Kas ir pacientu drošības pamatā?

Domājot par laiku, kad Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas un veselības aprūpes students sāks patstāvīgas darba gaitas, prioritāte mūsu augstskolā ir bijusi un vienmēr būs pacientu drošība. Eirobarometra veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kā vienu no vissvarīgākajiem augstas kvalitātes veselības aprūpes priekšnoteikumiem uzskata labi apmācītus medicīnas darbiniekus. Ar pacientu ir jātiekas jau profesionāli gatavam jaunajam speciālistam, kurš veiksmīgi izgājis visus teorētisko apmācību un praktiskās sagatavošanās posmus. Šodien robs zināšanās var būt nepatīkams cipars novērtējumā, bet rīt tas var būt apdraudējums pacientam. Vēl vairāk – zināšanas, prasmes un kompetences ārstiem un visam veselības aprūpes personālam simulācijās balstītā, drošā vidē ir jāpilnveido visa mūža garumā.

Virtuālās realitātes un cita veida simulatorus, manekenus un trenažierus mēs vērtējam kā īpaši nozīmīgus jauno speciālistu sagatavošanas procesā, lai ar pacientu tiktos ne tikai akadēmiski, bet arī praktiski gatavs mediķis. Tādēļ pirms vairākiem gadiem esam izveidojuši RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kurā studenti apgūst, piemēram, ķirurģiskās manipulācijas, daudzveidīgus izmeklēšanas gadījumus un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šā centra kapacitāte ļauj apmācības nodrošināt arī pieredzējušajiem speciālistiem gan ikdienas manipulāciju atkārtošanai, gan sarežģītu klīnisko prasmju attīstībai. Ne mazāk svarīga ir arī ārstu komandas rīcības algoritma apgūšana, izmantojot mūsdienu modernās mulāžas, kas teju jau pilnībā atdarina dzīvu cilvēku. Te RSU ir labi sadarbības partneri Vašingtona Universitātē un Jēla Universitātē, kas piedalās mūsu studiju programmu realizācijā. Tāda ir mūsdienu modernās medicīnas studiju tendence – ārsts ne tikai papildina savas teorētiskās zināšanas, bet nemitīgi attīsta un atkārto praktiskās iemaņas.

RSU studē 8,7 tūkstoši studenti, bet mūsu mērķis ir sasniegt 10 tūkstošus. Tas nozīmē, ka neatslābstoši turpinām rūpēties par augstiem kvalitātes standartiem jebkurā no studiju posmiem. Lai pilnveidotu studentu praktisko apmācību iespējas, trīs universitāšu slimnīcās – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī vairāku Latvijas reģionālo centru lielajās slimnīcās, piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī atveram Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra filiāles – klīnisko studiju centrus, kuros jaunie speciālisti var praktizēties, izmantojot dažādus simulatorus, manekenus, mulāžas, datorizētus 3D trenažierus un arī uz vietas slimnīcā apmeklēt lekcijas.

Paralēli šādi RSU centri top arī ārvalstu slimnīcās Vācijā, Itālijā, Skandināvijā. Klīnisko prasmju centri tuvina akadēmisko vidi reālajai mediķu ikdienai. Taču tie ir svarīgi ne tikai studentiem, bet arī jau pieredzējušiem veselības aprūpes sistēmas speciālistiem. Piemēram, daudzviet Rietumeiropā un ASV, ceļot jaunu klīniku, pirmajā stāvā parasti tiek izveidots īpašs simulāciju centrs, kurā ķirurgs pēc atvaļinājuma atjauno prasmes, trenējas un tikai pēc tam dodas pie pacienta.

Svarīgi, lai Latvijas students varētu praktizēties ne tikai vadošajās Latvijas slimnīcās, bet arī ārvalstu klīnikās. Tas dod starptautisku pieredzi un zināšanas.

Kāds varētu teikt, ka tas ir ceļa sākums uz aizbraukšanu, jo, piemēram, tikai Vācijā vien trūkst aptuveni 6500 ārstu, un līdzīga problēma ir visā Eiropā. Tomēr jāsaka, ka ar administratīvām ierobežošanas metodēm mūsdienu pasaulē, kurā tirgus ir atvērts, jaunos speciālistus noturēt nebūs iespējams. Aktīvāk jāizmanto ieinteresēšanas, speciālistu atbalsta metodes, kā darba devēju vai pašvaldību finansētas studijas rezidentūrā vai cita veida atbalsts. Piemēram, pašvaldība, kurā ir reģionāla slimnīca, var slēgt līgumu ar jauno speciālistu, ka vietvara no savas puses sedz studiju maksu, iespējams, nodrošina jauno speciālistu ar dzīvokli, bet jaunais mediķis apņemas noteiktu laiku strādāt reģionālajā slimnīcā. Ja puisis vai meitene ir no konkrētās pašvaldības un vēlas turpināt strādāt dzimtajā pilsētā, šis būtu abpusēji izdevīgs risinājums. Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā ledus ir sakustējies un jau ir virkne pozitīvu piemēru, kā pašvaldības efektīvi piesaista topošos un jaunos ārstus sev trūkstošajām vakancēm. Līdzīgs darbs būtu jāiegulda arī reģionālo slimnīcu ārstu apmācībā simulētā vidē.

Objektīvs un rūpīgs vērtētājs ir darba devējs, kuram nepieciešams profesionāli sagatavots darbinieks, kurš jau no pirmās dienas var pildīt pienākumus, nevis tāds, kam vēl nepieciešamas ilgstošas apmācības un praktizēšanās. Darbam gatavu absolventu RSU jau studiju procesa laikā nodrošina ciešā darba devēju un universitātes sadarbība. Darba devēju pārstāvji piedalās studiju programmu izstrādē, gala pārbaudījumos, kur novērtē studentu zināšanas, darbojas fakultāšu domēs un padomnieku konventā. Bieži nākamie darba devēji jau studiju laikā sāk sadarbību ar studentu, kurš, iespējams, būs nākamais darba ņēmējs. RSU kopā ar darba devējiem rūpīgi seko līdz izmaiņām darba tirgū, lai studenti saņemtu to izglītību un tajā specialitātē, kas darba devējam visvairāk ir vajadzīga. Darba devēju interesēs ir arī nodrošināt savu darbinieku nemitīgu izaugsim, kas veselības aprūpes jomā var tikt realizēts caur RSU klīnisko studiju centriem slimnīcās Latvijā un ārvalstīs.

Augsti kvalificētu veselības aprūpes darbinieku sagatavošana ir pacientu drošības pamatā, taču šāda izglītība nebeidzas ar ārsta diploma iegūšanu. Ārsts ir reglamentēta profesija, kurā zināšanas jāpilnveido nemitīgi. Simulācijas centru iesaiste gan studentu, gan jau pieredzējušā ārstniecības personāla mūžizglītības procesā ir ne tikai modernās medicīnas tendence un saskan ar Eiropas Savienības regulu prasībām par pacientu drošību, bet visas Latvijas sabiedrības veselības interesēs.

 

Autors ir profesors, Rīgas Stradiņa universitātes rektors