Veselīga ēdiena uzvaras gājiens

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valērija Lieģe
Print Friendly, PDF & Email

“Kaitīgi”– šis ilgus gadus ir bijis zīmīgākais vārds, ar ko mums asociējās veicīga pusdienošana ātrās ēdināšanas restorānos. Pieminot šādu ieturēšanos, prātā nāca klišejisks nevaļīga biznesmeņa tēls ar milzīgu šķiņķa bageti vienā rokā un mobilo pie auss. Pēdējo gadu laikā t.s. ātrās ēdināšanas nozarē notikušas būtiskas izmaiņas – pelēkā uzvalkā tērptā “klienta” vietā nākuši ļoti atšķirīgi ļaudis, kuri pievērš lielu uzmanību ne vien ēdiena  kvalitātei, bet arī saturam un daudzveidībai. Tāpēc ātrās ēdināšanas biznesā ir ienākuši un nostiprinājušies veselīga uztura zīmoli (gan ražošanā, gan izplatīšanā – plašā spektrā no mazumtirdzniecības līdz pat restorāniem).

No dažiem nišas restorāniem un veikaliem, kas savulaik bija paredzēti atsevišķiem “dīvaiņiem”, šī ir pārtapusi augošā un labi pelnošā biznesa nozarē. Arī Latvijā.

Līderis – bioloģiskā pārtika

Kā liecina Oaklins pētījums par norisēm veselīga uztura ražošanas un tirgošanas nozarē, īpaši lielu izaugsmi ir piedzīvojis t.s. bioloģiskās pārtikas (organic food) segments – ASV tā apjoms desmit gadu laikā pieaudzis no 5 līdz 30 miljardiem dolāru (pērn fiksēta izaugsme 20% apjomā). Lielākās pārmaiņas nozarē ir notikušas (un turpinās!) saistībā ar attieksmes maiņu pret uzturu, jo veselīgs ēdiens ir kļuvis par ikdienišķu un daudziem jau pašsaprotamu kvalitāti. Tāpēc, – ja kādreiz šo biznesa nozari pamatā balstīja ražotāji un tirgotāji, kas fokusējās uz produktiem ar specifiskām diētas prasībām, tad tagad aktuālākie ir ar veselīgu dzīvesveidu saistīti uzņēmumi. Ir mainījušies arī šāda ēdiena tirdzniecības kanāli, – no specifiskiem veikaliem un restorāniem tie šodien ir pārstāvēti arī lielveikalu ķēdēs un iekaro savu vietu starp ātrās ēdināšanas restorāniem (piemēram, Pret A Manger restorānu ķēde Londonā, kas apmeklētāju skaita ziņā ir salīdzināma ar tradicionālajiem ātrās ēdināšanas milžiem).

Minētās tendences apliecina šīs nozares biznesa dati. Piemēram, bioloģiskās pārtikas ražošanas uzņēmumu nišā kopš 2015. gada rudens ir vērojams nepārtraukts biržā kotēto uzņēmumu vērtības pieaugums – uzņēmumu novērtēšanai pielietotais  EV/sales (uzņēmuma vērtības un apgrozījuma attiecība, kas parāda, cik gadu apgrozījumu investors ir gatavs samaksāt par uzņēmumu) multiplikators svārstās no 2 līdz 2,5, kas uzskatāms par visai augstu rādītāju. Veselīgās pārtikas mazumtirgotāju EV/sales multiplikators ir samazinājies un ir zem 1, ko Oaklins eksperti skaidro ar mazumtirdzniecības platību pieaugumu veselīgas pārtikas tirdzniecībai, kas nišas uzņēmumiem samazinājis tirgu. Proti, ja agrāk šādus produktus varēja nopirkt tikai specifikās tirdzniecības vietās, tagad tie pieejami lielveikalu ķēdēs. Svaigu augļu un dārzeņu nišu pārstāvošie biolauksaimniecības uzņēmumi ir bijuši vismazāk svārstīgi – koeficienti to vērtības noteikšanai kopš 2013. gada saglabājušies nemainīgi (ap 1 EV/sales).

Visai liels aizvadīto piecu gadu laikā bijis arī iegādes un apvienošanās darījumu skaits veselīgas ēdināšanas uzņēmumu nišā (249 darījumi). Vislielākā aktivitāte bijusi Eiropā (53% no visiem darījumiem) un bioloģiskās pārtikas ražošanas segmentā, kas pēc darījumu skaita apsteidz agrāko gadu līderi – biolauksaimniekus. Starp lielākajiem pēdējā laika darījumiem jāpiemin globālā pārtikas ražošanas uzņēmuma Danone lēmums par 12,5 miljardiem ASV dolāru iegādāties biopārtikas ražotāju WhiteWave Foods Company (maksājot par katru akciju 24% virs akciju tirdzniecības cenas biržā).

Aug biopārtikas ražošana, nostiprinās jauni tirdzniecības kanāli

Arī Latvijā veselīgas pārtikas ražošanā un mazumtirdzniecībā var vērot noturīgu pieaugumu, – tas attiecas gan uz restorānu un kafejnīcu piedāvājumu (piemēram, Mr. Fox, The Beginnings, Restorāns 3, Riits un daudzi citi), gan uz ražotājiem un tirgotājiem. Bioloģiskās pārtikas saimniecību skaits desmit gadu laikā pieaudzis par 40%, – ja 2005. gadā Latvijā strādāja ap 2800 šādu saimniecību, tad pērn to skaits jau pārsniedza 4000, liecina Lauku atbalsta dienesta publiskotie dati. Īpaši priecē tas, ka biosaimniecības kļūst lielākas, pat pārsniedzot ES vidējo rādītāju – Latvijā biosaimniecību vidējais izmērs ir 63 hektāri, Eiropā – 47 hektāri.

Kā nozīmīga tendence jāatzīmē arī lielo pārtikas ražotāju pievēršanās veselīgai un bioloģiskajai pārtikai, piemēram, AS Balticovo sadarbībā ar zemnieku saimniecību Vītagas lielveikalos sākusi piedāvāt bioloģiskās vistu olas. Otrs nozīmīgs virziens – jaunu zīmolu izveide, kas orientējas veselīga uztura nišā, piemēram, Rūdolfs, Skrīveru saldumi, Felici (Graci musli), Dimdiņi, Valmiermuižas alus un citi.

Savukārt bioloģiskās pārtikas tirdzniecībā paralēli attīstās veseli trīs produktu izplatīšanas kanāli, – lielveikalu ķēdes, interneta un specifiski nišas veikali (Bioss, Bioteka utml.), kā arī tiešās pirkšanas kustība. Lielveikalu ķēdes, sekojot pieprasījumam, bioproduktus piedāvā īpašos stendos un tie aug aizvien lielāki, jo lielveikali izjūt pieaugošu interesi, piemēram, pēc vegānu un veģetāriešu produktiem. Biopārtikai paredzētas tirdzniecības platformas, protams, “aug” arī internetā, piemēram, virtuālais tirgus Svaigi.lv, kas tirgo aptuveni 100 zemnieku saimniecību un mazo ražotāju produktus, veselīga ēdiena piegādes platforma Food Factory, The Beginnings un citi. Trešais izplatīšanas kanāls – populārā tiešās pirkšanas kustība, ko raksturo gan pieaugošas rūpes par veselīgu uzturu, gan arī sociālās tīklošanās tendence.

 

Autore ir Oaklins M&A Baltics partnere

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu