Žurnālā: Latvijas kultūras grandi pret Imantu Lešinski 26

Imants Lešinskis organizēja kultūras sakarus starp Padomju Latvijas un trimdas sabiedrību
Print Friendly, PDF & Email

“.. nevajag meklēt stukačus. Viņi pēc būtības bija nelaimīgi cilvēki, jo daudziem bija tikai divas iespējas – vai nu cietumā, vai nu stučīt,” saka rakstnieks Zigmunds Skujiņš, kuru kādreizējais dubultaģents Imants Lešinskis savos nesen Latvijā pārizdotajos memuāros nosaucis par VDK piesegstruktūras Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs Literatūras sekcijas vadītāju un vienu no čekas darbības upuriem.

Žurnāls Ir ceturtdien publicējis plašu rakstu, kurā savu skatu uz pagātni un iespējamo sadarbību ar VDK atklāj ne tikai Skujiņš, bet arī gleznotājas Džemma Skulme un Maija Tabaka, dzejnieks Jānis Peters, zinātnieks Jānis Stradiņš un kino režisors un operators Ivars Seleckis. Viņi visi kā VDK ziņotāji ir minēti 1985. gadā ASV mirušā Lešinska atmiņās par darbu VDK un tās piesegorganizācijās – padomju laikā Latvijā iznākušajā avīzē Dzimtenes Balss un Kultūras sakaru komitejā.

Skujiņš Ir stāsta, ka patiesībai atbilst Lešinska grāmatā rakstītais par viņa vēstuļu saraksti ar trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. “Bet mūsu sarakstei nebija nekāda sakara ar Kultūras sakaru komiteju,” saka Skujiņš. VDK piesegtruktūra gan esot uzņēmusies starpniecību sarakstei, “un mēs ar Janovski to pieņēmām, jo zinājām – nav jēgas sūtīt vēstules pa tiešo, visas tāpat [čekisti] uzplēsīs un izlasīs.” Skujiņš nepieskaita sevi pie stukačiem, “es biju citas klases vecis”.  “Ar Kultūras sakaru komiteju mani saistīja tikai tas, ka ar tās starpniecību man bija iespēja sarakstīties ar rakstnieku, kura darbus es biju lasījis. Ļoti labu rakstnieku,” saka Skujiņš.

Arī gleznotāja Džemma Skulme noliedz, ka jelkad būtu sniegusi kādas atskaites VDK par saviem ārzemju braucieniem padomju laikā. Braucienus uz ārzemēm jau kopš 1956. gada viņa skaidro ar interesi iepazīties ar “otrās puses latviešiem, kuru vidū bija mūsu tuvinieki un kolēģi”. Otra vajadzība bijusi sekot mākslas norisēm ārzemēs. Viņa arī neslēpj, ka bijusi labi pazīstama ar Lešinska memuāros pieminēto un aprakstīto VDK majoru Bernhardu Borgu, bet tā bijusi pilnīgi privāta pazīšanās, jo abi dzīvojuši kaimiņos, Skulme mācījusi zīmēt Borga dēlu, tagad pazīstamu mākslas kritiķi Jāni Borgu.

Tikpat noliedzoša par sadarbību ar VDK ir gleznotāja Maija Tabaka, kura padomju laikā no 1977. līdz 1978. gadam stažējās Rietumberlīnē, kas tolaik padomju cilvēkam bija gandrīz nesasniedzama iespēja. Tabaka Ir saka, ka “ne ar vienu [čekistu] man nebija nekādu sakaru. Es biju pasaules mēroga stipendiāte, un man neviens neiedrošinājās prasīt rakstīt ziņojumus”.

Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura vārda atrašanās VDK aģentūras kartotēkā atklājās 1995. gadā, kad bija nolemts viņam piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, Ir teic, ka bijis saistīts ar Kultūras sakaru komiteju, bet tikai ar kultūras un zinātnes sakaru veidošanu. Viņš nenoliedz, ka braucis uz ārzemēm, bet par komandējumiem atskaites rakstījis Zinātņu akadēmijai. “Pārspīlēt to, ka Zinātnes sekcijas darbs bija saistīts ar izlūkošanu, nevajadzētu,” saka Stradiņš.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (26)

fzss 31.03.2018. 04.27

daudz vairāk vajadzētu uztraukties par prokremlisko domāšanu latviešu vidē ! vai tik zzs nav prokremliskāka par sc 😛

+7
-1
Atbildēt

1

    altinyildiz > fzss 31.03.2018. 10.33

    Vēl prokremliskāku kā Zatlera varza un tai pievienotiem vienotībniekēniem, nav iespējams aptvert. 9. maija svinēšana, latviešu varoņu – leģionāru piemiņas zvēriskā nīšana, koalīcija ar SC, čekas un Krievijas organizētās noziedzības apkalpošana, centieni panākt un apsteigt Krievijas valdošo partiju zagšanā, melošanā un sodomijā utt.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

Pandora 30.03.2018. 23.05

Tabaka: “Latvija eksportēja manu talantu, un tam nebija nekāda sakara ar čeku. Es nebiju tādā līmenī, lai ietu un stučītu.”

Nē, nebijāt. Jūs bijāt, kā tagad teiktu, “noderīgas idiotes” līmenī. 1977. gadā Latvija… eksportēja? Latvija? 1977. gadā? Eksportēja?

Jūs nozaga un tirgoja. Jūs izstādīja.

+6
-1
Atbildēt

1

    Drosma > Pandora 31.03.2018. 12.05

    bingo !

    +3
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 29.03.2018. 12.55

savu skatu uz pagātni un iespējamo sadarbību ar VDK atklāj ne tikai Skujiņš, bet arī gleznotājas Džemma Skulme un Maija Tabaka, dzejnieks Jānis Peters,
—————
Kurš tagad brīnās kā cīnītājam par LPSR suverenitāti un mūsu Atmodas tēvam 🙂 Peteram izdevās savu otprisku Krišiņu izaudzināt par (paša K.P. vārdiem runājot) pārliecinātu rusofīlu un šlesera pakalpiņu?

+7
-2
Atbildēt

2

    Jānis Lakijs > andrejs 29.03.2018. 13.27

    Latviešu padomju inteliģents, kuram sieva nav krieviete, nav nekāds inteliģents.
    /Latviešu pretpadomju sakāmvārds/

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Pandora > andrejs 30.03.2018. 23.17

    Dzīve varbūt Jānim Peteram ir sagādājusi sāpes, kas te nebūtu jāpiemin.

    Jānis Peters nav tajā maisā. Viņš ir citā – patiesu kolaboracionistu maisā.

    70. gadu Dzejas dienu bildēs redzams neglīts vīrelis… Varbūt saprata, ka ir neperspektīvs dzejnieķelis… Vara apsveica pilnīgu katru, kurš tajā laikā tajā maisā līda.

    +6
    -2
    Atbildēt

    1

    Drosma > Pandora 31.03.2018. 12.10

    Peteram ir ļoti loti skaista dzeja – ļoti, viņa Dzirnakmeņi bija un ir izcili, bet – viņš izdarīja izvēli – nevis ideja, nevis varonība, kas paredz iespēju mirt idejas dēļ, bēt ērta stukača un bļodlaižas dzīve

    Mums tiem, kam neko tādu čekisti nepiedāvāja, jo mums vienkārši nebija un nav tādu talantu, ko pārdot ne toreiz, ne tagad, ir vieglāk nosodīt , bet no otras puses – viņi – šie vājie cilvēki un lielie talanti tomēr ir piedod lūdzu – uz mūžiem piedirsuši mūsu tautas dvēseli – un tādas lietas vienkārši nedrīkst viņiem piedot –

    un jo īpaši – ja vēl liedzas, ja vēl nelūdz tautai piedošanu – tad nekādas piedošanas arī lai nebūtu ne šeit, ne mūžībā

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu