Diena: 29. marts, 2018

Krievija izraidīs 60 ASV diplomātus un slēgs ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā

Krievijas atbilde uz 60 tās diplomātu izraidīšanu no ASV un Krievijas konsulāta Sietlā slēgšanu būs tāda paša skaita ASV diplomātu izraidīšana un piekrišanas atsaukšana ASV ģenerālkonsulāta darbam Sanktpēterburgā, ceturtdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

“Burtiski šajās minūtēs ASV vēstnieks Hantsmens uzaicināts uz mūsu ministriju, kur mans vietnieks Sergejs Rjabkovs viņam izklāsta šos atbildes pasākumus attiecībā pret ASV,” paziņoja Lavrovs. Viņš norādīja, ka atbildes pasākumi pret ASV būs ne tikai simetriski.

Lavrovs arī teica, ka Maskava spers simetriskus soļus arī pret citu valstu diplomātiem. “Attiecībā uz pārējām valstīm arī viss būs simetrisks attiecībā uz cilvēku skaitu no diplomātiskajām misijām, kuri brauks prom no Krievijas Federācijas. Šobrīd tas pagaidām ir viss,” preses konferencē paziņoja Lavrovs.

ASV pirmdien paziņoja, ka saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam izraidīs 60 krievu spiegus – 48 “zināmus izlūkošanas virsniekus” Krievijas konsulātā Sietlā un 12 Krievijas misijā ANO. ASV prezidents Donalds Tramps arī uzdeva slēgt Krievijas konsulātu Sietlā sakarā ar tā atrašanos netālu no ASV karaflotes bāzes.

ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

AM: Krievija virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno šaut raķetes (papild.)

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4. aprīļa līdz 6. aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi, aģentūrai LETA pavēstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Pārbaudes minētajās dienās notiks no plkst.6 līdz 18. Krievijas puse aicinājusi Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas.

Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai, komentējot kaimiņvalsts plānotās raķešu šaušanas pārbaudes virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, intervijā LNT raidījumam “LNT ziņas” pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

AM preses pārstāvis Kaspars Galkins skaidroja, ka patlaban Krievijas puse Latviju nav informējusi, kāda veida bruņojumu plāno izmantot. Tāpat viņš apliecināja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos paaugstināta kaujas gatavība nav izsludināta.

AM ir izsaukusi Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

Krievijas militārajam atašejam arī ir pieprasīts sniegt detalizētu informāciju par plānotajām aktivitātēm Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

AM ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.

Nacionālie bruņotie spēki sekos līdzi šo mācību norisei un arī turpmāk veiks pastiprinātu valsts robežu novērošanu.

Krievijas iecere virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā veikt raķešu šaušanas pārbaudes liecina par vēlmi izrādīties, bet patiesi stipriem to darīt nevajadzētu, aģentūrai LETA teica bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Viņš norādīja, ka Krievijas rīkojas līdzīgi kā cilvēki, kad grib pārliecināt par savu pārākumu. Šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. “Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag,” pauda bijušais NBS komandieris.

Viņaprāt, šīs pārbaudes arī nevajag vērtēt kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā kopēju Krievijas reakciju uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, Lielbritānijā cietušā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietu. “Varenības apliecināšana prasa par to visu laiku atgādināt. Tas ir vērtējams kā draudu signāls, pilnīgi droši, jo raķetes izmēģināt varēja vest arī uz Kaļiņingradas pusi,” teica Graube.

“Mums ir jāņem vērā, ka Krievijas rīcība var būt draudīga un neprognozējama, jo mums šādas mācības nav bijušas. Mēs esam testējuši sauszemes ieročus, maksimums pārdesmit tankus, taču raķetes ir raķetes,” piebilda Graube, gan uzsverot, ka panikai nav pamata. Pareizākā Latvijas taktika “būtu mierīgi vērot notiekošo”, jo to “pilnīgi noteikti darīs arī pārējās NATO valstis”, uzsvēra Graube.

Sanktpēterburgas tīmekļa medijs “Fontanka.ru” vēsta, ka Zviedrijas aviācijas dienests publicējis brīdinājumu civilajai aviācijai, ka Krievijas karaflotes Baltijas flotes kuģi veiks raķešu šaušanu Kaļiņingradas rajonā no 4. līdz 6.aprīlim, kā dēļ virs Baltijas jūras tiks daļēji slēgta gaisa telpa.

Saskaņā ar brīdinājumā norādītajām koordinātēm, šaušanas zona iesniegsies 18 kilometrus tālu neitrālajos ūdeņos Zviedrijas virzienā. Lidojumiem civilajai aviācijai tiks slēgti visi augstumi līdz aptuveni 20 kilometru augstumam.

(papildināta visa ziņa)

Igaunijas valdība aizliedz iebraukt valstī Magņitska sarakstā iekļautajām personām

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstījusi ārlietu ministra Svena Miksera ierosinājumu aizliegt iebraukt valstī 49 augsta ranga Krievijas amatpersonām, kas iekļautas tā dēvētajā Magņitska sarakstā, ziņo LETA.

Igaunijas Ārlietu ministrijas publiskotā informācija liecina, ka Magņitska sarakstā iekļautie cilvēki ir saistīti ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp Sergeja Magņitska nāvi.

Advokāts Sergejs Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo no apcietinājuma vai jātiesā.

“Valdības vienotība un apņēmība šajā jautājumā nodemonstrē mūsu vēlmi pievērst uzmanību arvien biežākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Krievijā. (..) Mēs nevaram nereaģēt uz smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem,” paziņojumā presei norādīja Miksers.

“Mēs uztveram cilvēktiesības ļoti nopietni un vēlamies nodot šo vēsti arī mūsu sabiedrotajiem. Mums visiem ir jāreaģē uz gadījumiem, kas grauj uz likumiem balstīto pasaules redzējumu, un tādejādi jāstiprina mūsu pašu drošība,” skaidroja ministrs.

Starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, ir aicinājušas valstis piemērot sankcijas personām, kas saistītas ar Magņitska lietu un citiem līdzīgiem gadījumiem.

ASV, Kanāda, Lielbritānija, Latvija un Lietuva ir to valstu vidū, kas šādas sankcijas piemērojušas.

Lai gan Igaunijas parlaments jau 2016.gada decembrī pieņēma likuma grozījumu, kas ļautu aizliegt augsta ranga Krievijas amatpersonām, kas atrodas tā dēvētajā Magņitska sarakstā, iebraukt Igaunijā, Igaunijas Iekšlietu ministrija vēl nebija īstenojusi šos ierobežojumus.

Dālderis izstājies no partijas “Kustība “Par!”

Saeimas deputāts Ints Dālderis izstājies no partijas “Kustība “Par!””. Deputāts aģentūrai LETA apliecināja, ka trešdien iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no partijas.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums bija pieņemts jau iepriekš, bet gala izšķiršanās notikusi pēc “Kustības “Par!”” kongresa, kur nolemts nesadarboties ar “Vienotību”, startējot Saeimas vēlēšanās.

Ņemot vērā šādu lēmumu, atrašanās “Vienotības” Saeimas frakcijā un partijā “Kustība “Par!”” bija apgrūtinoša abām pusēm, norādīja Dālderis.

Dālderis bija viens no “Kustības “Par!”” dibinātājiem, kā arī valdes loceklis. Iepriekš “Kustību “Par!”” pameta arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins, savukārt Lolita Čigāne pagaidām nav paziņojusi par izstāšanās no “Kustības “Par!””.

Komikss: Neliec visas olas vienā grozā

Nesen pēc ABLV Bank lēmuma pašlikvidēties nolemts pārtraukt arī ABLV Charitable Foundation iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes.

Fonds kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu bija galvenie virzītāji jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam. Tas tagad paliks bez plānotā atbalsta.

Jaunā māksliniece Agate Lielpētere pirms Lieldienām Ir atsūtīja savu satīrisku ilustrāciju – piezīmes par mākslas un politikas attiecībām 2018. gada sākumā.

Eiropā uzlabos ceļu un tiltu izturību smagākam militārajam transportam

Eiropas Savienība grasās vienkāršot milirārās tehnikas un karaspēka pārdislokāciju starp savienības dalībvalstīm. Lai to paveiktu, Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja pasākumus, lai uzlabotu militārā personāla un ekipējuma kustību bloka teritorijā, piemēram, uzlabojot ceļu un tiltu izturību, lai pa tiem varētu pārvadāt smagākas kravas. Tas notiek situācijā, kad ārpolitikā saasinās attiecības ar Krieviju, raksta Dw.de.

Eiropas valstis pēdējos gados pārskata militārās struktūras kontinentā, un militārā mobilitāte kļuvusi par NATO prioritāti un vienu no svarīgākajiem aspektiem 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbībā aizsardzības jomā.

EK ierosinājums paredz izvērtēt Eiropas ceļu un dzelzceļu tīklu, lai identificētu piemērotākos maršrutus militārajam transportam, un novērtēt esošās pārbaudes uz robežām, lai paātrinātu formalitātes militārajam transportam un personālam, tai skaitā bīstamām kravām, ziņo LETA.

ES daudzi tilti nav celti tā, lai spētu izturēt lielās militārās tehnikas svaru, un dzelzceļa infrastruktūrai nav militārām vajadzībām atbilstošas pārkraušana jaudas, norāda EK. Komisija ierosinājusi līdz 2019. gadam pārbaudīt transporta tīklus ar domu piešķirt ES finansējumu steidzamāko problēmu risināšanai.

Balstoties uz veikto analīzi, tiks izlemts, kuri transporta tīkla posmi ES būs steidzami jāatjauno. Papildu līdzekļus šim uzdevumam piešķirs 2020. gada ES budžetā.

Uzlabojot militāro mobilitāti, ES var kļūt “daudz efektīvāka krīžu novēršanā, daudz efektīvāka mūsu misijās un ātrāka savā reakcijā, kad rodas problēmas,” norādīja ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

NATO pagājušajā mēnesī apstiprināja jauna vadības centra izveidi, lai atvieglotu bruņoto spēku pārvietošanos Eiropā. Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena šo NATO ieceri nodēvēja par militāro “Šengenu”.

Kopš militārā konflikta Ukrainā, kas sākās 2014. gadā, arī Baltijas valstis baidās no Krievijas militāra iebrukuma savā teritorijā. Nesen sagatavotajā NATO slepenajā ziņojumā tiek konstatēts, ka alianse nespēs pietiekami ātri reaģēt tajā gadījumā, ja Krievija nolemtu negaidīti uzbrukt Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai, kā arī uz Baltijas valstīm pārdislocēt savu militāro tehniku no Centrālās un Rietumeiropas valstīm. Tas aizņems pārāk daudz laika, raksta Dw.de.

 

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus. Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas liels pieaugums. 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, bet tagad to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt patlaban to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darbaspēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Būs vēl 9 miljoni jaunu darba vietu

Jāatceras, ka tūrisms nav ražošanas, bet ir pakalpojumu joma, kurā ir nepieciešams vairāk darbaspēka un kur ir grūtāk pielietot atsevišķu procesu automatizāciju. Tūrisma nozares attīstība veicina jaunu darba vietu radīšanu. Pasaules ceļojumu un tūrisma padome prognozē, ka tuvāko desmit gadu laikā katru gadu vidēji pasaulē tiks radīti 9 miljoni jaunu darba vietu, kas būs viena ceturtdaļa no visām jaunajām darba vietām. Tāpat jāņem vērā, ka tūrismā tiek piedāvāti ļoti daudzveidīgi pakalpojumi un produkti, tai skaitā individuāli un ekskluzīvi luksus pakalpojumi. Grūti iedomāties ekskluzīvu restorānu ar standartizētiem produktiem, automatizētu apkalpošanu vai augstas kategorijas viesnīcu bez personāla. Tūristi kļūst arvien izglītotāki, pieredzes bagātāki un vairāk pieprasa individuālu, tieši sev pielāgotu produktu, nevis standartizētus ceļojumus, kā tas bija masu tūrisma laikā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Neraugoties uz dažādām virtuālām tehnoloģijām, cilvēki joprojām meklē autentisku pieredzi, piedzīvojumus, sajūtas, ko mākslīgais intelekts nespēj nodrošināt.

Protams, tehnoloģijas ienāk arī tūrisma un viesmīlības nozarē, taču vairāk kā palīglīdzekļi vai instrumenti. Jauno tehnoloģiju ieviešana un pielietošana ir viena no tūrisma un viesmīlības nozares attīstības tendencēm, taču tās visstraujāk tiek ieviestas ceļojumu izvēles, informācijas meklēšanas un ceļojumu pirkšanas procesā, transportā u.c., bet tās neaizstāj visus posmus tūrisma pakalpojumu ķēdē. Tūrisma pakalpojumā tiek savienotas tik daudzveidīgas ģeogrāfiskas vietas, pakalpojumi un to sniedzēji, ka pilnīga tūrisma ceļojuma (produkta) izveidošana un īstenošana bez cilvēka nav iespējama.

Aizvien vairāk pieaug interese par dabu, ekoloģiskajiem un ilgtspējīgajiem ceļojumiem, par atbildīgo tūrismu, kas rada saikni ar vietējiem iedzīvotājiem. Iecienīti ir ceļojumi, kas ved uz nomaļām un grūti sasniedzamām vietām, kur līdz šim neviens tūrists nav spēris kāju. Kādas gan tur var būt tehnoloģijas?! Vienmēr būs nepieciešams kāds cilvēks, kas apkalpos viesus – tūristus, it sevišķi, ja radīsies kādas problēmas vai neparedzēti gadījumi, un tādi garā un tālā ceļojumā var rasties ik brīdi. Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts vairāk der standarta, labi paredzamās situācijās. Ir un būs nepieciešami cilvēki, kuri strādā ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, veidojot jaunas aplikācijas tūrisma vietās, kā arī pilnveidojot un atjaunojot to saturu.

Krīzes situācijās cilvēku nevar aizstāt

Nozarē mainās darba specifika, darba paņēmieni, tiek pieprasīti izglītoti cilvēki ar jaunām prasmēm, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju jomā. Nedrīkst arī aizmirst, ka tūrisms un viesmīlība ir nozares ar izteiktu sezonalitāti. Tas nozīmē, ka tūrisma sezonas laikā ir nepieciešams vairāk darbaspēka, un tāpēc tiek izmantots arī zemāk kvalificēts un pagaidu darbaspēks. Augsti kvalificēts profesionālis, kas pārvalda vairākas svešvalodas, visticamāk, nestrādās uzņēmumā, kas darbojas tikai dažus mēnešus gadā. Tehnoloģiju ieviešana ir saistīta ar lielām investīcijām, kas nav pa spēkam nelieliem, sezonāliem uzņēmumiem.

Cilvēku nebūs iespējams aizstāt arī neparedzētās krīzes situācijās – mākslīgais intelekts ir ieprogrammēts standarta situācijām, piemēram, tas atpazīst klasisku angļu valodu, bet, kas notiek, ja cilvēks runā ar īpašu, neatpazīstamu akcentu? Vēl viens piemērs ir biļešu rezervēšanas sistēmas – tās automātiski reģistrē viesus uz konkrēto lidojumu, bet gadījumos, ja vētras vai sniegputeņa dēļ cilvēki iestrēgst lidostā, problēmu risināšanai un izmaiņu veikšanai ir nepieciešami cilvēki.

Vecākā paaudze vēl nav tik draudzīga ar tehnoloģijām

Vēl viena no mūsdienu tendencēm ir saistīta ar demogrāfisko situāciju, proti, cilvēki dzīvo ilgāk, ir mobilāki, līdz ar to arvien vairāk ceļo gados vecāki cilvēki. Patlaban vecākā paaudze vēl nav tik atvērta tehnoloģijām – lai arī viņi prot nopirkt un rezervēt ceļojumu, izmantojot dažādas rezervēšanas sistēmas, tomēr drošības pēc viņi tik un tā sazinās ar attiecīgo uzņēmumu, pārbauda un precizē visu sev nepieciešamo informāciju. Pavisam nesen kādā sarunā “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša minēja – lai gan pēdējos 20 gadus izskan runas par darba vietu skaita samazinājumu tūrisma un ceļojumu jomā, darbaspēks vēl aizvien ir nepieciešams.

Nenoliedzami, strādājošajiem tiek prasītas jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, tajā skaitā prasme strādāt ar tehnoloģijām, taču to, kādas būs tehnoloģijas pēc 20 gadiem, patlaban ir grūti prognozēt, tāpēc ilgtermiņa darbam nozarē nepieciešama mūžizglītība. Tehnoloģiju ietekmē mainās darba raksturs, amata pienākumi “izplūst”, tie vairs nav tik stingri noteikti un definēti. Lielāka nozīme ir komandas darbam un spējai pārslēgties no viena darba veida vai pienākumiem uz citiem.

Piekrītu, ka informācijas sniegšanā tūrismā, piemēram, informācijas centros sāk parādīties automatizēti stendi, kas nodrošina informāciju vairākās valodās. Taču tajā pašā laikā nacionālajos parkos un lauku reģionos veidojas apmeklētāju centri, kas ietver sevī arī ēdināšanas pakalpojumus, sanitāro mezglu, autostāvvietu u.c. Ja šādā vietā vairs nav nepieciešams cilvēks, kurš sniedza informāciju par tūrisma vietu, tad ir cilvēki, kuri nodrošina ēdināšanu, pārdod vietējo amatnieku izstrādājumus vai sniedz cita veida pakalpojumus. Jebkurš, kurš ir izmantojis gida pakalpojumus ekskursijās vai audio gida pakalpojumus, būs izjutis atšķirību un pratīs izšķirt, kad var iztikt ar tehnoloģiju piedāvājumu, bet kad dod priekšroku niansētam, dzīvam, emocionālam stāstījumam, pat ja tas izmaksā dārgāk.

Tūrisma nozare turklāt ir tā, kura piesaista cilvēkus no tām nozarēm, kurās sarūk darba vietu skaits, piemēram, lauksaimniecības, zvejniecības, ražošanas. Tūrisma nozare ir unikāla arī ar to, ka tā kļūst arvien daudzveidīgāka un sazarotāka. Līdztekus tradicionālam atpūtas tūrismam ir izveidojies darījumu un konferenču tūrisms, izglītības un medicīnas tūrisms utt., tāpēc vismaz tuvākajā desmitgadē darba spēka pārpalikums tai nedraud.

 

Autore ir Biznesa augstskolas Turība profesore

 

Žurnālā: Latvijas kultūras grandi pret Imantu Lešinski

“.. nevajag meklēt stukačus. Viņi pēc būtības bija nelaimīgi cilvēki, jo daudziem bija tikai divas iespējas – vai nu cietumā, vai nu stučīt,” saka rakstnieks Zigmunds Skujiņš, kuru kādreizējais dubultaģents Imants Lešinskis savos nesen Latvijā pārizdotajos memuāros nosaucis par VDK piesegstruktūras Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs Literatūras sekcijas vadītāju un vienu no čekas darbības upuriem.

Žurnāls Ir ceturtdien publicējis plašu rakstu, kurā savu skatu uz pagātni un iespējamo sadarbību ar VDK atklāj ne tikai Skujiņš, bet arī gleznotājas Džemma Skulme un Maija Tabaka, dzejnieks Jānis Peters, zinātnieks Jānis Stradiņš un kino režisors un operators Ivars Seleckis. Viņi visi kā VDK ziņotāji ir minēti 1985. gadā ASV mirušā Lešinska atmiņās par darbu VDK un tās piesegorganizācijās – padomju laikā Latvijā iznākušajā avīzē Dzimtenes Balss un Kultūras sakaru komitejā.

Skujiņš Ir stāsta, ka patiesībai atbilst Lešinska grāmatā rakstītais par viņa vēstuļu saraksti ar trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. “Bet mūsu sarakstei nebija nekāda sakara ar Kultūras sakaru komiteju,” saka Skujiņš. VDK piesegtruktūra gan esot uzņēmusies starpniecību sarakstei, “un mēs ar Janovski to pieņēmām, jo zinājām – nav jēgas sūtīt vēstules pa tiešo, visas tāpat [čekisti] uzplēsīs un izlasīs.” Skujiņš nepieskaita sevi pie stukačiem, “es biju citas klases vecis”.  “Ar Kultūras sakaru komiteju mani saistīja tikai tas, ka ar tās starpniecību man bija iespēja sarakstīties ar rakstnieku, kura darbus es biju lasījis. Ļoti labu rakstnieku,” saka Skujiņš.

Arī gleznotāja Džemma Skulme noliedz, ka jelkad būtu sniegusi kādas atskaites VDK par saviem ārzemju braucieniem padomju laikā. Braucienus uz ārzemēm jau kopš 1956. gada viņa skaidro ar interesi iepazīties ar “otrās puses latviešiem, kuru vidū bija mūsu tuvinieki un kolēģi”. Otra vajadzība bijusi sekot mākslas norisēm ārzemēs. Viņa arī neslēpj, ka bijusi labi pazīstama ar Lešinska memuāros pieminēto un aprakstīto VDK majoru Bernhardu Borgu, bet tā bijusi pilnīgi privāta pazīšanās, jo abi dzīvojuši kaimiņos, Skulme mācījusi zīmēt Borga dēlu, tagad pazīstamu mākslas kritiķi Jāni Borgu.

Tikpat noliedzoša par sadarbību ar VDK ir gleznotāja Maija Tabaka, kura padomju laikā no 1977. līdz 1978. gadam stažējās Rietumberlīnē, kas tolaik padomju cilvēkam bija gandrīz nesasniedzama iespēja. Tabaka Ir saka, ka “ne ar vienu [čekistu] man nebija nekādu sakaru. Es biju pasaules mēroga stipendiāte, un man neviens neiedrošinājās prasīt rakstīt ziņojumus”.

Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura vārda atrašanās VDK aģentūras kartotēkā atklājās 1995. gadā, kad bija nolemts viņam piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, Ir teic, ka bijis saistīts ar Kultūras sakaru komiteju, bet tikai ar kultūras un zinātnes sakaru veidošanu. Viņš nenoliedz, ka braucis uz ārzemēm, bet par komandējumiem atskaites rakstījis Zinātņu akadēmijai. “Pārspīlēt to, ka Zinātnes sekcijas darbs bija saistīts ar izlūkošanu, nevajadzētu,” saka Stradiņš.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Vai KNAB varētu panākt “Facebook” bloķēšanu Latvijā?

Viena pati Latvija diez vai tiks galā ar sociālā tīkla Facebook bloķēšanu, ja uz Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevarēs novērst politiskās reklāmas kontroli Facebook. Lai arī teorētiski ir iespējams Facebook bloķēt Latvijā, kā to 6. martā Saeimas komisijā teica KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, īstās ietekmes sviras šajā gadījumā ir jāmeklē Eiropas Savienības līmenī, kura jau agrāk ir pierādījusi savu gatavību nostāties pert šo “ģeopolitisko milzi”, žurnālam Ir ceturtdien saka CERT.lv vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

Žurnāls analizē iespēju, kā samazināt politisko reklāmu ietekmi uz Facebook lietotāju prātiem, un atgādina, ka sociālais tīkls arī Latvijā tiek mērķtiecīgi izmantots politiskās reklāmas vairošanai. Pēdējais piemērs ir Re:Baltica jaunākais pētījums par Rīgas mēra Nila Ušakova (S) iztērētajiem astoņiem miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas, lai radītu sociālajiem tīkliem piemērotu saturu. Un Saskaņa nav vienīgā partija, kas ir ļoti aktīva Facebook.

Vai šādā gadījumā KNAB priekšnieka apņemšanās izsekot politiskajām aktivitātēm sociālajos tīklos ir iespējama? Žurnāls Ir atzīst, ka atbildēt uz Straumes izvirzīto jautājumu – vai bloķēt Facebook vispār ir iespējams – nav vienkārši.

CERT.lv pārstāvis Teivāns atzīst, ka vietni bloķēt tehniski ir iespējams, lai arī Latvijai kā demokrātiskai valstij nav vienota ugunsmūra kā tas ir, piemēram, Ķīnai. Tā teikt, kādu ārvalstu vietni mēs nevaram bloķēt, nospiežot vienu pogu. Bloķēšana jādara caur interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS), kuri Latvijā ir vairāki. Taču arī šādu bloķēšanu tehniski zinoši cilvēki var apiet.

Latvijā likums interneta vietņu bloķēšanu paredzējis gan CERT.lv, gan arī kopš 2014. gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Tiesa, katram definētas savas tiesības un iemesli šādai bloķēšanai. Piemēram, azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības bloķēt pieeju Latvijā nereģistrētām interaktīvām azartspēļu vietnēm, savukārt CERT.lv ir tiesības bloķēt vietnes, kas tiek izmantotas vīrusu izplatīšanai.

Žurnāls arī raksta, ka neskaidrs būtu juridiskais pamatojums KNAB pieprasīt Facebook bloķēšanu. Likums paredz, ka visiem medijiem, arī interneta vietnēm, pirms priekšvēlēšanu kampaņas KNAB ir jāiesniedz politiskās reklāmas izcenojumi. Ja to neizdara, likums liedz izvietot politisko reklāmu par samaksu, bet, ja tas tomēr notiek, likums juridiskām personām paredzējis tikai naudas sodu. Tas ir līdz 1400 eiro. Facebook, kura peļņa pērn bija ap 12,8 miljardiem eiro, diezin vai tas liks satrūkties.

Kā raksta Ir, atsaucoties uz Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču, “vietnes bloķēšana ir visskarbākais sods, un vienmēr būs jautājums – vai tas ir samērīgs ar pārkāpumu”. Atliek atbildi šajā sarežģītajā jautājumā meklēt nevis aizliegumos, bet izglītībā, saka Latvijas vēstnieks ANO Jānis Kārkliņš, kurš bijis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Rīgā. “Ja cilvēki sapratīs, ka viņiem tiek uzspiesta informācija, tad cīņa būs jau pa pusei uzvarēta,” saka Kārkliņš.

Visu rakstu lasiet žurnālā Ir šeit.