Diena: 13. aprīlis, 2018

“ABLV Banka” līdz mēneša beigām atlaidīs 250 darbiniekus

Pašlikvidācijai nolemtā “ABLV Banka” līdz aprīļa beigām plāno kopumā pārtraukt darba attiecības ar 250 darbiniekiem, tā piektdien  vēstīja “LNT Dienas ziņas”.

“ABLV Banka”, kuras aktīva darbība pēc ASV paustajām aizdomām par finanšu noziegumiem un naudas atmazgāšanu faktiski tika apturēta februāra vidū, kopš marta sākuma šķīrās no dažiem desmitiem darbinieku, bet tikai tagad notiek visaktīvākā darba attiecību pārtraukšana ar lielu daļu darbinieku.

Bankas pārstāvis Artūrs Eglītis “LNT Dienas ziņām” teica, ka darba attiecības tiek pārtrauktas ar IT, grāmatvedības speciālistiem, risku analītiķiem, administratīvās pārvaldes, produktu attīstības mārketinga darbiniekiem, privātbaņķieriem, to asistentiem.

“Esam nule kā apstiprinājuši bankas jauno struktūru, kas ir daudz vienkāršotāka, lai mēs maksimāli efektīvi varētu pildīt funkcijas pašlikvidācijas procesā, līdz ar to diemžēl mums šobrīd ir jāpārtrauc darba attiecības ar aptuveni 250 darbiniekiem”, “LNT Dienas ziņām” teica Eglītis.

Bankā patlaban darbu turpinās nedaudz vairāk kā 400 darbinieku, tomēr līdz gada beigām darba attiecības tiks pārtrauktas ar vēl vairākiem desmitiem darbinieku, atlaišanas pabalstos kopumā izmaksājot ap 3 miljoniem eiro. Finanšu iestādē paliks tie, kuri būs nepieciešami bankas pašlikvidācijas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu par “ABLV Bankas” pašlikvidāciju varētu pieņemt šā mēneša laikā.

Veselīga ēdiena uzvaras gājiens

“Kaitīgi”– šis ilgus gadus ir bijis zīmīgākais vārds, ar ko mums asociējās veicīga pusdienošana ātrās ēdināšanas restorānos. Pieminot šādu ieturēšanos, prātā nāca klišejisks nevaļīga biznesmeņa tēls ar milzīgu šķiņķa bageti vienā rokā un mobilo pie auss. Pēdējo gadu laikā t.s. ātrās ēdināšanas nozarē notikušas būtiskas izmaiņas – pelēkā uzvalkā tērptā “klienta” vietā nākuši ļoti atšķirīgi ļaudis, kuri pievērš lielu uzmanību ne vien ēdiena  kvalitātei, bet arī saturam un daudzveidībai. Tāpēc ātrās ēdināšanas biznesā ir ienākuši un nostiprinājušies veselīga uztura zīmoli (gan ražošanā, gan izplatīšanā – plašā spektrā no mazumtirdzniecības līdz pat restorāniem).

No dažiem nišas restorāniem un veikaliem, kas savulaik bija paredzēti atsevišķiem “dīvaiņiem”, šī ir pārtapusi augošā un labi pelnošā biznesa nozarē. Arī Latvijā.

Līderis – bioloģiskā pārtika

Kā liecina Oaklins pētījums par norisēm veselīga uztura ražošanas un tirgošanas nozarē, īpaši lielu izaugsmi ir piedzīvojis t.s. bioloģiskās pārtikas (organic food) segments – ASV tā apjoms desmit gadu laikā pieaudzis no 5 līdz 30 miljardiem dolāru (pērn fiksēta izaugsme 20% apjomā). Lielākās pārmaiņas nozarē ir notikušas (un turpinās!) saistībā ar attieksmes maiņu pret uzturu, jo veselīgs ēdiens ir kļuvis par ikdienišķu un daudziem jau pašsaprotamu kvalitāti. Tāpēc, – ja kādreiz šo biznesa nozari pamatā balstīja ražotāji un tirgotāji, kas fokusējās uz produktiem ar specifiskām diētas prasībām, tad tagad aktuālākie ir ar veselīgu dzīvesveidu saistīti uzņēmumi. Ir mainījušies arī šāda ēdiena tirdzniecības kanāli, – no specifiskiem veikaliem un restorāniem tie šodien ir pārstāvēti arī lielveikalu ķēdēs un iekaro savu vietu starp ātrās ēdināšanas restorāniem (piemēram, Pret A Manger restorānu ķēde Londonā, kas apmeklētāju skaita ziņā ir salīdzināma ar tradicionālajiem ātrās ēdināšanas milžiem).

Minētās tendences apliecina šīs nozares biznesa dati. Piemēram, bioloģiskās pārtikas ražošanas uzņēmumu nišā kopš 2015. gada rudens ir vērojams nepārtraukts biržā kotēto uzņēmumu vērtības pieaugums – uzņēmumu novērtēšanai pielietotais  EV/sales (uzņēmuma vērtības un apgrozījuma attiecība, kas parāda, cik gadu apgrozījumu investors ir gatavs samaksāt par uzņēmumu) multiplikators svārstās no 2 līdz 2,5, kas uzskatāms par visai augstu rādītāju. Veselīgās pārtikas mazumtirgotāju EV/sales multiplikators ir samazinājies un ir zem 1, ko Oaklins eksperti skaidro ar mazumtirdzniecības platību pieaugumu veselīgas pārtikas tirdzniecībai, kas nišas uzņēmumiem samazinājis tirgu. Proti, ja agrāk šādus produktus varēja nopirkt tikai specifikās tirdzniecības vietās, tagad tie pieejami lielveikalu ķēdēs. Svaigu augļu un dārzeņu nišu pārstāvošie biolauksaimniecības uzņēmumi ir bijuši vismazāk svārstīgi – koeficienti to vērtības noteikšanai kopš 2013. gada saglabājušies nemainīgi (ap 1 EV/sales).

Visai liels aizvadīto piecu gadu laikā bijis arī iegādes un apvienošanās darījumu skaits veselīgas ēdināšanas uzņēmumu nišā (249 darījumi). Vislielākā aktivitāte bijusi Eiropā (53% no visiem darījumiem) un bioloģiskās pārtikas ražošanas segmentā, kas pēc darījumu skaita apsteidz agrāko gadu līderi – biolauksaimniekus. Starp lielākajiem pēdējā laika darījumiem jāpiemin globālā pārtikas ražošanas uzņēmuma Danone lēmums par 12,5 miljardiem ASV dolāru iegādāties biopārtikas ražotāju WhiteWave Foods Company (maksājot par katru akciju 24% virs akciju tirdzniecības cenas biržā).

Aug biopārtikas ražošana, nostiprinās jauni tirdzniecības kanāli

Arī Latvijā veselīgas pārtikas ražošanā un mazumtirdzniecībā var vērot noturīgu pieaugumu, – tas attiecas gan uz restorānu un kafejnīcu piedāvājumu (piemēram, Mr. Fox, The Beginnings, Restorāns 3, Riits un daudzi citi), gan uz ražotājiem un tirgotājiem. Bioloģiskās pārtikas saimniecību skaits desmit gadu laikā pieaudzis par 40%, – ja 2005. gadā Latvijā strādāja ap 2800 šādu saimniecību, tad pērn to skaits jau pārsniedza 4000, liecina Lauku atbalsta dienesta publiskotie dati. Īpaši priecē tas, ka biosaimniecības kļūst lielākas, pat pārsniedzot ES vidējo rādītāju – Latvijā biosaimniecību vidējais izmērs ir 63 hektāri, Eiropā – 47 hektāri.

Kā nozīmīga tendence jāatzīmē arī lielo pārtikas ražotāju pievēršanās veselīgai un bioloģiskajai pārtikai, piemēram, AS Balticovo sadarbībā ar zemnieku saimniecību Vītagas lielveikalos sākusi piedāvāt bioloģiskās vistu olas. Otrs nozīmīgs virziens – jaunu zīmolu izveide, kas orientējas veselīga uztura nišā, piemēram, Rūdolfs, Skrīveru saldumi, Felici (Graci musli), Dimdiņi, Valmiermuižas alus un citi.

Savukārt bioloģiskās pārtikas tirdzniecībā paralēli attīstās veseli trīs produktu izplatīšanas kanāli, – lielveikalu ķēdes, interneta un specifiski nišas veikali (Bioss, Bioteka utml.), kā arī tiešās pirkšanas kustība. Lielveikalu ķēdes, sekojot pieprasījumam, bioproduktus piedāvā īpašos stendos un tie aug aizvien lielāki, jo lielveikali izjūt pieaugošu interesi, piemēram, pēc vegānu un veģetāriešu produktiem. Biopārtikai paredzētas tirdzniecības platformas, protams, “aug” arī internetā, piemēram, virtuālais tirgus Svaigi.lv, kas tirgo aptuveni 100 zemnieku saimniecību un mazo ražotāju produktus, veselīga ēdiena piegādes platforma Food Factory, The Beginnings un citi. Trešais izplatīšanas kanāls – populārā tiešās pirkšanas kustība, ko raksturo gan pieaugošas rūpes par veselīgu uzturu, gan arī sociālās tīklošanās tendence.

 

Autore ir Oaklins M&A Baltics partnere

 

Virs Baltijas jūras avarējis Krievijas kara helikopters; abi piloti gājuši bojā

Virs Baltijas jūras nakts izmēģinājumu lidojuma laikā avarējis Krievijas kara helikopters “Ka-29”, un abi tās apkalpes locekļi gājuši bojā, piektdien paziņoja Krievijas Baltijas karaflote.

Helikopters avarējis ceturtdienas vakarā īsi pirms pusnakts Kaļiņingradas apgabala piekrastē.

Helikopteru “Ka-29” sāka ražot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, un tas domāts jūras kājnieku desantēšanai no kuģiem un desanta uguns atbalsta nodrošināšanai.

Pompeo sola stingrāku attieksmi pret Krieviju un apstiprina krievu nāvi Sīrijā

ASV prezidenta Donalda Trampa valsts sekretāra amatam izvirzītais bijušais CIP direktors Maiks Pompeo ceturtdien atbalstīja stingra ASV kursa ieturēšanu pret Krieviju. Uzstājoties ASV Senāta starptautisko lietu komitejā, viņš teica, ka pagājuši tie laiki, kad Krievija varēja rīkoties agresīvi.

Pompeo teica, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl “nav saņēmis vēstījumu pilnā mērā”, tāpēc Pompeo uzskata, ka pret Maskavu būs jāvērš vēl stingrākas sankcijas. Bijušais CIP vadītājs arī norādīja, ka Tramps savā jaunajā nacionālās drošības stratēģijā pareizi “noteicis Krieviju kā draudu mūsu valstij”.

Runājot par konfliktu Sīrijā, Pompeo teica, ka tur Krievija satika cienīgu pretinieku: pirms vairākām nedēļām tika “nogalināti pāris simtu krievu”. Kā raksta Dw.de, šis bija pirmais oficiālais Vašingtonas apstiprinājums krievu militāristu masveida nogalināšanai Sīrijā. Visticamāk, runa ir par tā saucamās privātās militārās organizācijas Vagner karavīriem, kuri 7. februārī tika iznīcināti ASV vadītās starptautiskās koalīcijas triecienā Sīrijā. Krievijas karavīri kopā ar Sīrijas valdības karaspēku mēģināja ieņemt naftas ieguves uzņēmumu Conoco pie Eifratas upes.

Dažas dienas pēc tam Krievijas Ārlietu ministrija atzina, ka gājuši bojā “daži desmiti” Krievijas pilsoņu un ir arī ievainotie. Tie uz Sīriju karot esot devušies “pēc savas gribas un ar atšķirīgiem mērķiem”. Taču mediji vēstīja pat par 200 kritušajiem.

Bez tam Pompeo savā uzstāšanās atbalstīja Trampa politiku pret Irānu un Ziemeļkoreju. “Irānas darbības Sīrijā, Irākā un Libānā rada draudus Izraēlas pastāvēšanai,” teica Pompeo. Savukārt Teherānas atbalstītais Hezbollah grupējums apdraud ASV drošību. Pēc topošā ASV valsts sekretāra domām, Irāna par savām bīstamām darbībām maksā “pārāk zemu cenu”.

Runājot par Ziemeļkoreju, Pompeo paziņoja, ka nedrīkst pieļaut, ka tās diktators Kims Čenuns draudētu ASV ar kodolieročiem. Viņš arī piebilda, ka nekad nav iestājies par to, lai šajā valstī tiktu mainīts tur pastāvošais režīms.

Kā iesēsties „e-komercijas vilcienā”?

Plaukstošās e-komercijas laikmetā uzņēmuma izcelsmes valsts un atrašanās vieta vairs neietekmē spēju tirgot preces Latvijas, Eiropas Savienības vai visas pasaules mērogā. Attiecīgi ne mazāk svarīga par kvalitatīvu preci mūsdienu tiešsaistes pircējam ir arī ātra un ērta piegāde. Efektīvākā piegādes risinājuma izvēlē var palīdzēt virkne ieteikumu.

Pirmkārt, rūpīgi jāizvēlas sūtījumu piegādes partneris. Sūtījuma saņēmēja pieredze preces piegādes brīdī var būtiski ietekmēt klienta viedokli par iegādāto preci. Izraugoties piegāžu partneri, jāpievērš uzmanība iespējamiem piegādes veidiem. Piemēram, Igaunijā un Skandināvijas valstīs iecienīta sūtījumu saņemšanas vieta ir paku skapis jeb automatizētais paku termināls. Savukārt Vācijā un Francijā priekšroka tiek dota piegādēm mājās.

Tāpat arvien lielāka nozīme tiek piešķirta ērtai preču atgriešanai. Tas nozīmē, ka pakas gala saņēmējam tiek nodrošināta iespēja preci ērti atgriezt sūtītājam, ja tā neder vai neatbilst gaidītajam. DPD un Kantar TNS pērn veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu atzina, ka tiešsaistes pirkumus viņus aizkavē veikt tieši neskaidra preču atgriešanas politika. Vēl vairāk aptaujāto kā kavēkli atzīmēja atgriešanas procesa sarežģītību.

Otrkārt, jāņem vērā sūtījumu piegādes standarti dažādās valstīs. Piemēram, Spānijā un Portugālē pieprasīta iespēja ir apmaksu par preci veikt piegādes brīdī pie kurjera. Francijā iecienītas ir piegādes nedēļas nogalēs, bet e-pircēji Lielbritānijā aktīvi izmanto iespēju pārcelt pakas piegādes datumu vai saņemšanas dienā pārvirzīt sūtījumu uz citu punktu sev ērtākā vietā un laikā. Izplatīta prakse ir arī atstāt paku “drošā vietā”, kas zināma vien saņēmējam un kurjeram, piemēram, garāžā vai uz lieveņa mājas iekšpagalmā.

Treškārt, nosūtītājs ir atbildīgs par sūtījuma rūpīgu iepakošanu, lai izvairītos no bojājumu riskiem ceļā, īpaši, ja pakai jāmēro prāvāks attālums. Kastēm jābūt izturīgām, dodot priekšroku vēl neizmantotām, ar stingrām malām. Kad priekšmets ievietots kastē, brīvā vieta tajā jāaizpilda ar iepakošanas materiālu pietiekamā daudzumā, lai neļautu precei kustēties un tikt deformētai. Savukārt trauslus priekšmetus, tostarp māla vai stikla izstrādājumus, pirms ievietošanas kastē jāiepako atsevišķi.

Visbeidzot, būtiski ir atrast savam biznesam izdevīgāko opciju, lai par piegādēm nenāktos pārmaksāt. Sūtījumu izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, tai skaitā nosūtīšanas veida, pakas svara, mērķa valsts un izmantotajiem papildu pakalpojumiem. Ja sūtījumi tiek veikti regulāri, juridiskie klienti personalizētus risinājumus un izdevīgus piedāvājumus var saņemt līgumsadarbības ar pārvadātāju ietvaros.

Tehnoloģijām attīstoties un klientu prasībām augot, sūtījumu piegāžu risinājumi kļūst arvien modernāki un pieejamāki. Tā, piemēram, jau šobrīd pastāv iespēja no automatizētajiem paku termināliem visā Latvijā veikt sūtījumus uz dažādiem galamērķiem Baltijā un Eiropā. Atliek vien rast veidu, kā sūtījumu piegādes visefektīvāk izmantot sava biznesa attīstībai, un ērti iekārtoties straujajā „e-komercijas vilcienā”.

 

Autors ir “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs

Rinkēvičs: Baltieši neglaimoja, viņi bija diplomāti

Triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās Baltajā namā pagājušajā nedēļā radīja gan analītiskus komentārus, gan emocionālus spriedumus par ASV prezidentu Donaldu Trampu un Baltijas valstu līderiem.

Ir saruna ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču pēc vizītes un prezidentu tikšanās Baltajā namā.

Vai, slavējot Trampu par to, ka tieši viņš izdara spēcīgu spiedienu uz citām NATO dalībvalstīm palielināt budžetu aizsardzībai, un tādā veidā netieši kritizējot tās valstis, kas to vēl nav izdarījušas, baltieši neriskē ar iespējamu nepatiku no saviem partneriem Eiropā?
Domāju, ka ne. Mūsu pozīcija vienmēr bijusi skaidra — ja tiešām vēlamies veidot nopietnu aizsardzības politiku, tam ir nepieciešams atvēlēt vairāk līdzekļu. Protams, Latvija un Lietuva tikai šogad sasniedza prasību atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP, taču mums bija šāds plāns, un visi to zināja.

Tagad uzsveram, ka prezidenta Tram­pa paustais ir aktualizējis šo diskusiju, varbūt daudz asākā veidā nekā iepriekšējie prezidenti. Pie reizes jāatgādina, ka līdzīgus pamudinājumus izteica arī Obama, Bušs un savulaik pat Klintons. Daudzi to jau ir piemirsuši.

Un tomēr — vai pēc preses brīfingā notikušās Baltijas slavēšanas un vienlaikus Vācijas kritizēšanas jums personīgi nebūs nepatīkamas nākamās tikšanās ar vācu diplomātiem?
Nē. Mēs labi zinām, kādas ir tiešās diskusijas starp ASV un Vāciju par aizsardzības finansējumu. Un zinām arī to, kāda ir iekšējā diskusija Vācijā. Sociāldemokrāti saka: nevajag atvēlēt 2% aizsardzībai, savukārt kristīgie demokrāti ir iezīmējuši 2024. gadu kā termiņu šī mērķa sasniegšanai.

Ir jautājumi, kuros Baltijas viedokļi ar ASV saskan, un ir jautājumi, kuros mūsu viedokļi nesaskan, piemēram, klimata izmaiņas un brīvā tirdzniecība. Tajos mēs pievienojamies citām Eiropas valstīm.

Bet nedomāju, ka man būs neveikli brīži vai neērtības sajūta.

Vai Trampa bravūrīgā lielīšanās, ka tieši viņš ir panācis lielāku naudas atvēlēšanu aizsardzībai, nav pārspīlēta? Latvijas valdība jau 2015. gadā apņēmās sasniegt 2% finansējumu aizsardzībai agrāk, 2018. gadā, nevis, kā sākotnēji bija plānots, 2020.?
Es nesāktu diskutēt par faktoloģisko pusi — kurš kad un kā. [Vašingtonas domnīcas] Atlantic Council rīkotajās vakariņās man izdevās parunāt ar vairākiem drošības ekspertiem. Vai tie būtu demokrāti, vai republikāņi, nostāja bija vienkārša — nedomājiet, ka tas, ko tagad saka Tramps, ir tikai viņa viedoklis. Patiesībā viņš asāk, pat brutālāk iezīmē to, par ko republikāņi un demokrāti dusmojušies arī agrāk. ASV jūtas, ka tās maksā neproporcionāli daudz par Eiropas sabiedroto aizsardzību. (ASV militārais budžets ir 4% no IKP — red.)

Tramps tagad pirmoreiz īpaši uzsvēra: viņam nav pieņemami, ka dažas ES valstis nav sasniegušas 2%, bet tajā pašā laikā gatavas investēt milzīgus līdzekļus gāzesvada izbūvē no Krievijas uz Vāciju. Kur tad tā nauda paliek? Un kā jūs varat runāt par drošību, tajā pašā laikā šo drošību vājinot? Šie argumenti ir loģiski un precīzi.

Diplomātiem, ekspertiem un žurnālistiem, kas varbūt pieraduši pie gludām frāzēm, tas šķiet par asu. Taču Tramps ir saasinājis problēmu tiktāl, ka, manuprāt, ir atstāts cits nebūt ne slikts efekts — ES ir saņēmusies un pati sākusi domāt par savu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Kā tas izpaužas?
Piemēram, tā sauktais PESCO koncepts (Pastāvīgā strukturētā sadarbība drošībā un aizsardzībā — red.), kas tika apstiprināts pagājušajā gadā. ES pirmoreiz sāka nopietni domāt par militārās mobilitātes programmām, kas nozīmē, ka drīz bruņotie spēki varēs pārvietoties pāri savstarpējām robežām bez īpašām birokrātiskām procedūrām. Jo pašlaik katrā valstī ir sava kārtība atļaujas došanai.

Kad tas stāsies spēkā?
Nevaru precīzi pateikt. Par šo mobilitāti, ko dēvē arī par «militāro Šengenu», politisks lēmums ir pieņemts, tagad katra valsts sakārto attiecīgus papīrus.

Vai piekrītat Trampa apgalvojumam, ka attiecībā pret Krieviju viņš ir visstingrākais, salīdzinot ar citiem pēdējā laika prezidentiem?
60 Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšana [pēc Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā] parāda diezgan stingru nostāju. Tā demonstrē tieši tādu pašu retoriku, kāda ir arī Eiropā: ka mums jābūt stingriem pret Krieviju, bet tajā paša laikā jāmeklē dialogs, kur tas ir iespējams.

No otras puses, manuprāt, prezidents Tramps un viņa administrācija vēl joprojām cenšas formulēt savu stratēģiju attiecībās ar Krieviju.

Ja salīdzina Obamas un Trampa prezidentūras laikus, divpusējās attiecības ar ASV no Latvijas skatpunkta ir vieglāk vai grūtāk veidojamas?
Pēdējā gada laikā ir bijis salīdzinoši daudz augsta līmeņa tikšanos: pērn februārī Baltijas prezidenti tikās ar ASV viceprezidentu Maiku Pensu Minhenē, martā ASV Kongresa pārstāvju palātas spīkers uzņēma Baltijas ārlietu ministrus Vašingtonā, maijā aizsardzības ministrs Džeimss Matiss apmeklēja Lietuvu, jūlijā Penss ieradās Tallinā.

Iepriekšējais Baltijas prezidentu samits ar Obamu bija 2013. gada vasarā. Es teiktu, ka tagad personiskie kontakti un sadarbība pilnīgi noteikti attīstās augšupejošā virzienā. Tas ir fakts.

Ja būtu jānovērtē šis samits skalā no 1 līdz 10, cik balles jūs liktu?
Ja es teikšu 10, man neticēs. Ja teikšu 1, būs sensācija. Ja teikšu 5, komentēs — «tā jau domājām». Es labāk atbildētu tā: viss, ko mēs vēlējāmies ar šo samitu sasniegt — atgādināšana par Baltiju plašākai sabiedrībai un aci pret aci izrunāt ar ASV prezidentu drošības un ekonomikas jautājumus —, ir sasniegts.

Ko jūs atbildētu tiem interneta komentētājiem, kuri uzskata, ka Baltijas valstu prezidenti preses brīfingā ar saviem glaimiem pret Trampu izskatījās pēc iztapīgiem plebejiem?
Es tos nesauktu par īpašiem glaimiem. Mūsdienu politikā atsevišķām personībām ir vai nu ļoti spēcīgs atbalsts, vai arī viņi tiek asi kritizēti. Un bieži vien nemaz nevēlamies ieklausīties tajā, ko saka pretējā puse. Tomēr šajā mūsdienu interneta un visu sociālo tīklu ietekmē — ar tam līdzi nākošajiem simpātiju un antipātiju uzplūdiem — neviens nav atcēlis elementāru diplomātisku pieklājību. Tas, ko darīja Baltijas valstu prezidenti, bija diplomātija.