Liepājas osta kā nākamā Roterdama 10

Liepājas osta. Foto: Ieva Lūka, LETA
Rolands Pētersons
Print Friendly, PDF & Email

Transporta un loģistikas nozare ir īpaši nozīmīga Latvijas ekonomikā, jo tai ir stabils IKP pieaugums un tā sniedz pakalpojumus gandrīz visām pārējām tautsaimniecības jomām. Ik gadu tiek uzsvērts, ka šī nozare jāatzīst par prioritāru un jāsekmē tās attīstība, taču transporta un loģistikas sektora uzņēmumu pārstāvji cer uz daudz konkrētākiem un ilgtermiņa risinājumiem.

9,1% Latvijas IKP pievienotās vērtības

Neraugoties uz pēdējās desmitgades politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, transporta un loģistikas nozares ietekme uz mūsu valsts ekonomiku joprojām ir liela – 2016. gadā nozare radīja 9,1% Latvijas IKP pievienotās vērtības. Arī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa kaut nedaudz, bet apsteidz citas nozares – 2016. gadā citās tautsaimniecības ekonomiskās darbības nozarēs tā bijusi 859 eiro apmērā, savukārt transporta un uzglabāšanas jomā 870 eiro (1562 eiro – ūdens transporta jomā, 2061 eiro – gaisa transporta, 1059 eiro – uzglabāšana un transporta palīgdarbības u.c.).

Viens no loģistikas nozares pozitīvajiem piemēriem ir ostas, kuru attīstībā ir paveikts labs mājasdarbs. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, savukārt Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Noteiki jāatzīmē arī mazās ostas kā Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure, kas patlaban ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Liepājas osta kā nākamā Roterdama

Taču arī šeit ir plašas izaugsmes iespējas un vairāki darbi veicami nopietnu attīstības mērķu sasniegšanai. Piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomus, piesaistot jaunas kravas plūsmas un veidus, kā arī nodrošinot augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu un turpinot ieviest modernās tehnoloģijas un informācijas sistēmas tranzīta un loģistikas nozarē, mūsu Liepāja jau pavisam pārredzamā nākotnē var būt otra Roterdama.

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ostas un speciālās ekonomiskās zonas tālākai izaugsmei ir loģistikas un distribūcijas centru attīstība, uzsvaru liekot uz Āzijas un Tālo Austrumu valstu kravu piesaisti. Latvija var kalpot par Āzijas un Tālo Austrumu valstu (Ķīna, Koreja) kravu distribūcijas centru Baltijas un Skandināvijas tirgū. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas nodokļu režīma termiņš saskaņā ar likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” ir 2035. gada 31. decembris. Tas dod iespēju komersantiem līdz pat 2035. gada 31. decembrim noslēgt līgumu par ieguldījumu veikšanu, un nodokļu atvieglojumus saņemt līdz brīdim, kamēr sasniedz līgumā paredzēto atbalsta intensitāti no veiktajām investīcijām. Raugoties uz virkni ieguvumu, ko šis statuss sniedz, noteikti būtu izvērtējams termiņa pagarinājums.

Mūsu priekšrocības ir ne tikai stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, labi attīstīta infrastruktūra, kas ietver dziļūdens piestātnes, kravu terminālus, naftas produktu cauruļvadu un brīvas teritorijas jaunu kravu terminālu būvniecībai, bet arī labi priekšnoteikumi industriālo un distribūcijas parku attīstībai, daudzfunkcionāls tehniskais aprīkojums dažādu kravu apstrādei un drošība ne vien kuģošanas, bet arī kravu uzglabāšanas un pārkraušanas ziņā. Nākonē būtu vērts pievērst lielāku uzmanību  pievadceļu infrastruktūras attīstībai (dzelzceļa un auto pievedceļi), kraujlaukumu un noliktavu platību palielināšanai, kā arī ostas pakalpojumu dažādošanai un efektīvai izmantošanai. Piedaloties starptautiska mēroga nozares izstādēs un konferencēs, ir iespējams sekmēt ārvalstu investoru piesaisti, kā arī uzlabot publisko tēlu.

 

Autors ir CPM Trading SIA valdes loceklis

Komentāri (10)

J.šveiks 11.04.2018. 07.58

līdzarto ka Liepājsa osta ir sezā , un seski visus liepājas uzņēmumus bez izņēmuma iekļāvuši tajā , tādējādi Liepāju padarot par visnabagāko pilsētu , kura pārtiek no pašvaldību pašizlīdzinošā fonda , cik tas ir pareizi parazit ēt uz citu rēķina nezinu , man nav diplomatiskas izglītības , bet jocīgi man tas liekas.

+6
0
Atbildēt

0

beerzeens 11.04.2018. 10.09

Ko ar tām kravām darīs?

Ceļu Latvijā nav.

Dzelzceļš reanimācijā ….

Airplāni dārgi.

+1
0
Atbildēt

0

altinyildiz 10.04.2018. 15.52

Ne visiem kuģiem ir nepieciešama īpaši dziļa iegrime, tāpēc Liepāja noteikti var pārņemt lielu daļu Rīgas brīvostas kravu. Kravas ko cauri Latvijai pārvieto ar autotransportu un ogļu kravas no Rīgas ir jāizvāc, bet amonija nitrāta transportēšanu caur Latviju, kur muita, robežsardze un IeM ir Krievijas FSB un organizētās noziedzības rokās, ir jāaizliedz bez ierunām.

+2
-2
Atbildēt

1

    klusais > altinyildiz 11.04.2018. 08.34

    Nu protams ka ne visiem kuģiem ir nepieciešama īpaši dziļa iegrime, bet tad konkrēti kuras Rīgas brīvostas kravas un kapēc var pārņemt Liepāja? Manuprāt tā ir tukša spriedelēšana īsti nepārzinot situāciju.
    Par ogļu kravām – tad kur tās būtu jaaizvāc? Uz Ventspili ? Tad kā ar dzelzceļā tarifu? Dotēsim? Liepāja neder tieši deļ ostas dziļuma.
    Par autotransportu – tas balstīts uz kādiem apsvērumiem?
    Par amonija nitrātu – tas tiešām ir bieds… tikai kāds sakars ar klāt minētajiem argumentiem?

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > klusais 11.04.2018. 10.26

    Liepāja ir tuvāk gala maršrutiem, Liepājas osta neaizsalst. Rīga ir par lielu piesārņojumam, ko rada ogļu pārkraušana un autotransports pārslogo satiksmi Rīgā.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    klusais > altinyildiz 11.04.2018. 11.46

    Smieklīgi 🙂
    Kad ta pedējo reizi aizsala Rīgas osta ? Tas tā.
    Otrkārt tieši ogles pārvadā ar kuģiem,kuriem ietilpība un iegrime ir aktuāla. Ja kas, tad Rīgā kraujot ogles vispirms piekrauj pie piestātnes cik ļauj iegrime un tad pāriet kuģis pie citas piestātnes , kur to piekrauj pilnībā pievedot ogles ar baržām. To var lieliski redzēt no Bolderājas puses, Stūrmaņu iela 1c piemēram.
    Treškārt Rīga-Liepāja ir plus tarifs par 220km pa dzelzceļu, ogļu pārvadājumi jau tā dzelceļā ir gandrīz pa pašizmaksu, tur nekāda ekonomika neiet kopā.
    Autotransports ir stipri dārgāks transports kā ūdens transports … tur tie paši +220 km.
    Tavi argumenti tik pat nopietni kā stāsts par Liepāju- nākamo Roterdamu 🙂

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > klusais 11.04.2018. 13.02

    “Treškārt Rīga-Liepāja ir plus tarifs par 220km pa dzelzceļu, ogļu pārvadājumi…”
    .
    Ja pareizi sapratu, Rīgā rok ogles, bet es tās piedāvājot vest uz citām ostām? Liepāja ir nedaudz tālāk no Minskas un Maskavas, nekā Rīga, tomēr kuģis apkārt Kolkas ragam arī nebrauc par brīvu un krava ceļā pavada krietni vairāk laika. Autotransports noteikti vairāk noslogo Rīgas, nekā Liepājas satiksmi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    klusais > altinyildiz 11.04.2018. 16.23

    Manuprāt bezjēdzīga diskusija, jo runa vairāk emocionāla nekā balstīta uz cipariem. Klasisks piemērs ir Ventspils konteineru termināls, kas nez kapēc ir mazāk noslogots kā Rīgas. Pieļauju, ka runa ir tieši par tiem liekajiem 190 km un tapēc fīderītis paņem kravas Hamburgā un tā ieiet gan Klaipēdā, gan Ventspilī, gan Rīgā un tad atkal veic loku atpakaļ pa Irbes šaurumu ( kādas liekas 220 jj ) un uz Tallinu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu