Vārds pret vārdu • IR.lv

Vārds pret vārdu

7
Imants Lešinskis organizēja kultūras sakarus starp Padomju Latvijas un trimdas sabiedrību
Gunita Nagle

Kamēr čekas maisi nav izpētīti, plašākās liecības par pazīstamu cilvēku iespējamo sadarbību ar VDK sniedz dubultaģenta Imanta Lešinska memuāri. Vēl aukstā kara laikā ASV publicētās atmiņas nupat izdotas Latvijā. Vai bijušā čekista pārmetumiem var ticēt? Un ko atbild viņa «atmaskotie» literatūras un mākslas grandi?

Daudzus gadus tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere meklēja un lika kopā sava tēva Imanta Lešinska manuskriptus, līdz izlēma daļu no tiem apkopot grāmatā Starp divām pasaulēm. Tā ir aizraujoša lasāmviela. Lešinskis ir viens no zināmākajiem Latvijas čekistiem, kurš organizēja kultūras sakarus starp padomju Latvijas un trimdas sabiedrību. Taču ķluva par dubultaģentu un piegādāja informāciju arī ASV izlūkdienestam.

Latvijā nav notikusi lustrācija, un VDK aģentu kartotēkas zinātniskā izpēte tikai nupat sākusies, tāpēc Lešinska atmiņas ir viens no retajiem publiskajiem informācijas avotiem par to, kā notikusi sadarbība ar čeku. Lešinskis par čekas ziņotājiem tieši vai aplinkus nosauc ievērojamus kultūras darbiniekus, to skaitā Jāni Peteru, Jāni Stradiņu, Džemmu Skulmi, Induli Zariņu, Ivaru Selecki. Vai VDK darbinieks, kurš pēc pārbēgšanas uz ASV vēlējās gūt trimdas sabiedrības atzinību, rakstīja tīru patiesību?

Ko Lešinskis neizstāsta

«Ja tēvs pieminēts kādā rakstā, tad diezgan droši sekos piezīme: miris mīklainos apstākļos,» grāmatas ievadā raksta Ieva Lešinska. Viņas tēvs nomira 1985. gadā 54 gadu vecumā no sirdstriekas iepirkšanās centrā netālu no Vašingtonas, kurā atradās arī slepens CIP birojs. Vēl tagad daudzi pieļauj, ka pēkšņā nāve saistīta ar VDK atriebību. Bet pensionēts CIP aģents Džons Lī rakstījis Lešinskai: «…nedomāju, ka tur iejaukta VDK.» Bijušais VDK ģenerālis Oļegs Kalugins teicis, ka «vienīgā valsts, kur padomju iestādes nav izdarījušas nevienu politisku slepkavību, ir ASV». Arī bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs vēsturnieks Indulis Zālīte uzskata, ka Lešinski nenogalināja čekisti. «No visiem čekistiem pārbēdzējiem Lešinskis nebija ievērojamākais. Latvijā viņš bija svarīgs VDK cilvēks, taču tikai vienā šaurā kultūras sakaru jomā. Viņš nebija VDK struktūrās, lai gan tās taktiku zināja, un arī kontakti Maskavā viņam bija.»

Lešinskis ir starp zināmākajiem VDK darbiniekiem divu iemeslu dēļ. No 1970. līdz 1976. gadam viņš vadīja Kultūras sakaru komiteju, kas rīkoja trimdas un Latvijas kultūras darbinieku apmaiņas braucienus — tautā cienītu literātu, mākslinieku, komponistu un zinātnieku vārdi padarīja zināmu arī Lešinski. Nākamais solis — darbs PSRS pārstāvniecībā ANO Ņujorkā un 1978. gadā kopā ar sievu Rasmu un meitu Ievu pieprasītais politiskais patvērums ASV. Drīz pēc pārbēgšanas viņš publikācijās Amerikas latviešu avīzē Laiks atklāja, ka jau kopš 1960. gada bijis dubultaģents un piegādājis informāciju «kādam rietumvalsts izlūkdienestam».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu