Čaulas uzņēmumu ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām 3

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Lai arī iepriekš bija solīts, ka Ministru kabinets 3. aprīlī varētu skatīt jautājumu par čaulas uzņēmumu ierobežošanu, tomēr tas atlikts uz nedēļu, jo nepieciešams iestrādāt stingrākas prasības. Par to otrdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Otrdien valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas uzņēmumus. Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

“Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,” skaidroja ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas uzņēmumiem, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. “Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,” piebilda Reizniece-Ozola.

Tāpat plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas uzņēmumiem konkrētā likuma izpratnē.

Finanšu ministre atzina, ka likuma grozījumi neattieksies uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas varētu atbilst čaulas uzņēmumu  pazīmēm. Tas tiek pamatots ar to, ka tādējādi tiks pasargāti, piemēram, jaunuzņēmumi, kas ir reāli uzņēmumi savas darbības sākumposmā.

Reizniece-Ozola arī piebilda, ka gadījumā, ja kompānija ir reģistrēta Latvijā, tad tai ir obligāti jāiesniedz finanšu pārskati, līdz ar to šādi uzņēmumi neatbilst čaulas uzņēmuma definīcijai.

Ministre norādīja, ka šis aizliegums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī citām finanšu institūcijām, piemēram, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeriem u.c., kas apkalpo riskantus čaulas uzņēmumus.

Iepriekš tika plānots, ka Saeimā likuma grozījumi pirmajā lasījumā tiks pieņemti 15. aprīlī, bet 26. aprīlī – otrajā lasījumā.

Patlaban, atbilstoši normatīvajam regulējumam par čaulas uzņēmumu uzskatāms tāds, kuram nav pierādāma saistība ar faktisku saimniecisko darbību un tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmumi, kas nesagatavo un neiesniedz pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību un kuriem nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.

LETA jau rakstīja, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21. martā atbalstīja čaulas uzņēmumu aizliegšanu. “Mēs esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā,” teica Kučinskis, piebilstot, ka, ja minēto normu atbilstoši koalīcijā esošajai norunai pieņems aprīlī, tā varētu stāties spēkā šogad maijā.

Savukārt Reizniece-Ozola norādīja, ka mērķis, aizliedzot čaulas uzņēmumus, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. “Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā,” viņa sacīja.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas. Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas uzņēmumu skaita.

Tai seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajiem čaulas uzņēmumiem, Beliza – 7%, Kipra – 6,8%, Seišelu salas – 6,6%, Honkonga – 6,4%, Panama – 6% un pārējās valstis – kopumā 17,2%.

Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot “ABLV Bank”, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018. gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas uzņēmumi. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot “ABLV Bank”, čaulas uzņēmumu skaits ir 26 081.

Komentāri (3)

J.šveiks 04.04.2018. 07.40

valdība privātos pabrīķus neaiklapē mīlīt , žīdi “skaisti” nobankrotēja , šodien jau patiesībā ar boļševiku laiku tehno , nav nekādu izredžu izdzīvot pasaules tirgū , super augstās energoizmaksas to vienkārši nepieļauj, arī Brocēnu cementa pabrīķis nogāja pa burbuli , bet meksikāņu jaunuzceltais cemekss strādā.

0
0
Atbildēt

0

Dusma 03.04.2018. 15.13

neticu pinīgi nevienam pašam vārdiņam kas nāk no šitās valdības – un neticu, ka ptuins Krievijā vai asads Sīrijā melo bezkaunīgāk kā mūsu valdība –

vispār drausmīgi jau – vakardien braucu pa Jūrmalas šoseju – vispār – vienalga , kur braukt – visur ceļ mājas – kompleksu kompleksi kā sēnes pēc lietus – interesanti – kas tais smalkajās mājās dzīvos ?

jūs – valdība taču cilvēkus esot apzaguši plikus un no valsts padzinuši

0
0
Atbildēt

1

    Vahamurka > Dusma 04.04.2018. 00.34

    Jā,iepriekšējā bij daudz labāka,ar OIKiem nevienam smadzenes neapgrūtināja,mierīgi un klusi pārdeva banku,aizklapēja metalurgu ka i ne gailis pakaļ nedziedāja,tagad škandāls pēc škandāla.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu