Bizness gaišākai dzīvei

Aldis Cimermanis, uzņēmuma UPPE vadītājs, viens no trim līdzīpašniekiem. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Īstenojot visfantastiskākās un tehniski sarežģītākās vīzijas, stikla konstrukciju uzņēmums UPPE nonācis pie secinājuma, ka viņu biznesā ir trīs vērtības: komanda, atklātība un precizitāte. Bet vissvarīgāk esot piedomāt, lai no katra darba pasaule kļūtu mazliet labāka

Šis uzņēmums varētu uzbūvēt neredzamas mājas. Tikai to iekārtojums un cilvēki padarītu stikla konstrukcijas apjaušamas. Par to, ka šāda ēka ir iespējama, liecina viņu veidotā autoostas lifta šahta Somijas pilsētā Lahti, kurai visas nesošās konstrukcijas, kolonnas un sijas ir no stikla. Pat salaiduma vietas nav redzamas.

Vairākas ēkas, kuru celtniecībā piedalījusies UPPE, Norvēģijā, Somijā un Latvijā atzītas par pēdējo gadu labākajiem būvniecības sasniegumiem. Kā rakstīts žurnālā Latvijas Architektūra, arhitekti labprāt sadarbojas ar UPPE profesionāļiem dažādu nestandarta, toties mākslinieciski augstvērtīgu stikloto konstrukciju izstrādē. Bet savu darbību UPPE sāka tieši finanšu krīzes laikā.

Uzticības dēļ ieslēdza gaismu

Trīs draugi, kuri 2009. gadā izveidoja uzņēmumu, bija iepazinušies, strādājot stikloto konstrukciju uzņēmumā Aile. «Mēs ar Ivaru nākam no Sabiles, mūsu mammas ir draudzenes. Pirms kādiem 15 gadiem atkal satikāmies uzņēmumā AileUPPE vadītājs Aldis Cimermanis saka par seno pazīšanos ar Ivaru Žagariņu.

«Savukārt ar Sandi bijām iepazinušies Latvijas Kristīgajā studentu brālībā. Kad Sandis atnāca uz darba interviju Ailē, pieņēmu viņu darbā.» Tolaik Aldis strādāja Ailē par inženieri un laika gaitā kļuva par Sanda Mileiko mentoru. UPPE vadības komanda kļuva pilnīga pēc Ivara drauga Riča Bēranta pievienošanās.

Darbojoties ar stikla konstrukcijām, ļoti svarīgi ir iegūt sev skolotāju, jo Latvijas augstskolās to nemāca. Aldis studējis būvniecību LLU, Sandis — RTU, un, lai gan stikla konstrukcijas būvniecībā tiek izmantotas jau vismaz simt gadu, studiju programmās uzmanība koncentrēta uz betona, tērauda un koka konstrukcijām. «Stiklu ilgu laiku uztvēra kā materiālu logam, kura galvenā funkcija ir ielaist gaismu ēkā,» paskaidro Sandis. Tāpēc viņš, tagad būdams UPPE projektēšanas vadītājs, Aldi goddevīgi sauc par savu skolotāju. Savukārt Aldis ar cieņu piesauc bijušo Aile vadītāju Valdi Moru. Kad tūkstošgades sākumā LMT galvenās ēkas būvniecībā Aile ieguva tiesības nodrošināt moderno būvi ar visām stikla un alumīnija konstrukcijām, Valdis Mors kopā ar Aldi braukuši uz Vāciju konsultēties. Lai tālāk dalītos ar zināšanām, Aldis bija izveidojis lekciju kursu Mūsdienu stiklotās konstrukcijas, bet, sākot strādāt savā uzņēmumā, lektora darbu vairs nespēja turpināt.

No Ailes Aldis, Sandis un Ivars aizgājuši, jo vēlējušies izmantot stikla konstrukcijas būvniecībā citādi nekā iepriekšējos gadu desmitos. Biznesa plāna jauna uzņēmuma dibināšanai gan nebija. «Taču tad viens kungs, ar ko bijām iesākuši sarunas par viņa privātmājas būvniecību, piezvanīja un lūdza iesaistīties celtniecībā. Vēl nebijām nodibinājuši uzņēmumu, tāpēc teicām, ka tas nav iespējams. Tomēr pēc kāda laika viņš atkal zvanīja, un mēs nolēmām, ka tas ir signāls — jāieslēdz telpā gaisma un jāsāk strādāt,» Aldis atceras laiku, kad viņiem biznesa sākšanai nebija nekā. «Uzprojektēt varējām, samontēt — arī, zinājām, kas ražo stiklu. Uzņēmuma reģistrāciju sākām vienlaikus ar savu pirmo projektu. Strādājām visi un darījām visu.»

Kad Aldis parāda lielformāta fotogrāfiju ar pirmo privātmāju, kuras celtniecībā piedalījās UPPE, nevilšus aizraujas elpa. Tā ir liela, gaiša četrstāvu betona un stikla ēka, kur stikla konstrukcijas ir vismaz tūkstoš kvadrātmetru apjomā. «Jau pirmais projekts apliecina, ka mūsu biznesa pamatā ir uzticības pilnas attiecības,» saka Aldis, atzīmēdams, ka jaunajam uzņēmumam uzticējās un tas nepievīla. «Pēc tam UPPE nekad nav īpaši meklējusi klientus, neesam piedalījušies izstādēs un neesam ieguldījuši naudu mārketingā. Visus pārējos projektus mums arī uzticējuši vai nu klienti, vai arhitekti. Tā mēs no viena projekta nonākam pie nākamā.»

Nav nekā neiespējama

Bieži vien sarunas par projekta īstenošanu sākas ar to, ka UPPE pārstāvjiem ir jāpierāda, ka apstrādes tehnoloģijas stiklu slodzes nestspējas ziņā padarījušas līdzvērtīgu dzelzsbetonam. Kad Lahti pilsētas vadība meklēja, kas varētu pilsētas centrā izveidot stikla kasti kā ieeju pazemes autoostā, viņi šaubījās gan par arhitektu ieceri veidot stikla ēku bez stiprinājumiem, gan par UPPE spēju izveidot šādu konstrukciju stipru un drošu. Projektētāju aprēķini vien nepārliecināja. «Tad mēs taisījām mazu eksperimentu un būvniecībai paredzēto stiklu mēģinājām sadauzīt ar ķieģeļiem un koka nūjām,» smaidot Sandis atceras, kā pārliecinājis, ka stikls var izturēt uzbrukumus.

Viņš uzsver — par viņiem atceras tad, ja ir sarežģītas konstrukcijas, nestandarta risinājumi un kāds cits arhitektiem jau ir pateicis: «Nē, tas nav iespējams!» Aldis piekrīt, ka tādas stikla konstrukcijas, kuras var izkārtot kā lego klucīšus, viņa vadītajam uzņēmumam neuzkurina interesi. Bet, ja jumtā ir apaļš kupols vai tā slīpajā virsmā paredzēti stikla ielaidumi, ja ir līkumotas sienas vai neredzamas salaiduma vietas, uz to UPPE «uzķeroties».

«Arhitekti bieži vien rada ideju, ko būvnieki it kā nevar īstenot dzīvē. Piemēram, norvēģu arhitekts Vidars Knutsens gribēja uztaisīt māju, kuras stiklotās fasādes stiprinājumi ir noslēpti sienās,» Aldis atceras, kā sākās sadarbība ar norvēģu arhitektu pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad viņi vēl strādāja Ailē. «Nekas nav redzams, neviena salaiduma vieta. Mums nebija risinājumu. Bet, kad arhitekts uzstāja, ieslēdzās latviešu spīts, un apņēmāmies vai nu viņu pārliecināt, ka tas nav iespējams, vai arī īstenot.» Rezultātā tapa stikla ēka, kas kalpo norvēģu skolotājiem kā zināšanu pilnveides centrs. Kopā ar Element Arkitekter, ko vada Knutsens, UPPE ir radījusi vēl divas gan vizuāli skaistas, gan funkcionāli mūsdienīgas ēkas Oslo: Zaļo māju, kas ir piecstāvu koka un stikla daudzdzīvokļu ēka parkā, un biroju ēku. Pirmā 2013. gadā saņēma Norvēģijas gada balvu arhitektūrā, bet biroju ēka pērn atzīta par ēku ar vislabāko stikla fasādi un vislabāko izgaismojumu Norvēģijā.

«Patiesībā tā ir veca, 70. gados būvēta dzelzsbetona ēka, kurā atradās majonēzes rūpnīca,» paskaidro Aldis. Esot bijusi drūma. Tagad — gaiša un viegla, jo fasādē pat logu hermētiķi ir paslēpti aiz gaiša materiāla. Stiklojumam izmantots tikai dzidrinātais stikls, kas ir gaisīgi zilgans, bez stiklam raksturīgās zaļganās nokrāsas. Katra fasādes stikla daļa ir aprīkota ar LED gaismekļiem, kas ēku izgaismo naktī. Apgaismojuma sistēma ir programmējama, tā var būt kustīga un imitēt dažādus attēlus.

Līdz šim efektīvākie UPPE projekti īstenoti aiz robežām, jo Skandināvijas valstīs ir laba maksātspēja. Taču arī Latvijā ir ēkas, kuru celtniecībā iesaistījās UPPE un kas izpelnījušās atzinību. Piemēram, ar Latvijas būvniecības 2017. gada balvu novērtētajā VEF Kultūras pils rekonstrukcijā tieši UPPE gādāja par stikla kupoliem. Veidoja starpsienas un fasādes stiklojumu Latvijas valsts mežu klientu centram Dundagā, kas atzīts pat 2017. gada labāko būvi Latvijā. Gādāja par stiklojumu arī Liepājas Lielajam dzintaram, restorānam un alus darītavai Zoltners, nesen rekonstruētā viesnīcā Vecrīgā nodrošināja ugunsdrošas stikla grīdas un liektas stikla margas. Ir izveidojusies sadarbība ar arhitektēm Zaigu Gaili un Sintiju Vaivadi, projektēšanas biroju Arhis un Made arhitekti.

«Kad arhitekti izstrādā projektus, mēs iesakām atsevišķu projektu tikai stiklotajām konstrukcijām,» saka Sandis, kurš kopā ar astoņiem uzņēmuma projektētājiem izstrādā detalizētus tehniskos rasējumus un aprakstus arī tādiem būvniecības projektiem, kuros UPPE nepiedalās. «Mēs uzskatām, ka tas sakārto Latvijas būvniecības vidi. Bieži vien arhitekti paredz ēkā stiklu, bet būvniekam ir savi uzskati par stikla spējām noturēt siltumu, pasargāt no saules, tā izturību un drošību. Tie, kas arhitekta ieceri realizē, var dažādi interpretēt tehniskos parametrus, var arī izmantot lētus materiālus. Tāpēc piedāvājam arhitektiem izstrādāt detalizētu projektu, lai īstenošana netraucētu ne arhitektu, ne būvnieku reputācijai.»

Bizness, kurā palīdz citiem

Kad jautāju, kā UPPE tiek pie augsti kvalificētiem stikla konstrukciju projektētājiem, ja tādus augstskolā nesagatavo, Aldis un Sandis norāda uz ražotni. Jaunajiem inženieriem, kas tikko beiguši augstskolu, UPPE vispirms piedāvājot apliecināt savas spējas, zāģējot, frēzējot un urbjot. Kad ražotnē ir iegūta izpratne par tehnoloģijām un dažādiem to smalkumiem, var ķerties pie projektēšanas. Vai tiešām millennials paaudze gatava sākt karjeru kā zeļļi?

«Aha!» pasmaida Aldis. «No desmit viens, varbūt divi. Visi mūsu projektētāji ir strādājuši ražotnē, jo mēs gribam, lai viņi līdz sīkumiem pārzina procesu.» Prasīgi pret savu komandu, vadītāji vienlaikus to uzskata par vienu no svarīgākajām uzņēmuma vērtībām. To, ka komanda ir lieliska, pierāda tās pagājušā gada saliedēšanās pasākums. Ar biedrības Tuvu atbalstu UPPE darbinieki divās dienās kādai ģimenei, kura 2016. gada ziemā ugunsgrēkā zaudēja māju, uzcēla mazu, bet modernu un ērti iekārtotu pagaidu māju. «Ja taisa biznesu, tad ir vērts to darīt, palīdzot kādam,» pārliecināts Aldis. Viņš atklāj, ka labdarības organizāciju Tuvu vada sieva Lāsma. Cimermaņu ģimenē ir pārliecība, ka jebkurš darbs jādara ar domu, ka pasaule no tā kļūst mazliet labāka.

Bija laiks, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse no visiem UPPE īstenotajiem projektiem bija Latvijā. Šogad — 80%. Lai gan finansiāli tas nav izdevīgi, uzņēmums aizvien vairāk cenšas strādāt Latvijā. «Vai tad mums nevajag savas jaunās, gaišās skolas, koncertzāles un arī privātmājas?» saka Aldis. Tiesa, reizēm, paskatoties grāmatvedības datus, rokas nolaižoties. «Samaksājot visus nodokļus, Latvijas tirgū tiešām grūti konkurēt ar zemu cenu,» viņš atzīst. «Bet, ja visi uzņēmumi maksātu nodokļus, cenu līmenis Latvijā būtu augstāks, un mēs būtu valsts, kas spējīga attīstīties. Varam šķendēties, kā valdība izmanto naudu, bet tas nav arguments nemaksāt nodokļus. Kādam ir jāstrādā un jāmaksā nodokļi. Domāju, ka mūsu bērniem dzīve būs vieglāka nekā mums. Jo viņi to balstīs tādās vērtībās, kas padara pasauli labāku.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Mēs gribam padarīt pasauli apkārtējiem mazliet labāku. Mēs esam secinājuši, ka biznesā tas dod gan augļus, gan gandarījumu.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Mēs tik labi sākām mūsu biznesu, ka domājām ātri kļūt slaveni un bagāti. 2011. gadā apgrozījums bija divreiz lielāks nekā 2010. gadā, bet projektu daudzums un lielums mūs gandrīz noveda līdz bankrotam. Tad sapratām, ka esam pazaudējuši perspektīvu.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Ja biznesa ideja ir gūt mazliet vairāk nekā tikai personīgo labumu, ir vērts strādāt. Projekts, kurā gādā tikai par savu labumu, ilgtermiņā nav dzīvotspējīgs.»

«Visi mūsu projektētāji ir strādājuši ražotnē, jo mēs gribam, lai viņi līdz sīkumiem pārzina procesu.»
Foto — Alise Šulca, Picture Agency

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu