Īšani Kočhara, Okupācijas muzeja ekskursiju vadītāja • IR.lv

Īšani Kočhara, Okupācijas muzeja ekskursiju vadītāja

Īšani ekskursijas muzeja ekspozīcijā vada angļu valodā. Tikai reizi viesojušies indieši, turklāt kā daļa no starptautiskas studentu grupas. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Marija Leščinska

Pērn augustā Īšani Kočhara (Eeshani Kochhar) ieradās Rīgā, lai Erasmus+ programmā gadu studētu Latvijas Universitātē. Pa-pildus mācībām viņa gribēja atrast pusslodzes darbu, kas dotu iespēju ne tikai nopelnīt, bet arī iegūt pieredzi. Taču latviešu valodu indiešu meitene nezināja, un darbu atrast nebija viegli. Kādu dienu fakultātē pamanīja nelielu sludinājuma lapiņu, kas vēstīja, ka Okupācijas muzejā tiek meklēti gidi. «Pirmoreiz dzīvē maksāju nodokļus un daru to Latvijā!»

Ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē, Īšani nolēma, ka maģistrantūrā vēlas studēt kaut ko ar iepriekšējo izglītību saistītu, tomēr specifiskāku. Eiropas studiju programmu Manipalas Universitātē, kur viņa mācās, atbalsta Eiropas Savienība, kas ļauj indiešu studentiem piedalīties arī Erasmus mobilitātes programmā. Kad bija jāizvēlas, uz kuru partneraugstskolu doties, viņas izvēle bija par labu Rīgai, jo studiju kursi un režīms šeit šķita vispiemērotākie indietes interesēm. Tā Īšani pirmoreiz nokļuva Eiropā.

Iejusties nebija grūti. Ikdiena Ķengaragā, internacionālā studiju vide un darbs muzejā viņai radījuši daudzšķautņainu priekšstatu par dzīvi Latvijā. «Jokoju, ka jūtos kā latviete.» Muzejā viņa sāka strādāt novembra beigās. Protams, ekskursiju vadīšanai nepieciešamo zināšanu apjoms ir liels, un to apgūt īsā laikā nebija vienkārši. «Tā nav mana vēsture.» Tomēr ir arī priekšrocības — dažādos vēstures faktus viņa neuztver personīgi un spēj tos pasniegt analītiskāk un objektīvāk. Okupācija nav process, ko īstenojušas tikai padomju vai nacistu valdības. Zināmas paralēles var vilkt pat ar nīderlandiešu un britu kolonizatoriem — lai gan procesi ir atšķirīgi, šajā aspektā Latvijas un Indijas vēstures noteikti ir salīdzināmas. Tomēr kopumā līdzību nav daudz. «Ideja par to, ko nozīmē būt latvietim, ir ļoti homogēna.» Savukārt Indiju drīzāk iespējams salīdzināt ar Eiropu kopumā — dažādi reģioni, dažādas kultūras.

«Man zināmā mērā ir identitātes krīze,» meitene smaida, atbildot uz jautājumu, no kura Indijas reģiona viņa ir. Tēva darba dēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu. Dažādie reģioni tik ļoti atšķiras, ka grūti nepārprotami atbildēt uz jautājumu, no kurienes esi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu