Facebook tagad steidz glābt savu reputāciju, jo izrādās, ka sociālā tīkla vadība jau vismaz pāris gadus ir zinājusi, ka ar Facebook lietotāju personīgajiem datiem manipulē polittehnologi
Kad kādā no 2013. gada decembra vakariem Aleksandrs Nikss un viņa kolēģi apsēdās pie vakariņu galda Manhetenas viesnīcā Palace Hotel, aumaļām sāka plūst Bordo vīns. Sanākušajiem bija lielisks iemesls svinībām.
Nikss, kas līdz tam vadīja Londonā bāzētās uzvedības izpētes kompānijas SCL (Stratēģisko komunikāciju laboratorija) nelielo vēlēšanu nodaļu, gandrīz visu gadu bija centies ielauzties ienesīgajā politisko datu tirgū Amerikā. Par savu palīgu viņš bija noalgojis tolaik 24 gadus veco Kristoferu Vailiju. Kanādā dzimušo puisi interesēja vēlētāju psiholoģisko portretu veidošana un uzvedības analīze. Lai ķertos pie šādas izpētes, tika izveidota psihologu un datu zinātnieku komanda, no kuriem daži savulaik izglītojušies Kembridžas Universitātē Anglijā. Pats Vailijs bija iemācījies pro-grammēt 19 gadu vecumā un gadu vēlāk devās studēt tieslietas Londonas Ekonomikas skolā.
Vailija izveidotā komanda sāka eksperimentēt. Vispirms Karību jūras salās un Āfrikā, kur ir ļoti vaļīgi datu aizsardzības likumi vai to pat nav vispār. Laiku pa laikam vērtīgu informāciju piedāvāja arī britu politiķi, kuri algoja SCL kā savus karjeras konsultantus un kuriem bija piekļuve valstiskām datubāzēm.
Tā esot bijusi nejauša sagadīšanās, kad Nikss iepazinās ar Stīvenu Banonu, bijušo investoru, konservatīvā medija Breitbart News karognesēju un vēlāko Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas vadītāju un Baltā nama stratēģisko padomnieku. Banons savukārt iepazīstinājis Niksu ar riska kapitāla fonda menedžeri Robertu Merseru (71), kas ir viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē un republikāņu partijas sponsors.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.