Vai KNAB varētu panākt “Facebook” bloķēšanu Latvijā? 2

Foto: Reuters/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Viena pati Latvija diez vai tiks galā ar sociālā tīkla Facebook bloķēšanu, ja uz Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevarēs novērst politiskās reklāmas kontroli Facebook. Lai arī teorētiski ir iespējams Facebook bloķēt Latvijā, kā to 6. martā Saeimas komisijā teica KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, īstās ietekmes sviras šajā gadījumā ir jāmeklē Eiropas Savienības līmenī, kura jau agrāk ir pierādījusi savu gatavību nostāties pert šo “ģeopolitisko milzi”, žurnālam Ir ceturtdien saka CERT.lv vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

Žurnāls analizē iespēju, kā samazināt politisko reklāmu ietekmi uz Facebook lietotāju prātiem, un atgādina, ka sociālais tīkls arī Latvijā tiek mērķtiecīgi izmantots politiskās reklāmas vairošanai. Pēdējais piemērs ir Re:Baltica jaunākais pētījums par Rīgas mēra Nila Ušakova (S) iztērētajiem astoņiem miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas, lai radītu sociālajiem tīkliem piemērotu saturu. Un Saskaņa nav vienīgā partija, kas ir ļoti aktīva Facebook.

Vai šādā gadījumā KNAB priekšnieka apņemšanās izsekot politiskajām aktivitātēm sociālajos tīklos ir iespējama? Žurnāls Ir atzīst, ka atbildēt uz Straumes izvirzīto jautājumu – vai bloķēt Facebook vispār ir iespējams – nav vienkārši.

CERT.lv pārstāvis Teivāns atzīst, ka vietni bloķēt tehniski ir iespējams, lai arī Latvijai kā demokrātiskai valstij nav vienota ugunsmūra kā tas ir, piemēram, Ķīnai. Tā teikt, kādu ārvalstu vietni mēs nevaram bloķēt, nospiežot vienu pogu. Bloķēšana jādara caur interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS), kuri Latvijā ir vairāki. Taču arī šādu bloķēšanu tehniski zinoši cilvēki var apiet.

Latvijā likums interneta vietņu bloķēšanu paredzējis gan CERT.lv, gan arī kopš 2014. gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Tiesa, katram definētas savas tiesības un iemesli šādai bloķēšanai. Piemēram, azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības bloķēt pieeju Latvijā nereģistrētām interaktīvām azartspēļu vietnēm, savukārt CERT.lv ir tiesības bloķēt vietnes, kas tiek izmantotas vīrusu izplatīšanai.

Žurnāls arī raksta, ka neskaidrs būtu juridiskais pamatojums KNAB pieprasīt Facebook bloķēšanu. Likums paredz, ka visiem medijiem, arī interneta vietnēm, pirms priekšvēlēšanu kampaņas KNAB ir jāiesniedz politiskās reklāmas izcenojumi. Ja to neizdara, likums liedz izvietot politisko reklāmu par samaksu, bet, ja tas tomēr notiek, likums juridiskām personām paredzējis tikai naudas sodu. Tas ir līdz 1400 eiro. Facebook, kura peļņa pērn bija ap 12,8 miljardiem eiro, diezin vai tas liks satrūkties.

Kā raksta Ir, atsaucoties uz Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču, “vietnes bloķēšana ir visskarbākais sods, un vienmēr būs jautājums – vai tas ir samērīgs ar pārkāpumu”. Atliek atbildi šajā sarežģītajā jautājumā meklēt nevis aizliegumos, bet izglītībā, saka Latvijas vēstnieks ANO Jānis Kārkliņš, kurš bijis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Rīgā. “Ja cilvēki sapratīs, ka viņiem tiek uzspiesta informācija, tad cīņa būs jau pa pusei uzvarēta,” saka Kārkliņš.

Visu rakstu lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (2)

Jānis Lakijs 29.03.2018. 09.22

Nevis “vai varētu”, bet vajag!
Lai muļķi neuzbāžas visai pasaulei un pēc tam neraud par savu “privātumu”.

+1
-1
Atbildēt

1

    lno > Jānis Lakijs 29.03.2018. 12.08

    Ja baidās aiztikt RU kanālus, tad var imitēt cīņu pret feisbuku:)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu