ABLV bankas īpašnieki ziedojuši pilsētas varas partijām pēc izmaiņām Rīgas attīstības plānā 1

New Hanza teritorija. Foto — Armands Pauls, Picture Agency
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Pēc ABLV bankas kraha nav skaidri zināms, kas notiks ar Skanstes apkaimes New Hanza projektu un kāda būs tā turpmākā attīstība. Ir noskaidroja, ka bankas īpašnieki lielas naudas summas daudzus gadus ziedojuši gan valdības, gan Rīgas varas partijām. Dāsni ziedojumi pēc izmaiņām Rīgas attīstības plānā tika Saskaņai un Gods kalpot Rīgai.

ABLV ir vieni no nozīmīgākajiem Skanstes apkaimes attīstītājiem. Viņu īpašumā ir 24 hektāri jeb aptuveni 11% Skanstes zemes. New Hanza jeb zemesgabalu Pulkveža Brieža ielā 28a tolaik vēl Aizkraukles banka par nedaudz vairāk nekā miljonu latu iegādājās jau 2005. gadā.

Tagad, pateicoties izmaiņām Rīgas attīstības plānā, gar šo īpašumu ieplānota jaunā tramvaja līnija. Tās izbūvei 70 miljonus eiro pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme ņems no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem un vēl 27,4 miljonus līdzfinansēs pats uzņēmums, ņemot aizņēmumu. Desmit miljonus eiro vērienīgā Skanstes apkaimes revitalizēšanā ieguldīs arī pilsēta.

2014. gada maijā Rīgas dome apstiprināja jaunu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas pretēji iepriekš nospraustajam mērķim attīstīt apkaimes, tagad paredz koncentrēties uz pilsētas centru un tā pievārti. Šis plānošanas dokuments ir pamatā tam, kāpēc Rīga var būvēt skandalozo “kapu tramvaju” caur mazapbūvēto Skanstes apkaimi. Kādreizējās palieņu pļavas ap Sarkandaugavas attekām ir nosauktas kā prioritārās attīstības teritorija un tikai tāda rajona attīstīšanai iespējams saņemt brangu Eiropas fondu naudu — 70 miljonus eiro.

Pēc izmaiņām pilsētas attīstības plānā dāsnus ziedojumus Rīgas valdošajiem politiskajiem spēkiem — Saskaņai un Gods kalpot Rīgai — snieguši ABLV bankas īpašnieki. Ernests Bernis no 2014. līdz 2016. gadam Saskaņai pārskaitījis 40 tūkstošus eiro, bet Oļegs Fiļs identisku summu — Andra Amerika vadītajai Gods kalpot Rīgai.

“Atklāti ziedojumi ir vienīgais veids, kā caurspīdīgi parādīt, ka atbalstām politiskās partijas. Vienmēr veicām ziedojumus, zem tiem parakstoties ar savu vārdu,” dāsnos ziedojumu skaidro ABLV bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. “Ziedojumi politiskajām partijām bija mūsu privāta iniciatīva, līdzīgi kā to dara daudzi uzņēmēji un iedzīvotāji Latvijā. Tie nebija saistīti ar konkrētu projektu atbalstu,” viņš noliedz, vaicāts, vai ziedojumu mērķis bija pateicība par prioritārā attīstības statusa noteikšanu Skanstei.

Tāpat baņķieris norāda, ka ziedojuši arī citām partijām. Ernests Bernis 2014. gadā ziedojis 7500 eiro partijai Vienotība, 2010. gadā 10 tūkstošus latu Aināra Šlesera pārstāvētajai Par labu Latviju!, 2007. un 2008. gadā kopumā 10,5 tūkstošus latu Tautas partijai.

Savukārt Oļegs Fiļs 2016. gadā 15 tūkstošus eiro pārskaitījis Zaļo un Zemnieku savienībai, 2014. gadā Vienotībai ziedojis 7500 eiro, Par labu Latviju! 2010. gadā – 10 tūkstošus latu un tikpat daudz 2008. gadā arī Tautas partijai.

Skanstes attīstības vēsturē jau līdz šim bijuši darījumi, kas met aizdomu ēnu. Piemēram, pirms 12 gadiem, kad Merks saņēma atļauju celt Arēnu Rīga, vairākas Rīgas domes amatpersonas tika pie Merka būvētajiem ekskluzīviem mājokļiem Viesturdārza mājās. 160 kvadrātmetru liels penthauss nonāca arī tagadējā Rīgas vicemēra Andra Amerika ģimenes rīcībā. Ar Ameriku saistīts uzņēmums glauno dzīvokli bija nopircis par 110 tūkstošiem latu, lai gan līdzīgs dzīvoklis blakusmājā mēnesi vēlāk ar domes amatpersonām nesaistītai personai esot pārdots divreiz dārgāk. Gan Merks, gan domnieki noliedza, ka dzīvokļa iegāde saistīta ar kādu īpašu labvēlību.

Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale skaidro, ka Rīgas prioritāro teritoriju izmaiņas no vairākiem centriem apkaimēs līdz vienam – ap pilsētas vēsturisko centru 2014. gadā notikušas arvien sarūkošā rīdzinieku skaita dēļ. Galvaspilsētas iedzīvotājus skaits kopš tūkstošgades sākuma sarucis par 16%, bet jāpiemetina, ka pēc Centrālā statistika biroja datiem rīdzinieku skaits arvien samazinājies. Šāda tendence bija redzama jau 2006. gadā, kad sastādīts iepriekšējais plānošanas dokuments. Tolaik kopš 2000. gada rīdzinieku skaits bija sarucis par 60 tūkstošiem.

Rakstu Būt vai nebūt? Lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (1)

J.šveiks 06.04.2018. 09.06

nu gan bilde paliek klāra , kādēļ misters 20% ar zobiem un nagiem turējās pie kapu tramvaja…

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu