtu izolēti vai nogriezti no pārējās Eiropas Savienības, vai saskartos ar nopietnām problēmām ceļojot. Ekonomikas un inovāciju radītā jauda sniegs Baltijas jūras reģionam iespēju izveidot mūsdienīgu, uz nākotni orientētu transporta sistēmu, kas sekmēs arī sociāli līdzsvarotas ekonomikas politikas veidošanu.

 

Autors ir SIA CPM Trading valdes loceklis

[1] Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) apkopotā informācija

ES Tiesa atzīst Poliju par vainīgu Belovežas gāršas izciršanā

Polijas valdība pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) normas, veicot meža izciršanas darbus Belovežas gāršā, otrdien nolēma ES Tiesa. “Polijas veiktās meža pārvaldes operācijas attiecībā uz vietu “Puszcza Bialowieska Natura 2000″ pārkāpj ES normas,” teikts Tiesas paziņojumā.

Tiesa norāda, ka Polijai ir nekavējoties jāpārtrauc ciršanas darbi, vai arī tai tiks noteikti naudas sodi. Poliju ES Tiesā pagājušajā gadā iesūdzēja Eiropas Komisija (EK), kad Varšava atļāva trīskāršot ciršanas apjomus Belovežas gāršā.

ES Tiesa norādīja, ka Polija “nav izpildījusi savas saistības” aizsargāt mežu. ES Tiesa jau pagājušā gada jūlijā bija likusi Polijai apturēt mežu izciršanas darbus Belovežas gāršā.

Belovežas gārša iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šajā teritorijā ir unikāla augu un dzīvnieku pasaule, tai skaitā tur mīt kontinenta lielākais zīdītājs sumbrs jeb Eiropas bizons.

Polijas valdība apgalvo, ka izciršana, kas tika sākta 2016. gada maijā, tiek veikta, lai novērstu astoņzobu mizgrauža radītos bojājumus un samazinātu meža ugunsgrēku risku. Tomēr zinātnieki, ekologi un ES uzskata izciršanu par nepamatotu un aktīvisti apgalvo, ka tai ir komerciāli nolūki.

Polija paziņojusi par gatavību pildīt tiesas lēmumu. “Mēs gaidām tiesas spriedumu. Kā jau teikts iepriekš, Polija pildīs tiesas spriedumu,” paziņoja Polijas Vides aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Savukārt vides aizsardzības orgaizācijas “ClientEarth” pārstāvis Džeimss Tomsons ES Tiesas lēmumu nosauca par “visu Belovežas gāršas aizstāvju lielu uzvaru”, kuri cīnījās par unikāla pirmmeža saglabāšanu no neaptveramas iznīcināšanas.

Varšavas un Briseles starpā izraisījušās domstarpības vairākos jautājumos, arī par strīdīgus vērtējumus izsaukušo konservatīvās valdības tiesu reformu

ASV un Lielbritānija vaino Krieviju plašā hakeru uzbrukumā

Lielbritānija un ASV pirmdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā brīdināja par “ļaunprātīgām kiberaktivitātēm” no Krievijas puses. Brīdinājumu publicējis Lielbritānijas Nacionālās kiberdrošības centrs, ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) un ASV Iekšzemes drošības ministrija.

“Ļaunprātīgās kiberaktivitātes mērķi galvenokārt ir valdības un privātā sektora organizācijas, būtiskās infrastruktūras nodrošinātāji un interneta pakalpojumu sniedzēji, kas atbalsta šos sektorus,” norādīts paziņojumā.

Kiberuzbrukuma iespējamie mērķi bijuši “miljoniem” iekārtu, kas nodrošina interneta savienojumu – rūteri, komutatori un “ugunsmūri”. Paziņojumā teikts, ka hakeri vēlējās nozagt “intelektuālo īpašumu” un iegūt pastāvīgu piekļuvi savu upuru tīklam. Paziņojumā arī uzskaitītas metodes, kuras izmantojuši Krievijas hakeri, lai sasniegtu savus mērķus.

Kā teica Baltā nama pārstāvis, kas atbildīgs par kiberdrošību, Robs Džoiss, ASV “ar lielu pārliecību” var apgalvot, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievija.

Pulicera balvas šogad saņem žurnālisti par Trampa kampaņas saistību ar Krieviju

ASV Pulicera balvas šogad piešķirtas par sižetiem, kuros atspoguļota izmeklēšana par ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas iespējamajiem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām un apsūdzības seksuālos noziegumos bijušajam Holivudas producentam Hārvijam Vainstainam, vēsta LETA/AP.

Kategorijās par iekšpolitikas notikumu atspoguļošanu laikraksti “The New York Times” un “The Washington Post” saņēmuši Pulicera balvu par rakstiem, kuros atspoguļoti Trampa prezidenta kampaņas kontakti ar Krievijas amatpersonām. Aizdomas par šādu saistību noveda pie izmeklēšanas par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās.

Tramps šo izmeklēšanu, ko vada īpašais prokurors Roberts Millers, nodēvējis par raganu medībām.

“The New York Times” un “The New Yorker” godalgoti par darbu sabiedrības labā, atspoguļot apsūdzības seksuālā uzmācībā, uzbrukumos un izvarošanā, ko vairākas sievietes izvirzīja Vainstainam. “The New York Times” atklāja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā.

Vainsteina lieta strauji ieguva plašu skanējumu un pamudināja arī citas sievietes atklāti runāt par seksuālās uzmākšanās gadījumiem, kurus piedzīvojušas.

Savukārt laikraksts “The Press Democrat” saņēma Pulicera balvu jaunāko ziņu kategorijā. Tas pirmais ziņoja par plašajiem meža ugunsgrēkiem, kas pērnajā rudenī plosījās Kalifornijas štatā.

Pulicera balvas pirmoreiz tika pasniegtas 1917.gadā, lai godinātu ASV žurnālistu, rakstnieku un komponistu sasniegumus.

Visus Pulicera balvu laureātus varat atrast mājaslapā šeit.

Krāpšanos ar īpašumu tagad varam apturēt paši

Krāpšanās gadījumos ar nekustamo īpašumu, kad zemes, privātmājas vai dzīvokļa īpašnieks pēkšņi uzzina, ka vērtīgais īpašums bez viņa ziņas ir pārdots, parasti nozīmē ļoti piņķerīgu un ilgu izmeklēšanu un tiesvedību, lai īpašumu atgūtu. Jo noslēpjot pirmo – nelikumīgo – īpašuma iegūšanas soli, tālākie jau notiek likuma ietvaros, kas aizsargā nākamā zemesgrāmatā reģistrētā īpašnieka tiesības. Tāpēc iespēja automātiski saņemt ziņojumus no zemesgrāmatas par nostiprinājuma lūgumiem, faktiski ir kā preventīva “vakcīna pret krāpšanu” un ļauj īpašniekam pašam savlaicīgi apturēt nelikumīgas darbības ar viņa īpašumu.

Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar viltotu un īpašnieka gribai neatbilstošu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā, Saeimā izskatīšanā ir grozījumi vairākos likumos.

Izmaiņu galvenā būtība ir, ka notārs būs persona, kas gan pārbaudīs darījuma slēdzēju identitāti, gan nodomu konkrēto darījumu noslēgt, gan arī pats iesniegs dokumentus zemesgrāmatā. Plānots, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2019. gada.

Tā novērsīs riskus saistībā ar viltotu līgumu iesniegšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tomēr aizvien aktuāls saglabāsies risks, ka notāram tiek uzrādīti citi viltoti dokumenti, piemēram, pilnvaras vai pases. Diemžēl mūsdienu tehnoloģiju laikmetā pastāv daudz tehnisku līdzekļu kvalitatīvu viltojumu izgatavošanai. Lai cik rūpīgi notārs veiktu savu darbu, ne vienmēr viltojums ar neapbruņotu aci ir konstatējams.

Lai būtu droši par savu īpašumu, mums katru dienu būtu jāielūkojas zemesgrāmatas reģistros un jāpārliecinās, vai nav veiktas kādas izmaiņas. Tas, protams, nebūtu saprātīgi un būtu arī dārgi.

Tagad portālā www.zemesgramata.lv ir pieejams bezmaksas tehnisks līdzeklis, kas katram ļauj būt informētam par darbībām, kas tiek veiktas zemesgrāmatā saistībā ar nekustamo īpašumu.

Proti, piesakot pakalpojumu par sava īpašuma uzraudzību, ikviens īpašnieks nekavējoties saņem paziņojumu savā e-pastā, ja par konkrēto īpašumu ir iesniegts reģistrēšanai jebkāds nostiprinājuma lūgums. Tas var būt gan lūgums par īpašuma tiesību maiņu, ieķīlāšanu, tiesu izpildītāja atzīme par parāda piedziņu utml.

Zemesgrāmata nostiprinājuma lūgumus izskata 10 dienu laikā. Tātad, ja saņemat šādu paziņojumu par darbībām, ko patiesībā pats nemaz neesat veicis,  iegūstat 10 dienas šāda nostiprinājuma lūguma izpildes apturēšanai. Šajā laikā iespējams vērsties policijā, tiesā, arī lūgt padomu juristam, lai apturētu nelikumīgās darbības. Līdz šim informāciju par neautorizētu darījumu ar īpašumu īpašnieks var uzzināt tikai brīdī, kad ieskatās zemesgrāmatā jau pēc darījuma vai pamana, ka vairs nesaņem nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus. Mazāk apzinīgi īpašnieki to var apjaust pat pēc vairākiem gadiem. Tad situāciju glābt ir jau ļoti grūti, jo visbiežāk krāpnieki nodrošinās, īpašumu uzreiz pārdodot tālāk vai to ieķīlājot. Turpretī, nekavējoties uzzinot par neautorizēti iesniegto nostiprinājuma lūgumu, ir iespēja novērst konkrētā darījuma reģistrēšanu.

Lai stātos sava īpašuma sardzē, zemesgrāmatas mājaslapas sadaļā “Mani īpašumi” ir jāautorizējas ar savu internetbanku vai citiem tur piedāvātajiem risinājumiem. Šeit jāpiesaka pakalpojums “Paziņojumi par iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem”, norādot savu e-pastu informācijas saņemšanai.

Ja esat viens no kopīpašniekiem, jāņem vērā, ka paziņojumu e-pastā saņemsiet arī tad, ja nostiprināt kādas izmaiņas vēlēsies cits kopīpašnieks. Tomēr arī tad ir iespēja pārliecināties, vai ievērotas pārējo kopīpašnieku intereses attiecībā uz, piemēram, pirmpirkumu, kopīpašuma lietošanu un tml.

Zemesgrāmatas piedāvātā tehniskā iespēja ir būtiska ar to, ka ļauj apsteigt krāpnieku ieceres, kā arī attur veikt šādas darbības vispār. Pakalpojums kopumā vērtējams kā būtisks solis nekustamā īpašuma vides imunitātes stiprināšanā pret krāpnieciskiem darījumiem.

 

Autore ir ZAB “Ellex Kļaviņš”, nekustamo īpašumu prakses grupas partnere

Efektīvāka kardiovaskulāro slimību ārstēšana: diabēta loma

Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā – uz 100 000 iedzīvotāju priekšlaicīgi no dzīves aiziet 215 sievietes un 501 vīrietis. Tas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ir secināts, ka vismaz katru otro no šīm pāragrajām nāvēm varētu novērst, vēl vairāk uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotājiem saņemot savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

Ļoti pozitīvi, ka Veselības ministrija ir sākusi īstenot reformas un nodrošinājusi arī lielāku finansējumu veselības aprūpei dažādos tās aspektos – pakalpojumu pieejamībai, mūsdienīgai terapijai, mediķu atalgojumam. Lai gan tas ir nozīmīgs pamats tādu Latvijas sabiedrības veselības rādītāju kā dzīvildze un veselīgi nodzīvoti mūža gadi uzlabošanai, būsim godīgi – vēl ir nepieciešams ļoti intensīvs ierēdņu, politiķu, speciālistu, arī profesionālo un pacientu organizāciju kopdarbs daudzu gadu garumā, lai sasniegtu jūtamus pārmaiņu rezultātus. Veselības aprūpē jūs nevarat šodien ieguldīt un jau rīt gaidīt rezultātu. Pacietīgs darbs un kontinuitāte veselības aprūpes politikā ir galvenais.

Viena no veselības aprūpes prioritārajām jomām, kā to nosaka Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, ir sirds un asinsvadu slimības. Tas ir pamatoti, jo sirds un asinsvadu slimības ir Latvijas iedzīvotāju visizplatītākais nāves cēlonis – 2014. gadā tas bija iemesls 64% no visiem sieviešu un 49% no visiem vīriešu nāves gadījumiem. Arī nozīmīgākie novēršamās mirstības cēloņi Latvijā ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām – to kopējais īpatsvars pārsniedz 70%. Kardiovaskulāro slimību prioritāti apstiprina arī piešķirtais finansējums, kas ir būtisks pamats novēršamās nāves gadījumu skaita mazināšanai.

Viens aspekts, kuru, rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu, tomēr nepietiekami ņem vērā, ir dažādu slimību savstarpējā, bieži vien ciešā saikne. Daudzi sirds un asinsvadu slimību pacienti, nonākot pie ārstiem, jau ir ar ārkārtīgi smagu, citu slimību izraisītu komplikāciju nastu. Veselības politikas veidotājus šim aspektam aicinu turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību.

Proti, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu un samazinātu izmaksas, ļoti nopietni ir jāpievēršas citu saistītu slimību, piemēram, cukura diabēta, savlaicīgai un mūsdienīgai ārstēšanai. Un otrādāk. Var ļoti moderni un efektīvi ārstēt diabētu, HIV, vēzi un uzlabot šo pacientu prognozi, bet invalidizējošās un nāvējošās komplikācijas diemžēl arī šiem pacientiem visbiežāk būs saistītas ar sirds un asinsvadu sistēmu.

Cukura diabēta pacientiem ir trīs reizes lielāks kardiovaskulārās nāves risks, 6,7 reizes lielāks insulta risks un astoņas reizes lielāks infarkta risks. Mana pieredze rāda, ka, diagnosticējot diabētu, gandrīz pusei pacientu jau ir sirds un asinsvadu slimības, tāpēc ļoti svarīgi kardiovaskulāro komplikāciju riskus mazināt jau prediabēta stadijā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka diabēts ir kardiovaskulāra slimība.

Neārstējot vai neārstējot efektīvi un mūsdienīgi, diabēta pacientiem attīstās ļoti nopietnas sirds un asinsvadu slimību komplikācijas, kas visbiežāk ir arī diabēta pacientu nāves iemesls. Jāņem vērā, ka diabēta pacientu skaits gan Latvijā, gan Eiropā aug, mūsu valstī tas drīzumā veidos ap 5% no visiem iedzīvotājiem.

Kopsakarība – viena slikti ārstēta slimība izraisa ārkārtīgi smagas ar citām diagnozēm saistītas komplikācijas – veselības politikas veidošanā ir noteikti jāņem vērā. Efektīvi plānojot veselības aprūpes līdzekļu izmantošanu, mēs sasniegsim izvirzītos mērķus pāragras mirstības novēršanā un Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanā. Rūpējoties par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu, es aicinu veselības politikas veidotājus pievērst nopietnu uzmanību arī citām cieši saistītām nopietnām slimībām, ieguldot valsts budžeta līdzekļus savlaicīgas, mūsdienīgas un efektīvas ārstēšanas nodrošināšanā. Viss ir saistīts!

 

Autors ir invazīvais kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents