Diena: 6. aprīlis, 2018

JRT ēkas rekonstrukcija sadārdzināsies vismaz par trešdaļu

Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcija izmaksās krietni dārgāk par sākotnēji plānoto, vēstīja LNT Ziņas piektdien. Būvdarbu veikšanas konkursa pirmajā kārtā par atbilstošiem tika atzīti pieci būvnieki, kuriem līdz pagājušajai nedēļai bija jāiesniedz finanšu piedāvājums. Taču otrajā kārtā piedāvājumu iesnieguši vairs tikai divi pretendenti un abu piedāvātās tāmes krietni pārsniedz projektam atvēlēto finansējumu – tā LNT ziņām atzina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Patlaban ir divi būvnieku piedāvājumi, bet jau tagad ir skaidrs, ka izmaksas pieaugs par apmēram trešdaļu no plānotā. Finanses jau tika plānotas 2014., 2015. gadā, bet dzīve kļūst dārgāka un būvniecība ir viena no nozarēm, kas aug,” skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Arhitektes Zaigas Gailes biroja izstrādātajam projektam turklāt veiktas korekcijas. “Vēl papildus veicām labojumus atbilstoši teātra vajadzībām, kuras esam sapratuši, strādājot Tabakas fabrikā ar teātri. Ir noskaidrotas precīzāk visas viņu vajadzības, no sākotnējā projekta ir izņemtas tehnoloģijas, kas varētu būt jau novecojušas,” stāsta R. Neimanis.

Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija, kur par iespējamo JRT rekonstrukcijas izmaksu pieaugumu uzzināja no LNT, līdz ar to patlaban neesot skaidrs, kur ņemt naudu. “Mēs neesam informēti ne par šo te piedāvājumu cenu, ne par iespējamu sadārdzinājumu, šis mums ir jaunums”, atzina Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

JRT pārbūvei valdība finansējumu piešķīra jau 2014. gadā un tie bija nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro. VNĪ tagad apsverot iespējas, no kurienes piesaistīt finansējumu. “Tie varētu būt Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Sāksim ar to, ka meklēsim, kur dabūsim klāt, un tad sāksim kaut ko optimizēt,” skaidroja R.Neimanis.

Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs LNT ziņām tikmēr neslēpa sašutumu par gausajiem vēsturiskās ēkas atdzimšanas tempiem. “Labi, ka vismaz mēsli pie ieejas vairs nemētājas,” saka aktieris, kuram esot žēl noskatīties, kā viss apstājies. “Tas pierāda to, ka valsts iestādes strādā neefektīvi. Es iztēlojos, kā būtu, ja tas būtu privātais sektors un privātā sektora cilvēkiem vajadzētu dabūt atpakaļ savu mītni, kur skatītāji pieraduši iet, cik strauji tas notiktu, kādos tempos un ar kādu kvalitāti – valsts iestādes nav uz to pārāk spējīgas,” uzskata A.Keišs.

Saskaņā ar pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādāto būvprojektu, būvdarbus varētu sākt šovasar, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam. 

ASV vērš sankcijas pret septiņiem Krievijas “oligarhiem”

ASV Finanšu ministrija piektdien paziņojusi par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām, ziņo LETA/AFP.

Sankcijas vērstas arī pret valstij piederošo Krievijas ieroču tirdzniecības uzņēmumu “Rosoboroneksport” un tā vajadzībām izveidoto banku – “Rossijskaja Finansovaja korporacija”.

“Krievijas valdība darbojas oligarhu un valdības elites nesamērīgās peļņas labā,” paziņojis ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins. Viņš piebildis, ka Maskava iesaistījusies “dažādās kaitīgās darbībās visā pasaulē, tostarp turpinot Krimas okupāciju un musinot vardarbību Austrumukrainā”.

Krievija arī apgādā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu ar ieročiem un munīciju, kas tiek izmantota civiliedzīvotāju bombardēšanai, norādījis ministrs, pārmetot Kremlim arī centienus apdraudēt Rietumu demokrātiju un kiberuzbrukumu izmantošanu.

Starp sankcijām pakļautajām personām, kas guvušas labumu no prezidenta Vladimira Putina politikas, ir alumīnija magnāts Oļegs Deripaska un valstij piederošā enerģētikas giganta “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers, kā arī Putina znots Kirils Šamalovs.

“Krievijas oligarhi un elites, kas gūst labumu no šī korumpētās sistēmas, vairs nebūs izolētas no savas valdības destabilizējošo darbību sekām,” uzsvēris Mnučins.

Sankcijas paredz jebkādu tām pakļauto fizisko un juridisko personu ASV jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu, kā arī aizliedz Savienoto Valstu jurisdikcijā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām iesaistīties jebkādos darījumos ar sankciju sarakstā minētajiem cilvēkiem un uzņēmumiem.

ASV valdība paziņojusi, ka tiks izdotas vadlīnijas, kā amerikāņiem, kuriem šobrīd ir kādas darījumu attiecības ar sankcijām pakļautajām personām, atbrīvoties no šīm saistībām.

Saskaņā ar Baltā nama pārstāvja teikto pēc piektdienas sankciju saraksta izziņošanas to Krievijas fizisko un juridisko personu skaits, pret kurām sankcijas vērsusi prezidenta Donalda Trampa administrācija, sasniedzis 189.

ASV dzimušais britu finansists Bils Brauders, kura jurists Sergejs Magņitskis savulaik mira Krievijas cietumā, tviterī paziņojis, ka Vašingtona “beidzot dod triecienu Putinam un viņa bļodlaižām sāpīgā vietā”.

Arī Vašingtonas domnīcas Demokrātijas aizsardzības centrs Krievijas eksperts Boriss Zilbermans izteicies, ka šīs sankcijas varētu likt Putina līdzgaitniekiem beidzot padomāt.

Visi sankciju sarakstā iekļauto “oligarhu” vārdi atrodami arī žurnāla “Forbes” miljardieru sarakstā.

ASV Finanšu ministrijas paziņojums jau atstājis ietekmi uz sankciju sarakstā minēto uzņēmumu akciju kursu. Kā ziņo aģentūra TASS, sarakstā iekļauto Deripaskas uzņēmumu “Rusal” un “En+” akciju kurss Maskavas biržā krities par desmit līdz 29 procentiem.

Tikmēr rubļa kursu jaunās sankcijas pagaidām nav vērā ņemami ietekmējušas.

Vēl pirms sankciju saraksta publiskošanas mediji ziņoja, ka tas esot janvārī publicētā tā dēvētā Kremļa saraksta slepenā daļa. Janvārī ASV administrācija saskaņā ar Kongresa prasību publicēja Putina tuvāko līdzgaitnieku sarakstu, taču norādīja, ka pret šīm personām sankcijas pagaidām netiek vērstas.

Reaģējot uz ASV sankciju noteikšanu, Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija apsolījusi sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem pastiprinātu atbalstu un brīdinājusi par sodiem, kas draud uzņēmumiem, kuru atteiksies sadarboties ar sankcijām pakļautajām kompānijām.

Sankcijām pakļauto fizisko personu saraksts:

Andrejs AKIMOVS – “Gazprombank” valdes priekšsēdētājs;

Vladimirs BOGDANOVS – naftas uzņēmuma “Surgutneftgaz” ģenerāldirektors un līdzīpašnieks;

Oļegs DERIPASKA – miljardieris, alumīnija magnāts, lielākā Krievijas konglomerāta “Bazovij element” dibinātājs un vienīgais īpašnieks;

Aleksejs DJUMINS – Tulas apgabala gubernators, laikā, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu un iebruka kontinentālajā Austrumukrainā, viņš ieņēma armijas izlūkdienesta (GRU) priekšnieka vietnieka amatu un komandēja par Īpašo operāciju spēkus, kas spēlēja bēdīgi slaveno “zaļo cilvēciņu” lomu;

Mihails FRADKOVS – Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktors;

Sergejs FURSENKO – uzņēmējs, futbola kluba “Zenit” prezidents;

Oļegs GOVORUNS – prezidenta administrācijas NVS lietu pārvaldes priekšnieks;

Suleimans KERIMOVS – uzņēmējs un politiķis, Federācijas padomes loceklis; kontrolē rūpniecības grupu “Nafta Moskva”;

Vladimirs KOLOKOĻCEVS – Krievijas iekšlietu ministrs;

Konstantīns KOSAČEVS – Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs;

Andrejs KOSTINS – finansists, “VTB Bank” valdes priekšsēdētājs;

Aleksejs MILLERS – “Gazprom” valdes priekšsēdētājs un direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks;

Nikolajs PATRUŠEVS – Krievijas Drošības padomes sekretārs, bijušais Federālā drošības dienesta (FDD) priekšnieks;

Vladislavs REZŅIKS – uzņēmējs, Valsts domes deputāts, Budžeta un nodokļu komitejas loceklis;

Igors ROTENBERGS – uzņēmējs, iepriekš sankciju sarakstā iekļautā Arkādija Rotenberga dēls;

Kirils ŠAMALOVS – uzņēmējs, Putina znots;

Jevgēņijs ŠKOLOVS – Putina palīgs, pilnvarotais pretkorupcijas jautājumos, atbildīgs arī par iecelšanu vadošajos amatos drošības dienestos;

Andrejs SKOČS – miljardieris, “Gazmetall” un “Metalloinvesta” līdzīpašnieks, Valsts domes deputāts, spīkera vietnieks;

Aleksandrs TORŠINS – Federācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks;

Vladimirs USTINOVS – prezidenta pilnvarotais Dienvidu federālajā apgabalā;

Timurs VALIULINS – Iekšlietu ministrijas Ekstrēmisma apkarošanas galvenās pārvaldes priekšnieks;

Viktors VEKSELBERGS – uzņēmējs, fonda “Skolkovo” prezidents; konglomerāta “Renova” direktoru padomes priekšsēdētājs, tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Krievijā;

Aleksandrs ŽAROVS – Sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas federālā uzraudzības dienesta (“Roskomnadzor”) vadītājs;

Viktors ZOLOTOVS – ģenerālis, Nacionālās gvardes virspavēlnieks.

Sankcijām pakļauto juridisko personu saraksts:

“KUBAN” – agroholdings, saistīts ar Deripasku;

“BAZOVIJ ELEMENT” – konglomerāts, pieder Deripaskam;

“B-FINANCE LTD” – reģistrēts Britu Virdžīnās, saistīts ar Deripasku;

“EN+ GROUP” – konglomerāts, kas apvieno enerģētikas, metālrūpniecības un kalnrūpniecības uzņēmumus, saistīts ar Deripasku;

“GAZ” – autoražošanas uzņēmums, saistīts ar Deripasku;

“GAZPROM BUREŅIJE” – naftas ieguves uzņēmums, kas līdz 2014.gadam piederēja Arkādijas Rotenbergam, bet pēc tam pārdots viņa dēlam Igoram;

“EUROSIBENERGO” – enerģētikas uzņēmums, caur “EN+” saistīts ar Deripasku;

“LADOGA MENEDŽMENT” – saistīts ar Šamalovu;

“NPV ENGINEERING” – saistīts ar Igoru Rotenbergu;

“RENOVA” – konglomerāts ar interesēm alumīnija, naftas, enerģētikas, telekomunikāciju un citās nozarēs, saistīts ar Vekselbergu;

“ROSOBORONEKSPORT” – valsts uzņēmums, nodarbojas ar bruņojuma eksportu un importu;

“ROSSIJSKAJA FINANSIVAJA KORPORACIJA” – banka, kas pilnībā pieder “Rosoborneksport”;

“RUSSKIJE MAŠINI” – rūpniecības konglomerāts, pieder Deripaskam;

“RUSAL” – alumīnija uzņēmums, pieder Deripaskam.

Porošenko: Pretterorisma operācija Donbasā beigsies maijā

Pretterorisma operācija Donbasā beigsies maijā, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

“Pretterorisma operācijas noslēguma datums būs maijā. Mēs pārejam uz citu valsts aizsardzības formātu atbilstoši pieņemtajam likumam [par Donbasa reintegrāciju]. Mēs ieviešam jaunus daudz efektīvākus pasākumus bruņoto spēku pielietošanai,” pavēstīja Porošenko.

Viņš uzsvēra, ka šādi pasākumi tiek īstenoti sakarā ar pieaugošajiem draudiem valsts austrumos, raksta LETA/Korrespondet.net. “Pretterorisma operācijas režīms, kad tas viss tika koordinēts caur Drošības dienesta vadību, tagad tiks nodots Bruņoto spēku vadībai,” norādīja Porošenko.

Pēc viņa teiktā, pretterorisma formāts tiks nomainīts uz atbilstošu militāro formātu ģenerāļa Serheja Najeva vadībā. “Taču, kad būs miers, kad beigsies karš – tas ir daudz sarežģītāks jautājums. Karš beigsies ar mūsu uzvaru, es nešaubos,” sacīja Porošenko.

Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks paziņoja, ka Krievija pie Ukrainas robežas sakoncentrējusi 19 bataljonu taktiskās grupas ar vairāk nekā 77 000 karavīru un gandrīz tūkstoti tanku, 2300 kaujas mašīnu, vairāk nekā 1100 artilērijas sistēmu un aptuveni 400 reaktīvās artilērijas sistēmu.

“Mēs zinām, ka pretinieka operatīvie plāni ietver daudzus variantus kaujas darbībām mūsu teritorijā. Krievija izmanto Donbasu ne tikai karavīru sagatavošanai, kuri pēc tam karo citos karstajos punktos, tai skaitā Sīrijā, bet arī kā poligonu kara tehnikas izmēģināšanai kaujā,” sacīja Poltoraks.

Pēc viņa teiktā, agresīvu darbību turpināšanās Ukrainas austrumos ir pilnībā sagaidāma. “Turklāt pastāv iespēja, ka konflikts pāraugs Kremļa pilna mēroga agresijā. Tā ir patiesība, kas sagrauj ilūzijas par Krievijas atteikšanos no mūsu teritorijas daļas okupācijas un tās spēku izvešanu tuvākajā perspektīvā,” norādīja ministrs.

Ukrainas parlaments janvārī pieņēma likumu “Par valsts politikas īpatnībām Ukrainas valstiskās suverenitātes nodrošināšanai uz laiku okupētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās”. Tas arī paredz, ka okupēto teritoriju atgūšanai iespējams pielietot bruņotos spēkus.

Par okupētajām teritorijām atzīti tie apvidi, kurus kopīgi kontrolē Krievijas bruņotie formējumi un okupācijas administrācija, kuru darbība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Ar šo likumu noteikts, ka morālā un materiālā atbildība par Ukrainai nodarīto kaitējumu gulstas uz Krieviju.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

..gramatisku jēdzienu un abstraktas mācības pārmērība ir grēks (Dziļleja, 1920)

Projekts “Skola2030” nav radies ārpus telpas un laika; tam ir savs konteksts, kurš ieskicē jaunā satura un pieejas akcentus. No vienas puses, tas turpina jau 90. gados aizsākto izglītības reformu, pievēršoties kompetenču attīstībai, dziļajai/kritiskajai lasīšanai un domāšanai, projektu darbiem un citām inovatīvajām darba formām, no otras puses, tas par mērķi ir izvirzījis šīs aizsāktās lietas ieviest arī plašāk skolu praksē un – vairāk likt akcentus uz caurviju prasmju attīstīšanu, ar kuru palīdzību skolēns mācās gan neatkarīgi un mērķtiecīgi darboties, gan būt saskaņā ar sevi un citiem.

Šie akcenti attiecas arī uz jauno saturu latviešu valodas mācību priekšmetā.

Cikliskums latviešu valodas mācību metodikā

Latviešu valodas mācīšanas metodika pakāpeniski sāka mainīties 90. gados, virzoties no akadēmiskās, gramatiskās pieejas vairāk uz skolēnu vecumposmam (sevišķi pamatskolā) piemērotu pieeju, kas atklāj arī mūsdienu izpratni par to, kas ir valoda.

Proti, ar valodu tiek saprasta gan valodas sistēma, tās iekšējā struktūra, gan arī valodas daudzveidīgais lietojums (valoda kā darbība). Atbilstoši šim uzskatam latviešu valodas mācīšanas metodikā Liepājas Universitātes profesore Diāna Laiveniece ir zinātniski pamatojusi jaunu pieeju ar nosaukumu lingvokomunikatīvā pieeja, par tās mērķi izvirzot “attīstīt skolēnu spējas kompetenti lietot valodu atbilstoši reālām un daudzveidīgām dzīves un sociālās komunikācijas situācijām. Pieeja veidota dzimtās valodas mācībām pusaudžu un jauniešu vecumā (7.–12 klasei).” (Laiveniece, 2011. Lingvokomunikatīvā pieeja).

Lingvokomunikatīvās pieejas izmantojums ir vērojams arī šī brīža spēkā esošajos latviešu valodas mācību standartos, kur komunikatīvā kompetence ieņem būtisku vietu mācību saturā. Jaunajos izglītības standartos, pirmkārt, vairāk ir akcentēta komunikācija arī digitālajā vidē, kas ir cilvēku ikdiena 21. gadsimtā. Otrkārt, skolēnu sasniedzamo rezultātu formulējumos vairāk ir iekļautas prasmes iegūtās latviešu valodas zināšanas (arī gramatikas) izmantot daudzveidīgu žanru tekstu veidošanā savu individuālo mērķu sasniegšanai. Treškārt, mācību programmās latviešu valodas mācību saturs ir iekļauts skolēnu vecumposmam atbilstošu tematu kontekstos.

Neparasti ir pamanīt, ka prasība mācīt latviešu valodu, rosinot skolēnu pašu vairāk vērot, klausīties valodu apkārt (uzrakstos, cilvēku mutvārdu lietojumā u.tml.), darboties praktiski un pašam secināt likumības patiesībā nav jauna. Mēs 21. gs. turpinām latviešu valodas mācīšanas tradīcijas, kuras tika aizsāktas jau pirms vairāk nekā 100 gadiem.

Tā, piemēram, 1910. gadā Vilis Plūdons izdevumā „Pirmais vadonis praktiski teorētiskajā latvju valodas mācībā” (tas līdz 1923. gadam piedzīvo piecus izdevumus) raksta: „Gramatikas pirmmācībai jābūt galvenā kārtā praktiskai. Ko tas līdz, iekalt skolniekam diezin cik daudz gramatisku likumu, ja viņš neprot tos praksē piemērot! Teorētiskai atziņai tikai tad kāda nozīme, ja viņa izaugusi no praktiskas saknes. Gramatikas analītiski praktiskai mācības metodei tātad daudz svarīgu priekšrocību, salīdzinot ar sintētiski teorētisko metodi. Gramatiku praktiski mācot, skolnieks pats ir aktīvs valodas mācības līdzdarbinieks. Viņš meklē, tirzā, pārdomā, salīdzina, atvedina slēdzienus. Viss tas ne tik vien attīsta skolnieka gara spējas, bet atstāj audzinošu iespaidu arī uz viņa raksturu, iepotējot viņam dziņu uz pašdarbību un paskubinot to uz novērošanu un salīdzināšanu, t. i., tām teicamām tieksmēm, kas bērnā veicināmas un attīstāmas.” (Plūdons, 1910)

Manis izceltie vārdi un teikumi Plūdoņa citātā norāda uz pamatprasmēm un pamatvērtībām, kuras ir tik ļoti tuvas tai pieejai latviešu valodas mācīšanā, kas ir uzsvērta jaunajā projektā: latviešu valodu kā dzimto valodu skolēns apgūst un labāk izprot, ja no piemēriem apkārtējā vidē virzās uz likumsakarībām. Analizējot autentiskus piemērus, skolēns darbojas ar dzīvu valodu, salīdzina, veido secinājumus (Plūdons: atvedina slēdzienus). Tādā veidā viņš attīsta tādas caurviju prasmes kā pašizziņa, pašvadība, mācīšanās prasme (Plūdons: dziņa uz pašdarbību).

Līdzīgas idejas ir paustas arī citu 20.-30. gadu metodiķu darbos, piemēram, arī šā raksta virsrakstā minētais citāts no mācību grāmatu autora Kārļa Dziļlejas teiktā (Dziļleja, K. 1920. Latviešu valodas programa pamatskolām). Viņš, kritizējot 1919. gadā izstrādāto latviešu valodas mācību programmu, raksta: „..šāda programma drīzāk noder augstskolas filoloģiskās fakultātes studentam, ne pamatskolas skolniekam. Šādu gramatisku jēdzienu un abstraktas mācības pārmērība ir grēks.”

Vēlme mazināt teorētisko likumību pārsvaru pār praktisku darbošanos ar valodu, gramatikas mācīšanu, atrauti no reālās dzīves daudzveidīgajiem kontekstiem, nav tikai šī brīža jauno latviešu valodas standartu izstrādātāju mērķis.

Šādi aicinājumi ir izskanējuši arī jau pirms Latvijas padomju okupācijas; par to, piemēram, var lasīt žurnālā Latvijas Skola: „Latviešu valodas gramatika ir pārakmeņojusies. [..] Mums nav bijis drosmes salauzt gramatikas tradīciju jūgu, mums allaž aptrūcis gribas – meklēt mātes valodas problēmai pamat- un vidusskolā lietderīgu atrisinājumu, tāpēc ka latviešu valodas stundām nav bijis mērķa – formēt dzīvu latviešu valodu.” (Āboliņš, 1940. Valodu vai gramatiku). Šāds varētu būt arī 21. gs. latviešu valodas mācīšanas mērķis – formēt dzīvu latviešu valodu, kuras gramatika ir pamats, lai saprastu sistēmas veselumu, bet valodas lietojums – lai novērtētu tās īpašo, neaizvietojamo sociālo lomu – valoda un tās zināšanas ir pamats, lai sazinātos, sadarbotos, veidotu attiecības. Latvijā sociālo valodas funkciju realizēšanā īpaša loma, protams, ir latviešu valodai.

Iepriekš minētais apliecina, ka publiskajā telpā izskanējušais viedoklis, ka latviešu valodas mācīšana jaunajā izglītības saturā ir veidota pēc svešvalodu mācīšanas metodikas, ir maldinošs.

Latviešu valodas mācīšanas metodika mūsdienās turpina gan pirmspadomju laikā aizsāktās metodikas tradīcijas, gan veido jauna satura un atziņu uzslāņojumu, kas balstīts lingvokomunikatīvajā pieejā, virzot un attīstot to tālāk.

Vairāk par vēsturiskajiem jautājumiem ciešā saiknē ar mūsdienu latviešu valodas mācīšanu varēs lasīt Latviešu valodas aģentūras paspārnē veidotajā un drīzumā iznākušajā žurnālā Tagad, kur izvērstu pārskatu par šiem jautājumiem sniedz D. Laiveniece.

Latviešu valoda – valodu jomas daļa

Iekļaujot latviešu valodu valodu jomā, viens no mērķiem bija veidot skolēniem vienotu pasaules ainu par valodu struktūru un funkcijām, par universālajām lietām, kas ir kopīgas visām valodām. Skolēnam, kurš latviešu mācībvalodas skolās jau no 1. klases mācās gan latviešu valodu, gan angļu valodu (vēlāk – arī otro svešvalodu), visu valodu apguve ritēs raitāk, ja visu valodu stundās viņi iejutīsies dažādās saziņas situācijās, veidos mutvārdu un rakstveida tekstus, apgūstot valodas sistēmas elementus (jauno valodu jomas mācību standartu kopīgā struktūra: saziņa, tekstveide, valodas sistēma). Šāds pamatsaturs visās valodās rosinās saskatīt kopīgo un atšķirīgo latviešu valodā un citās valodās, kas savukārt vedinās uz secinājumiem par tikai latviešu valodai unikālo, īpašo. Spēcīgs latviešu valodas pamats ir svarīgs priekšnoteikums jebkuras nākamās valodas apguvei, un valodu jomas konteksts palīdz to stiprināt arī normatīvajā līmenī.

Mācīt latviešu valodu, ignorējot jebkuru saiti ar citām valodām, kuras skolēns jau zina vai apgūst, ir acu aizsiešana un mākslīga satura nošķiršana pa izolētām atvilktnēm.

Latvijas īpašās rudzu maizes godā celšana neatceļ tās iekļaušanu produktu grupā ar jumta jēdzienu “maize”. Tāpat tas ir ar latviešu valodu, kuras īpašais statuss Latvijā nav apšaubāms, bet tas nenozīmē, ka mēs turpinām aplūkot vienu no valodām, kurai blakus ir arī citas valodas.

Savukārt literatūras iekļaušana mākslu jomā veidos skolēnos kompleksu izpratni par literatūru kā vārda mākslu, kas ir viena no mākslām blakus vizuālajai mākslai, mūzikai u.c. mākslām.

Latviešu valoda arī turpmāk tiks mācīta, apgūstot un izmantojot literāros tekstus. Dažbrīd latviešu valodas stundās tiks vilktas paralēles ar citām skolēniem zināmajām valodām, savukārt literatūras stundās – paralēles ar citām mākslu jomām. Šāda pieeja un saturs daudzās Latvijas skolās tiek realizēti jau patlaban, integrējot gan valodas un literatūras saturu, gan plašāk – arī jomu saturu.

Noteikti vēlētos uzsvērt: lai arī latviešu valoda ir iekļauta valodu jomā, tomēr visai jomai nav izstrādāts viens standarts. Latviešu valodā ir atsevišķs mācību standarts un svešvalodās – cits. Tātad formas ziņā tiek saglabāta pieeja, kas ir arī šī brīža spēkā esošā latviešu valodas standarta pamatā. Patlaban arī latviešu valodai ir atsevišķs mācību standarts, tāds tas ir aŗī jaunajā mācību saturā.

Publiskajā telpā izskanējušais salīdzinājums ar Igaunijas mācību standartiem diemžēl nav korekts. Vēlētos precizēt, ka Igaunijas pamatskolas standartā joma (subject field) saucas Language and literature, turklāt standarta saturs ir attiecināms gan uz igauņu valodu un literatūru, gan arī uz krievu valodu un literatūru Igaunijas mazākumtautību skolās (the subjects within the subject field are Estonian/Russian language and literature). Formulējot jomas nosaukumu “Valoda un literatūra”, Igaunijas mācību standartos tieši otrādi – nav uzsvērta tikai igauņu valodas un literatūras nozīme. Mazākumtautību skolās tiek akcentēta arī krievu valodas un literatūras nozīme.

 

Autore ir Mg. philol., Dr. philol., Latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte

Britu izlūkdienests: “Novičok” inde izgatavota Saratovas laboratorijā

Lielbritānijas izlūkdienests secinājis, ka nervus paralizējošā viela Novičok, ar kuru marta sākumā Solsberijā saindēja bijušo Krievijas izlūkdienesta virsnieku Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju, izgatavota militārajā zinātniskās izpētes bāzē Krievijā, Šihanu pilsētā Saratovas apgabalā. Par to piektdien ziņo britu avīze The Times, atsaucoties uz britu izlūkdienesta sniegto informāciju.

Kā vēsta izdevums, preses konferencē, kuru britu izlūkdienests organizēja, lai sniegtu informāciju saviem sabiedrotajiem par Krievijas vainu šajā indēšanas gadījumā, teikts, ka Šihanu pilsētas militārais centrs ir analogs Lielbritānijas militārajai laboratorijai, kas atrodas Portondaunā. Šihanu centrā inde Novičok tikusi izmēģināta pēdējos desmit gadus, lai pārbaudītu tās nāvējošo efektivitāti, teikuši britu speciālisti.

Izlūkdienesta pārstāvji arī apgalvojuši, ka Šihanos Novičoka krājumu esot mazāk nekā tas vajadzīgs, lai izmantotu kaujas laukā. Tieši šis fakts licis speciālistiem izdarīt secinājumu, ka inde paredzēta slepkavībām. Bijušais Lielbritānijas ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolaizsardzības pulka komandieris Hemišs de Bretons Gordons šo informāciju nosaucis par ļoti pārliecinošu. “Lielbritānijas izlūkdienests skaidri norāda uz Krieviju un Šihaniem. Nav šaubu, ka krievi tur tagad slēpj pēdas,” teica militārists.

Savukārt britu Portondaunas laboratorijas vadītājs Harijs Eitkenheds 3. aprīlī telekanālam Sky News apstiprināja, ka Skripaļu indēšanā izmantotā viela pilnīgi noteikti identificēta kā “nervus paralizējošā militārā inde Novičok“. Tās izcelsmes valsti laboratorijas speciālisti tomēr nenoteica, jo, kā teikts paziņojumā, tas nav bijis britu militāro ķīmiķu uzdevums.

“Mēs nenoteicām indes tiešo izcelsmi, tomēr valdībai sniedzām visu zinātnisko informāciju, kuru pēc tam izmantoja arī citi avoti, lai nonāktu pie konkrētiem secinājumiem,” teica Eitkenheds. Viņš atzīmēja, ka, lai izgatavotu šo indi, nepieciešams izmantot sarežģītas metodes, ko spēj tikai valsts līmeņa pētnieki.

ANO Drošības padomē apmainās ar apvainojumiem

Lielbritānija spēlējas ar uguni un to vēl nožēlos, ceturtdien ANO Drošības padome, kas tika sasaukta pēc Krievijas iniciatīvas sakarā ar Skripaļa indēšanas gadījumu Lielbritānijā, teica Krievijas pārstāvis ANO Vasilijs Ņebezņa. Notiekošo viņš nosauca par “absurda teātri”, “netīru spēli” un “propagandas karu”, kura mērķis ir “diskreditēt un deleģitimizēt” Krieviju ar “Gebelsa metodēm”, ziņo Dw.de.

Savukārt Lielbritānijas pārstāve ANO Karīna Pīrsa Krievijas rīcību nosauca par “daļu no lielas bezatbildīgas rīcības shēmas”. “Mums nav ko slēpt, taču es pieļauju, ka Krievijai ir par kaut ko jābaidās,” teica viņa šajā asu repliku apmaiņā ANO Drošības padomē.

Ņebezņa paziņoja, ka Lielbritānijas Ārlietu ministrijas vadītājs Boriss Džonsons “turpina apgalvot, ka Lielbritānija it kā nosūtījusi visu jautājumu sarakstu Krievijai, uz kuriem joprojām nav saņemtas atbildes”, taču Maskava nekādu jautājumu sarakstu neesot saņēmusi. “Krievijai nav patenta uz Novičok,” Drošības padomē paziņoja Ņebezņa.

Savukārt britu pārstāve Pīrsa teica, ka Lielbritānija “nepieņems ētikas jautājumu un starptautisko konvenciju ievērošanas pamācības no valsts, kura tik daudz ir izdarījusi, lai liktu šķēršļus Sīrijas ķīmisko uzbrukumu izmeklēšanā”. Viņa neredz pretrunas Borisa Džonsona paziņojumā un Portondaunas laboratorijas vadības teiktajā par indes izcelsmi.

Arī ASV pārstāve ANO Kellija Kerija vainoja Krieviju dezinformācijas izplatīšanā un aicināja ANO Drošības padomes valstis neļauties apmānam.

Skripaļa meita nav pieņēmusi Krievijas piedāvājumu sniegt konsulāro palīdzību

Uzbrukumā ar nervus paralizējošu vielu Lielbritānijā cietusī Skripaļa meita Jūlija nav izmantojusi Krievijas vēstniecības piedāvājumu sniegt konsulāro palīdzību, ceturtdien paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko iepriekš preses konferencē pavēstīja, ka Krievija ir lūgusi konsulāru piekļuvi Jūlijai Skripaļai, taču nav saņēmusi nekādu atbildi no britu varasiestādēm, ziņo LETA/AFP.

“Mēs esam nodevuši Skripaļas jaunkundzei Krievijas vēstniecības piedāvājumu par konsulāro palīdzību. Skripaļas jaunkundze tagad var izvēlēties, vai un kad pieņemt šo piedāvājumu, taču līdz šim brīdim viņa to nav izdarījusi,” teikts ministrijas paziņojumā.

Tikmēr policija Skripaļas vārdā izplatījusi viņas pirmo paziņojumu pēc atmošanās no komas. “Es pamodos pirms vairāk nekā nedēļas un var ar prieku teikt, ka mans spēks pieaug ar katru dienu. Es esmu pateicīga par interesi par mani un daudzajiem laba vēlējumiem, kurus es esmu saņēmusi. Man par atlabšanu ir jāapteicas daudziem cilvēkiem un es īpaši gribētu pieminēt Solsberijas iedzīvotājus, kuri palīdzēja, kad mēs ar tēvu bijām bezsamaņā. Tāpat es gribu pateikties par Solsberijas rajona slimnīcas personālam par viņu rūpi un profesionālismu,” teikts paziņojumā.

“Esmu pārliecināta, ka jūs visi atzīstat, ka visa situācija ir nedaudz dezorientējoša, un es ceru, ka jūs cienīsiet manu un manas ģimenes privātumu manas atlabšanas procesā,” norādīts paziņojumā.

Sergejs un Jūlija Skripaļi 4.martā Solsberijā tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu Novičok.

Sergeja Skripaļa stāvoklis joprojām ir kritisks, bet stabils.

Infografiks: Pusgads līdz 13. Saeimas vēlēšanām

6. aprīlī līdz 13. Saeimas vēlēšanām palicis pusgads. Gatavojoties vēlēšanām, CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa atgādina vēlētājiem svarīgāko katrā mēnesī.

Aprīlī

17. aprīlī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinās Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību sarakstu, kurās būs iespēja pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm.

Maijā

No 5. maija līdz 14. septembrim vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu. Pasta balsošanai jāpiesakās personīgi vai ar trešās personas starpniecību, iesniedzot iesniegumu un uzrādot pasi, jebkurā no pārstāvniecībām, kas organizē balsošanu pa pastu.

Maijā Centrālā vēlēšanu komisija lems par 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs izveidošanu, tai skaitā vēlēšanu komisiju ārvalstīs priekšsēdētāju un sekretāru iecelšanu. Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs tiek veidoti, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas priekšlikumiem. Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs var izveidot Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās, ja tajās ir iespējams nodrošināt vēlēšanu procedūras atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām.

Jūnijā

Proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds reģistrēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, Centrālā vēlēšanu komisija noteiks Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Vēlētāji ārvalstīs tiek iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā.

9. jūnijā sāksies 120 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, bet tās uzraudzība Latvijā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē.

Jūlijā

18. jūlijā sāksies un līdz 7. augustam turpināsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām. Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstus drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības. Partijai, kas iesniedz kandidātu sarakstu, jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Šis nosacījums attiecas arī uz partiju apvienībā ietilpstošajām partijām. Tāpat partijā un partiju apvienībā, kas vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Augustā

Līdz 17. augustam Ārlietu ministrijai jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumi par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu ārvalstīs skaitlisko sastāvu un kandidātiem.

Līdz 27. augustam pašvaldību vēlēšanu komisijām jāizveido vēlēšanu iecirkņu komisijas. Pieteikties darbam vēlēšanu iecirknī var vēlētāji – Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība. Tiesības pieteikt un izvirzīt pārstāvjus darbam vēlēšanu iecirkņa komisijā ir ne mazāk kā 10 vēlētājiem, partijām un partiju apvienībām, kā arī pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem.

Septembrī

No 24. septembra līdz 5. oktobrim vēlētāji, kuriem nav derīgas pases, bet ir derīga personas apliecība, varēs saņemt vēlētāja apliecību. Vēlētāja apliecību izsniegs bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izdota vēlētāja personas apliecība.

Septembrī vēlētājiem ārvalstīs, kuri pieteikušies balsot pa pastu, tiks izsūtīti vēlēšanu materiāli. Vēlēšanu materiāli tiks nogādāti arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem balsošanas organizēšanai karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.

Notiks vēlēšanu komisiju mācības, vēlētāji varēs pieteikties vēlēšanu novērošanai, darbosies Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis par vēlēšanām.

Oktobrī

Piecas dienas pirms vēlēšanām – no 1. oktobra – dažas stundas dienā būs atvērti vēlēšanu iecirkņi. Līdz vēlēšanām iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību. Latvijas vēlēšanu iecirkņos šajā laikā varēs pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī. Iespēju balsot atrašanās vietā var izmantot arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.

No 3. līdz 5. oktobrim daļā Latvijas vēlēšanu iecirkņu būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šie iecirkņi tiks veidoti republikas pilsētās un novados ar vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kurās vēlētāju skaits lielāks par 20 000, balss nodošanas glabāšanā iecirkņi tiks veidoti ar  aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 vēlētāju būtu vismaz viens šāds iecirknis.

6. oktobris13.Saeimas vēlēšanu diena. Balsot var jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs no pulksten 7 līdz 20 pēc vietējā laika. Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase vai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar vēlētāja apliecību.

CVK infografiks

Jaunā ES datu aizsardzības regula – kas jāzina parastam cilvēkam?

Šogad 25.maijā Eiropā stāsies spēkā jaunie personas datu apstrādes noteikumi Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi attieksies uz katru personu, kuras dati tiek vākti un apstrādāti, kā arī uz iepriekš savāktiem datiem.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti.

Saeimas Juridiskā komisija marta beigās 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

Kad prasa personas datus, iedziļinieties – kāpēc?

Ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība vispirms ir mūsu pašu rokās.

Piemēram, reizēm, sūtot iespējamajam darba devējam savu CV, cilvēki aiz ieraduma sniedz vairāk personiskas informācijas nekā nepieciešams – visbiežāk personas kodu, ģimenes stāvokli un informāciju par bērniem, arī fotoattēlu.

Pret saviem personas datiem jāizturas ar atbildību. Jāpārdomā, kādu informāciju par sevi padarām publiski pieejamu vai nododam citu personu un uzņēmumu rīcībā. Reizēm der sev uzdot jautājumu, vai prasītā informācija tik tiešām ir nepieciešama, lai saņemtu pakalpojumu.

Pirms nodot kādam uzņēmumam savus personas datus, ir vērts iepazīties ar tā personas datu apstrādes noteikumiem. Šī informācija visbiežāk būs atrodama līgumu nosacījumos vai privātuma politiku aprakstošos dokumentos.

Līdz ar jaunās regulas stāšanos spēkā ikvienam būs tiesības pieprasīt uzņēmumam sniegt informāciju par to, kādi personas dati ir tā rīcībā, kā un kādiem mērķiem tos izmanto, kā arī lūgt tos labot vai dzēst.

Jāņem vērā, ka personas datu apstrādei ne vienmēr ir nepieciešama īpaša personas piekrišana. Personas datus bez tās drīkst apstrādāt, ja šāds pienākums uzlikts ar likumu, ja tiek veikti uzdevumi sabiedrības interesēs, tie nepieciešami līguma izpildei vai, ja pastāv leģitīmās intereses, piemēram, persona ir uzņēmuma darbinieks. Tomēr katrā no šiem gadījumiem, datu apstrādei ir jābūt samērīgai un iemeslam pamatotam.

Pārbaudiet savu digitālo saimniecību

Veiciet savu mazo personīgo datu auditu! Kādās vietnēs esat reģistrējies, kādu informāciju par sevi esat norādījis, mobilo telefonu un sociālo tīklu lietotņu gadījumā, kādai informācijai esat atļāvuši piekļuvi. Ja vietni vai lietotni izmantojat regulāri, pārbaudiet vai, norādītā informācija ir aktuāla, izdzēsiet lieko. Ja piemirsies kādās vietnēs esat reģistrējies, pārskatiet e-pastu, lietotnes mobilajā telefonā, varat arī savu vārdu ievadīt interneta pārlūka meklētājā, tur noteikti atradīsiet vismaz vienu vietni, kurā esat reģistrējušies un par kuru būsiet piemirsuši.

Jāpārliecinās, vai datoram un viedtālrunim ir uzstādītas antivīrusa programmas, kā arī jāielādē programmu atjauninājumi, jo tie nereti ietver dažādus drošības uzlabojumus. Drošība vienmēr ir atkarīga no vājākā ķēdes posma. Slēgtas durvis nebūs šķērslis zaglim, kuram ir atslēga, un durvju atslēga šajā gadījumā ir jūsu parole.

Lai parole būtu iespējami drošāka, jāņem vērā pāris vienkārši padomi. Veidojot paroles, izvēlieties sarežģītākas burtu un ciparu kombinācijas. Ģimenes locekļa vai mājdzīvnieka vārds noteikti nebūs labākā izvēle. Ja sarežģītās paroles ir grūti izdomāt un paturēt prātā, izmantojiet lietotnes, kas ģenerē un šifrē paroles. Centieties katrai vietnei un lietotnei izmantot citu paroli. Citādāk, ja uzņēmumā, kurā glabājas jūsu dati, notiks datu noplūde (piemēram, uzlauzta lietotāju datu bāze), bet jūs vienu un to pašu paroli izmantojat arī citur, uzbrucējs itin viegli varēs iegūt piekļuvi visai jūsu digitālajai saimniecībai.

Ja vietne šādu iespēju piedāvā, noteikti izmantojiet divpakāpju verifikāciju. Tas nozīmē, ka ievadot paroli jums prasīs ievadīt papildu informāciju, piemēram, īsziņā nosūtītu kodu. Līdzīgi kā interneta bankā jūs ievadiet lietotāja vārdu, paroli un ciparu kombināciju no kodu kalkulatora.

Galu galā jūsu datu drošība ir saistīta arī ar tik vienkāršiem paradumiem, kā neglabāt lietotāja vārdus un paroles acīmredzamās vietās un, strādājot ar datoru publiskās vietās, pārliecināties, ka jums aiz muguras neviens nestāv un nelūkojas monitorā.

Kas ir personas dati?

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šāda informācija ir vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, automašīnas reģistrācijas numurs, etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, bankas konta numurs, informācija par veselības stāvokli, biometriskie dati, informācija par ģimenes locekļiem, personas kods, attēls, paraksts un cita tamlīdzīga informācija.

Kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas?

Likumīgums, godprātība un pārredzamība – pamatprincipi, kas jāievēro glabājot un apstrādājot personas datus. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka viņu personas dati nav aizsargāti. Piemēram, deviņi no desmit Eiropas iedzīvotājiem ir izteikuši bažas, ka mobilās lietotnes vāc datus bez viņu piekrišanas, bet septiņi no desmit uztrauc viņu datu iespējamā izmantošana. Pašreizējais regulējums nenovērsa visus riskus, kas varētu rasties vācot, glabājot un apstrādājot personas datus.

Jaunā regula dod iespēju katram cilvēkam līdz visiem sīkumiem uzzināt, kādus datus par viņu uzņēmums glabā, kādiem mērķiem un cik ilgi izmanto, vai tie ir drošībā, kā arī kam un ar kādu mērķi tie var tikt nodoti. Cilvēkam ir tiesības kontrolēt, kā viņa personas dati tiek izmantoti, aizliegt tos izmantot vai pat pieprasīt dzēst no datubāzēm.

Kādas vēl personai ir tiesības?

Tiesības tikt aizmirstam (datu dzēšana) – Eiropas Savienības pilsoņiem būs tiesības pieprasīt pārtraukt personas datu apstrādi un datus dzēst. Ja kāds ir devis piekrišanu personas datu apstrādei ar noteiktu mērķi (atspoguļot sociālajos tīklos), bet ir pārdomājis, šādā gadījumā vairs nav pamata datus uzglabāt. Piemēram, bērni (neapzinoties iespējamās sekas) padarījuši datus publiski pieejamus. Jaunā kārtība ļaus izvairīties no šādas rīcības sekām.

Datu pārnesamības tiesības (Data portability) – uzņēmumiem, pēc pašas personas pieprasījuma, ir pienākums izsniegt viņu rīcībā esošo datu elektronisku kopiju.

Piekrišana datu apstrādei – sniedzot piekrišanu personas datu apstrādei, tai jābūt izteiktai apstiprinošā formā vai ar skaidrām, aktīvām darbībām; lietotājam jābūt iespējai atsaukt piekrišanu bez iespējama kaitējuma sev.

Tiesības pieprasīt, lai lēmumus, kuru pamatā ir automatizēta datu apstrāde, pieņemtu cilvēks, nevis mākslīgā intelekta sistēma.

Bērnu datu apstrāde – piekrišanu bērna personas datu apstrādei var sniegt vecāki (vai likumiskie pārstāvji). Personas datu apstrādes likuma projektā bērniem paredzētas tiesības jau no 13 gadu vecuma sniegt piekrišanu saņemt informācijas sabiedrības pakalpojumus – piemēram reģistrēties sociālajos tīklos, saņemt komerciāla rakstura paziņojumus.

 

Agris Repšs ir zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” advokāts un partneris, Mareks Gruškevics ir IT uzņēmuma “Squalio” pārstāvis