Diena: 10. aprīlis, 2018

Valdība atbalsta būtiskus ierobežojumus sadarbībai ar čaulas uzņēmumiem

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā, vēsta LETA.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL), lai stiprinātu finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Patlaban lielāko daļu no NILLTF augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi – maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem NILLTF riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu jeb nerezidentu klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti – čaulas veidojumi.

Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

FM ieskatā pirmās divas pazīmes ir būtiskākās, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos NILLTF riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt NILLTF. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši vienlaikus pirmajām divām pazīmēm.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Paredzams, ka ar likumprojekts tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.

Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.

Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts šā gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3.aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Par to vēl būs jālemj Saeimai.

Inflācija kā risks un iespēja

Martā patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija 1,2% – visstraujākais kopš 2011. gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai. Alkoholam un tabakas izstrādājumiem cenas gada griezumā martā auga par 5,2%. Tai skaitā stiprajiem dzērieniem – par 6,5%, vīniem par 3,5%, bet alum par 4,1%.

Domājams, ka aprīlī mēneša inflācija normalizēsies sezonai atbilstošā līmenī, bet gada inflācija varētu būt ļoti līdzīgs marta rādītājam jeb 2,2%. Maijā bāzes efektu jeb pērnā gada cenu līmeņa izmaiņu “atbalss” dēļ šis rādītājs palielināsies, pamazām ceļot gada vidējo rādītāju, kas varētu būt ap 2,8%.

Ja preču inflāciju galvenokārt ietekmē notikumi izejvielu tirgos, eiro kurss pret dolāru un politiski lēmumi, tad pakalpojumu inflācija ir ļoti svarīga ekonomikas temperatūras mērītāja. Tā vēl klīst pa diapazonu, kurā ir “dzīvojusies” jau vairākus gadus, taču šogad turas tā augstajā galā.

Martā pakalpojumu cenu gada inflācija sasniedza 3,7%, kas ir trešais augstākais līmenis kopš 2009. gada. Kuru katru brīdi tā var ievirzīties augstākā trajektorijā.

Turpretim preču inflācija šogad drīzāk zema, pirmajos trīs mēnešos vidēji 1,4% jeb apmēram puse pērnā gada līmeņa. To labvēlīgi ietekmē augstais eiro kurss. Globālā piena produktu cenu burbuļa plīšana labvēlīgi ietekmē pārtikas cenas, to gada inflācija divus mēnešus bijusi zem 2%.

Marta datos uzmanību pievērš lielā starpība starp gada inflāciju viesnīcu un restorānu pakalpojumos Latvijā un citur Baltijā. Ja Latvijā šajā pakalpojumu grupā cenas pret pērno martu auga par 2,8%, tad Lietuvā par gandrīz 7%. Igaunijā šajā kategorijā martā gada inflācija bija 4,9%.

Restorānu un arī viesnīcu pārstāvji sūdzas, ka viņiem ir kritisks darbinieku trūkums, draud pat uzņēmumu slēgšana. Iespējams, ka viņi nav izmantojuši iespējas paaugstināt cenas. Lai arī tas nav patīkami klientiem, ir tikai likumsakarīgi, ka cenas sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā augs līdzi vispārējam algu līmenim, jo šo uzņēmumu izmaksas galvenokārt veido darbs.

Šķiet, ka algu pieauguma temps šogad ir tuvu 10% kā bija prognozēts un kā liek domāt pirmo divu mēnešu nodokļu dati. Nav šaubu, ka tie daļēji atspoguļo legalizāciju, baltajā ekonomikā jau iepriekš strādājošajiem uzņēmumiem izmaksas tik strauji caurmērā neaug.

Iespējams, ka vajadzīgs papildu spiediens darbības legalizācijai, lai “baltajā” sektorā strādājošie uzņēmumi nebūtu nevienlīdzīgā situācijā. Nav jēgas taisīt eksistenciālu politekonomisku drāmu ap darbinieku ievešanas tēmu, ir jāļauj notikt neizbēgamām lietām.

Skaidrs, ka algu kāpums rada risku ārējai konkurētspējai. Taču tā ir laba, gada sākumā eksporta pieaugums ir paātrinājies, tas šķiet piemērots brīdis, lai salabotu darba tirgus problēmas.

Kopumā inflācija Baltijas valstīs tuvinās, pieaugot Latvijā, bet samazinoties Lietuvā un Igaunijā. Gada inflācija martā Latvijā pakāpās no 1,8% līdz 2,2%, bet Lietuvā samazinājās no 3,5% līdz 2,7%. Savukārt Igaunijā gada inflācija noplaka no 3,1% līdz 2,8%. Kopumā šo reģionu šobrīd raksturo optimāli makroekonomiski apstākļi – strauja izaugsme un mērens patēriņa cenu kāpums.

 

Autors ir Luminor bankas ekonomists

Ar stingrākiem noteikumiem ierobežos krāpniecību ar OIK atļaujām

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, ziņo LETA.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.

To mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Noteikumi arī paredz, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās.

Ar noteikumu grozījumiem būtiski tiek samazināti termiņi konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, konstatējot nodokļu vai nodevu parādu esamību, šo parādu nomaksa ir jāveic triju mēneša laikā, kā arī jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība efektivitātes kritērijiem sešu mēnešu laikā līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Lai konstatētu faktisko situāciju par komersantu nodokļu nomaksu, noteikumos paredzēts, ka EM reizi pusgadā pārliecināsies par nodokļu nomaksu un izteiks brīdinājumu, ja parāds būs lielāks par 150 eiro.

Lai padarītu efektīvāku kontroles mehānismu, precizēti nosacījumi attiecībā uz kontroles grupu, kuru veido EM elektrostaciju kontrolei, kā arī saīsināti termiņi, kādos komersants tiek brīdināts par plānoto pārbaudi, noteikti komersanta pienākumi sadarboties ar EM un kontroles grupu, un noteikts, ka kontroles grupa var veikt elektrostaciju pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat, lai novērstu negodprātīgu komersantu izvairīšanos no elektrostaciju kontroles, noteikts, ja kontroles grupai divas reizes nav nodrošināta iespēja veikt elektrostacijas pārbaudi, EM varēs atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Tāpat grozījumos noteikts, ka piecu gadu periodā komersantam varēs tikt izteikti trīs brīdinājumi. Ja komersants turpinās neievērot noteikumos ietvertās prasības, komersantam varēs atņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Jau vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Šķirta “ABLV Bank” padomes priekšsēdētāja Oļega Fiļa laulība

Šķirta “ABLV Bank” līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Oļega Fiļa laulība ar žurnāla “Cosmopolitan” bijušo redaktori Santu Zāmueli, vēsta LETA.

Otrdien oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publiskotais paziņojums liecina, ka Fiļs un Zāmuele izbeiguši laulību līgumu par mantas šķirtību.

Laulību līgumu par mantas šķirtību Fiļs un Zāmuele noslēdza 2016. gada 27. oktobrī, savukārt otrdien publicētais paziņojums liecina, ka laulāto mantisko attiecību veids – visas mantas šķirtība – ir izbeigts.

Fiļs un Zāmuele apprecējās 2016. gada 1. oktobrī.

Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Martā banka iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apstiprināšanai “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu. Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, “ABLV Bank” varēs sākt pašlikvidācijas procesu.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Liepājas osta kā nākamā Roterdama

Transporta un loģistikas nozare ir īpaši nozīmīga Latvijas ekonomikā, jo tai ir stabils IKP pieaugums un tā sniedz pakalpojumus gandrīz visām pārējām tautsaimniecības jomām. Ik gadu tiek uzsvērts, ka šī nozare jāatzīst par prioritāru un jāsekmē tās attīstība, taču transporta un loģistikas sektora uzņēmumu pārstāvji cer uz daudz konkrētākiem un ilgtermiņa risinājumiem.

9,1% Latvijas IKP pievienotās vērtības

Neraugoties uz pēdējās desmitgades politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, transporta un loģistikas nozares ietekme uz mūsu valsts ekonomiku joprojām ir liela – 2016. gadā nozare radīja 9,1% Latvijas IKP pievienotās vērtības. Arī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa kaut nedaudz, bet apsteidz citas nozares – 2016. gadā citās tautsaimniecības ekonomiskās darbības nozarēs tā bijusi 859 eiro apmērā, savukārt transporta un uzglabāšanas jomā 870 eiro (1562 eiro – ūdens transporta jomā, 2061 eiro – gaisa transporta, 1059 eiro – uzglabāšana un transporta palīgdarbības u.c.).

Viens no loģistikas nozares pozitīvajiem piemēriem ir ostas, kuru attīstībā ir paveikts labs mājasdarbs. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, savukārt Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Noteiki jāatzīmē arī mazās ostas kā Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure, kas patlaban ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Liepājas osta kā nākamā Roterdama

Taču arī šeit ir plašas izaugsmes iespējas un vairāki darbi veicami nopietnu attīstības mērķu sasniegšanai. Piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomus, piesaistot jaunas kravas plūsmas un veidus, kā arī nodrošinot augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu un turpinot ieviest modernās tehnoloģijas un informācijas sistēmas tranzīta un loģistikas nozarē, mūsu Liepāja jau pavisam pārredzamā nākotnē var būt otra Roterdama.

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ostas un speciālās ekonomiskās zonas tālākai izaugsmei ir loģistikas un distribūcijas centru attīstība, uzsvaru liekot uz Āzijas un Tālo Austrumu valstu kravu piesaisti. Latvija var kalpot par Āzijas un Tālo Austrumu valstu (Ķīna, Koreja) kravu distribūcijas centru Baltijas un Skandināvijas tirgū. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas nodokļu režīma termiņš saskaņā ar likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” ir 2035. gada 31. decembris. Tas dod iespēju komersantiem līdz pat 2035. gada 31. decembrim noslēgt līgumu par ieguldījumu veikšanu, un nodokļu atvieglojumus saņemt līdz brīdim, kamēr sasniedz līgumā paredzēto atbalsta intensitāti no veiktajām investīcijām. Raugoties uz virkni ieguvumu, ko šis statuss sniedz, noteikti būtu izvērtējams termiņa pagarinājums.

Mūsu priekšrocības ir ne tikai stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, labi attīstīta infrastruktūra, kas ietver dziļūdens piestātnes, kravu terminālus, naftas produktu cauruļvadu un brīvas teritorijas jaunu kravu terminālu būvniecībai, bet arī labi priekšnoteikumi industriālo un distribūcijas parku attīstībai, daudzfunkcionāls tehniskais aprīkojums dažādu kravu apstrādei un drošība ne vien kuģošanas, bet arī kravu uzglabāšanas un pārkraušanas ziņā. Nākonē būtu vērts pievērst lielāku uzmanību  pievadceļu infrastruktūras attīstībai (dzelzceļa un auto pievedceļi), kraujlaukumu un noliktavu platību palielināšanai, kā arī ostas pakalpojumu dažādošanai un efektīvai izmantošanai. Piedaloties starptautiska mēroga nozares izstādēs un konferencēs, ir iespējams sekmēt ārvalstu investoru piesaisti, kā arī uzlabot publisko tēlu.

 

Autors ir CPM Trading SIA valdes loceklis

Kalnmeiers: Nav pārkāpta ES jurisdikcija, nosakot drošības līdzekļus Rimšēvičam

Latvijas tiesībsargājošās iestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības jurisdikciju, nosakot drošības līdzekļus Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka argumentu ir pietiekami, lai Eiropas Savienības Tiesā parādītu, ka Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi ir valsts iekšējā lieta – zināmā mērā pat valsts drošības jautājums.

Kučinskis otrdien LTV raidījumā “Rīta panorāma” teica, ka valstij ir prasīti dokumenti, kas pamato noteiktos drošības līdzekļus, un Latvijas tiesībsargājošās iestādes tos gatavo. Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdotie jautājumi, premjera ieskatā, ir saprotami, tikpat saprotamas būšot Latvijas atbildes. “Esmu pārliecināts, ka taisnība ir mūsu pusē,” teica premjers.

Kučinskis domā, ka Rimšēviča lieta “neievilksies”, piebilstot, ka “Latvija nevar ilgstoši strādāt bez Latvijas Bankas prezidenta”.

Savukārt ģenerālprokurors Kalnmeiers intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” uzsvēra, ka Latvijas jurisdikcija ir suverēna, un nevar būt noteikti aizliegumi cīņā pret korupciju. Nevar būt aizliegums vērsties pret augstu valsts amatpersonu, ja ir pamatotas aizdomas par korupciju.

Viņš pieļāva, ka, iespējams, varētu būt notikusi nepareiza terminu tulkošana un ir izskanējis, ka Latvijas Bankas prezidents ir atbrīvots no amata. Kalnmeiers uzsvēra, ka Rimšēvičam ir noteikti drošības līdzekļi, arī nodarbošanās aizliegums. Tas noteikts uz pirmstiesas izmeklēšanas periodu un neviens viņu no amata nav atbrīvojis.

Ģenerālprokurors arī informēja, ka izmeklēšana Rimšēviča lietā norit saskaņā ar izstrādāto plānu. Notiek izmeklēšanas un procesuālās darbības kā arī viedokļu sagatavošana Eiropas tiesai.

Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.

ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu “pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,” aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.

ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas par šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.

Arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

FIB veica kratīšanu Trampa advokāta birojā

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti pirmdien veica kratīšanu prezidenta Donalda Trampa personīgā advokāta Maikla Koena birojā Ņujorkā, paziņoja Koena advokāts Stīvens Raiens.

Pret Koenu ierosināta izmeklēšana aizdomās par banku krāpšanu un finanšu pārkāpumiem, otrdien raksta avīze “The Washington Post”. Tramps kratīšanu Koena birojā nosaucis par “raganu medībām” un “kaunpilnu akciju”.

Raiens paziņoja, ka šīs darbības veiktas īpašā prokurora Roberta Millera vārdā, kurš vada izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, ziņo LETA/AFP. “ASV prokurora biroja Ņujorkā lēmums veikt savu izmeklēšanu, izmantojot kratīšanas orderus, ir pilnīgi nepiemērota un nevajadzīga [darbība],” teica Raiens. “Tās rezultātā tika nevajadzīgi konfiscēta konfidenciāla sarakste starp advokātu un viņa klientiem,” sacīja Raiens.

Viņš arī teica, ka Koens jau bija iesniedzis tūkstošiem dokumentu ASV Kongresa izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās.

Laikraksts “New York Times” ziņoja, ka kratīšana tika veikta pēc tam, kad FIB aģenti bija saņēmuši kratīšanas orderi, balstoties uz informāciju, ko bija ieguvuši no Millera. FIB aģenti Koena birojā konfiscēja dokumentus par dažādiem tematiem, tai skaitā par maksājumiem pornoaktrisei Stefānijai Klifordei, kura pazīstama ar pseidonīmu Stormija Danielsa, ziņoja laikraksts.

Koens ir paziņojis, ka samaksājis Klifordei 130 000 ASV dolāru no savas kabatas. Koens apgalvoja, ka nedz Tramps, nedz viņa uzņēmums “The Trump Organization” nav bijuši saistīti ar šo pārskaitījumu, kā arī nav viņam šo summu pēcāk atlīdzinājuši. Kliforde gan apgalvo, ka viņai 2006.gadā bijusi dēka ar Trampu un šī nauda viņai samaksāta par klusēšanu.

Dīvains honorārs Trampam

“The New York Times” ziņo, ka īpašais prokurors Millers pēta arī dīvainu honorāru, kuru Tramps saņēma 2015. gadā no Ukrainas oligarha Viktora Pinčuka. Oligarhs Trampa fondā iemaksāja 150 tūkstošus dolāru par Trampa 20 minūšu ilgo uzstāšanos tiešsaistē kādā Kijevas konferencē, vēsta Dw.de.

Šī uzstāšanās notika 2015. gada septembrī, tas ir, jau pēc tam, kad bija oficiāli paziņots par Trampa piedalīšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Honorāru Tramps saņēma ar advokāta Koena starpniecību, kuru izmeklētāji tur aizdomās par finanšu un banku mahinācijām.

Tik lielas Pinčuka naudas summas iemaksāšana Trampa fondā “raisa ziņkāri, jo tā notikusi priekšvēlēšanu kampaņas laikā un nāk no ārvalstu pilsoņa, un izskatās kā mēģinājums pirkt ietekmi”, izdevums citē bijušo ASV nodokļu dienesta ekspertu Markusu Ounu. Viņš šo honorāru nosaucis par “neparasti augstu tik īsai runai”.

Pagājušā gada februārī Pinčuks izdevumā “The Wall Street Journal” publicēja savu redzējumu par Austrumukrainas konflikta atrisinājumu. Viņš uzskata, ka Krimai “nevajadzētu aizšķērsot vienošanās [ar Krieviju] ceļu, kas pieliks punktu karam [Ukrainas] austrumos”. Pinčuks arī aicināja “piekrist [Donbasa] vietējās varas vēlēšanām, lai izglābtu tūkstošiem cilvēku dzīvības”. Lai tas notiktu, pēc Pinčuka domām, Kijevai jāatsakās no domas par iestāšanos NATO.

 

IT jomas fokusā – cilvēks un produktivitāte

Uzņēmumu plānus un rezultātus arvien biežāk ietekmē jauno tehnoloģiju ienākšana tirgū un patērētāju pieradumu maiņa. Mēs Latvijā esam pieraduši pie zibenīga interneta un ātra servisa, un bieži vien varam dabūt gandrīz vai visu, ko sirds kāro ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās un svētku dienās, vienkārši “iesoļojot” digitālajā vidē, sākot ar suši un beidzot ar atbalstu finanšu jautājumos.

Dinamiska, digitāla un vienlaikus uz cilvēkiem orientēta vide prasa no uzņēmējiem spēju pielāgoties, ātri reaģēt, radīt jaunus, mūsdienīgus produktus un pakalpojumus. Šāds, ar katru gadu pieaugošs ritms, kā arī regulāras izmaiņas likumdošanā pieprasa no uzņēmējiem arvien lielākus ieguldījumus automatizācijā un robotizācijā, kas savukārt rada noturīgu pieprasījumu pēc  IT speciālistiem.

Jaunā realitāte vērojama gandrīz vai visās nozarēs gan Latvijā, gan citās ES valstīs. Turklāt Latvijā turpinās speciālistu trūkums, paaudžu maiņa un migrācija uz ārzemēm. Tādējādi pēdējos 10 gados Latvija jau ir zaudējusi vairāk nekā 200 tūkstošus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Pēdējos gados papildu intelektuālo resursu aizplūšanai uz ārzemēm ir vērojama arī naudas aizplūšana, jo līdz ar digitāla mārketinga pieejamību uzņēmēju vidū pieaug tendence arvien biežāk reklāmas mērķiem izmantot ārzemēs reģistrētos kanālus (Google, Facebook, Youtube).

Runājot par jau pieminēto IT speciālistu trūkumu, jāsaka, ka tas veicina algu inflāciju. Tā varam redzēt, ka IKT nozarē algu pieaugums pēdējos gados ir bijis +7 līdz +8% gadā, kas savukārt veicina uzņēmumus būt radošiem personāla atlases procesā.

Vērojams, ka daži uzņēmēji piedāvā pretendentiem samaksu par dalību konkursā, daži – papildu labumus saviem darbiniekiem, kuri ir gatavi ieteikt draugu konkrētam amatam.

Taču darbinieku atlase un esošo speciālistu noturēšana ir tikai viena šā izaicinājuma puse. Otra puse ir jauno speciālistu “radīšana”. Patlaban IT programmas Latvijā ik gadu absolvē aptuveni 700 speciālistu, taču, pēc dažādu nozaru pārstāvju domām, šim skaitlim ir jābūt vismaz četras reizes lielākam, lai apmierinātu esošo un nākotnes pieprasījumu, jo jau tagad vakanču līmenis IT speciālistu visintensīvākajā nozarē – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā – ir virs 4%.

Vēl arvien ir aktuāls jautājums par izglītības sistēmas mūsdienīgumu un kapacitāti izskolot šos jaunos speciālistus, kā arī par Latvijas uzņēmēju spēju iegūt šo speciālistu lojalitāti ilgtermiņā.

Nepārprotami, patlaban IT speciālisti ir pieprasīti dažādās nozarēs, sākot ar IKT un beidzot ar bankām, līdz ar to konkurence par labākajiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, tāpēc uzņēmumi aktīvi iesaistās darbinieku labuma groza pilnveidošanā, vienlaikus domājot arī par darba vides priekšrocībām.

Pēdējā laikā arvien biežāk var novērot, ka dažādu nozaru uzņēmēji sāk piedāvāt elastīgu darba laiku, mūsdienīgas biroja telpas, sporta zāles, pusdienas darbavietā, plašas kvalifikācijas celšanas iespējas, motivācijas un lojalitātes programmas. Notiek arī dažādu vecuma un sociālo grupu integrācija darba tirgū, respektīvi, uz cilvēkiem orientēta darba devēja attieksme kļūst par jauno realitāti.  Šis viss, protams, nesamazina darba devēja prasības parproduktivitāti, tieši otrādi, padarītais darbs jeb rezultāts kļūst svarīgāks par birojā “atsēdēto” laiku, un Latvijai noteikti ir, kur tiekties produktivitātes ziņā, jo pēdējos gados kopumā tā ir bijusi aptuveni tikai 40% no ES vidējā produktivitātes līmeņa.

Jāsaka, ka arī nākotnē gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem būs jāpielāgojas digitālā laikmeta prasībām – uzņēmējiem būs jākļūst vēl vairāk uz cilvēkiem orientētiem, darbiniekiem būs jāliek vēl lielāks uzsvars uz produktivitāti. Sarežģītu uzdevumu risināšana, kritiska domāšana un radošums kļūs par neatņemamu nākotnes biznesa sastāvdaļu itin visās nozarēs.

 

Autore ir Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja